Lindenholmas pirmais kvartāls

Lindenholma ir attīstītājkompānijas Vastint virzīts projekts Rīgas nomalē — dzīvojamais kvartāls, kas kopā ar birojēku apbūvi maģistrālās ielas pusē veido pilsētbūvnieciska mēroga kompleksu ar kopīgi izmantojamiem pakalpojumiem un vienotu, bet niansētu ārtelpas labiekārtājomu. Salīdzinājumā ar vairumu Rīgas t.s. “jauno projektu” Lindenholma demonstrē soli uz priekšu, jaunu kvalitātes latiņu, tiecoties sociāli atbildīgā veidā risināt mājokļa jautājumu lielam iedzīvotāju skaitam. Projektā meklēts līdzsvars starp apbūves blīvumu, iegādes un ekspluatācijas izmaksām no vienas puses un ērtībām, privātumu, drošību, kvalitatīvu materiālu izvēli, ilgtspēju un vides kontekstu no otras. Kvartālā nedominē automašīnas, kam ir atrasta vieta ārpus dzīvojamās zonas (daudzstāvu stāvvieta), tā vietā ir dārzs. Lai sasniegtu mērķus, meklēti tipveida risinājumi un rūpnieciski ražotu būvizstrādājumu pielietojums. Lindenholmas projekta pirmajā kārtā ir uzcelti 209 dzīvokļi no kopā plānotiem vairāk kā 660.
Attēlu galerija papildināta (17.08.20210

Projekts nemēģina pārsteigt ar arhitektūras daudzveidību, bet primāri domā par iedzīvotāju labklājību, ko var sajust tikai apmeklējot šo projektu. Šo sajūtu sniedz dāsnais labiekārtojums; plašie un ērtie balkoni, kas veido izcilu saikni ar ārtelpu; dzīvojamās telpas, kas orientētas pret saulaino debess pusi; pārdomāti skati no iekštelpām un dienasgaisma; dzīvokļu orientācijai pret dažādām debess pusēm. Ēkai “caurejošie” dzīvokļi gan sadārdzina izmaksas (mazāks dzīvokļu skaits stāvā), tomēr ilgtermiņā piedāvā iedzīvotājiem kvalitatīvu mājokli, veselīgu un pilnveidīgu dzīvošanu. Pateicoties šim principam ir rīta un vakara saule telpās, ir klusais pagalms, kur izlaist drošībā bērnus un aktīvākā iela otrā pusē, kur sajust pilsētu. Ir iespējas telpas izvēdināt un atdzesēt karstās vasarās bez gaisa kondicionēšanas izmantošanas.

Jaunā apbūve risināta rēķinoties ar blakus esošo Mārupes privātmāju apbūvi un pret to pazeminās no pieciem līdz trim stāviem. Apbūves un funkciju dažādošanai uz ielu stūra ir vienstāvu kafejnīca. Lindenholma ir skatāms kā plašāks projekts saistībā ar blakus esošo šī paša attīstītāja (Vastint) veidoto biroju apbūvi Busines Garden Rīga, kas izvietojas ziemelu pusē pie Ulmaņa gatves. Biroju komplekss ne vien piesedz dzīvojamo apbūvi no skaļās ielas, bet arī sniedz virkni priekšrocību — sinerģiju visam šim rajonam. Biroju zona arī ir intensīvi labiekārtota, šeit ir sporta aktivitāšu zonas, ēdināšanas, fitnesa u.c. pakalpojumi, ko var izmantot arī iedzīvotāji. Visai Lindenholmas un Busines Garden teritorijai izstrādāts vienots labiekārtojuma risinājums, paredzot daudzveidīgu izmantošanu, gājēju takas utml.

Harmoniskas dzīvojamās vides iespaidu rada esošie koki kopā ar neskaitāmiem jauniem stādījumiem (dižstādiem), no kuriem lielākie jau šobrīd sniedzas līdz pat 4. stāvam. Iekšpagalmi savstarpēji ir savienoti ar gājēju celiņiem un ielām, piemērotām ne tikai pastaigām, bet arī bērnu rotaļām un dažādām fiziskajām aktivitātēm. Lai iezīmētu publiskās un pusprivātās zonas, izmantoti viegli reljefa pacēlumi radot šo sajūtu bez žogiem un sētām. Centrālā pasāža (galvenā plūsma) ir nepilnu metru zemāk nekā klusākie pagalmi starp ēkām. Iekškvartālā ir paredzēta iespēja iebraukt piegādes un operatīvajam transportam.

Pielietoto materiālu ziņā ir domāts gan par kontekstu un estētiku, gan noturību ilgtermiņā. Krāsots dzelzbetons, ķieģeļflīzes, alumīnija margas un nerūsējošā tērauda vairogi, termopriede terašu klājumā, koka logi, blietētā betona pakāpieni ārtelpā u.c. viss ir tāds kas ilgi turēsies un labi izskatīsies arī pēc vairākiem desmitiem gadu.

Uzsākot projektēšanu tika veikta arī apkārtējās teritorijas klimata analīze. Teritorijā dominē dienvidu un rietumu vēji. Lai pēc iespējas paaugstinātu iedzīvotāju komfortu atrodoties ārtelpā, ēku izvietojums veidots tā, lai ēkas viena otrai radītu aizvēju — ziemeļu puses ēka pakava formā un dienvidu puses ēka nosedz iekšpagalmu.

Lai racionalizētu projekta būvniecību, kā arī optimizētu būvizmaksas, ēkas sastāv no vairākiem savstarpēji savienotiem un atkārtotiem ēku tipiem (sekcijām). Kopumā radīti četri ēku tipi. Dažādi fasādes apdares materiāli katrai no sekcijām nodrošina atraktīvu arhitektonisko risinājumu, vienlaikus saglabājot racionālu tehnisko struktūru. Arī sanmezgli ir tipizēti un lielākoties izmantoti trīs rūpnieciski ražoti gatavie tipi.

Lai pēc iespējas lielu teritorijas daļu būtu iespējams atvēlēt apstādījumiem, lielākā daļa ēku inženierkomunikācijas izbūvētas ēku pagrabos esošajos tehniskajos koridoros. Šāds risinājums dod iespēju ne tikai paaugstināt apstādījumu īpatsvaru, bet arī tehniski atvieglo komunikāciju apkalpošanu, kā arī samazina siltuma zudumus. Pagrabos ir vieta iedzīvotāju noliktavām.

Gar Daibes ielu izvietotajām villas tipa ēkām ir izteikta orientācija pret dienvidiem, turklāt šīm īpaša dizaina ēkām ir ļoti lielas (vairāk kā 4 m platas), logu vitrīnas, t.i., stiklotas fasāžu sistēmas. Lai izvairītos no pārkāršanas riskiem un radītu patīkamu mikroklimatu, no dienvidu puses ir instalētas gudras automātiskās žalūzijas, kurām ir paredzēta gan manuālā vadība, gan arī ir uzstādīta saules un vēja stacija — sensors, kas pie pastiprināta vēja dod signālu sistēmai žalūzijas atvērt vai pie intensīvas saules — aizvērt. Papildus ir uzstādītas arī kanāla tipa individuālas dzesēšanas sistēmas.

Būvniecībā izmatotie materiāli stingri atbilst ES standartiem un normatīvajiem aktiem, kā arī Vastint grupas iekšējiem standartiem. Būvniecībā izmantoti mūsdienīgi materiāli, arī tādi kuru ražošanā tiek izmantotas otrreizējas izejvielas (tā saucamais — recycled content). Šāda pieeja ļauj būtiski uzlabot iekštelpu gaisa kvalitāti, samazinot nevēlamo gaistošo organisko savienojumu koncentrāciju.

Lindenholma — dzīvojamās apbūves 1. kārta

Adrese: Mārupe, Malduguņu iela 6, 8, 10, 12 un Daibes iela 31, 33

Projekta autori:
DIDRIHSONS ARHITEKTI — Gatis Didrihsons, Ansis Klīdzējs, Dace Lazdiņa, Līga Balcere, Kārlis Liepiņš, Sergejs Šaplavskis, Reinis Pope
LINIA —Arvīds Līkops, Kristaps Blaubergs, Sabīne Strazdiņa
LABIE KOKI — labiekārtojums — Edgars Neilands, Arita Trimalniece, Indra Ledaine – Vītoliņa
IN4 DESIGN IDEAS — interjeri — Svjatoslavs Aļeiņikovs

Projektēšana: 2012—2018
Nodots ekspluatācijā: 2021

 

Dalīties ar ierakstu:

5 2 votes
Article Rating
guest
47 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
jtd

Jāaizbrauc palūkot dabā. Pēdējos gados daudz esmu klīdis pa šādiem jaunbūvju rajoniem daudzākās Eiropas pilsētās un šeit publicētie foto, kaut ierobežoti, taču rāda ko līdzīgu. Vienīgais mīnuss (vismaz publicētajā materiālā nav pamanāms), nemanu publisko funkciju (sīkbizness, kā bulciņotava un tamlīdzīgi).

Gatis_Didrihsons

Ir vīnotava bildē nr.9, gan jau arī kādu bulciņu varēs dabūt :). Bez šīs vienstāvu ēciņas uz stūra, publiskās funkcijas ir biroju ēku pirmajos stāvos (ēstuves, narvesen tipa veikaliņi, auto noima u.c.). Tāpat arī blakus jau ir un vēl plānojas komercfunkcijas

JAYZ

Priekš LV, ļoti labi, nemaz nevar salīdzināt ar tiem sūdiem ko būve Bonava un YIT, gan Rīgas centrā, gan pierīgas pļavās.

Miķelis

Jāsaka, ka man ir ētiska dillema, jo man tas, kas izdarīts no arhitekta puses liekas lieliski šajā projektā. Savukārt viss kas noticis pēdējā laikā ap karteļa lietu un arhitektu nulles reakciju uz to, liek šaubīties vai mēs maz saprotam, kas noticis. Jo būtībā noticis lielākais skandāls būvniecībā pēc Maximas traģēdijas, kurā bez šaubām ir iesaistīti arhitekti, kuri ir projektējuš šos 77 objektus, lielākā vai mazākā mērā. Varam uzskatīt, ka darbs pie Būvniecības likumdošanas ie noritējis un turpina noritēt pēc tās pašas shēmas. Kā mēs tagad izskatīsimies pasniedzot Arhitektūras Gada balvu piemēram Mežaparka estrādei? Nenoliedzami izcils darbs, bet….Gati, mēs tā kā… Lasīt vairāk »

Gatis_Didrihsons

īsti konteksts izpaliek šai Tevis piedāvātai tēmai pie šī privātā attīstītāja objekta (arī būvnieki ne tie). Bet jāatzīst, ka par šo karteļa lietu šādā plāksnē (arhitektu reakcija) īsti pat nebiju iedomājies. Ir doma NAPā EM tipveida projekta sakarā pievērst KM uzmanību kultūras aspektu un Davosas deklarācijas ignorēšanai, bet ne par šo. Varbūt tas tāpēc ka nedarbojos publiskajos iepirkumos un kaut kā šis ir svešs man. Tāpēc jau ir jābūt plašākai komandai sabiedriskajās organizācijās, kas aktīvi “ķer lauku”. Kādai Tavuprāt šai reakcijai būtu jābūt? Ir racionāls priekšlikums?

Miķelis

Reakcijai jābūt pietiekami asai. Jau esmu vairākārt rakstījis – publiskajos iepirkumos Latvijā dominē būvnieku intereses ne arhitektūra un šis ir pierādījums. Ko var arhitekti? Formāts – publiska diskusija ar mediju piesaisti. Kur? Vietā, kur ir auditorija, kas pieņem lēmumus ( Iepirkumu birojs, Rīgas Domes Īpašuma departaments utt. ) Pirmkārt pateikt ka mums tas nav pieņemami, otrkārt kāda ir laba prakse būvniecības projektu iepirkumos Vācija, Ziemeļvalstis utt. Treškārt, kāpēc labs būvprojekts ir primārs un kādam tam jāizskatās un kāpēc dizainē un būvē ir klasiska kļūda postpadomju telpā, kur dizainē un būvē beigās būvnieks, ceturtkārt, kas notiek ar Rail Baltic, kur apvienotajā… Lasīt vairāk »

Gatis_Didrihsons

Nu Tu te saliki visu vienā maisā. Redzams, kas sirds pilna, saprotu, bet diez vai šo informāciju atbildīgiem darot zināmu (kārtējo reizi), tie atjēgsies un rīkosies citādi. Nav nekas jauns šis. Un skaidrs, ka arhitekti nosoda negodprātīgo būvnieku rīcību, bet šaubos vai kāds no kolēģiem tadās shēmās būtu iesaistīts un vai kā būtu varējis traucēt tam. Tad Tev Miķeli ir jāiet politikā un tādā veidā jācenšas ko mainīt. Ir dažādi ceļi kā darīt pasauli labāku, bet šādai cīņai… neticu. Kur redzu, zinu detaļas un atrodu laiku, tur arī pasaku ko šerpāku (nupat par EM tipveida projektu), bet pārsvarā mans un… Lasīt vairāk »

Miķelis

Skaidrs ka sava sēžamvieta katram tuvāka un īsti pasaulē neko izmainīt nevar – tā ir skaista un reizē pilnīgi garām. Smejies vai nesmejies, bet juristiem savulaik priekšā bijuši vairāki keisi, kur arhitekti prasījuši miljonus par saviem projektiem un ar tobrīd esošo likumdošanu šie nevarējuši neko arhitektiem padarīt, bijis kaut kā jāvienojas. Un tad izkritis Bingo, piedāvājums par juridisko palīdzību LAS. Nu un….Tā kā piedāvāju Tev ekspirementu – ievinnē kādu konkursu Latgalē un saprojektē kaut ko virs miljona būvizmaksās. Pirmajā būvsapulcē blakus būvniekam ieraudzīsi mazu nazīti, kas līdzinās sēņu nazītim, bet tā tas nebūs – tas būs arhitektu kastrācijas nazītis un… Lasīt vairāk »

Miķelis

Papildinājums – mazos sēņu nazīšus Tu ieraudzīsi arī blakus Pasūtītājam un būvuzraugam un no draudzīgām sarunām sapratīsi ka tie nav domāti Būvniekam, bet Tev.

Miķelis

P.S. Nu es arī mazliet sasmējos – atbildīgajiem darot zināmu, Gati…vai nu arhitekti spēlē periodiski zoli un atstāj būvniekus jaņos, vai nu pozicionē sevi kā “mūžīgos mazos” arī ar izcilām kārtīm. Labprāt padalītos ar zināšanām spēļu teorijā un Baeisa statistikā, bet diez vai tas palīdzēs ja nav gribas regulāri gūt sev priekšrocības spēles laukumā. Apspēlēt varēja pat trīs sēņu nazīšu īpašniekus, bet jaunais Arhitektūras likums padara spēli neiespējamu vai nebaudāmu, Miķelim nāksies pārkvalificēties kaut esmu atkarīgs no Arhitektūras. Bet viss kas notiek, tas uz labu, kā teica viens gudrs vīrs – beigās viss būs labi…un ja nav labi…tad tās vēl… Lasīt vairāk »

Miķelis

P.S. Un Arhitektūras likums ir izstrādāts būvnieku interesēs, lai kontrolētu arhitektus un lai tie neradītu liekas galvassāpes – tur iestrādāti mehānismi, un likvidēti visi juridiskie šķēršļi totālai kontrolei pār projektēšanas procesu un pašiem projektētājiem. Un to neteica viena tante un Miķelis, bet paši juristi kas pie tā strādāja. Ē, tauta, kas zīmuļus māk asināt – mēs te zoli vai durakus spēlējam?

Miķelis

Johaidī, mums tikko iedalīja kārtis ar četrām dāmām, kreiča kalpu, plato un diviem dūžiem, a mēs domājam vai ņemt augšā! Te taču jāspēlē zole, johaidī! Čaļi, kas ir, tizli esam, ja?

Last edited 1 mēnesis pirms by Miķelis
Miks Kārkliņš

Redzot Gata un investoru paveikto, man rodas divi jautājumi:
1)Vai šāda, dzīves prieka pilna apbūve ir iespējama tikai Pierīgā?
2) Un attiecīgi-vai RUUME Viesturdārza kvartāls ir tas labākais ko var izspiest no centra?
Veiksmi darbos!

Miķelis

Viss ir zemes cenā un investora vēlmè nopelnīt. Te arhitektam izdevies pārliecināt pasūtītāju, ka ir vērts ieguldīt gan plānojumā, gan labiekārtojumā, gan dažādās labās lietās, jo pircējs to visu ievērtēs. RUUME ir maksimāli taupīgs projekts, kur nav to smalkumu, jo Pasūtītājs domā par peļņu, zeme ir dārga gan baņķieru, gan arhitektu galvās un lai būtu peļņa būvniecība notiek no saliekamām betona konstrukcijām kā padomju laikā. Būvnieki ,organizējot karteli, ir uzcēluši dažas rūpnīcas par šo naudu, nu un apzeltījuši dažu pareizticīgo katedrāļu kupolus. Tā būvnieki saprot ilgtspēju – iepiķo Lielajam Bosam graudā, uzceļ dažas rūpnīcas un ieziedo partijām. Un bizness nabadzīgajā… Lasīt vairāk »

Gatis_Didrihsons

Paldies, Miķel, bet nu te man jādara zināms fakts, ka šis ir bijis komandas darbs un šis pasūtītājs (Vastint) ar savu uzstādījumu nekad nav bijis truli alkatīgs, bet ar sociāli atbildīgu, ilgtermiņa vīziju. Reizēm pat mums nācies atzīt savu …neticību un tikām iedrošināti. Bez lieka šika, tomēr dzīves kvalitātes uzstādījumi ir vienojošais elements bijis visu sadarbības laiku.

Gatis_Didrihsons

1) pierīga mūsu valsts situācijā ir reālākā vieta kur ko šādu var dabūt, jo ir plaša teritorija par samērīgu cenu, skaņošanas process daudz vienkāršāks nekā Rīgā un galvenais ir maksātspējīgas mērķauditorijas pieprasījums. Reģionos šādu grūti būs realizēt, privātajam uz biznesa pamatiem.
2) Viesturdārza kvartāls ir labs, kompakts, tomēr pilnīgi citādāks projekts. Skanstes virzienā šajā sakarā varētu raudzīties… bet vai tur būs?, nezinu. Strādājam pie Magdelēnas kvartāla nākamajām kārtām (no piecām realizēta tikai pirmā) un tas nu gan būs līdzvērtīgs Lindenholmas dzīvespriekam, gan publiskās ārtelpas un plānojumu kvalitātes ziņā u.c., tikai atbilstoši RVC kontekstam. Par šo esmu drošs. Paldies!

Reinis

@Gati, bet vai vari padalīties kāpēc Magdelēnas kvartāla pirmajai kārtai ir tik lieli, tukši brandmūri? Un sanāk ka otrajai/trešajai kārtai būs skats no logiem/balkoniem uz šiem brandmūriem. Tas man šobrīd liekas vislielākais mīnuss no mana ne-arhitekta vizuālā iespaida.

Gatis_Didrihsons

brīva vieta jūsu reklāmai :), nu tik lieli jau nemaz nav, skatoties uz kopējo fasāžu garumu. Ja nopietni, tad sākotnēji bija paredzēts pie tiem pieslēgties (arī Antonijas galā), turpinot apbūvi. Tad mainījās juridiskā situācija (vairāku ēku atrašanās uz viena zg) un 2013.gadā jaunie īpašnieki ar detālplānojumu nolēma savādāk, dažādojot funkcijas utt. Iespējams šī beigās būs tīri romantiska vieta (otra versija logs logā).

jtd

Patīk šis, jo te ir kvartāls, ne, kā pie mums ierasts, viena/pāris ēciņas vai “zobu caurumu” aizlipināšana vēsturiskajā apbūvē. Viesturdārzu uztveru vairāk kā gated community (vēl tikai žogu vajag pilnībā noslēgt), kur iekšpusē nav publiskās funkcijas. Pirms visiem lokdauniem biju tādā Berlīnē (gandrīz blakus viņu VDD), dizainiski ievērojami augstāk par Viesturdārzu, varbūt ar Magdalēnu tuvāk, bet iekšā viss tikai savējiem (svešo, kā mani, ārā nedzen, bet darīt tur arī nekā nav, tikai acuprieks). Un tajā pašā pilsētā advancētāks bonavveidīgais kvartāls (tādu viņiem daudz), kur ik pa gabalam kāda bulciņotava, vešas mazgātava vai pat miniLidls.

Valdemārs, Zariņš

Dažas piezīmes no manis, pirms iečekošanas dabā: No K.Ulmaņa puses neizkatās tik daudzsološi kā ir būtībā ( kvartāla ietvaros). K.Ulmaņa apjoms un tā abi spārni tomēr ir robusts un acīm redzami ekonomisks pasūtītājam/būvniekam ( galvenais peļņu nesošais apjoms) Mīlīgs ( vides kontekstam ģeldīgs) gals pret Mārupi. Mājokļu daudzveidība. Par villām gan es tās nesauktu, labas rindenes, mārketinga pārspīlējums. Tomēr, kur tagad tos autiņus liek un liks ? Īsti neredzu GP, jo mērķauditorijas ģimenēs gandrīz 100% ir divas mašīnas ģimenēs( gana labi pārzinu pierīgas konjunktūru), neba velti Ādažos ir uz vienu dzīvokli divi vāģi ( tur gan striķis par stipru aizvilkts… Lasīt vairāk »

Gatis_Didrihsons

1) biroja mājas ir saskaņā ar Vastint starptautiskajiem standartiem – ārēji šķiet vienkāršas, praktiskas, bet iekšā jau vizuāli cits paskats. Katrā ziņā viss ir pārdomāti, ar jēgu un izpratni (jā, arī biznesa). Pirmās divas “Depo projekts” ir radījis un mēs turpinot esam 2.kārtā tās 3 ēkas izstrādājuši. Trešā kārta – galā kas noslēdz Busines garden arī šobrīd tiek izstrādāta. 2) paldies. Var piekrist par nosaukumu “villas”, bet tās tādas ir noteikti salīdzinot ar Lindenholmas dzīvokļiem (savas stāvvietas, 2 stāvi, cits plašums un apdares līmenis) 3) ir blakus 3-līmeņu stāvvieta vairāk kā 450a/m (Linia arhitekti), kas tuvākā laikā tiks nodota ekspluatācijā… Lasīt vairāk »

LIND dārzs 052021 web-337.jpg
Last edited 1 mēnesis pirms by Gatis_Didrihsons
Valdemārs, Zariņš

Turpinot: Tieši par biroja mājām es to nedomāju, OK ir daudz miesas stiklojumu vietā, bet gaumes lieta, vairāk par K.Ulmaņa gatvei tuvāko dzīvojamo ar abiem spārniem sānos. Mārketings paliek Mārketings, nekur tā būtība nav atšķirīga no parasta tirgus. tikai forma. Bija aizdoma, ka tur vajadzētu būt, bet kadastrā neparādījās nekas, parasti jaunbūves tomēr reģistrē pie “0” cikla. Tā ka viss FINE. Līdz šim viss FINE. Tad nākamais uzvedinošais jautājums, cik dzīvokļiem paredzētas tās 450 auto.st.v.? Cik kārtām? Kā ekspluatēsies? Respektīvi jautājuma būtība, tās stāvvietas jau nav default’a piedeva dzīvoklim, bet visnotaļ konkrēts maksas papkalpojums dzīvokļu īpašniekiem( izskatās pēc tā, jo… Lasīt vairāk »

Gatis_Didrihsons

1) ok, netiku sapratis. Dzīvokļu mājas veido tipveida modulīši (townhouse un corner kā mēs to esam iedēvējuši). Pret Z un A pusi izvietots 5-stāvu apjoms pakava formā veido dzīvojamā kvartāla ārējo malu, atveroties ar lodžijām un dzīvojamām telpām pret D, R saulaino pagalmu. Pretī šeit sanāk biroja ēka un autostāvvieta. Nav šeit īsti skatu leņķu (atkāpjoties), t.i. šie apjomi vairāk uztveras rindā, kustībā. Jā, šie racionālie apjomi arī veido apbūves blīvumu, masu, kas ir labi efektīvākai īpašuma uzturēšanai (dalot izmaksas). 2) ok, ok, bet aizbrauc apskaties, domāju sapratīsi atšķirību no rindu mājām (arī jau tirgus ir dažāds). Ir labs līmenis,… Lasīt vairāk »

Last edited 1 mēnesis pirms by Gatis_Didrihsons
Valdemārs, Zariņš

1.,2.,3. +- vienisprātis. 4.Par sinerģiju autostāvvietām diena/nakts birojs/dzīvokļi esmu vienisprātis ar Tevi, tomēr aktuālie normatīvi to nepieļauj. Būtiskais stāsts ar maksas autostāvvietām ir citāds, 100% būs būtiska dzīvokļu īpašnieku daļa, kas nevēlēsies par maksu turēt vāģi tam iecerētā vietā ( ja jau nav deguna priekšā , tāpat jāiet pa lietu/sniegu uz vāģi, tad jau var turēt tur, kur nav aizliegts, bet nevajag maksāt), respektīvi neprognozējami piedēs ar saviem vāģiem pieguļošo teritoriju. Ja ir automātiski iekļautas izmaksas rēķinā, tad protams liks ,kur jāliek. Pieņemu loģiski tie ir kādi 60 mēnesī par auto ( apgaismojums, piekļuve, tīrīšana, NĪ nodokļi, amortizācija), interesanti kā… Lasīt vairāk »

Gatis_Didrihsons

4) izklausās sarežģīti… nezinu detaļas, bet domāju ka jā, būs jāmaksā mēnešmaksa par auto. Pieļauju ka nesavāksies 60eur. Apkaimē ir ierobežotas iespējas mašīnas novietot un gan tās vēl tiks ierobežotas…, tādēļ būs jāiet ļoti tālu. No otras puses – šis tomēr ir pavisam blakus un tās ir segtas stāvvietas, nav jātīra sniegs, atkala no stikliem un tmldz. Tad vēl pa ceļam uz mājām ir vīna bāriņš …ir savi plusi 🙂

Andris Celmalis

Kopumā ļoti baudāms projekts👍
Ma nu sekojoši komentāri:
1. Ar gadiem laikam kļūstu par socialistu 😜 -saprotams pirmkārt investē tur, kur ticamāk var atgūt ielikto. Gribētos jau redzēt attīstību ne tikai 1800+ €/kv.m. Ar mazāku spiedienu uz estētisko daili un lielāku jēgpilnas vides arī zemākas pirktspējas auditorijai. Bet tur bankas diktē…

Andris Celmalis

2. Autostāvvietas diena birojiem vakarā dzīvokļiem labs nodoms, baidos mūsu ļauži kas būs brangu naudu samaksājuši negribēs dalīties….. Bet ideja pareiza, jo visas tās stāvvietas grūti baudāmi izvietot.
3.Forši dziļi balkoni, parasti viens krēsls un kājas starp margām😂

Gatis_Didrihsons

Paldies Andža! 1) piekrītu uzstādījumam. Šis bija arī viens no galvenajiem iemesliem kādēļ projekta izstrāde vilkās 7…8.gadus. Jo mēģinājām max.ekonomiski. Un kopīgi nonācām pie secinājuma, ka tur tā robeža ko mini arī apmēram ir lai uzbūvētais būtu labs un vērtīgs ilgtermiņā, t.i. ko ņemot nost, paliek sliktāk. Spiediens uz estētisko daili saki, hmm, īsti nekā lieka un sarežģīta šeit nav – lakoniskas ēku formas, vienkārši slīpie jumti, nepārspīlēti logi. Tas varbūt kas tik tiešām ir un ko arī vajag (reti kur ir) – labiekārtojums un dārzs. Ok arī citi momenti kā plašas un gaišas ieejas, tehniski ilgtspējīgi risinājumi…, bet viss… Lasīt vairāk »

Last edited 1 mēnesis pirms by Gatis_Didrihsons
Miķelis

Domāšanas kvalitāti pierāda 3-stāvi vietā kur var iecelt 5-stāvi. Šis ir pirmoreiz šķiet Latvijā. Par daudzstāvu autostāvvietu – nu tur diskutējami mazliet. Diez ko smukas jau tās nekad nav, diez ko izstrādātas Latvijā arī nav. Rīt iemetīšu labu vācu grāmatu par parkingiem. Vācieši tur izkoduši daudz shēmu. Kā jau rakstīju – darbs pionieris, kas ieies arhitektūras vēstures grāmatās. Tas ko manuprāt vajag nākamajā kārtā – riskēt ar apjomiem, vairāk tos bīdīt, transformēt, riskēt ar jumta formām utt. nezaudējot kopējo stilu + zaļās lietas labi pārdodas šobrīd un varbūt pamēģināt CLP, bet OK, ko es te piesienos – šis ir tiešām… Lasīt vairāk »

Miķelis

Ilja Irmscher. Parkhäuser und Tiefgaragen. 2 sējumi. Amazon.com 100 USD. Laba grāmata. Kā uz kritiku reaģē Gatis, to vajadzētu pamācīties visiem. Neviens nepiedzimst par Arhitektūras dievu un neviens arī tāds nenomirst. Viss ko mēs varam, regulāri sevi pārspēt un pilnveidoties un bez kritikas tas nav iespējams, pat ja tā ir nepatīkama, jo tā rada tos mazos impulsus smadzenēs, kas virza uz priekšu individuālo radošo procesu. Tas ka tu sēd krēslā, sūc cigāra dūmus, iestreb mazliet 100-gadīgo un laiski aplūko a4d.lv kopienu un domā ka esi pārāk liela zvaigzne, lai kaut ko izspiestu no sevis komentāru lauciņā. Piedodiet būs jāapbēdina kolēģi… Lasīt vairāk »

Andris Celmalis

Piekrītu Miķelim – Gatis cieņpilni diskutē ar komentētajiem👍
Tiešām gribētos redzēt, ka ne vien Andis iekomentē. Tas būtu supervērtīgi. Priecājos ka vesels bars kolēģu savas domas tomēr izliek šeit.
Par to ko nosaucu par spiedienu uz estētiku – es tiešām šeit neredzu pārmērības, viss samērā vienkārši. Laikam gribēju teikt, ka ilgojos pēc arhitektūras izpausmēm zemākas pirktspējas segmentā. Par velti protams pērli neuztaisīsi, varbūt esmu naivs savās cerībās, ka sabiedrība kopumā prasīs vispirms jēgpilnu, funkcionālu un tikai tad ārējo daili😂
Es jau minēju, sociālists😂😂

M BR

Neskatoties uz diezgan iztaiktu skudrupūžņa sajūtu, iekšpagalms ir patīkams, mājīgs.
Tomēr joprojām nesaprotu, kā iespējams nodot ekspluatācijā mājas, kurām stāvvieta vēl tikai top. Un stāvvieta tad sanāk uz cita gruntsgabala?
Un otra lieta – kāds ir stāvu augstums, ja ar 15 pakāpieniem var izpildīt LBN paģērēto kāpņu max slīpumu?

Gatis_Didrihsons

Blīvums dzīvojamā segmentā ir liela tēma par ko ir daudz literatūras (īpaši starptautiskās). Argumenti par lielāku blīvumu ir gan ekonomiskie (uzbūvēt ir lētāk un uzturēt, apsaimniekot kas vēl būtiskāk), gan ekoloģiskie (racionāls zemes izmantojums atstājot neapbūvētu lielāku daļu dabas pamatnes). Gan globāli, gan lokāli raugoties. Piemēram, veseli privātmāju kvartāli Mārupē tiek uzturēti par šādās blīvās apbūvēs dzīvojošo samaksātajiem nodokļiem. Tas tā, informācijai. Ar laiku šis var tikt …citādi sadalīts un tad var stipri pamainīties iedzīvotāju izvēle savam dzīves veidam. Tomēr cilvēcīgais mērogs ir svarīgs un šeit ir daudzi momenti izvērtējami kontekstā. Par stāvvietām ir tā, ka mierīgi var tās atrasties… Lasīt vairāk »

Last edited 1 mēnesis pirms by Gatis_Didrihsons
Valdemārs, Zariņš

Gati, man liekas ( iespējams maldīgi), ka Tu kaut ko noklusē/izvairies. M BR diezgan korekti norādīja. Par nodošanu ekspluatācijā, tie stāvlaukumi K.Ulmaņa frontē jau ir domāti 1. kārt pagaidu ( pēc pieliktā GP es tā saprotu)2.kārt paredzēti birojiem un tiem starp citu diezgan daudz savācas( Tev tur ir divi lieli ofisu bloki). Droši vien velns ir detaļās, MTIAN 207. diežēl saka ,ka auto un velo stāvvietām jābūt uz tā paša z.g. , kur ēku, cieti! MTIAN 211.1. saka, ka uzbūvētajā kvartālā vajadzētu būt vismaz 315 a.st.vietas, neskaitot riteņus, cieti! MTIAN 211.2.saka, ka birojos obligāti vajadzētu būt vismaz 350-400 autostāvvietām (… Lasīt vairāk »

Gatis_Didrihsons

Neizvairos, bet šis tā kā atkal off-topic (M BR prasīja konkrēti par to kur pagaidām LIND1 a/m stāvvietas un es atbildēju). Katrā ziņā man neatradīsies vairāk laika, lai šeit atskaitītos par pilnīgi visiem jautājumiem un aizdomām. Ir detālplānojums izstrādāts šajā vietā (Grupa 93) un tas jau nogriež lielāko daļu Tavu jautājumu (MTIAN nav pareizā vieta kur jāskatās līdz ar šo). Tur viss ir pārdomāts, atrunāts, saskaņots. Un Tavs aprēķins 2700 a/m ir stipri pārspīlēts …šeit ar ~1500 a/m pilnībā pietiks un tas ir saskaņots ar atbildīgajiem (un kas Tu esi?). Vajag pamēģināt nākotnes acīm uz šo paskatīties… sabiedriskais transports, velo… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Es kā reizi esmu tas pilsonis uz kuru attiecas MTIANs, diemžēl, nevis īpašie noteikumi, īpaši atvieglots Dplāns utt… Neuztver personiski, tur jau Tu pats esi : “…one microscopic cog in his catastrophic plan designed and directed by…. VASTINT” , melnais humors ( iespējams nevietā). Tomēr Tev ir jāpiekrīt , ka šeit dabā izpaužas Quod licet Iovi, non licet bovi. Nekādi neredzu 1500 a.st.v. dzīvokļiem vien tuvu tam savācas ( 990), Tu gribi teikt, ka pietiks tam miizīgajam ofisu setam ar 500 gab.? Tad , ja esi pilsētbūvnieciskās koncepcijas autors, Tev taču ir aprēķins? Vai DP ir jau paredzēts dublētais- pārklāšanās… Lasīt vairāk »

Miķelis

Kaut kā neesmu pētījis kas ir VASTINT, kuri vēsā mierā var turēt pus birojus tukšus visu Covid laiku? Kaut kādi naudas monstri? Guļ uz dolāru matračiem? Kurš te Latvijā saredz zemi kas plaukst? Kas attīstās? Kas kļūst par Baltijas centru? Pat Šlesers kopē Trampu 1:1, it visā. Šī drīzāk ir koppapīru nācija, ne Nokia zeme. Bet protams ir divi virzieni – loģiskais un likumiskais. Var jau būt ka būvvaldes vairs neskatās papīros un visiem gribētajiem paceļ šlagbaumus – celiet tik, kādas stāvvietas, kādi noteikumi? Visticamāk ka ir kāds stiprais papīrs, kur Vastint garāžas kooperatīvs garantē ka visiem būs kur novietot… Lasīt vairāk »

Last edited 1 mēnesis pirms by Miķelis
Valdemārs, Zariņš

Mhm, es kaut ko nesaprotu aktuālajā DP (G93 darinājums ,kas ir geolatvijā) paskaidrojuma rakstā 16. lapā par autostāvvietām – 2400( es neko daudz nepārspīlēju ar 2700). Pārējos dokuemntos nekādu atvieglojumu neredz iespējams esmu paviršs, iespējams ir. Tas nozīmē ,ka ofisiem vien jānodrošina pēc DP 1400 a.st.v., neskaitot divas >450 a.st. v. dzīvokļiem ( viena tulīt būs gatava), savukārt DP skarts ir tikai tas zemesgabals, kas ir A pusē ( tur kur jaunā a.st.vieta uzbūvēta), kur VASTINT liks pārējās? Tikai interese – lai var pieminēt praksē precedentu.

Valdemārs, Zariņš

Ā, atradu , aktuāljā izmainītajā 2012. DP, 11.-12. lpp, jau viss tiek sakompaktēts, no 1.5 uz 1a.st.v. dzīvokļiem ( 35% nost no TIAN), īpaši mīlīgs padevies ir 26.1. punkts 1 a.st.v. uz 100m2(Karl!) samazinājums par 70% no TIAN birojiem, mīļš arī ir 27. punkts ( kas pareizi traktējot var arī darbināt nakts/diena, dzīvokļi/biroji. Un tomēr arī aktuālajā DP TIANā palicis nepievilcīgs punkts 28..
Tikai , Gati , nestāsti man , ka mazajiem rūķiem( mazmēroga attīstītājiem) ,kas tāds izdotos. Acīm redzams Quod licet Iovi, non licet bovi. Kam ir tam dos, kam nav tam ņems.
Miķeli, VASTINTs ir IKEA NĪ bizness.

Miķelis

Paldies par info. IKEA Latvijā ir zem frančīzes, pieder vairs neatceros kam, bet nebija vietējais, vismaz publiski tā izskatās. Tieši tāpat VASTINT var būt frančīze, zem kuras startē vietējie bāļi ( bāleliņi ). Gati, jautājums Tev, ja nav grūti – ir vai nav bāleliņi? Jābūt mazliet trakam, lai investētu Latvijā šajos nenoteiktības apstākļos vai nu arī ļoti pārliecinātam un bāleliņam, ja pazīsti vietējo tirgu, vai nu arī bankai, ja domā atkal visiem visu atņemt, sākoties krīzei, un uzvārīties trīskārtīgi. Covid laikā biroja telpas neviens neīrē un baigi ar dzīvokļu pirkšanu neviens nenodarbojas, jo skaidrības par ekonomiku nav nekādas un visi… Lasīt vairāk »

Last edited 1 mēnesis pirms by Miķelis
jtd

Ko jūs te autojandalējat? Tā ir 20.gadsimta koncepcija, kur vēl visi mūsu TIANi aizķērušies. Tagad ir 21.gadsimts, zaļais kurss, klimata katastrofa, velo civilizācija utt. Autostāvvietas ir pagātnes palieka (mēs jaunu pasauli sev celsim) un tikai rēķinoties ar dažiem atpalikušiem pilsoņiem, nav atceltas vēl pavisam. Diemžēl, tas nemaz nav joks.

Miķelis

Mūsu sfēra ir pilna ar humoru, pārsvarā melno. Nu iedomājies Tu iestartē būvvaldē ar ideju nojaukt Kuzņecova fabriku, nu OK VEFu un uz jautājumu par to ka tas ir industriālais piemineklis, atbildi – raudzīsimies nākotnē, Ilons Masks 2022.gadā laidīs pārdošanā staigājošus robotus, mēs celsim VEFā robotiem veikalu. Un šie tā – ā, Hm, labi un autostāvvietas jums arī taču nebūs vajadzības, tās izsvītrojam no Būvatļaujas.

Last edited 1 mēnesis pirms by Miķelis
Andris Celmalis

nu autostāvvietas ta nebūs vajadzīgas, bet robotu stāvvietas????
15 robotu stāvvietas uz vienu darbinieku. Un uz vienu darbinieku
12000 m² darba telpu. RoboTIAN 2022

Miķelis

Vai iestartē ar ideju par jaunu tiltu pār Daugavu un šie pasaka – nu vispār jau esam Junesko zonā, bet lai iet, taisāt kā gribat, jums naudas nav, ka tik tilts. Vai iestartē ar ideju izbūvēt lielo tuneli un nojaukt Torņkalna tiltiņus, un pieminekļu sargi uzprasa – cik gribat nojaukt, Tu tā – četrus, a šie – nē, četri ir pa maz, jaucat vismaz deviņus un trokšņu ekrānus arī nevajag būvēt, jo vilcieni brauks lēnām un trokšņa nebūs. Feini, vai ne?

jtd

Pilsētā ar sakārtotu sabiedrisko transportu (un personisko organizāciju arī, kas nozīmē, ka darbs, skola, bērnudārzs nav ellē ratā prom no dzīves vietas) savs auto nav vajadzīgs kā šķira. Te nu es varētu nostāties Oto atbalstītājos, kaut kopumā man viņa idejas liekas pārmēru ekstrēmas.

Miķelis

Turpinot par humorīgo – vislabākais ir arhitektūras kuratores IZ rakstītais Dienā par Būvvaldes ēšanas paradumiem. Ej septiņos no rīta uz darbu caur Vecrīgu – viss smaržo pēc kafijas un kruasāniem – arhitekti Būvvaldē sāk darbu. Ap 12 sajūti majorāna, bazilika un ķiploku smaržu – tur arhitekti gatavo pastu un tūlīt dosies čučēt dienasvidu – siestu. Tad mazliet pastrādā un atkal ķeras pie ēšanas – ap 18 galdā tiek liktas kūciņas, un ne jau šādas tādas – bet KŪKAS. A mēs te cepjamies par stāvvietām. Lūk kā dzīvo itāļi un lūk kādam dzīves ritmam jābūt Būvvaldes arhitektiem. Rīga, mazà Florence 😉… Lasīt vairāk »

Miķelis

Un fināls ir Bezē Karmenas cienīgs. Pie galda sēž arī jaunais Būvvaldes arhitekts un bikli jautā: Kā man ēst to cepumiņu? Vecie kolēģi atbild: Mērc tik krēmā un ēd!
P.S. Ai da Ieva, ai da molodec! Tik īsā tēlojumā atklāt visu Rīgas arhitektūras kontrolējošās organizācijas būtību. Miķelis sit ar kājām pa parketu, ceļas kājās un skaļi aplaudē. Operas meitenes ienes ziedus. Priekškars.

Last edited 1 mēnesis pirms by Miķelis
47
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x