Pirms diviem mēnešiem noslēdzās konkurss Dizaina un mākslas
skolas ēkām Daugavpilī — tā sauktajai Saules
skolai.Tā uzdevums bija turpināt iesākto kompleksa atjaunošanu, veidojot
telpiski vienotu un arhitektoniski izcilu vietu Daugavpils vēsturiskajā centrā.
Konkursa dalībnieki tika aicināti izstrādāt kvartāla apbūves
atjaunošanas priekšlikumu, lai tas iekļautos pilsētas infrastruktūrā, tiktu
saglabātas apbūves arhitektoniskās un vēsturiskās vērtības, kvalitatīvi
uzlabota apbūve Saules un Daugavas ielu krustojumā un veidota jauna apbūve kvartāla dziļumā,
radot arhitektoniski izteiksmīgu un vēsturiskai pilsētvidei atbilstošu
būvapjomu, kā arī telpiski atrisinot apbūves pieslēgumu Daugavas ielas uzbērumam.
Šo var uzskatīt par pirmo arhitektūras konkursu Daugavpilī,
kas izrāvies ārpus ierastajiem stīvajiem iepirkumu konkursa rāmjiem. Sešu
iesniegto priekšlikumu konkurencē uzvarēja MARK
arhitektu priekšlikums, otro vietu ieguva Arhitekta G. Vīksnas biroja darbs, bet trešajā vietā — MADE arhitektu piedāvājums.
A4D rīcībā ir konkursa darbu vērtējumi, kuru autors ir žūrijas
pārstāvis Edgars Bērziņs. Saīsinātā versijā šie vērtējumi pievienoti darbu publikācijām šeit. Izvērtējot
konkursa uzdevumus, kas izriet no nospraustā mērķa, Edgars Bērziņš tos atzīst
par sarežģītiem: «nav viegli pilsētas centra, vēsturiski nozīmīgā,
aizsargājamas un vienlaicīgi daļēji degradētas apbūves teritorijā rast
pārliecinoši kvalitatīvu sabiedrībai nozīmīga, attīstāma, moderna apbūves
kompleksa arhitektūras risinājumu». Konkursa novietnes pilsētbūvnieciskā
situācija ir pietiekami komplicēta — regulāro Daugavpils centra vēsturisko
audumu šeit pārtrauc Daugavas krasta dambis, kura efektu vēl pastiprina augsta
un masīva atbalsta sienu, kas traucē veidot ielas paplašinājumu brauktuves
līmenī, apgrūtinot iespējas izveidot veidot
pilnvērtīgu ielas profilu ar ietvi un veloceliņu. Tā kā šis stūris ir redzams
no Daugavas, no tilta, tad liela nozīme jāpiešķir kvartāla silueta risinājumam.
Kompleksa funkcionālajā risinājumā liela vērība bija
jāpievērš funkcionālo bloku izkārtojumam un saiknēm, kā arī — būvniecības
dalījumam kārtās. Tā kā konkursa
uzdevumos bija prasība pēc apbūves kompleksa ar vienotu tēlu, Edgars Bērziņš
atzīst, ka to apmierināt iespējams tikai iespējami tikai divi «vieglos» veidos:
1) atdarinot skolas esošo ēku arhitektonisko
risinājumu, kas tomēr neatbilstu labas prakses arhitektūras misijai attēlot
laikmetu, vai — 2) pakļaujot projekta īstenoto pirmo kārtu pārbūvei. Bērziņš
pamato, ka «ne viens, ne otrs nav nepieciešami un vienots risinājums šajā
gadījumā jāvērtē kā kompromiss, iekļaujot vienmēr subjektīvos arhitektūras
kritērijus: cik oriģināla, cik unikāla, cik inovatīva un uzrunājoša ir arhitektūras
ideja un cik reālas ir tās īstenošanas iespējas.»
1.vieta — MARK
arhitekti
Lai jaunbūves ievērojamie apjomi nenoniecinātu esošo
elementu un izjūtu saspēli, ēkas formu, apjomu izkārtojumu un detaļas centāmies
izstrādāt smalkjūtīgi, ievērojot maksimālu pietāti un respektu pret apkārtējo
kontekstu. Mērķis ir, lai jaunbūve atspoguļo un interpretē raksturīgākās
apkārtējā konteksta iezīmes, tādejādi kļūstot par integrētu tā sastāvdaļu. Reizē
jaunās ēkas tēlam, kurš veidos visa kompleksa identitāti, jābūt svaigam un
mūsdienīgam.
Pilsētbūvniecisks
raksturojums
Jaunprojektējamais apjoms novietots Daugavpils pilsētas
telpā — tiešā Daugavas un vēsturiskā centra tuvumā. Netālu esošā ķieģeļu
eklektisma ēka, intensīva auto šoseja, kompleksa esošā apbūve, daudzas
kultūrvēsturiski vērtīgās mājas uzliek sevišķu pienākumu pret ēkas arhitektūru.
Jaunprojektējamā ēka veidota tā, lai formētu un noslēgtu
esošo apbūvi teritorijā un skaidri veidotu lielu vērtību skolai — komfortablu
ārtelpu. Pilsētbūvnieciski būtisks ēkas
risinājuma elements ir skolas rota — piekārtā, dekoratīvā fasāde dienvidu pusē,
kura kalpo kā vides objekts pilsētvidē un palīdz veidot klimatu skolas telpās, pasargājot
no pārkaršanas. Iekšējais pagalms izceļ
sabiedriskas ēkas nozīmi, lai ikdienā varētu kļūt par bieži apmeklētu kvartāla
lietotāju pulcēšanās vietu.
Apbūves priekšlikums
un arhitektoniskā kompozīcija
Sabiedriskās ēkas fasādes pret iekšpagalmu un nelielajām
ielām veidotas divu stāvu augstumā, kāpinot apjoma augstumu tikai ar skolas
rotas elementu — daļā pie uzbēruma, auto šosejas, tādejādi veidojot jauno
pilsētas vietzīmi.
Izstāžu zāle ir paredzēta esošajā būvapjomā uz Saules ielas
stūra. No esošās substances paredzēts izmantot tikai esošās būvkonstrukcijas,
kuras ir apmierinošā stāvoklī. Apjomam ir būtiska loma Saules ielas sākumā.
Ēkai paredzēta jauna piekārtā fasāde, kura risināta ķieģeļu dekoratīvā
mūrējumā, tā kompozicionāli sasaucās ar pretējās ielas krāšņo ķieģeļu
arhitektūru un veido vienu no portāliem uz pilsētas centru. Pirmā stāva līmenī veidota jauna piekļuve
skolas teritorijai, to uzsver jaunā apjoma arhitektūra.
Funkcionālais
risinājums
Jaunbūves kodols ir multifunkcionāla galvenā halle, ap kuru
kārtotas visas skolai nepieciešamās telpu grupas. Halle veidota, kā divus
stāvus augsta lieltelpa, kurā atrodas ēkas galvenās kāpnes un lifts, kā arī
atpūtas zona un interaktīva atklāta, metodiskā zona profesionālas ievirzes
programmai. Ēka funkcionāli sadalīta četrās daļās — vidusskolas, profesionālās
ievirzes programmas, personāla un koplietošanas.
Teritorijas
labiekārtojums
Jaunās teritorijas ārtelpa izriet no skolas esošo ēku
konteksta un šie paši konteksta elementi nosaka arī vidi ap ēku. Laukuma ūdens
instalācija ar tēlniecības objektu ir centrālais elements, ap kuru veidots
sabiedriski nozīmīgās ēkas priekšlaukums.
Autori: MARK arhitekti Mārtiņš Ošāns, Jānis Gertmanis,
Oskars Kotello, Alīna Kļava, Elīna Leimane, Sandra Sinka
Edgara Bērziņa vērtējumss
Interesanta arhitektūras piedāvājuma ideja ar savu pamatoto
apjomu estētiku, loģisko plānojumu un pietiekoši izsmeļošiem šajā projektēšanas
stadijā pavadošiem tehniskiem risinājumiem. Dienvidu ielas frontē skolas apjoma
iekārtā fasāde veidota kā ārtelpas instalācija, kas pats par sevi ir atbilstošs
mākslas skolai, vienlaicīgi radot unikalitāti visa objekta veidolam un piesakot
to kā nepārprotamu vietzīmi.
Minētajai instalācijai kā rotai piešķirta saules metafora.
Tomēr tai ir paredzēta arī praktiska nozīme – dienvidu fasādes sava veida
žalūziju loma, kas vienlaicīgi rada šaubas par idejas adekvātas īstenošanas
realitāti, ja rodas problēmas materiālā izpildījuma (keramika) un īpašu
mehānismu nepieciešamības dēļ, kā arī no projekta budžeta puses. Arī izstāžu
telpu bloka arhitektoniskais risinājums
ķieģelī pelna ievērību.
Skolas funkcionālajā risinājumā izdevies rast optimālāko
rezultātu, veidojot jaunu galveno ieeju pagalmā kā skolas kodolu ar gaišu uz
austrumiem orientētu stiklotu vestibilu abu stāvu apjomā ar atklātām kāpnēm.
Esošajai skolas ieejai atstāta reprezentatīva loma. Savukārt izstāžu telpu
blokam iespējama autonoma funkcionēšana īpašos gadījumos. Telpas plānā gan
vietām konfliktē ar konstruktīvo shēmu.
2. vieta — Arhitekta
G. Vīksnas birojs
Zemes gabals izvietots Daugavas krastā, Daugavas ielas līkumā.
Daugava met loku ap pilsētu no austrumiem caur dienvidiem uz rietumiem, to pašu
ceļu no austrumiem caur dienvidiem uz rietumiem veic arī saule, Daugavas iela
ap apbūvei paredzēto novietni iezīmē to pašu loku no austrumiem uz rietumiem un
Daugavpils dizaina un mākslas vidus skola nes Saules skolas vārdu. Visu šo apsvērumu kopums ir tik skaidrs un
viegli saprotams, ka meklēt kādu citu vadmotīvu mākslas skolas projektam
nelikās loģiski. Saules ceļš debesīs, tautas
dziesmās, rakstos un cilvēku dzīvēs ir iedvesmas avots arhitektūras tēlam.
Jaunās ēkas būvapjomi izvietoti tā, lai tie funkcionāli
savienotu trīs ēkas — esošo skolas ēku un skolas saimniecības ēku un arī skolai
atvēlēto un šobrīd neizmantoto biroju ēku. Jaunie būvapjomi projektēti neitrāli,
baltām sienām ar nedaudz lēkājošu logu ailu ritmu, kā jau tas mākslas skolai
varētu piestāvēt. Cits apbūves mērogs ir jau no apkārtējās apbūves iedibināts
skatos no tilta pār Daugavu un no pašas Daugavas ielas, kur pilsētas siluets
prasa lielāku, skaidrāku un vienotāku apjomu. Panorāmas skatos arī ir svarīgi,
lai ēka būtu atpazīstama un tās tēls skaidri nolasāms.
Siena
Tādēļ paralēli Daugavas ielai skolas ēku kompleksam
projektēta liektas formas siena, kas ar materiālu un krāsu paleti simbolizē
projekta moto minētos Daugavas lokus un Saules ceļu debesīs. Šīs sienas dizaina
risinājums iemieso Saules skolas
būtību un ir tās simbols. Šī siena iecerēta no daļēji caurredzama stikla
profiliem, kas tās austrumu galā ietonēta sārti dzeltenos saullēkta toņos,
vidusdaļā baltos dienvidus gaismas toņos, bet rietumos sārtās saulrieta krāsās.
Sienai ir paredzēta dekoratīva apdruka — Latvju rakstu zīmju mākslinieciska
interpretācija.
Sienas formu plānā nosaka esošā pilsētbūvnieciskā situācija un
prasīto gājēju un velosipēdistu celiņu izvietojums visai sarežģītajā reljefa
situācijā ar Daugavas ielas izvietojumu uzbērumā vietām pat par sešiem metriem
augstāk par skolas pagalmu. Sienai ir arī vairākas praktiskas funkcijas — tā ir
prettrokšņu siena visam skolas kompleksam, tā ir dubultā fasāde esošajai
trīsstāvu ēkai Saules ielā 2, atsvaidzinot tās fasāžu risinājumu; tā nodrošina
aizvēju abiem pagalmiem, tā paredzēta skolas darbu eksponēšanai brīvā dabā
Daugavas ielas frontē un galu galā, tā kalpo arī kā atbalsta siena Daugavas
ielas uzbēruma organizēšanai.
Sienas materiāls ir daļēji caurredzams, tādēļ, kaut arī
kopumā tā ir proporcionāli paliela būvforma, no tuvas distances tā izskatīsies
viegla, caur to varēs sajust iekšpagalmus un arī daudz mazākos apbūves mērogus
aiz šīs fasādes. Turpretī no tālas distances, piemēram, no tilta, siena ar lokveida
formu un siluetu visai labi noslēdz pilsētas panorāmu Daugavas līkumā. Siena
funkcionāli apvieno un vizuāli «savelk kopā» esošos un jaunos apjomus un divus
iekšpagalmus, apvienojot vienotā apbūves kompleksā.
Kompleksa kopējā funkcija risināta pieņemot, ka esošā skolas
ēka ar savu apjomīgo priekšlaukumu, galveno fasādi un ieeju ir, un arī turpmāk
paliks kā galvenā ēka un galvenā ieeja skolā ar vidējās izglītības saturu. Bērnu
skolas telpas nosacīti funkcionē citā režīmā un tās var tikt izvietotas
relatīvi autonomi, taču saistīti ar pārējo skolu. Tādēļ šīs telpas izvietotas
pārbūvējamā biroju ēkā Saules ielā 2, saglabājot atsevišķa ieeju. Abas esošās
ēkas savieno jaunais būvapjoms ar mācību telpām un aktu zāli līdzās diviem
iekšpagalmiem.
Edgara Bērziņa
vērtējums
Projekta verbālā ideja Saules skolai «Saules ceļš Saules
kalnā Daugavas lokos» uzreiz norāda uz objektam nodomāto idejisko slodzi.
Rezultātā gan to pārsvarā faktiski nes tikai viens galvenais elements — ar
tautiskiem rakstiem apdrukāta stikla siena (Saules skolas simbols).
Stikla siena ir projektēta izliekta lokā gar visu Daugavas
ielas apbūves fronti un tai paredzēta arī aizsargfunkcija pret troksni, kas arī
veido idejas galveno pretargumentu: vai tā uzrunās mūs kā oriģināls skolas
arhitektūras elements — simbols, ar nopietnu idejisku nozīmi vai kā
arhitektoniski veidota oriģināla prettrokšņa aizsardzības inženierbūve, kas
pasargā no trokšņa citādi korekti veidotos skolas būvapjomus? Pārliecinošas
atbildes nav.
Ieplaku starp Daugavas ielu un apbūvi paredzēts aizbērt,
vidusdaļā panākot vienu līmeni (pat piekļūšanai otrā stāva līmenī). Apjomu
sienas izveidotā paugura daļā plānotas kā atbalstsienas, uz kurām arī balstās
stikla siena. Griezumos tas nav attēlots uzskatāmi, tādēļ rodas iespaids, ka ar
apbūvi tomēr nepieciešams atkāpties vairāk, lai risinājums būtu racionāli
reāls.
Kā galvenā ieeja paredzēta esošā, bet tai nav visu ieejas
mezglam nepieciešamo telpu. Vāja pagalma funkcionālā saistība ar telpām. Īstenojot
ieceri pa kārtām, bez publiskās ārtelpas starp apbūvi un Daugavas ielu
izveides, kompleksa telpiskā nobeigtība būs problemātiska.
3.vieta — MADE
arhitekti
Birojs nevēlājās publicēt savu darbu A4D, ar viņu darbu var
iepazīties biroja mājaslapā
Edgara Bērziņa
vērtējums
Kopumā kopējais skolas tēls liekas svešs Daugavpils centra
apbūvei un vairāk piemērots mazpilsētas videi. Kvartāla apbūves piedāvātā
taisnleņķa struktūra novedusi pie funkcionāli nepamatotas jaunas galvenās
ieejas. Apjomi šķiet pārāk pietuvināti Daugavas ielai un ar stūriem «uzmācas»
uzbērumam, kurš skolas galvenās ielas priekšlaukumā veidots kā amfiteātris
ārpus skolas teritorijas. Apjomu risinājums neliekas racionāls un prasa
detalzētāku izvērtējumu. Par to liecina apjoma un platību attiecība.
