Interesantākais priekšlikums Brīvības alejai, kura autori ir Sampling, konkursā ieguva vienu no trim trešajām vietām. Atšķirībā no vairuma pārējo projektu, šis darbs brīvības un Eiropas ideju interpretē, piedāvājot telpu cilvēkiem, nevis monumentu.
Kāpēc šobrīd te nav rosības?
Ir dzirdētas sūdzības, ka šī Brīvības ielas daļa neesot viegli pieejama. Tomēr paskaitot gājēju pārejas, kas uz turieni ved, sanāk sešas. Un, tā kā šī priekšlikuma mērķis nebija radīt trešo iespējamo veidu (paralēli divām ietvēm gar Brīvības ielu), kā aiziet no Brīvības pieminekļa līdz viesnīcai Latvija, jaunas pārejas veidot nepiedāvājam.
Aplūkojot pašreizējo labiekārtojumu, arī it kā nekā netrūkst — ir gan soliņi, gan atkritumu urnas, gan zālājs, gan koki. Tas nav pats modernākais un stilīgākais, bet vai tad par to uztraucas vidusmēra parka lietotājs?
Varbūt šeit vajag kādu pieminekli, strūklaku, kādu citu daudznozīmīgu un daudzfunkcionālu instalāciju, kas simbolizē maija vēsturiskos notikumus? Mūsuprāt, arī uz to visticamāk cilvēki labprātāk noskatīsies no ielas otras puses, un vienīgie, kas apmeklēs šo aleju, kā pierasts, būs piketētāji pretī Ministru kabinetam.
Ko mēs varam darīt lietas labā?
Secinājums ir tāds, ka, acīmredzot, šīs vietas telpiskā struktūra un konfigurācija nav patīkama, lai tur uzturētos, kā arī tā nemotivē tur vispār iegriezties. Taču telpai ir savas kvalitātes, kas, novēršot trūkumus, varētu tur ieviest dzīvību.
Šajā priekšlikumā, izmantojot visprimitīvāko telpu norobežojošo elementu – sienu, tiek definēta vieta. Tā tiek burtiski nodalīta no nevēlamā konteksta — auto satiksmes trijās joslās abpus alejai, atstājot skatu uz patīkamo un nozīmīgo – ēku fasādēm, kokiem, Brīvības pieminekli.
Tiek izveidots kompakts parks intensīvai lietošanai — atpūtai, vēstures izzināšanai un pieminēšanai, dažādām manifestācijām. Telpa, kas uzreiz nepaveras skatam, ir arī intriģējoša. Lai uzzinātu, kas tur notiek, nepietiek paskatīties pāri ielai, — tur ir jāieiet.
Piemineklis
Konkursa uzdevums bija radīt vietu, ko saistīt ar trim maija mēnesī atzīmējamiem datumiem. Piedāvājums arī rada vietu (nevis trīs punktus), kurā iespējams gan uzzināt par notikumiem, ar ko saistāmi šie datumi, gan arī rīkot visdažādākos pasākumus un manifestācijas to atcerei. Un piemineklis ir pati siena: uz tās paredzēts gan ilustratīvi, gan teksta veidā atainot Latvijas vēsturē tik nozīmīgos faktus un personas. Šādi piemineklis vienlaicīgi būtu arī informācijas avots, kur visai detalizēti ikvienam būtu iespējams uzzināt par maija notikumiem, tā vietā lai tas būtu tikai objekts, kas saistāms ar kādu datumu, bet nezinātājam neko vairāk neatklāj.
Telpa
Apzināti nav veidoti nekādi celiņi un pielietots viens ieseguma materiāls. Šādi apmeklētājam ir iespējama kustības daudzveidība un parkam ir dažādi funkcionāli pielietojumi. Telpiski veidojas laukums, kur nekas nemudina un kādu konkrētu trajektoriju.
Lielākajā daļā alejas paredzēts smalku dolomīta šķembu segums. Tas ir salīdzinoši lēts, viegli klājams un atjaunojams materiāls. Tas der gan aktīvai atpūtai — skriešanai, dažādām sporta spēlēm (badmintons, frisbijs u.c.), gan mierīgām pastaigām. Materiāls ir piemērots mūsu klimatam un plaši pielietots publiskos parkos un dārzos Latvijā un citur Eiropā.
Pie gājēju pārejām un pretim Ministru Kabineta ēkas ieejai betona flīžu segums. Uz tā izvietoti dažādi lietojami stacionāri elementi — lieli betona taisnstūri, mazliet pacelti no zemes. Tie izmantojami kā vienkārši soliņi, vieta piknikam vai platforma oratoram (tūristu gidam, piketa vadītājam, dzejniekam vai dziedātājam). Pa visu aleju izmantojami tur atrodošies krēsli, kurus katrs var novietot kur un kā vēlas.
Būtu kolēgas trāpījuši 100% mērķī, ja ne Esplanāde, Vērmanis,Kanālmalas apstādījumi un pat koka friča skvērs, to tiešā robežošanās ar apsktāmo placi, savukārt padara par pilnībā bezjēdzīgu iecerēto sociālo piepildījumu.
Idejas – tā ir laba lieta. Bet reizēm tās MĒDZ BŪT tik absurdas, ka neiztur nekādu kritiku. Akmeni gribētos mest ne vien autoru, bet arī žūrijas dārziņā. Ko tad īsti paredz šis priekšlikums? Faktiski tiek IEŽOGOTS milzīgs GAITENIS, ko autori cildeni definē kā TELPA VIETA. Nu nav tur nekāda VIETA. Nav!!! Un nespēlēs tur neviens nedz badmintonu, nedz futbolu – katra funkcija prasa objektīvus telpiskos gabarītus. Ir jāsaprot, ka vēlmes un faktiskā situācija – tās ir divas dažādas lietas. Šajā darbā, poētiski izsakoties, vēlamais tiek pasniegts kā saldais ēdiens, tikai, diemžēl, iekš netīriem traukiem. Un šmuces ir krietni vien vairāk… Lasīt vairāk »
kāpēc ir slikti, ka ir vieta, kur var atpūsties no pilsētas trokšņiem un steigas pašā Rīgas centrā?
tāpēc, ka Rīgas centrā ir diezgan daudz vietas, kur var atpūsties no pilsētas trokšņiem. Vienkārši šī nav īstā vieta, kura varētu pretendēt uz klusumu un lēnumu. Un uzliekot sienu, tiek radīti pseidovēlamie apstākļi, kas pilnībā ignorē pašu Vietu.
ja esi tik gudrs, kāpēc vērtēšanas procesā nepiedalījies?
andri, precīzāk būt nevar.
savā būtībā primitīva pieeja. vajag nodalīt, nožogot, veidot intīmāku atmosfēru? aiziet! – mūrējam sienu! man liekās, ka šādas pilsētvides nianses risina humānākā veidā. kaut vai ar banālajiem krūmiem.
Atvaino! Piemirsu vārdu "manuprāt" 😉
Caurvējš!
Piekrītu andrim. Papīrs pacieš visu, bet ar varu mākslīgi veidot kaut kādu sienu pašā Rīgas centrā ar apšaubāmu funkciju: vai tas nav pretrunīgāk nekā atrakciju parks pie Riņa pieminekļa? Rosību ši vietai varētu veidot, bet ne jau izjaucot Brīvības ielas telpu. Vai autori ir padomājuši, kā izskatīsies skats ar Brīvības pieminekli stāvot uz stūra pie esplanādes? Domāts ir tikai par skatu no tuneļa iekšpuses, bet kā tas viss aizsegs skata pespektīvi uz katedrāli un citiem objektiem , nav analizēts ne arī domāts. Tāpēc ir pārsteigums, ka kāds to var uzskatīt par "interesantu". Tad jau nolemjam un aizbūvējam šo aleju ar… Lasīt vairāk »
Šķiet nepareiza doma šajā vietā vispār radīt Telpu. Norobežotu telpu.
Nevajag tur telpu, lai brīvi pūš vējš un čabina lapas. Jau tā tur ir troksnis no apkārtnes. Nu nevajag tur tingeltangelu! Nez, vai aiz tādas sienas arī varētu komfortabli justies-caurvējš taču 🙂
Jocīgs priekšlikums-radīt norobežotu telpu, pareizāk sakot-ilūziju par telpu.
Telpa jau tur prasās vismazāk….kāda vaina vnk brīvai apstādījumu strēlei, lai arī maz izmantojamai?
galu galā nevar jau visām pudelēm par korķi bāzties un visās brīvās vietās radīt telpas, kur noteikti kaut kas notiek.
tiešām bezjēdzīgi
vai juus meginaajaat izstaigaat ar kaajaam taas vietas kur juus ielikaat gaajeeju paarejas? njemot veeraa ka juus taisat publisku vietu,kur paredzeets pulceeties cilveekiem, iespeejams pat vairaakiem tuukstoshiem… kur ir juusu gaajeeju droshiiba? mazi berni, veci cilveeki, invaliidi.. juus padomaajaat cik daudz vajag lai vec cilveeks paarietu paari satiksmes magistraalajai arteerijai Brivibas ielai?
juus njeemaat veeraa ka csdd statistika liecina ka latvijaa videeji – uz parbrauktuves nobrauc 1 cilveeku nedeeljaa…
kaa cilveeki tiks evakueeti, piemeeram ja atgadas kas neparedzams? es sheit redzu tupiku. akaart ir drausmiiga siena un iet nav kur…
nu beidz….
ceru, ka tu pieturies pie savas nostājas/bailēm un gājēju pārejas nelieto principā
nee, uz uz to skatos no autovaditaaja pozicijaam.. nekur eiropaa neesu redzeejis ka pa 1 gaajeeju pareju fiksi 10 sekundees paarbizos 1000 cilveeki… visur tadas vietaas jav sen ir uzbuuveeti tunelji, kaa piemeeru varu mineet Pariizi. berniibaa reiz dzirdeeju ka Riga esot mazā Parīze..
ir iespeeja no darba autoriem sanjemt kaadu profesionaalu skaidrojumu, jeb tie ir darba autori kas shos bernishkjiigos komentaarus sheit raxta?????
"Sight lines are important. If people do not see a space, they will not use it."
Tur arī intriga beidzas.
Kevin Lynch: "To some degree, the very process of reshaping a city o improve its imageability may itself sharpen the image, regardless of how unskillful the resulting physical form may be."
It makes me uncomfortable to talk about meanings and things. It’s better not to know so much about what things mean. Because the meaning, it’s a very personal thing, and the meaning for me is different than the meaning for somebody else.
šitais labs. un image latviešiem vienmēr sirdij tuvāks par usability.
Evelīna Ozola varbūt vēl sāks Bībeli citēt?
lai arī bībelē ir dažas interesantas vietas par publisko telpu, diez vai tas šajā gadījumā būtu atbilstošākais avots
Bet tie betona taisnstūri ir forši, patīk gan tantēm, gan skeiteriem. Pārvietojamie krēsli arī ļoti laba doma un, tā kā cilvēki lielākoties tos pabīda tikai par sprīža tiesu, lietojami arī, ja pieķēdēti (dažās zemēs beņķi stāv, kur nolikti, citās cilvēkiem ir tieksme stiept mājās).
normāls tāds konceptiņš…
šāda mēroga čuru stūrīti Rīga sen jau bija pelnījusi. paldies!
absolūti antisociāls piedāvājums, diezgan glītā izpildījumā.
jautājums uzdots pareizi, ko mēs varam darīt, bet risinājums liek acerēties veco anekdoti: ko darīt ar sāpošu galvu ? – nogriezt !
šiem autoriem piemīt ”vispārīgā pieieja”
Lai vienas idejas vietā pādomā 10 variantus – balstoties uz pasniegšanas paņēmienu!
Nav slikti – bet arī nav saprotami.
A moška izies…
Labdien!
Ļoti gaidu no Jums savaigas ziņas par Rīgas Arhitekta biroja likteni. Šo tēmu apsprieda šodien Rīgas domē plkst. 10.00 un a4d vēl plkst. 20.05 nav atspoguļojis šo tēmu.
Svarīgāk bija:
”Brīvības aleja — Sampling
šodien”
Man liekas tomēr svarīgāk ir Rīgas Arhitekta biroja liktenis!
nav biroja, nav problēmu
vēl viens tunelis Rīgas daiļo tuneļu arsenālā, kur jebkurā diennakts stundā justies droši.
tunelji ir visaas lielaakajaas pilseetaas.. es tur nesaskatu neko nedroshu.. taa ir normaala civilizeeta cilveeka pastaigas sastaavdalja. ja te ir bail no tunelja, tad driizaak ir jaapmeklee psihologs:)
…un ir kur pačurāt
jā, droši vien tomēr jārēķinās ar to, ka katrā konkrētā sociālā vidē un arī katrā tautā ir iesakņojušās zināmas nojausmas par vienu vai otru lieti-šajā gadījumā par žogu un kas ir aiz tā. nu nekas labs jau tur nevar būt, ja jāslēpj
ja tuneli būvētu zem Daugavas tās šķērsošanai, ar visām sava psihologa rokām kājām būtu par. bet to – vai šo vietu vajadzētu degradēd ar žoga-tuneļa palīdzību, es gan gribētu krietni apšaubīt.
Patiesībā rodas mulsums: vai tiešām iežogota vieta kādā diskursā nozīmē POZITĪVU intrigu, kā saka autori, "Tur kaut kam ir jābūt!" -? Latvijas kontekstā žogs / sēta līdz šim nozīmēja: tur nedrīkst iet; tur NAV jāiet; tur ir kautkas nevajadzīgs / nedrošs / augstprātīgs / nepatīkams. Iežogota privātmāja. Iežogots būvlaukums. Iežogota kapsēta. Vieta ar IEROBEŽOTU pieejamību. Vai tādai noskaņai ir vieta sabiedriskajā telpā? No otras puses – nebūtu šāda piedāvājuma, nerastos tik akūta sajūta, ka VISAS pieminētās / uzzīmētās funkcijas radikāli pietrūkst pilsētas centrā. Vai tādēļ, ka nav tādām vietas? Jeb varbūt tādēļ, ka cilvēki savās emocijās nav gatavi atvērties saskarsmei,… Lasīt vairāk »
Konspekts: Latvijas kontekstā aiz žogiem līdz šim slēpjas kas augstprātīgs un nedrošs!
tāda sajūta, ka autori nav vietējie! nevis atšķirīgajā domāšanā, bet tajā aspektā, ka apzināti uzliek mīksto Rīgai, pilsētniekiem. tādi kā britu tūristi.
p.s. bet, ja šis darbs tiešām ir smalka ironija un izjoko konkursa rīkotājus – tā jau ir Māksla.
Es ceru ka tā ir ironija.Būtiski lai Mantens&Liene apliecina, ko tad ir domājuši, vismaz es līdz šim to uztveru par ironiju, lai arī projektā ne ar pušplēstu frāzi nekas neliecina par to ( augstākā māksla , ņemt uz fīlinga)
Ja šito tagad grib pataisīt (mīkstināt) par ironiju, tad lielu daļu jaunās arhitektūras tā varētu dēvēt. Tad vismaz vieglāk ap sirdi paliktu…..
Without any idea. F#@kin emptyness
Āaaaa, nēeee… manas acis!
What has been seen, can not be unseen 😀
Žogu tikai un vienīgi no skaidenēm!
vēl viens tunelis Rīgas daiļo tuneļu arsenālā, kur jebkurā diennakts stundā justies droši.
tunelji ir visaas lielaakajaas pilseetaas.. es tur nesaskatu neko nedroshu.. taa ir normaala civilizeeta cilveeka pastaigas sastaavdalja. ja te ir bail no tunelja, tad driizaak ir jaapmeklee psihologs:)
ja tuneli būvētu zem Daugavas tās šķērsošanai, ar visām sava psihologa rokām kājām būtu par. bet to – vai šo vietu vajadzētu degradēd ar žoga-tuneļa palīdzību, es gan gribētu krietni apšaubīt.
…un ir kur pačurāt
jā, droši vien tomēr jārēķinās ar to, ka katrā konkrētā sociālā vidē un arī katrā tautā ir iesakņojušās zināmas nojausmas par vienu vai otru lieti-šajā gadījumā par žogu un kas ir aiz tā. nu nekas labs jau tur nevar būt, ja jāslēpj
Patiesībā rodas mulsums: vai tiešām iežogota vieta kādā diskursā nozīmē POZITĪVU intrigu, kā saka autori, "Tur kaut kam ir jābūt!" -? Latvijas kontekstā žogs / sēta līdz šim nozīmēja: tur nedrīkst iet; tur NAV jāiet; tur ir kautkas nevajadzīgs / nedrošs / augstprātīgs / nepatīkams. Iežogota privātmāja. Iežogots būvlaukums. Iežogota kapsēta. Vieta ar IEROBEŽOTU pieejamību. Vai tādai noskaņai ir vieta sabiedriskajā telpā? No otras puses – nebūtu šāda piedāvājuma, nerastos tik akūta sajūta, ka VISAS pieminētās / uzzīmētās funkcijas radikāli pietrūkst pilsētas centrā. Vai tādēļ, ka nav tādām vietas? Jeb varbūt tādēļ, ka cilvēki savās emocijās nav gatavi atvērties saskarsmei,… Lasīt vairāk »
Konspekts: Latvijas kontekstā aiz žogiem līdz šim slēpjas kas augstprātīgs un nedrošs!
tāda sajūta, ka autori nav vietējie! nevis atšķirīgajā domāšanā, bet tajā aspektā, ka apzināti uzliek mīksto Rīgai, pilsētniekiem. tādi kā britu tūristi.
p.s. bet, ja šis darbs tiešām ir smalka ironija un izjoko konkursa rīkotājus – tā jau ir Māksla.
Es ceru ka tā ir ironija.Būtiski lai Mantens&Liene apliecina, ko tad ir domājuši, vismaz es līdz šim to uztveru par ironiju, lai arī projektā ne ar pušplēstu frāzi nekas neliecina par to ( augstākā māksla , ņemt uz fīlinga)
Ja šito tagad grib pataisīt (mīkstināt) par ironiju, tad lielu daļu jaunās arhitektūras tā varētu dēvēt. Tad vismaz vieglāk ap sirdi paliktu…..
Without any idea. F#@kin emptyness
Āaaaa, nēeee… manas acis!
What has been seen, can not be unseen 😀
Žogu tikai un vienīgi no skaidenēm!
Būtu kolēgas trāpījuši 100% mērķī, ja ne Esplanāde, Vērmanis,Kanālmalas apstādījumi un pat koka friča skvērs, to tiešā robežošanās ar apsktāmo placi, savukārt padara par pilnībā bezjēdzīgu iecerēto sociālo piepildījumu.
Idejas – tā ir laba lieta. Bet reizēm tās MĒDZ BŪT tik absurdas, ka neiztur nekādu kritiku. Akmeni gribētos mest ne vien autoru, bet arī žūrijas dārziņā. Ko tad īsti paredz šis priekšlikums? Faktiski tiek IEŽOGOTS milzīgs GAITENIS, ko autori cildeni definē kā TELPA VIETA. Nu nav tur nekāda VIETA. Nav!!! Un nespēlēs tur neviens nedz badmintonu, nedz futbolu – katra funkcija prasa objektīvus telpiskos gabarītus. Ir jāsaprot, ka vēlmes un faktiskā situācija – tās ir divas dažādas lietas. Šajā darbā, poētiski izsakoties, vēlamais tiek pasniegts kā saldais ēdiens, tikai, diemžēl, iekš netīriem traukiem. Un šmuces ir krietni vien vairāk… Lasīt vairāk »
kāpēc ir slikti, ka ir vieta, kur var atpūsties no pilsētas trokšņiem un steigas pašā Rīgas centrā?
Caurvējš!
tāpēc, ka Rīgas centrā ir diezgan daudz vietas, kur var atpūsties no pilsētas trokšņiem. Vienkārši šī nav īstā vieta, kura varētu pretendēt uz klusumu un lēnumu. Un uzliekot sienu, tiek radīti pseidovēlamie apstākļi, kas pilnībā ignorē pašu Vietu.
ja esi tik gudrs, kāpēc vērtēšanas procesā nepiedalījies?
Atvaino! Piemirsu vārdu "manuprāt" 😉
andri, precīzāk būt nevar.
savā būtībā primitīva pieeja. vajag nodalīt, nožogot, veidot intīmāku atmosfēru? aiziet! – mūrējam sienu! man liekās, ka šādas pilsētvides nianses risina humānākā veidā. kaut vai ar banālajiem krūmiem.
Piekrītu andrim. Papīrs pacieš visu, bet ar varu mākslīgi veidot kaut kādu sienu pašā Rīgas centrā ar apšaubāmu funkciju: vai tas nav pretrunīgāk nekā atrakciju parks pie Riņa pieminekļa? Rosību ši vietai varētu veidot, bet ne jau izjaucot Brīvības ielas telpu. Vai autori ir padomājuši, kā izskatīsies skats ar Brīvības pieminekli stāvot uz stūra pie esplanādes? Domāts ir tikai par skatu no tuneļa iekšpuses, bet kā tas viss aizsegs skata pespektīvi uz katedrāli un citiem objektiem , nav analizēts ne arī domāts. Tāpēc ir pārsteigums, ka kāds to var uzskatīt par "interesantu". Tad jau nolemjam un aizbūvējam šo aleju ar… Lasīt vairāk »
Šķiet nepareiza doma šajā vietā vispār radīt Telpu. Norobežotu telpu.
Nevajag tur telpu, lai brīvi pūš vējš un čabina lapas. Jau tā tur ir troksnis no apkārtnes. Nu nevajag tur tingeltangelu! Nez, vai aiz tādas sienas arī varētu komfortabli justies-caurvējš taču 🙂
Jocīgs priekšlikums-radīt norobežotu telpu, pareizāk sakot-ilūziju par telpu.
Telpa jau tur prasās vismazāk….kāda vaina vnk brīvai apstādījumu strēlei, lai arī maz izmantojamai?
galu galā nevar jau visām pudelēm par korķi bāzties un visās brīvās vietās radīt telpas, kur noteikti kaut kas notiek.
tiešām bezjēdzīgi
vai juus meginaajaat izstaigaat ar kaajaam taas vietas kur juus ielikaat gaajeeju paarejas? njemot veeraa ka juus taisat publisku vietu,kur paredzeets pulceeties cilveekiem, iespeejams pat vairaakiem tuukstoshiem… kur ir juusu gaajeeju droshiiba? mazi berni, veci cilveeki, invaliidi.. juus padomaajaat cik daudz vajag lai vec cilveeks paarietu paari satiksmes magistraalajai arteerijai Brivibas ielai?
juus njeemaat veeraa ka csdd statistika liecina ka latvijaa videeji – uz parbrauktuves nobrauc 1 cilveeku nedeeljaa…
kaa cilveeki tiks evakueeti, piemeeram ja atgadas kas neparedzams? es sheit redzu tupiku. akaart ir drausmiiga siena un iet nav kur…
nu beidz….
ceru, ka tu pieturies pie savas nostājas/bailēm un gājēju pārejas nelieto principā
ir iespeeja no darba autoriem sanjemt kaadu profesionaalu skaidrojumu, jeb tie ir darba autori kas shos bernishkjiigos komentaarus sheit raxta?????
nee, uz uz to skatos no autovaditaaja pozicijaam.. nekur eiropaa neesu redzeejis ka pa 1 gaajeeju pareju fiksi 10 sekundees paarbizos 1000 cilveeki… visur tadas vietaas jav sen ir uzbuuveeti tunelji, kaa piemeeru varu mineet Pariizi. berniibaa reiz dzirdeeju ka Riga esot mazā Parīze..
"Sight lines are important. If people do not see a space, they will not use it."
Tur arī intriga beidzas.
Evelīna Ozola varbūt vēl sāks Bībeli citēt?
lai arī bībelē ir dažas interesantas vietas par publisko telpu, diez vai tas šajā gadījumā būtu atbilstošākais avots
Kevin Lynch: "To some degree, the very process of reshaping a city o improve its imageability may itself sharpen the image, regardless of how unskillful the resulting physical form may be."
šitais labs. un image latviešiem vienmēr sirdij tuvāks par usability.
It makes me uncomfortable to talk about meanings and things. It’s better not to know so much about what things mean. Because the meaning, it’s a very personal thing, and the meaning for me is different than the meaning for somebody else.
Bet tie betona taisnstūri ir forši, patīk gan tantēm, gan skeiteriem. Pārvietojamie krēsli arī ļoti laba doma un, tā kā cilvēki lielākoties tos pabīda tikai par sprīža tiesu, lietojami arī, ja pieķēdēti (dažās zemēs beņķi stāv, kur nolikti, citās cilvēkiem ir tieksme stiept mājās).
normāls tāds konceptiņš…
šāda mēroga čuru stūrīti Rīga sen jau bija pelnījusi. paldies!
absolūti antisociāls piedāvājums, diezgan glītā izpildījumā.
jautājums uzdots pareizi, ko mēs varam darīt, bet risinājums liek acerēties veco anekdoti: ko darīt ar sāpošu galvu ? – nogriezt !
šiem autoriem piemīt ”vispārīgā pieieja”
Lai vienas idejas vietā pādomā 10 variantus – balstoties uz pasniegšanas paņēmienu!
Nav slikti – bet arī nav saprotami.
A moška izies…
Labdien!
Ļoti gaidu no Jums savaigas ziņas par Rīgas Arhitekta biroja likteni. Šo tēmu apsprieda šodien Rīgas domē plkst. 10.00 un a4d vēl plkst. 20.05 nav atspoguļojis šo tēmu.
Svarīgāk bija:
”Brīvības aleja — Sampling
šodien”
Man liekas tomēr svarīgāk ir Rīgas Arhitekta biroja liktenis!
nav biroja, nav problēmu