Konkursā tikai 13.vietā ierindotais arhitektu biroja MARK priekšlikums piedāvā izveidot kompaktu bērnu pilsētu ar aktu zāli kā tās centrālo laukumu, ap kuru kā ielas kārtojas gaiteņi un kā kvartāli — bērnudārza grupu telpas.
Projekta priekšlikuma ideja
Pirmsskolas izglītības iestāde — bērnudārzs — kā mazā cilvēka pirmā sabiedriskā pieredze ir nozīmīgs posms ceļā uz lielā cilvēka pasauli, sastapšanās ar nezināmo, komunikācija, sadarbošanās, pienākumi, cieša draudzība un jaunu zināšanu tveršana. Projekta pamatideja balstās uz bērna un pieaugušā cilvēka pasauļu pretstatu un vienlaicīgi līdzību akcentēšanu. Pilsēta kā simbols pieaugušo dzīves telpai ar tai piemītošajiem attiecību un saskarsmes modeļiem konceptuāli tiek transformēta bērnu mērogam piemērotā telpiskā struktūrā. Bērnudārzs — bērnu pilsētas telpa, kas sastāv no atsevišķām mazākām vienībām — funkcionāli un semantiski pilsētu raksturojošām telpiskām šūnām, ko apvieno starpšūnu telpa pārvietošanās vajadzībai.
Ierašanās bērnu pilsētā ir notikums. Mazās pasaules piedzīvojums. Iztēles ceļojums laikā un telpā, ko veido īpaša arhitektūra un ārtelpas elementi.
Apbūves priekšlikums un arhitektoniskā kompozīcija
Apjoma kompozīcijas centrs ir kodols — aktu zāle, kas projekta priekšlikumā kļuvusi par transformējamu, atvērtu vai pēc vajadzības noslēgtu, divstāvīgu, no jumta izgaismotu lieltelpu bērnu kopīgām rotaļām vai svinīgiem sarīkojumiem. Tā ir satikšanās vieta ar pilsētas centrālā laukuma semantiku, kas parasti pilsētā iezīmē svarīgu kompozicionālo un emocionālo centru.
Kopējā ēkas forma veidojas, funkcionāli sagrupējot telpas atsevišķos apjomos un izvietojot tos ap centrālo telpu, kā arī savienojot tos ar starptelpu — gaiteņiem un plašu, atvērtu un aicinošu ieejas halli. Projektā tiek uzsvērts kopapjoma racionālais, kompaktais raksturs, kas piešķir ēkai ekonomiskas un energoefektīvas būves kvalitātes.
Atsevišķo apjomu šūnveida forma projektēta ar noapaļotiem stūriem, interjerā radot plūstošu formu raksturu un emocionāli labvēlīgu vidi bērniem.
Konkursa priekšlikums paredz divu stāvu ēku. Būvapjoma savērsums nodrošina insolāciju bērnu grupu telpām. Fasādes kompozīcija — vertikāls koka apšuvuma un stikloto daļu neregulārs kārtojums.
Starptelpu struktūra — gaiteņi — tiek izgaismoti, tādējādi neveidojas tumša, neomulīga tranzīttelpa. Ņemot vērā telpu funkciju, visur tiek nodrošināts nepieciešamais dabiskais apgaismojums.
Tehniski ekonomiskie rādītāji
Apbūves laukums — 1840 m²
Ēkas kopējā platība — 3103 m²
Stāvu skaits — 2
lielaakais klupshanas akmens vareetu buut tieshi bezpersoniskaas fasaades…taapeec arii tik zems noveerteejums! bet plaans gan interesants!
var padomat ka 1 vietai ir baigi personiskas tas!
drīzāk pirmajai vietai tās ir banālas! diemžēl diezgan stereotipiski iegājies, ka tikko bērnudārzs, tā fasādēm jābūt raibām kā dzeņa vēders! varbūt šitas variants drusku atgādina biroju ēku, bet nekādā ziņā ne bezpersonisku.
piekriitu! apnikushas arii taas kraasainaas fasaades! bet pie shiim, manupraat, nav sanaacis laika piestradaat!
Fasaades tieshaam druumi beediigas!
ta saciit labakais no sliktajiem :))
normāls pentagons
Ja dzīvotu Carnikavā bērnu uz tādu bērnudārzu nelaistu.
KRUTS CIETUMS!
Manuprāt, koncepts šim konkursa darbam ir diezgan labs – kompaktais plānojums ar interesanto un funkcionālo zonējumu, noapaļotās formas (bērniem nedraudēs stāvēšana kaktā). Taču iegāž fasādes. Pirmkārt – milzīgie stiklojumi uz visām debesspusēm (vasarā D un DR būs baigais cepiens; ziemā noēdīs tekstā minēto energoefektivitāti), otrkārt – varēja jau kokam kādu krāsaināku bēcīti piešķirt, žūrija un bērnu vecāki novērtētu. Žēl, ka nebija aprakstīts ārējā tēla koncepts – kādēļ tas tāds? Lai veicas!
Jā, ja. Vajadzēja rūsināto tēraudu un dabīgā akmens šīfera loksnes 😛 Vai arī fasādes vienkārši uzzīmēt, kā dažs labs dara Vecrīgas jaunajos objektos 🙂
p.s. titulbilde jau parāda, ka nav kur bērniem spēlēties. jāzīmē ar krītiņiem uz bruģa 🙁
tīģerzaķis foršs 🙂 – turklāt patīk koncepts par saistošu vidējo bērnudārza daļu.
Par fasādēm runājot negribās piebalsot niknajiem komentētājiem, bet šķiet ka bērnu uztverē tiešām diezgan savādāka un spēcīgāka tā vilkme uz krāsām nekā pieaugušajiem – šai fasādei lai izbēgtu no bezgaumīga krāsu sapindzelējuma, bet pieširtu elegantajam apjomam zināmu krāsu piešprici varētu derēt tas Londonas deju skolas krāsainā polikarbonāta pielietojums – nu tāds subjektīvs ierosinājums no manas puses
kā reiz jaukas !
ja vēl paredzēta krāsaina un atraktīva iekštelpa, kā var nojaust no bildēm, tad vispār lieliski. iespējams šādi jaunajai paaudzei varētu ierādīt kādu labu piemēru par dizainu
šajā darbā ir iedziļinājušies arī vietas ģeoloģiskajās – ģeogrāfiskajās niansēs, kas šajā gadijumā bija viena no svarīgākajām problēmām un liecina par labu autoru atiecībām ar Carnikavu.
Visu cieņu – Lielisks darbs !
(Žēl, ka žūrija nebija spējīga to novērtēt)
Depresivi
kautkā atgādina tipisku biroja ēku, tikai nemērogā.Carnikava NAV lielpilsēta.
eu , tiesaam cietumu atgaadina.. centraalais laukums..kameras.
http://www.prosum.lv
lielaakais klupshanas akmens vareetu buut tieshi bezpersoniskaas fasaades…taapeec arii tik zems noveerteejums! bet plaans gan interesants!
piekriitu! apnikushas arii taas kraasainaas fasaades! bet pie shiim, manupraat, nav sanaacis laika piestradaat!
lielaakais klupshanas akmens vareetu buut tieshi bezpersoniskaas fasaades…taapeec arii tik zems noveerteejums! bet plaans gan interesants!
var padomat ka 1 vietai ir baigi personiskas tas!
drīzāk pirmajai vietai tās ir banālas! diemžēl diezgan stereotipiski iegājies, ka tikko bērnudārzs, tā fasādēm jābūt raibām kā dzeņa vēders! varbūt šitas variants drusku atgādina biroju ēku, bet nekādā ziņā ne bezpersonisku.
piekriitu! apnikushas arii taas kraasainaas fasaades! bet pie shiim, manupraat, nav sanaacis laika piestradaat!
Fasaades tieshaam druumi beediigas!
ta saciit labakais no sliktajiem :))
normāls pentagons
Ja dzīvotu Carnikavā bērnu uz tādu bērnudārzu nelaistu.
KRUTS CIETUMS!
Manuprāt, koncepts šim konkursa darbam ir diezgan labs – kompaktais plānojums ar interesanto un funkcionālo zonējumu, noapaļotās formas (bērniem nedraudēs stāvēšana kaktā). Taču iegāž fasādes. Pirmkārt – milzīgie stiklojumi uz visām debesspusēm (vasarā D un DR būs baigais cepiens; ziemā noēdīs tekstā minēto energoefektivitāti), otrkārt – varēja jau kokam kādu krāsaināku bēcīti piešķirt, žūrija un bērnu vecāki novērtētu. Žēl, ka nebija aprakstīts ārējā tēla koncepts – kādēļ tas tāds? Lai veicas!
Jā, ja. Vajadzēja rūsināto tēraudu un dabīgā akmens šīfera loksnes 😛 Vai arī fasādes vienkārši uzzīmēt, kā dažs labs dara Vecrīgas jaunajos objektos 🙂
p.s. titulbilde jau parāda, ka nav kur bērniem spēlēties. jāzīmē ar krītiņiem uz bruģa 🙁
tīģerzaķis foršs 🙂 – turklāt patīk koncepts par saistošu vidējo bērnudārza daļu.
Par fasādēm runājot negribās piebalsot niknajiem komentētājiem, bet šķiet ka bērnu uztverē tiešām diezgan savādāka un spēcīgāka tā vilkme uz krāsām nekā pieaugušajiem – šai fasādei lai izbēgtu no bezgaumīga krāsu sapindzelējuma, bet pieširtu elegantajam apjomam zināmu krāsu piešprici varētu derēt tas Londonas deju skolas krāsainā polikarbonāta pielietojums – nu tāds subjektīvs ierosinājums no manas puses
eu , tiesaam cietumu atgaadina.. centraalais laukums..kameras.
kā reiz jaukas !
ja vēl paredzēta krāsaina un atraktīva iekštelpa, kā var nojaust no bildēm, tad vispār lieliski. iespējams šādi jaunajai paaudzei varētu ierādīt kādu labu piemēru par dizainu
šajā darbā ir iedziļinājušies arī vietas ģeoloģiskajās – ģeogrāfiskajās niansēs, kas šajā gadijumā bija viena no svarīgākajām problēmām un liecina par labu autoru atiecībām ar Carnikavu.
Visu cieņu – Lielisks darbs !
(Žēl, ka žūrija nebija spējīga to novērtēt)
Depresivi
http://www.prosum.lv
kautkā atgādina tipisku biroja ēku, tikai nemērogā.Carnikava NAV lielpilsēta.