Konkursā 1.vietu ieguvušajā arhitektūras studijas 1.618 projektā Vērtības bērnudārza ēka izvietota uz ziemeļaustrumiem no augstsprieguma līnijas, zemes gabala plašākajā daļā. Divstāvīgie grupu telpu apjomi kārtoti bērnus sargājošā ielokā pret dienvidiem.
Ēkas novietne
Jaunbūves izvietojums gruntsgabalā izvēlēts saskaņā ar funkciju un atbilstošajām debess pusēm, kā arī ņemot vērā augstsprieguma elektrolīnijas un balsta novietojumu. Noslēgtākie apjomi izvietoti pret ZR pusi, noslēdzoties pret nelabvēlīgiem ārējiem faktoriem, nodrošinot atvērtāku, sadrumstalotāku apjomu pret DA un iespēju organizēt pasargātu ārtelpu D pusē. Galvenā transporta un gājēju plūsmas pieeja ēkai paredzēta no Z puses gar robežu, veidojot nelielu priekšpagalmu pie ieejas un saimniecības pagalmu ZA pusē aiz ēkas. Āpkārt ēkai izbūvējams ceļš apkalpojošam transportam un ugunsdzēsības vajadzībām. Ar žogu norobežojama gruntsgabala teritorija, kas atrodas uz austrumiem no augstsprieguma elektrolīnijas. Gruntsgabala robežās ārpus nožogojuma paralēli piebraucamajam ceļam izveidojama īslaicīgas apstāšanās stāvvieta 23 automašīnām. Autotransporta piekļuve teritorijai organizēta ar vienu iebrauktuvi. Gar piebraucamo ceļu, kā arī no autostāvvietām paredzēta gājēju piekļuve. Gruntsgabala Z stūrī paredzēts izbūvēt saimniecības ēku teritorijas apkopšanas vajadzībām, kā arī atkritumu konteineru novietošanai.
Ēkas arhitektūras koncepcija
Ēkas apjomu kompozīcijas pamatā ir vēlme atspoguļot primārās vērtības — bērns kā vērtība, kas jāaizsargā. Lakonisks administratīvais bloks ziemeļu pusē un izliekts bērnu grupu apjoms pret dienvidiem, pirmkārt, psiholoģiski pilda negatīvo enerģiju atstarojošu funkciju, otrkārt, rada sajūtu, ka ēka ar savu izliekto apjomu apslēpj kaut ko nozīmīgu un aizsargājamu. Arhitektoniski grupu telpu bloku zona sadalīta vairākos apjomos, akcentējot katru bloku, tādējādi tuvinot ēkas apjomu bērna mērogam. Dienvidu pusē liektais apjoms veido aizsargātu pagalmu bērnu aktivitātēm ārtelpā.
Ēkas funkcionālā organizācija
Ēka dalāma trīs funkcionālajās zonās — grupu, kultūras un sporta telpas, administratīvās un darbinieku telpas, kā arī ēdināšanas bloks un saimniecības telpas. Galvenā ieeja organizēta ēkas centrā no ziemeļu puses, atsevišķas ieejas medpunktam, ēdināšanas blokam un sētniekam. Ērtai bērnu izkļūšanai rotaļu laukumos, izbūvējamas vairākas kāpnes un izejas, kas nodrošina arī evakuāciju. Ēkas centrā pretī galvenajai ieejai novietota aktu zāle (2.stāvā sporta zāle), no galvenā vestibila uz abām pusēm plānoti gaiteņi, kuriem pieslēdzas grupu telpu bloki abos ēkas stāvos. No vestibila pieejama arī ēdamzāle. Administratīvās un pedagogu telpas izvietotas 2.stāvā.
Ēkas konstruktīvā shēma
Ņemot vērā grunts apstākļus, izmantojami dzenamie pāļu pamati. Ēkas nesošās daļas risināmas saliekamā dzelzsbetona konstrukcijās. Kāpņu telpu un lifta šahtu sienas veidojamas no saliekamajiem dzelzsbetona paneļiem. Kāpnes un kāpņu laukumi veidoti no saliekamā dzelzsbetona.
Risku novērtējums
Ņemot vērā gruntsgabala novietojumu blakus ūdenstilpnei un iespējamo teritorijas applūšanu (reizi 100 gados), projektā paredzēts gruntsgabala līmeni paaugstināt par 20—50 centimetriem līdz atzīmei +2.00 pēc BAS. Lai teritorija būtu droša bērniem, tā norobežojama ar žogu visapkārt (tai skaitā gar upi), ievērojot ūdenstilpnes aizsargjoslu, pieļaujot gājēju pārvietošanos gar upi nepieciešamības gadījumā.
Teritoriju šķērso 110kV elektrolīnija, tādēļ ēka izvietota gruntsgabalā, pavēršot bērniem domātās telpas un ārtelpas zonu iespējami tālāk no tās. Aizsargjoslu likums pieļauj apbūvi 4m attālumā no elektrolīnijas, tomēr projektā paredzēts ēku novietot tā, lai elektrolīnijai tuvākais stūris būtu 8m attālumā.
Teritorijas bilance
Zemesgabala platība 32700 m²
Bērnudārza ēkas apbūves laukums 2160 m²
Saimniecības ēkas laukums 90 m²
Stāvu platība (pa ārējo perimetru) 3963,2 m²
Telpu kopējā platība 3367,7 m²
Nedaudz apgrozos par Carnikavu, bet tā arī nesapratu, kurā vietā paredzēts tas bērnu dārzs. Varbūt kāds var mani te apgaismot (Dome nav pa ceļam)?
cik saprotu, tad kaut kur zem augstspriegumu līnijām 😉
"izliekts bērnu grupu apjoms pret dienvidiem, pirmkārt, psiholoģiski pilda negatīvo enerģiju atstarojošu funkciju"
Neesmu ar tām ezotēriskām lietām uz "tu", tāpēc gribēju vaicāt, vai taisns apjoms negatīvo enerģiju tik labi neatstarotu? Un vai negatīvā enerģija allaž nāk no dienvidiem?
jaa. respektiivi no DR! taapeec to pusi buutu maximaali jaaaizedz, bet atklaatu jaatstaaj ZA. ar insolaaciju shis variants gan neliimejas kopaa!
Šajā gadījumā "negatīvā enerģija" "psiholoģiski " nāk no augstsprieguma elektrolīnijas. Arī no ielas, jo no tās bērni tiešām jāsargā. Tiktāl viss pareizi. Ar dziļākām ezotēriskām zināšanām autori, šķiet, nav pazīstami.
prasts un garlaicīgs apjoms. būs viegli un lēti uzcelt.
Vot suņi, ta ko "gerevņā" finansu pusbada stāvoklī, Jums ko telpiskos eksperimentus, vēl ar materiāliem, funkcijām, tehnologijām.Arhitekta varas izpausmi uber alles, nemaz nevaicājom, kam šī ARHITEKTŪRA būs vajadzīga, vai vispār šī vieta Carnikavā, teiksim dziļā pēkšienē, pie esošas zivenes, mazdārziņiem un citu Junktown’ u, ir tā kur tagad sūro landmarku stutēt? Var diskutēt par sviestu no sērijas ezotērika utt., bet manuprāt apjomos semantisks pārliecinošs bērnudārzs, ne tai bagātākajai pierīgas pašvaldībai, ne tais spožākajos laikos un ne tai glaunākajā vietā. (Ja cilvēku salīdzina ar Carnikavu, tad konkrēta vieta būtu kaut kur zem dibenvaiga), bet krietni virs ceļa locītavas). 2. ešelona BD… Lasīt vairāk »
vieta veido objektu vai tomēr objekts – vietu? kā tur īsti bija…?
Pirmā bilde gluži kā vēlēšanu plakāts!
Tas nevar atstāt vienaldzīgus deputātus, kam žūrijā liela teikšana.
un kas tad ir Tev ta galva?- Riga-udensgalva?!
Laikam neiebrauci.
Ir vietas kur VAJAG, vienkārši savadāk nevar, pilsētbūvneciskie aspekti, pasūtītāja ekonomiskās ambīcijas, tam tad arī var pakārtot arhitekta ambīciju, un ir vietas, kur vajag ekonomisku, skaidru, funkcionalu, mājīgu un pietiekoši estētisku izstrādājumu (parasti tie ir savi 80-85% gadījumu). Šīs vietas var atrasties da jeb kur, ja sakrīt pilsētbūvnieciskie aspekti ar pasūtītāja ambīciju, tad arhitektam jāpucē vaļā.
Šī vieta, konkrētie apstākļi, situācija atbilst piezemētākajam scenārijam un tam nav nekāda sakara ar Rīgu, un labu arhitektūru.
Piekrītu – jebkurā gadījumā ir apsveicami, ka mazpilsētās notiek šāda veida projekti. Bērnudārzi masveidā tika celti vēl padomju laikos, un šodien tikai retā pašvaldība atļaujas tādu ekstru.
Arī piezemētākā scenārijā var atrast vietu labai arhitektūrai, jo negribas likt vienādības zīmi starp BAGĀTA ARHITEKTŪRA un LABA ARHITEKTŪRA.
ir pilnīgi otrādi- laba arhitektūra arī ir piezemēta arhitektūra. pasūtītāja un vēl jo vairāk arhitekta ambīcijas Rīgas kontekstā 80-85% gadījumu rada nebaudāmus izstrādājumus. Un nekur Rīgā pilsētbūvnieciskie aspekti nepieprasa ambiciozu arhitektūru
Tur jau tas paradokss, ka pirmais ir pilsētbūvnieciskie aspekti, otrais konkrētās funkcijas atbilstība – "landmarkam" vai tam ,kas tai vietā ir vēlams pēc pilsētbūvnieciskās novietnes, trešai situācija un klienta varēšana, ceturtais augstāknosauktajiem pakārtotas arhitekta ambīcijas (vēlme eksperimentēt utt..). Šajā gadījumā ar ambiciozs es domāju arhitektūras izpausmi labā nozīmē (vēlme ieiet nezināmajā , atklāt kaut ko jaunu , iespējams arī smagi apdedzinaties, bet izzināt ,gūt atklāsmes utt..). Tu to(ambīciju) laikam domāji, kā pliku izcelšanos pāri visam , atbilstoši savai individuālajai sapratnei par skaisto un labo, kas diemžēl arī LV prevalē. Tam gan manuprāt nekāda sakara ar profesionālitāti nav, tā ir nerēķināšanās… Lasīt vairāk »
es jēdzienu ambiciozs tā arī uztvēru, kā tu apraksti. tieši vēlme ieiet nezināmajā , atklāt kaut ko jaunu , iespējams arī smagi apdedzinaties, bet izzināt ,gūt atklāsmes it tās lietas, kas vismazāk vajadzīgas kā telpiska izpausme Rīgai,īpaši centrā.
un tieši carnikavas pļava pie augstsprieguma līnijas tam ir labākā vieta, bez ironijas.
Pilnigi piekritu.
Manuprāt tā glužī nav. te jānoskaidro vai mēs vienādi saprotam projektēšanas tējātera lomu sadalījumu.Mans sadalījums sekojošs: 1. abi duālie pretmeti ego-pasūtītājs pret sociumu- pilsētu, ciematu, viensētu grupu, kopienu, gimeni utt.. Tie abi no savām pusēm izvirza nosacījumus ko tie vēlas saņemt. Nosacījumi ir pilnīgi visi apstākļi kas ietekmē projektēšanu.(sākot ar naudu, budžetu, beidzot ar zilzīlītes ligzdu tai panīkušajā bērzā) 2. Tikai tad nāk Meistars ar savām ambīcijām(to mēs saprotam līdzīgi) un atbilstoši 1. punktam realizē savu Darbu, kuru finansē un vēlas Pasūtītājs,pieņem un grib Sabiedrība. Manuprāt Tavā shēmā arhitektam ir iedota parāk liela loma, un nenovērtēta pasūtītāja loma, diemžēl mums… Lasīt vairāk »
ko var njemties par ‘landmarku’? neviens nesaka, ka taads ir vajadziigs, tapat kaa liekas papildus izmaksas – bet laba, ambicioza (tieshi tadaa pashaa nozimee, kaa jau aprunaats) arhitektuura var buut arii leta un neuzkritosha, un tai pashaa laikaa ar stipru konceptu – un tieshi shai savienojumaa butu redzama taa arhitekta superspeeja, nevis fasadees, kas ar stereotipiskas izkraasojamaas tehnikas palidzibu no semantiskas nulles ir parveidotas par, kaa saki, skaidri nolasaamu bernudarzu. tas, starp citu, vel viens punkts: skaidri semantiski nolasaams bernudarzs var but miljons variantos – SZK variantaa tikpat nolasaams, protams, par izmaksaam cits jautajums. te negribeeju teikt, ka tas darbs… Lasīt vairāk »
Es arī esmu pret Gerkānu Ludzā 😛 Arhitekteļi spurslojas 🙂
Šoreiz kategoriski nepiekrītu Putniņa k-ga dalījumam vietās, kas pelnījušas un kas nav pelnījušas labu arhitektūru, tipiska ilustrācija, ka, ja latviski runājušais/rakstošais nenorāda, no kurienes viņš, tad 101% garantija, ka no Rīgas, krieviem tas pats ar Maskavu. Arī Carnikavas, Mazpisānu u.c. vietu "zem dibenvaiga" (c) iemītnieki ir pelnījuši augstākos domas lidojumus. Pēdējā laikā daudz sanāk neklātienē vērot, kas notiek Skandināvijā, brīnumlietas tur notiek un tā jau gadu desmitiem. Un par ļoti daudzām arhitektūras lietām tur vēl vienkāršāks ir tikai govs slaucamais ķeblītis, bet tas netraucē tās uzskatīt par izciliem sava laika un savas vietas kultūras paraugiem. Vērojot gan šo konkursu, gan… Lasīt vairāk »
labi rūkts!
Dārgais, jtd, tam nav nekāda sakara ar Rīgu, šādu ĪSTO vietu var atrast pat arī ārpus apdzīvojamām vietām. Ar Skandināviju nekorekts salīdzinājums, tomēr pasaules pārtikušākās valstis iepretim pusbankrotējušai pirmā simtnieka pakaļgala republikai, ja salīdzinājums skartu EE vai LT,PL un citu A Eiropu būtu korektāk. Protams EE ir BD un citas sociālajai videi nepieciešamās ēkas, kas radītas augsti individualizētā izskatā (tepat nesen bija viens Siiri darinājums) priekš konkrētas vides, bet tad ir nākamais jautājums, kas izvirzīja uzdevumu radīt šādu arhitektūru, kāds ir "background’s", ko konkrēta pašvaldība(klients) ar to vēlējās panākt kā uz to skatījās sabiedrība utt., bez šiem diviem aizmirstam par… Lasīt vairāk »
cien putnina kungs,
ticiet man, ap rigu pasvaldibu budzeti nav tik spejigi pacelt augstus "dargus lidojumus" tamdel ari logiski uzvar racionali -ka viens izteicas- tradicionali risnajumi
Ja kadam skiet citadi, ludzu dot piemerus kadam letam -realam-pabeigtam-labas domas lidojumam-paldies!
Man nav sakrāmēti pa rokai piemēri, lai parādītu, cik augsts un tai pašā laikā racionāls un ekonomisks ir skandināvu arhitektūras domas lidojums, bet gan jau vismaz vecos meistarus, kā Aalto atcerēsies. Jaunie neatpaliek, īpaši norvēģi. Augstai cenai ar haute architecture ir zināms sakars Dubajas stila objektos, bet tas galīgi nav skandināvu stils. Vienkāršība nav prastums, lai cik ļoti tradicionāli tuvs ir šāds pieņēmums.
Pārfrāzējot veco labo citātu:"katrai tautai (pašvaldībai, valstij, privātajam) tāda arhitektūra ,kādu tā pelnījusi."
Es domāju parādam pagasta vecim no Pumpurmiķeļiem, vai privatam vīriņam ,kas nesen tirgojis saldētus vistu stilbiņus, vai vēl diemžēl ļaunāk pilsonim X (vidējam statiskajam), šos pašus skandināvijā par ikonām uzskatītus darinājumus, no mūsu publikas mēs nedzirdēsim pa lielam neko labu.
Bet kā tad Snohettas burbuļi tur pat Persijas līča valstīs?
Īsumā vēl publika nav gatava tam kam gatava publika kaimiņos, un mēs varam lekt vai krist tā uz sitiena neko neietekmēsim, tik tā lēnā garā evolucionāri.
Tā taču Latvijas (un īpaši latviešu) nacionālā īpatnība, attiecīgi to ieteicams vispār neņemt vērā (vērā gan, diemžēl, jāņem šī uzskata aktīvos aizstāvjus, aģitatorus un bezkompromisa cīnītājus, jo viņu rindās iestājušies praktiski visi vietējie mediji). Nav jēga cīnīties ar vētru, jālūko kā to izmantot savā labā.
Izglāb Latviju, noslēp vecmāmiņas pasi vēlēšanu dienā (c)
Ja paskatās uz izvirzītajiem apjomiem (kā padomju laiku korpusi) tad dīvaina šķiet to racionalitāte – virsmas laukums milzīgs (apkures izmaksas), bet logu šajās šahtās nav. kā tad tā?
aaaaa
Tā taču Latvijas (un īpaši latviešu) nacionālā īpatnība, attiecīgi to ieteicams vispār neņemt vērā (vērā gan, diemžēl, jāņem šī uzskata aktīvos aizstāvjus, aģitatorus un bezkompromisa cīnītājus, jo viņu rindās iestājušies praktiski visi vietējie mediji). Nav jēga cīnīties ar vētru, jālūko kā to izmantot savā labā.
Izglāb Latviju, noslēp vecmāmiņas pasi vēlēšanu dienā (c)
aaaaa
Ja paskatās uz izvirzītajiem apjomiem (kā padomju laiku korpusi) tad dīvaina šķiet to racionalitāte – virsmas laukums milzīgs (apkures izmaksas), bet logu šajās šahtās nav. kā tad tā?
Nedaudz apgrozos par Carnikavu, bet tā arī nesapratu, kurā vietā paredzēts tas bērnu dārzs. Varbūt kāds var mani te apgaismot (Dome nav pa ceļam)?
cik saprotu, tad kaut kur zem augstspriegumu līnijām 😉
"izliekts bērnu grupu apjoms pret dienvidiem, pirmkārt, psiholoģiski pilda negatīvo enerģiju atstarojošu funkciju"
Neesmu ar tām ezotēriskām lietām uz "tu", tāpēc gribēju vaicāt, vai taisns apjoms negatīvo enerģiju tik labi neatstarotu? Un vai negatīvā enerģija allaž nāk no dienvidiem?
jaa. respektiivi no DR! taapeec to pusi buutu maximaali jaaaizedz, bet atklaatu jaatstaaj ZA. ar insolaaciju shis variants gan neliimejas kopaa!
Šajā gadījumā "negatīvā enerģija" "psiholoģiski " nāk no augstsprieguma elektrolīnijas. Arī no ielas, jo no tās bērni tiešām jāsargā. Tiktāl viss pareizi. Ar dziļākām ezotēriskām zināšanām autori, šķiet, nav pazīstami.
prasts un garlaicīgs apjoms. būs viegli un lēti uzcelt.
Vot suņi, ta ko "gerevņā" finansu pusbada stāvoklī, Jums ko telpiskos eksperimentus, vēl ar materiāliem, funkcijām, tehnologijām.Arhitekta varas izpausmi uber alles, nemaz nevaicājom, kam šī ARHITEKTŪRA būs vajadzīga, vai vispār šī vieta Carnikavā, teiksim dziļā pēkšienē, pie esošas zivenes, mazdārziņiem un citu Junktown’ u, ir tā kur tagad sūro landmarku stutēt? Var diskutēt par sviestu no sērijas ezotērika utt., bet manuprāt apjomos semantisks pārliecinošs bērnudārzs, ne tai bagātākajai pierīgas pašvaldībai, ne tais spožākajos laikos un ne tai glaunākajā vietā. (Ja cilvēku salīdzina ar Carnikavu, tad konkrēta vieta būtu kaut kur zem dibenvaiga), bet krietni virs ceļa locītavas). 2. ešelona BD… Lasīt vairāk »
vieta veido objektu vai tomēr objekts – vietu? kā tur īsti bija…?
Pirmā bilde gluži kā vēlēšanu plakāts!
Tas nevar atstāt vienaldzīgus deputātus, kam žūrijā liela teikšana.
un kas tad ir Tev ta galva?- Riga-udensgalva?!
Laikam neiebrauci.
Ir vietas kur VAJAG, vienkārši savadāk nevar, pilsētbūvneciskie aspekti, pasūtītāja ekonomiskās ambīcijas, tam tad arī var pakārtot arhitekta ambīciju, un ir vietas, kur vajag ekonomisku, skaidru, funkcionalu, mājīgu un pietiekoši estētisku izstrādājumu (parasti tie ir savi 80-85% gadījumu). Šīs vietas var atrasties da jeb kur, ja sakrīt pilsētbūvnieciskie aspekti ar pasūtītāja ambīciju, tad arhitektam jāpucē vaļā.
Šī vieta, konkrētie apstākļi, situācija atbilst piezemētākajam scenārijam un tam nav nekāda sakara ar Rīgu, un labu arhitektūru.
Piekrītu – jebkurā gadījumā ir apsveicami, ka mazpilsētās notiek šāda veida projekti. Bērnudārzi masveidā tika celti vēl padomju laikos, un šodien tikai retā pašvaldība atļaujas tādu ekstru.
Arī piezemētākā scenārijā var atrast vietu labai arhitektūrai, jo negribas likt vienādības zīmi starp BAGĀTA ARHITEKTŪRA un LABA ARHITEKTŪRA.
Pilnigi piekritu.
ir pilnīgi otrādi- laba arhitektūra arī ir piezemēta arhitektūra. pasūtītāja un vēl jo vairāk arhitekta ambīcijas Rīgas kontekstā 80-85% gadījumu rada nebaudāmus izstrādājumus. Un nekur Rīgā pilsētbūvnieciskie aspekti nepieprasa ambiciozu arhitektūru
Tur jau tas paradokss, ka pirmais ir pilsētbūvnieciskie aspekti, otrais konkrētās funkcijas atbilstība – "landmarkam" vai tam ,kas tai vietā ir vēlams pēc pilsētbūvnieciskās novietnes, trešai situācija un klienta varēšana, ceturtais augstāknosauktajiem pakārtotas arhitekta ambīcijas (vēlme eksperimentēt utt..). Šajā gadījumā ar ambiciozs es domāju arhitektūras izpausmi labā nozīmē (vēlme ieiet nezināmajā , atklāt kaut ko jaunu , iespējams arī smagi apdedzinaties, bet izzināt ,gūt atklāsmes utt..). Tu to(ambīciju) laikam domāji, kā pliku izcelšanos pāri visam , atbilstoši savai individuālajai sapratnei par skaisto un labo, kas diemžēl arī LV prevalē. Tam gan manuprāt nekāda sakara ar profesionālitāti nav, tā ir nerēķināšanās… Lasīt vairāk »
es jēdzienu ambiciozs tā arī uztvēru, kā tu apraksti. tieši vēlme ieiet nezināmajā , atklāt kaut ko jaunu , iespējams arī smagi apdedzinaties, bet izzināt ,gūt atklāsmes it tās lietas, kas vismazāk vajadzīgas kā telpiska izpausme Rīgai,īpaši centrā.
un tieši carnikavas pļava pie augstsprieguma līnijas tam ir labākā vieta, bez ironijas.
Manuprāt tā glužī nav. te jānoskaidro vai mēs vienādi saprotam projektēšanas tējātera lomu sadalījumu.Mans sadalījums sekojošs: 1. abi duālie pretmeti ego-pasūtītājs pret sociumu- pilsētu, ciematu, viensētu grupu, kopienu, gimeni utt.. Tie abi no savām pusēm izvirza nosacījumus ko tie vēlas saņemt. Nosacījumi ir pilnīgi visi apstākļi kas ietekmē projektēšanu.(sākot ar naudu, budžetu, beidzot ar zilzīlītes ligzdu tai panīkušajā bērzā) 2. Tikai tad nāk Meistars ar savām ambīcijām(to mēs saprotam līdzīgi) un atbilstoši 1. punktam realizē savu Darbu, kuru finansē un vēlas Pasūtītājs,pieņem un grib Sabiedrība. Manuprāt Tavā shēmā arhitektam ir iedota parāk liela loma, un nenovērtēta pasūtītāja loma, diemžēl mums… Lasīt vairāk »
ko var njemties par ‘landmarku’? neviens nesaka, ka taads ir vajadziigs, tapat kaa liekas papildus izmaksas – bet laba, ambicioza (tieshi tadaa pashaa nozimee, kaa jau aprunaats) arhitektuura var buut arii leta un neuzkritosha, un tai pashaa laikaa ar stipru konceptu – un tieshi shai savienojumaa butu redzama taa arhitekta superspeeja, nevis fasadees, kas ar stereotipiskas izkraasojamaas tehnikas palidzibu no semantiskas nulles ir parveidotas par, kaa saki, skaidri nolasaamu bernudarzu. tas, starp citu, vel viens punkts: skaidri semantiski nolasaams bernudarzs var but miljons variantos – SZK variantaa tikpat nolasaams, protams, par izmaksaam cits jautajums. te negribeeju teikt, ka tas darbs… Lasīt vairāk »
Es arī esmu pret Gerkānu Ludzā 😛 Arhitekteļi spurslojas 🙂
Šoreiz kategoriski nepiekrītu Putniņa k-ga dalījumam vietās, kas pelnījušas un kas nav pelnījušas labu arhitektūru, tipiska ilustrācija, ka, ja latviski runājušais/rakstošais nenorāda, no kurienes viņš, tad 101% garantija, ka no Rīgas, krieviem tas pats ar Maskavu. Arī Carnikavas, Mazpisānu u.c. vietu "zem dibenvaiga" (c) iemītnieki ir pelnījuši augstākos domas lidojumus. Pēdējā laikā daudz sanāk neklātienē vērot, kas notiek Skandināvijā, brīnumlietas tur notiek un tā jau gadu desmitiem. Un par ļoti daudzām arhitektūras lietām tur vēl vienkāršāks ir tikai govs slaucamais ķeblītis, bet tas netraucē tās uzskatīt par izciliem sava laika un savas vietas kultūras paraugiem. Vērojot gan šo konkursu, gan… Lasīt vairāk »
Dārgais, jtd, tam nav nekāda sakara ar Rīgu, šādu ĪSTO vietu var atrast pat arī ārpus apdzīvojamām vietām. Ar Skandināviju nekorekts salīdzinājums, tomēr pasaules pārtikušākās valstis iepretim pusbankrotējušai pirmā simtnieka pakaļgala republikai, ja salīdzinājums skartu EE vai LT,PL un citu A Eiropu būtu korektāk. Protams EE ir BD un citas sociālajai videi nepieciešamās ēkas, kas radītas augsti individualizētā izskatā (tepat nesen bija viens Siiri darinājums) priekš konkrētas vides, bet tad ir nākamais jautājums, kas izvirzīja uzdevumu radīt šādu arhitektūru, kāds ir "background’s", ko konkrēta pašvaldība(klients) ar to vēlējās panākt kā uz to skatījās sabiedrība utt., bez šiem diviem aizmirstam par… Lasīt vairāk »
cien putnina kungs,
ticiet man, ap rigu pasvaldibu budzeti nav tik spejigi pacelt augstus "dargus lidojumus" tamdel ari logiski uzvar racionali -ka viens izteicas- tradicionali risnajumi
Ja kadam skiet citadi, ludzu dot piemerus kadam letam -realam-pabeigtam-labas domas lidojumam-paldies!
Man nav sakrāmēti pa rokai piemēri, lai parādītu, cik augsts un tai pašā laikā racionāls un ekonomisks ir skandināvu arhitektūras domas lidojums, bet gan jau vismaz vecos meistarus, kā Aalto atcerēsies. Jaunie neatpaliek, īpaši norvēģi. Augstai cenai ar haute architecture ir zināms sakars Dubajas stila objektos, bet tas galīgi nav skandināvu stils. Vienkāršība nav prastums, lai cik ļoti tradicionāli tuvs ir šāds pieņēmums.
Pārfrāzējot veco labo citātu:"katrai tautai (pašvaldībai, valstij, privātajam) tāda arhitektūra ,kādu tā pelnījusi."
Es domāju parādam pagasta vecim no Pumpurmiķeļiem, vai privatam vīriņam ,kas nesen tirgojis saldētus vistu stilbiņus, vai vēl diemžēl ļaunāk pilsonim X (vidējam statiskajam), šos pašus skandināvijā par ikonām uzskatītus darinājumus, no mūsu publikas mēs nedzirdēsim pa lielam neko labu.
Bet kā tad Snohettas burbuļi tur pat Persijas līča valstīs?
Īsumā vēl publika nav gatava tam kam gatava publika kaimiņos, un mēs varam lekt vai krist tā uz sitiena neko neietekmēsim, tik tā lēnā garā evolucionāri.
labi rūkts!