Vienu no
piecām atzinībām konkursā autoostas attīstības koncepcijai ieguva
birojs SAALS, sadarbībā ar AS Ceļuprojekts, kuru priekšlikumā autobusus satiksme organizēta divos līmeņos,
izmantojot pazemes telpu, paredzot slēgtus peronus, kā arī paplašināt
ēku Prāgas ielas virzienā.
Autoostas konkursa priekšlikums
ir viengabalains būvapjoms ar raksturīgu siluetu. Radīts autoostas funkcijai atbilstošs
dinamisks, mūsdienīgs, tehnisks ēkas tēls. Konkursa priekšlikums dod
maksimālo gruntsgabala noslodzi. Izmantota pazemes telpa, izveidots papildus
būvapjoms Prāgas ielas pusē, paredzēti mūsdienīgi, slēgti autobusu peroni,
Kanāla malas labiekārtojums un gājēju sasaiste ar Daugavu, jauns savienojums ar
Vecrīgu un tirgu, tiešs
savienojums ar Rīgas dzelzceļa staciju, uzlabota satiksme organizācija.
Novecojušās platformas un ēkas
pāļu pamatu remontēšana ar rievsienas palīdzību un ikgadēja smilts
papildināšana nākotnē, nav uzskatāms par
ilgtspējīgu, mūsdienīgu risinājums. Tā vietā paredzēta platformas un
konstrukciju demontāža un jauna izbūve,
izmantojot pazemes telpu pilsētas apstākļos. Mūsdienīgs funkcionālais
risinājums un raksturīga formu valoda ir tieši ekonomiski pamatota — mainot ēkas tēlu, paplašināsies
pasažieru loks, kas izvēlēsies autoostas pakalpojumus, tā nodrošinot autoostas
attīstību.
Būvapjoms papildināts ar
piecstāvīgu apjomu, kas plānā izvietots sekojot Centrāltirgus paviljonu ritmam.
Galvenā ieeja autoostā
akcentēta ar vertikālu apjomu, slīpais iegriezums iekadrē tirgus paviljonu
skatā no Vecrīgas puses.
Ēkas nesošā metāla konstrukcija
pagriezta 45 grādu leņķī, fasādē eksponētie, konstruktīvie rombi veido vienotu
ansambli ar Rīgas dzelzceļa tilta dizainu. Skatam klīstot pāri Daugavai
sasaucas Nacionālā bibliotēka, autoostas spicais ieejas akcents un tirgus paviljonu arku šķautnes. Projektētais ēkas apjoms
pietuvināts Maskavas ielai, paredzot otru ieeju autoostā no Maskavas ielas puses.
Galvenās ieejas laukums Prāgas ielas pusē atvēlēts gājējiem.
Izstieptais grunsgabals nosaka
lineāru autobusu satiksmes organizāciju. Vispiemērotākais risinājums novietnei
būtu autobusu caurbraukšana bez apgriezšanās apļa — iebraukšana no Maskavas ielas puses, izbraukšana no Prāgas ielas puses uz
13. janvāra ielu. Šāds risinājums pilnībā sevi attaisnotu Zemgales tilta
izbūves gadījumā, kur Prāgas ielas attālums līdz paredzamajam viadukta
pacēlumam nodrošinātu iespēju autobusus izvest uz Zemgales tilta apli un tālāku nokļūšanu visos
virzienos. Ietverot šo iespēju, autobusu brauktuvi paredzam blakus dzelzsceļa
uzbērumam, lai auto plūsma, nogriežoties uz 13. janvāra ielu nešķērsotu
gājējiem atvēlēto priekšlaukumu Prāgas ielas pusē.
Konkursā piedāvāta autobusu
organizācija ar iebraukšanu un izbraukšanu no Maskavas ielas puses. Maskavas
ielas satiksmes organizācija sakārtota ar apļveida kustību, tā nodrošinot ērtu
piekļuvi gan autobusiem gan pasažieriem un apkalpojošajam transportam. Autoostu paredzēts savienot ar dzelzceļa staciju,
ieejas halles 3. stāva līmenī izbūvējot savienojumu ar dzelzsceļa peronu, kur
plānots izveidot regulāri kursējošu vilciena posmu.
No esošās ēkas saglabāts
četrsāvīgais apjoms, pārējās ēkas daļas demontētas, pamatojums — bīstamais pamatu pāļu stāvoklis
ēkas divstāvīgajā daļā un ēkas vienstāvīgās daļas slīpie pārsegumi, kas
demontējami, ja izbūvē vairākus stāvus. Veidota jaunu autobusu platformu
divos līmeņos. Krastmalu paredzēts nostiprināt ar dzelzsbetona pamatu sienu
kanāla applūšanas augstumā 2,5 m,
vienlaikus nodrošinot kanāla malas pieejamību cilvēkiem 1,4 m augstumā.
Ēkas DR fasādē ārpus stiklojuma
paredzēts uzstādīt manuāli regulējamas metāla žalūzijas, tādā veidā samazinot
ēkas pārkaršanu vasaras laikā, un būtiski samazinot dzesēšanai nepieciešamo
enerģiju. Ēkas DA fasādes stiklotās daļas risināts ar inovatīvu risinājumu
iestrādājot ažūru alumīnija režģojumu starp divām fasāžu sistēmas stikla
paketēm, kas atstaro saules radiāciju un neļaujo sildīt fasādes iekšējo
stiklojumu, telpu, vienlaikus saglabā caurredzamību un telpu izgaismojumu,
samazina nepiecišamību pēc mākslīgā apgaismojuma, kā arī nodrošinot pasīvo
saules starojumu (siltumenerģijas ieguvumu) ziemas laikā, kad saules leņķis
virs horizonta ir zemāks.
Pievienotajā Kārļa baseina
attēlā, redzams, ka vēsturiski baseins un nocietinājumi veidoti taisniem un 45
grādu leņķiem; plānojot teriorijas attīstību, ņemta vērā vēsturiskā, skaidrā
ģeometrija. Priekšlikumā iztaisnota zemes gabala robežas līnija, kas vilkta
pilsētas kanāla ūdenī,
kopējo gruntsgabala izmēru nemainot (jaunā robežlīnija shematiski atspoguļota).
Sabiedrības interesēs paredzēta kanālmalas labiekārtošana, pieejamība gājējiem,
velosipēdistiem, invalīdiem, laivu un kuģīšu piestātne, tieša piekļuve autoostas telpām, esošo
apstādījumu sakopšanu un jaunu izveide. Iespējams samazināt projektēto telpu
platību un autoostas ēku
ierakstīt esošajā zemes robežas līnijā.
Lēmums, iztaisnot gruntsgabala
robežu, sakņots arī ar konkursa nolikuma pielikumā, RVCSAP lēmumā: «Padome atbalsta konkursa rīkošanu
par labāko risinājumu autoostas platformas nostiprināšanai un attīstīšanai.
Pieļaujama Kārļa baseina samazināšana, ja tā ir tehniski pamatota, un
sabiedrības interesēs tiek atttīstīta publiskā ārtelpa…»
