Agresīvās pilsētvides savaldīšana

A4D par vienu no interesantākajiem un labākajiem diplomdarbiem atzina Toma Kokina projektu Dzelzceļa telpas attīstības stratēģija Rīgas autoostas areālā, kurā dzelzceļa telpas un apkārtnes mijiedarbība pētītas no pilsētvides uztveres viedokļa, piedāvājot šai vietai novatoriskus risinājumus.

Dzelzceļa telpas ietekme uz apkārtni un apkārtnes ietekme uz dzelzceļa telpu no pilsētvides uztveres viedokļa Rīgā līdz šim īpaši nav pētīta, tomēr dzelzceļš kā viens no ietilpīgākajiem pasažieru pārvadātājiem lielai sabiedrības daļai sniedz nozīmīgu iespaidu par pilsētu. Vēsturiski izveidojies, ka dzelzceļš met loku apkārt Rīgas centrālajai daļai, to nešķērsojot un nesadalot un pārsvarā virzās cauri vizuāli mazizteiksmīgām rūpniecības un saimniecības teritorijām. Atšķirīga aina raksturīga salīdzinoši nelielam dzelzceļa posmam starp Torņakalna staciju Pārdaugavā un Rīgas centrālo staciju, kur dzelzceļš ir viena no atraktīvākajām abu Daugavas krastmalu un Vecrīgas, kā arī Rīgas autoostas, Centrāltirgus un daļas tā saukto Sarkano spīķeru rajona uztveres zonām.

Šķērsojot Daugavu vilcienā pa dzelzs tiltu Rīgas centra virzienā, sākotnēji paveras plašs skats uz Daugavas krastmalu abos virzienos, pēc tam uz Vecpilsētas apbūves fronti un torņu siluetu kreisajā pusē. Labajā pusē vērojams Centrāltirgus paviljonu majestātisko fasāžu ritms un aktīvā publiskā ārtelpa, kas apskatāma no desmit metru augstuma, piešķir vērojumam grandiozas urbānas izrādes efektu. Šo iespaidīgo skatu vilciena pasažierim lēnā kustībā ļauts baudīt apmēram sekundes trīsdesmit, pirms vilciens ieslīgst tirdzniecības centra Stockmann betona sienu kulisēs, kas brutāli pārtrauc intrigas pilno pasažiera ceļu uz Latvijas galvaspilsētas centrālo staciju.

Diplomprojekta mērķis ir konstatēt pilsētvides uzteicamās kvalitātes, saglabāt tās publiski pieejamā patstāvīgā vērtībā un apzināt vietas attīstības stratēģijas galvenos virzienus, telpiski un funkcionāli sakārtojot apskatāmo teritoriju, kā arī saglabājot dzelzceļu kā vienu no noteicošajiem interaktīvajiem urbāniem elementiem abos ietekmes virzienos: dzelzceļš ― pilsēta un pilsēta ― dzelzceļš.

Prioritāra uzmanība veltīta sekojošiem problēmjautājumiem:

• bulvāru loka telpiskās struktūras un kanālmalas apstādījumu iztrūkstošais posms, kas risināts apvienojot parku ar brīvstāvošu retinātu bulvāra tipa apbūvi ar sabiedriskām funkcijām
•  esošo barjeru likvidācija, organizējot brīvu gājēju plūsmu virzienā Vecpilsēta ― centrāltirgus un Rīgas centrālā stacija ― Daugavas krastmala
• transporta izkārtojuma priekšlikums, ievērojot pilsētas attīstības plānos iestrādātās nostādnes, kas paredz Zemgales tilta izbūvi un 11.novembra krastmalas atslogošanu, autobusu plūsmas optimizācija un Maskavas ielas pieslēguma risinājums Krasta ielai, kā arī tramvaju ceļu tīkla un sabiedriskā transporta pieturvietu risinājums
• piesātināta funkcionālā programma ― autoostas telpu un platformu līdzāspastāvēšana ar parku, kā arī ekonomiski dzīvotspējīgu funkciju un autoostāvvietu nodrošinājums

Vēsturiskas pilsētvides attīstībai raksturīgais kompromiss starp funkcionālo, ekonomisko, telpisko un ekoloģisko šai projektā realizēts, respektējot biomehāniskā un emocionālā ķermeņa attiecības ar pilsētvidi. Ievērojot līdzšinējos dzelzceļa ietekmes telpas apbūves piemērus, īpaši tirdzniecības centra Stockmann ēkas videi nedraudzīgā rakstura radītās konsekvences, izstrādāti kritēriji, kas jāievēro attīstības priekšlikumu izstrādāšanā:

• apbūves pamatmasa nedrīkst pārsniegt dzelzceļa sliežu ceļa augstumu
• vertikāli akcenti plānā izvietojami pēc retinātas brīvstāvošas apbūves principa, stingri ievērojot 13.janvāra ielas apbūves fronti
• apbūves elementu augšējām horizontālajām virsmām jābūt ekspluatējamām un labiekārtotām, jānodrošina to apzaļumojums

Tādējādi izveidota kompleksa apbūve, kurā integrēti transporta, telpiski funkcionālie, kā arī labiekārtojuma elementi. Autoostas zonā pazemināts esošais autobusu platformas līmenis un virs tā izveidots jauns līmenis, atvēlot to apstādījumiem. Tas ļauj pilnvērtīgi izmantot kanālmalu un samazināt apzaļumotās platformas augstumu, kas savukārt mīkstina saturiski piesātinātās celtnes klātbūtnes efektu un vizuāli samazina tās augstumu. Brīvstāvošie ēku apjomi gar 13.janvāra ielu noslēdz bulvāru apbūves loku, reizē respektējot telpiskās atvērtības principu virzienā Vecpilsēta ― dzelzceļš ― centrāltirgus.

Šie apsvērumi noteikuši kompleksa vides attīstības priekšlikuma izstrādāšanu diplomprojektā, kurā ievērtētas gan vietas vēsturiskās un ainaviskās kvalitātes, gan attīstības prognozēs definētās vadlīnijas.