Project Baltia 20

Project Baltia  3/2013 (29)
Tēma: Design code

Žurnāla numurs pievēršas projektēšanas principiem (design codes), atspoguļojot no vienas
puses meklējumus, kas raksturīgi arhitektūrai šodienas pasaulē, gan kādu
arhitektu un kompāniju jaunradē tiecoties pēc stingriem formveides paņēmēniem,
gan arī izpaužoties visaptverošā interesē par pilsētattīstības procesu vadību,
kas pats par sevi nozīmē arī spontānu sociālo procesu regulēšanu.  Pēdējā tēma atsp[oguļojas arī fragmentos no
Aleksa Lēnerera (Alex Lehnerer)
grāmatas Grand Urban Rules. «Likumi
ir universāls un diskrēts vadības instruments un tie veido gandrīz poētisku,
standartizētu racionalitāti», raksta Lēnerers kura grāmatu varētu saukt vai par
Odu pilsētplānošanas noteikumiem. Ja
ši Šveices tehniskās augstskolas profesora eseja like mums noticēt
pilsētplānošanas noteikumu visaptverošajam spēkam kopumā, tad vairāki citi
žurnāla teksti ir veltīti specifiskam gadījumam, — idejai par stingrāku arhitektūras
regulēšanas sitēma sieviešanu Sanktpēterburgā. Šai tēmai veltītā žurnāla sadaļa
saucas Pro et contra, ko veido
ekspert viedokļi (piemēram, arhitekti Sergejs Čobans un Mihails Mamošins), kas apkopoti
pēc diskusiju sērijas, kuras nosaukums bija Pēterburgas
formula
. Diskusiju tēma skāra jautājumu par to, cik svarīga būtu stingrāku
noteikumu ieviešana, būvējot Pēterburgas centrā, kā arī par to, kā saglabāt
Pēterburgas identitāti priekšpilsētās.

Tēmas otrā daļa Piemēri
(Cases) atspoguļo noteikumu darbību
dažādās pilsētbūvnieciskās situācijās un arhitektūra sprojektos Pēterburgā,
Halsinkos un Baltijas valstu pilsētās. Apkopotie darbi atklāj, ka tiecoties uz
kontekstuālu pieejau, arhitekti paši gandrīz vienmēr tiecas identificēt
noteiktu apkārtējās vides dizaina kodu — projektēšanas pamatprincipus,
cenšoties savos projektos izmantot materiālus, proporcijas, artikulācijas
parametrus un mērogus, kas raksturīgi vietas ainavai. Šie piemēri skaidri
parāda, ka, lai mūsdienu ēka komunicētu ar savām priekštecēm, nebūt nav
nepieciešams pievērsties eklektiskām metodēm un kopēšanai. Vienlaikus vieši šie
piemēri, kuros jaušama arhitekta pašierobežošanās arhitektūras izteiksmības
līdzekļu klāstā, tomēr nenozīmē mākslinieciskās valodas noplicināšanos vai
sajūtu par autora sasaistītību.  

Žurnālā lasāmas intervijas ar somu urbānisti Kaarin
Taipale un zviedru arhitektu Magnus Mansson, kuri projektē Pēterburgā, kā arī var
iepazīt biroju Kavakava (Tallina), K2S (Helsinki), Yevgeny Gerasimov and Partners (Pēterburga) un
citu jaunākos darbus. Pateicoties Lēnereram mēs zinām, ka noteikumi bieži nozīmē
pastāvošās projektēšanas prakses tulkojumu  konkrētās pilsētplānošanas instrukcijās.
Līdzīgi arī veiksmīgie kontekstuālisma risinājumi, kas ir apvienoti Piemēru
sadaļā, redakcijasprāt varētu kalpot kā labs metodiskais materiāls Pēterburgas
diziana koda izveidošanā.

Disksuiju sadaļa fokusējas uz vienu no 2013. gada Tallinas
biennāles pamanāmakajiem projektiem — Pjēra Vitorio Aureli radīto Tallinas
dzīvojamo vienību.  Recenziju par šo
projektu rakstījis Maskavas arhitektūras kritiķis Kirils Ass.

Design Lab sadaļā, kā vienmēr, skatāmi piece maza izmēra
arhitektūras darbi. To autori ir Audrius Bucas un Marina Buciene (Lietuva),
Ivans Kņazevs (Krievija), Olavi Koponen (Somija), Salto (Igaunija) un Didzis Jaunzems un Laura Laudere no Latvijas.

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000