Latvijas būvniecība 3/2012

Latvijas būvniecība Nr.32
(3/2012)
Tēma: Pilsētbūvniecība, infrastruktūra, vide
Viesredaktors: Ivars Geidāns

Viesredaktors Ivars
Geidāns aicina domāt par sabiedrības kvalitāti caur arhitektūras un būvniecības
prizmu: «Par mums kā sabiedrību var spriest pēc mūsu būvētajām ēkām, ceļiem,
pilsētvides, kurā dzīvojam.» Viss ir vienkārši, Tu esi tas, kur dzīvo. Danielu
Pavļutu izbrīna mūsdienu Rīgas pieticīgi lēnā tapšana, salīdzinot ar 19./20. gadsimtu
mijas tempiem, kad faktiski pārdesmit gadu laikā tika uzbūvēts viss Rīgas
vēsturiskais centrs. Ir par ko aizdomāties!

Politiska un būvnieciska
aktualitāte — būt vai nebūt saules paneļiem uz jaunās LNB ēkas? Vibrācijas
sabiedrībā tiek uzturētas konstanti augstā līmenī — par to arhitekta Jāņa Dripes
stāsts.

Gājēju tilta Mītava pār Driksu izbūve, piekrastes un Čakstes
bulvāra rekonstrukcija Jelgavā šobrīd uzskatāma par lielāko pilsētvides
labiekārtojuma projektu Latvijā. Mītava
ir tikai otrais arhitektu projektētais tilts Latvijā pēdējo desmit gadu laikā
(pirms tā bija «zelta» tilts). Ivara
Šļivkas birojā
projektētajam gājēju tiltam līdzvērtīga nebūs visā Eiropā.

Zema energopatēriņa
biroju ēka Rīgā — pilotprojekts ar ambiciozu uzstādījumu, kas top sadarbojoties
pasūtītājam RIP un arhitektam
Robertam Riekstiņam — apskatīta vienā no rubrikas Tēma publikācijām. Ēkas fasāžu risinājumā izmantota Latvijas
konteksta invoācija — rūpnieciski ražoti un siltināti koka paneļi. Eksperti
šobrīd atturas sniegt ēkas vērtējumu, to varēs veikt tikai pēc pirmās apkures
sezonas, kad būs zināms, vai siltumsūkņa apkure komplektā ar vieglajām
konstrukcijām ir sevi attaisnojušas ekspluatācijā.

Infrastruktūra — stimuls vai bremze Skanstes apkaimes
attīstībai?
žurnāla Latvijas
būvniecība
rīkotās publiskās diskusijas tēma un publikācija. Aicinātie
speciālisti, arī arhitekts Sergejs Ņikiforovs (Nams) atbildēja uz žurnālistes Antras Ērgles jautājumiem. Ne visi
speciālisti demonstrēja kompetenci, izksristalizējās arī noteikts, uz plānošanu
attiecināms problēmu loks, sabiedriskā transporta iespējamais plāns RD
Satiksmes departamentam Skanstes apkaimē joprojām nav skaidrs. Komentāros no
publikas arhitekte Ausma Skujiņa asi izteicās par nepieciešamību ieviest
pilsētu šķērsojošas „zaļās” struktūras, par ko nevēlas domāt ne plānotāji, ne
investori.

Vineta Verika, Merks tehniskā direktore, analītikas
publikācijā secina, ka profesionālam liela mēroga projektu attīstītājam jābūt
gan arhitektam, gan inženierim, gan celtniekam, gan dizaineram, gan juristam,
gan psihologam.

Design-build iepirkumu
praksi Dānijā apraksta birojā EFFEKT
uz laiku praktizējošs latviešu arhitekts Andris Rubenis.

Būvnieciskā kvalitāte
savrupmājai Doles salā izturējusi visskarbāko — laika — pārbaudi. Par ēkas
arhitketūras konceptu, būvniecības procesu, tehnoloģijām, izmantotiem
materiāliem un to, kā ražotājs atmaksājis 15 000 Ls arhitektes Ligitas Silkānes
veidotajā publikācijā.

Arhitektu biroja Kubs projektētais apartamentu nams
Dzintaros ir tikai viens no Jūrmalas «jaunā standarta» piemēriem, kas šobrīd
aktīvi būvējas Bulduru prospektā.

 

Vēl:

  • 2020. gada jaunbūves
    taps ar obligātu nosacījumu sasniegt nulles enerģijas patēriņa līmeni. Vai
    arhitekti būs gatavi radīt šādus projektus?
  • Likumdošanas rubrikā —
    juristu skaidrojums par kolīzijām ar reverso PVN un ko apsvērt pirms līgumu
    parakstīšanas.
  • Kārtīga pilsētvides
    sākas ar kārtīgu ūdens un kanalizācijas sistēmas ieviešanu. Valmieras vēriens.
  • Kaņepes jeb kanaizols —
    Latvijas izgudrotāju pienesums siltināšanas materiālu jomā. Paraugobjekts, kas siltināts
    ar kaņepēm, tapis Krāslavā.
  • Supervieglās betona
    konstrukcijas — revolucionāra tehnoloģija, kura vēl meklē savu pielietojumu.
  • Polijā būvniecību
    aktivizē Eiropas futbola čempionāts, top vērienīgi objekti — Gdaņskas lidostas
    jaunais terminālis, futbola stadions PGE
    Arena
    , viesnīca Mera Hotel&Spa
    Sopotā.
  • Piecos eksperimentālajos
    stendos (arhitektu birojs Mark)
    Botāniskajā dārzā vasaras garumā tiks pētīti dažādu ēku ārsienu konstruktīvo
    risinājumu ietekme uz ēkas energoefektivitāti un telpu mikroklimatu.
  • 110 kV apakšstacijas ir
    industriāli apjomi, kuru gaumīga iekļaušana Rīgas pilsētvidē prasa inženieru,
    projektētāju un ainavu speciālistu izdomu.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
2 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
jelgavnieks

Jelgava lideros….

sliktakas kvalitates jaunbuve – buvmaterialu centrs parlielupe…. 4 gadi un jau bruk kopa…

un nu tagad…. bezjedzigakais pilsetbuves objekts ko kadreiz esmu redzejis… patiesiba… pat par ko kadreiz butu dzirdejis…

šodien izkritis sniegs… nu jus tiekat aicinati uz vienigo pasaule virs upes piekarinato snowboard trassi….. laikam tadu funkciju tam objektam ir paredzejuši genialie autori….

šis objekts var likties kaut cik pieņemams tikai cilvekiem kas reali neko nesaprot no vides planošanas…. tas ir lielakais buvniecibas ideotisms ko esmu redzejis…. tas ko tiešam tur prasas "izlabot" ir nonemt tiltu….

jelgavnieks

Jelgava lideros….

sliktakas kvalitates jaunbuve – buvmaterialu centrs parlielupe…. 4 gadi un jau bruk kopa…

un nu tagad…. bezjedzigakais pilsetbuves objekts ko kadreiz esmu redzejis… patiesiba… pat par ko kadreiz butu dzirdejis…

šodien izkritis sniegs… nu jus tiekat aicinati uz vienigo pasaule virs upes piekarinato snowboard trassi….. laikam tadu funkciju tam objektam ir paredzejuši genialie autori….

šis objekts var likties kaut cik pieņemams tikai cilvekiem kas reali neko nesaprot no vides planošanas…. tas ir lielakais buvniecibas ideotisms ko esmu redzejis…. tas ko tiešam tur prasas "izlabot" ir nonemt tiltu….

2
0
Lūdzu, komentējietx