Latvijas Architektūras 132. numurs

Tematu Biroju ainava viesredaktore Kristīne Budže apskata kā koprades telpu (co-working space) fenomenu, to ilustrējot ar Google jauno biroju kompleksu, ko dēvē par Londonas zemeskrāpi, jo uz tā jumta tiks iekārtots parks ar skrejceliņiem un pastaigas vietām darbinieku labsajūtai. Savukārt Siemens biroju komplekss Minhenē ir atvērta pilsētas daļa ar iekšpagalmiem, kuru pilsētnieki var šķērsot ikdienā. Rīgā veiksmes stāsti ir A klases biroju ēka Place Eleven, arhitektes Diānas Zalānes biroja darbs Skanstes apkaimē, arī ar savu jumta terasi darbiniekiem, un arhitekta Mārtiņa Pīlēna veidotais Cabot Latvia birojs. Pēc Uģa Zābera projekta Mežaparkā tapusi arhitektoniski neikdienišķa.savrupmāja, Baiba Vērpe raksta par EXPO 2017 Astanā, kā arī Dvorec ceļļiņikov jeb Neskarto zemju apguvēju pili, kas Kazahstānas galvaspilsētā tika uzbūvēta 60. gados pēc Oļģerta Kraukļa un Dainas Dannebergas  projekta Tādas birojos noderīgas lietas, kā Catchbox un Velosock apraksta Jeļena Solovjova un Marta Šuste. Art Deco stila pioniera Latvijas mākslā Jūlija Madernieka darbību analizē Ilze Žeivate, polemizējot ar Kultūras ministrijas telpās atklātā dekoratīvā krāsojuma restauratoriem.

Viesredaktora sleja

Par jaunas politiskas kustības izziņošanas  vietu tika izraudzīta koprades telpa The Mill. Gan jau nejauši, bet fakts, ka šī notikuma preses konferences video tiešraidē redzamais koprades telpas logo bija krietni lielāks nekā politiskās kustības dzeltenā zīme. Cita Rīgas koprades telpa Birojnīca kļuvusi par ierastu vietu visdažādākajiem publiskajiem pasākumiem. Te notiek viss, no preses konferences par sludinājuma portāla ss.lv konfliktu ar Valsts ieņēmumu dienestu līdz aptieku tīkla reklāmas pasākumiem, kā iegūt slaidu figūru. Uzņēmuma Siemens jaunais biroja komplekss Minhenē ir publikai atvērts kvartāls pilsētas centrā, nevis slēgts cietoksnis kādā no biroju rajoniem Minhenes nomalē. Pilsētniekiem un tūristiem pieejamas ne tikai pirmā stāva kafejnīcas, galerijas un veikali, bet arī jumta stāva terase pilsētas skatu baudīšanai. Bet Apple jauno ēku Kalifornijā tehnoloģiju nākotnes žurnāls Wired skarbi nokritizējis par noslēgšanos savā perfektajā ēkas aplī un nedalīšanos ar apkārtni. Žurnāls uzskata, ka mūsdienās nepietiek ar uzņēmumu obligāto minimumu sabiedrības labā nomaksāto nodokļu veidā. Tiem esot daudz vairāk jāiesaistās kopējā labuma, tajā skaitā arī publiskās telpas, nodrošināšanā. Kā atbildes gājienu var uzskatīt Facebook paziņojumu par jauna dzīvojamā rajona izbūvi netālu no uzņēmuma galvenā biroja Menlo parkā, kur OMA izstrādātajā projektā paredzēts, ka 15% dzīvokļu tiks pārdoti vai izīrēti par zemāku cenu nekā tirgus noteiktā. Vai mūsdienu biroji ir kļuvuši par daļu no pilsētas publiskās, visiem pieejamās telpas? Vai tas ir tikai privāto kompāniju radīts māns, ka daļa to īpašumā esošās telpas pieder mums visiem? Latvijas Arhitektūras gada balvas viesis japāņu arhitekts Jošiharu Cukamoto atgādināja, ka īsteni publiska ir tikai tā telpa, par kuras uzturēšanu rūpējamies mēs paši, nevis kādam piederošā, kuru izmantojam, bet par kuras uzturēšanu atbildība nav jāuzņemas. Publiskā telpa ir ētikas un morāles jautājums, nevis komerciāla izdevīguma vārdā izdarīta izvēle.

Kristīne Budže, Mg.Art.