Latvijas Archiektūras 159. numurs

Latvijas Architektūra Nr. 159 (2022/1)
Numura tēma: Virtuālā telpa
Viesredaktore: Baiba Vērpe

Tematu Virtuālā telpa žurnāla viesredaktore Baiba Vērpe atklāj ar arhitekta Didža Jaunzema darbiem, tostarp Latvijas paviljona EXPO 2020 Dubaijā sarežģīto vēsturi un salīdzinoši veiksmīgo finišu. Velta Holcmane intervē kūdras dizainerus un izgatavotājus par ekspozīcijas tapšanu. Antra Viļuma analizē EXPO koka paviljonus to demontāžas aspektā, Agnese Čivle pēc ceļojuma uz Āziju iepazīstina ar bambusa celtniecības kultūru, un Baiba Vērpe – ar Latvijas meistaru sniega būvēm Pekinas olimpiādē. Latvijas klātbūtni Ukrainā apliecina Alekša Babuškina iniciētā un radītā Latvijas skvēra Kijivā apskats. Par e-līdzdalību, kā iespēju iedzīvotājiem iesaistīties pilsētplānošanā, raksta Lita Akmentiņa. Dizaina izglītības vēstures kopsavilkumu Latvijas Mākslas akadēmijā sniedz Ervīns Pastors. Ar Mežaparka Lielās estrādes, kā vienas fasādes ēkas, iekštelpām iepazīstina Jānis Dripe. Žurnāls viesojas biroja “Open ad” dizainētā pop-up stila restorānā Venue 54 un RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē. Edgars Bondars analizē RTU Arhitektūras fakultātes diplomdarbus. Arhitekts Artūrs Lapiņš iepazīstina ar savu vīziju kā virtuāli atklāt Rēzeknes pils vēsturi tās drupās.

Redaktora sleja

Vārdu salikumi, kuros ir kāds no vārdiem digitāls, virtuāls, paplašināts, kiber kombinācijā ar pasaule, realitāte, telpa, vide veido 16 kombinācijas, no kurām katrai ir sava niansēta nozīme un neviena no tām nav kādas sinonīms. Arhitektiem vissimpātiskākie šķiet salikumi, kuros ir vārds telpa, piemēram, virtuālā telpa. Šis jēdziens patīk arī psihologiem, jo viņu izpratnē virtuālā telpa ir vieta cilvēku atmiņā, kur eksistē uz noteiktām funkcijām attiecināmi tēli, kas pastāv cilvēka fantāziju pasaulē.  Apzīmējums virtuāls ir radies pirms digitālo tehnoloģiju ienākšanas un norāda uz cilvēka spēju augstāko pakāpi.

Savukārt par kiberpasauli var uzskatīt informācijas lauku, kurā notiek apmaiņa ar mehāniski iekodētiem tēliem ārpus cilvēka virtuālās telpas, tādā veidā nodrošinoties, ka viņa radītās zināšanas turpinās dzīvot pēc virtuālās telpas izbeigšanās jeb cilvēka nāves. Šajā kiberpasaulē tikai kāda daļa ir digitālā pasaule — informācijas tehnoloģiju radītās iespējas lietotājiem strādāt un mijiedarboties. Par to vairāk var lasīt nesen izdotajā Valērija Dombrovska un Luīzes Bergas grāmatā “Kiber es. Viss par kiberpasauli”.

Arhitekti izmanto digitālo telpu, kas ir kāda noteikta digitālās pasaules daļa, lai radītu, piemēram, ēku 3D modeļus. Tas ir kā starpposms starp arhitektu personīgo virtuālo telpu un viņu radīto reālo objektu, ļaujot pārfrāzēt plaši zināmo teicienu Visas lietas ir radītas divreiz jaunā versijā Visas lietas ir radītas trīsreiz.

Jā, mēs dzīvojam sarežģītā pasaulē, kur arvien grūtāk kļūst nodalīt robežas starp reālo un digitālo īstenību. Spilgts piemērs tam ir bijis nupat noslēdzies Expo 2020 Dubai — emociju un informācijas debesskrāpis! Tomēr robežām ir jābūt. Un šobrīd, kad notiek karš Ukrainā, ir skaidrs, ka vissvarīgāk ir nodrošināt tieši fiziskās robežas un, par spīti digitālajam laikmetam, drošības un sabiedrības labklājības lieciniece ir kvalitatīva fiziskā telpa — pilsētvide, ēkas. Tajās notiek visi cilvēku procesi — tur dzimst, dzīvo, mirst, un lieto arī digitālo telpu. Kad fiziskā telpa grūst, grūst arī viss pārējais.

Baiba Vērpe, numura viesredaktore

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx