Latvijas architektūras 94. numurs

Latvijas Architektūra Nr.94(2/11)
Tēma:sapņu ainava

SAPŅU AINAVA — šo tēmu žurnāla viesredaktori Helēna Gūtmane un Marks Geldofs ilustrē ar Arhis (Arnis Kleinbergs, Linda Zaļā u.c.) arhitektu radīto levitējošo platformu dzīvojamajai ēkai Primavera Purvciemā. Nama Olimpisko centru Jelgavā apskata Ieva Zībārte, bet pilsētas publiskās telpas analizē Ilze Rukšāne. Par Liepājas zaļo vidi raksta liepājnieces Agita Ansule, Margarita Kaņevska un Gunta Šnipke. Viedoklis par Gulbju dīķa pārveidi ir Inārai Appenai. Ilze Martinsone apskata Holgera un Ingūnas Eleru veidotās ekspozīcijas Jūrmalas muzejā, Trīsvienības baznīcas tornī Jelgavā un firmā Grindex. Ar Kuldīgas koka ēku renovācijas centru Skandināvijas kontekstā iepazīstina pilsētas galvenā arhitekte Jana Jākobsone. Ieskatu savā maģistra darbā Londonā dod Aigars Lauzis. Latvijas pēdējo gadu jaunie projekti analizēti no  energoefektivitātes viedokļa. Andreja Holcmaņa radošo darbu pētījusi Agrita Lūse. Savu pēdējo sleju Rīgas pilsētas arhitekta statusā uzrakstījis Jānis Dripe.

Redaktoru sleja

«Katra ainava sastāv ne tikai no tā, kas ir mūsu
acu priekšā, bet arī no tā, kas ir iekšā mūsu galvās» ( D. V. Meinigs).  Flāmu
baroka meistaru  dabas  skaistuma aizrautīgā pielūgsme ar otu un
krāsu radīja spēcīgu enerģētisko impulsu, kas ieguva vārdu —  AINAVA (nīder. landschap,  sen. angl. Landskip, vācu Landschaft).
Holandiešu valodā tas nozīmēja zemnieku māju grupu, ar dzīvžogu norobežoto
platību, vēlāk — administratīvu teritoriju, līdz jēdziens kļuva par iztēles valstības
īpašumu un sāka izteikt cilvēka emociju pasauli. Taču par cilvēka subjektīvo
uztveres un jūtu pasauli valda sapņu dievs Morfijs. Cilvēks sapņo par to, no kā
bīstas vai ko mīl. Mēs piepildām savus sapņus, ja redzam tajos savas dzīves
jēgu vai nobīstamies, atstājot tos Morfija valstībā, ja mums pietrūkst
pārliecības un drosmes. Jo vairāk mēs mīlam, jo dedzīgāk ejam uz sapņa
īstenošanu redzamā notikumā. Arī vides veidošanas process no idejas līdz
fiziskai iemiesošanai balstās uz mīlestības, tātad savstarpējas izpratnes —
pret ideju, kolēģiem, profesiju, pilsētu, valsti. Pret Cilvēku. Vide ap mums —
mūsu daudzu mīlestību spēka (vai nespēka) materializācija. Jau vairāk nekā
gadsimtu cilvēkvides profesionālo tēlnieku rokās ir efektīvi instrumenti cilvēku
laimes kalšanai. Neprofesionāli ir lemti lietot profesionāļu sapņu īstenošanas
produktus, vai tie kļūst arī par viņu laimīgu sapņu piepildījumiem vai par nakts
murgiem. Tāpēc jo būtiskāka kļūst sapņu ainavas pētniecība un emociju plānošana
un dizains. Tāda bija šī numura pamatideja — dažāda mēroga publisko ārtelpu, ideju
un arhitektu dzīves stāsti. Lasītāj, iegaumējiet šos vārdus — sapņu ainava un lasot
lietojiet tos līdzīgi «Sezam, atveries!». Jūs sākat apgūt sapņu ainavu
arhitekta profesiju! Veiksmi!

Jūsu (sapņu) ainavu arhitekte un pilsētas plānotājs. Helēna un Marks