Latvijas Architektūras 137. numurs

Latvijas Architektūra Nr. 137 (3/18)
Numura tēma: Plānot Latviju
Viesredaktors:  Andis Kublačovs

 

Temats PLĀNOT LATVIJU atklāts caur Grupas 93 projektiem: Rail Baltica; Jūrmalas un  Skanste teritoriālplānojumiem. Viesredaktors Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs PhDc. Geogr. Andis Kublačovs skaidro, ka «labs plāns ir vienošanās starp iesaistītajām pusēm, radot skaidrību par pamatnosacījumiem attīstības virzībai, novietojumam un savstarpējai mijiedarbībai.» Brīvprātīgās plānošanas jeb pilsētvides pārvaldības tendences vērtē Inta Jansone. Baltijas vēstniecības Londonā apcer Baiba Vērpe. Cērkstes muižas pārtapšanu par lauku māja vērtē Marta Šuste. Īres mājokli 20. gs. dzīvokļu krīzes un 21. gs. jaunbūvju aspektā analizē Kristīne Budže. Liepājā apskatīti arhitektu Kokinu darbi: CTB biroju ēka un Vieglatlētikas manēža. Apartamenti Jasmīnu dārzs Jūrmalā ir arh. Jura Mitenberga biroja  darbs. Augusta Sukuta Ķeipenes panoptikumu un «Potjomkina akas» tapšanas vēsturi izvērš Jānis Borgs. Zanes Teteres veidoto Latvijas kuģniecības biroju apskata Anita Pīra. Kritisks viedoklis par Venēcijas arhitektūras biennāli ir Vēsmai Konterei McQuillan.

Viesredkatora sleja

Teritoriju attīstības plānošanā vasara ir gadalaiks, kas rada visnotaļ duālas sajūtas. Tas noteikti ir laiks, kad vispatīkamāk ir nodoties tādai būtiskai teritorijas attīstības plānošanas procesa sastāvdaļai kā plānojamo teritoriju apsekošanai un iepazīšanai dabā, un jo īpaši, ja teritorija atrodas ārpus urbanizētas vides. Vasara noteikti nav piemērotākais gadalaiks, lai gūtu kvalitatīvu pienesumu plānošanas dokumentu sagatavošanā no sabiedrības iesaistīšanas pasākumiem, bet bez tādiem mūsdienu plānošana vairs nav iedomājama.

Patīkami apzināties, ka Latvijā teritoriju attīstības plānošana kā process, tā virzītāji un dalībnieki, kā arī plānošanas dokumenti kā (starp)rezultāti, iet līdzi laikam un arvien tiek meklētas jauni paņēmieni, lai veidotu labvēlīgākus nosacījumus sabiedrības un katra indivīda dzīves kvalitātes uzlabošanai.

MadCity Riga pasākums tam bija lielisks pierādījums, nekautrējoties eksperimentēt ar inovācijām gan tradicionālo konferenču formātos, gan klasisko plānošanas un urbānistikas tēmu interpretācijās, cieši savijot nereti pretnostatītos “labo” jeb “pareizo” vērtību un finanšu aspektus.

Dažādām interešu grupām un indivīdiem gandrīz vienmēr būs atšķirīga izpratne par to, kas un kā patiesībā būtu jārisina. Labs plāns pēc būtības ir vienošanās starp iesaistītajām pusēm, radot skaidrību par pamatnosacījumiem dažāda veida attīstības virzībai, novietojumam un savstarpējai mijiedarbībai.

Vienā spēles laukumā tiek radīti ikvienam pieejami un pēc iespējas viennozīmīgi traktējami spēles noteikumi ar ilgtermiņa raksturu. Tie palīdz gan plānot jaunu attīstības projektu īstenošanu, gan sniedz skaidrību par nemainīgām vai maz pārveidojamām vērtībām, radot sabiedrībā drošību un pārliecību par iespējamajiem attīstības procesiem un situācijas izmaiņām nākotnē konkrētā teritorijā.

Žurnāla numurs ir reti bagāts ar dažādu teritorijas attīstības plānošanas procesu un dokumentu apskatiem. Turklāt jo interesantāk, ka caur plānošanas prizmu tiek skatīti gan dažāda mēroga pašvaldību attīstības jautājumi, gan plānošana kā process, gan tik konkrēts lielmēroga plānošanas, arhitektūras un inženierijas projekts kā Rail Baltica.

Lai skaistajā vasarā raisās domas un top jaunas idejas!

PhDc. Geogr. Andis Kublačovs
Biedrības Latvijas Teritoriālplānotāju asociācija valdes priekšsēdētājs

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000