Latvijas architektūras 105. numurs

Latvijas
architektūra Nr. 105(1/13)
Tēma: reālais
mājoklis

Ar
izdevuma Latvijas architektūra 2013. gada
pirmo numuru tiek uzsākts interviju cikls ar arhitektiem, kuru darbus turpmāk
publicēs žurnālā. Numura tēmai — REĀLAIS MĀJOKLIS pakārtota arhitekta
Andra Kronberga intervija, kurā autors atklāj dažas sava rakstura šķautnes,
raksturo ikdienas darbu projektēšanas birojā Arhis, tā nākotnes ieceres, īpaši saistībā ar Jūrmalu, dalās
iespaidos par konkursu praksi, par prioritātēm plānošanā un profesijas
pienākumiem pret sabiedrību. Plašā rakstā Pilsēta
pilsētā ir detalizēti atspoguļots Kronberga iecerētais un izveidotais
dzīvojamo ēku kvartāls Futuris Rīgas
klusajā centrā Antonijas ielā. 

Žurnāla
tēmai tuvo stāstu par mājokli «eirokrieviem» atklāj viens no lielākajiem dzīvojamo
ēku kompleksiem Saules republika
Saulkrastos, kuru projektējis Uģis Zābers no SZK/Z. Ar atkāpi Vecrīgas vēsturē un skatu šodienas Trokšņu ielas
pārvērtībās apskatītas divas savrupmājas pie Rīgas aizsardzības mūra, kas pēc Arhitektoniskā izpētes grupa speciālistu
rūpīgām izpētēm un projektēšanas ieguvušas jaunu veidolu.

Projektu
sadaļā atspoguļots biroja Arhitektonika
projekta Tāla Rezidence garais ceļš
un tā transformācijas projektēšanas stadijā Rīgā, Elizabetes ielā, kā arī divas
biroja Arhis vīzijas teritoriju
attīstībai Bukultos un Šmerlī. Iespējams, tuvākajā  nākotnē tikai vizualizācijās varēsim vērot Ivara Šļivkas biroja  piedāvāto versiju par Brīvības ielas 104
tukšā roba aizpildījumu ar jaunbūvi.

Rubrika
LA māja sniedz ieskatu mākslinieka,
tēlnieka Jāņa Straupes ar mīlestību uzturētā savrupnamā Vecmīlgrāvī, ko pirms
septiņiem gadiem kā funkcionālisma parafrāzi projektējuši arhitekti, brāļi
Fersteri. Vērts apmeklēt ABLV sabiedriskā
labuma fonda biroja telpas Elizabetes ielā, kas izbūvētas pēc biroja Jaunromāns un Ābele projekta, kā arī
vizītē pieteikties advokātu birojā Alberta ielā, kura caurspīdīgo interjeru
veidojušas Margarita Budze un Ramona Pēkšēna.

Ar
dārzkopības vēsturi Rīgā un pasaulē, par tās ilgtspējīgiem risinājumiem
mūsdienu aspektā iepazīstina ģeogrāfijas bakalaurs Jevgeņijs Duboks, bet par
dzīvokļu krīzes apkarošanu 20.gs. 20.-30.gados Vīnē un Rīgā raksta vēstures
maģistre Ivita Ose. Jeļena Solovjova turpina publikāciju sēriju par dizainu — Made
in Italy IV, bet ar Celeirós
veselības centru Portugālē iepazīstina Kristīne Budže no žurnāla Pastaiga. Arhitektu biroju mājaslapas
tīklā kritiski vērtē Jānis Dripe, un jauno kolēģu diplomdarbus analizē RTU
prof. Sandra Treija. Latvijas arhitektūras muzeja apskatā ievērību ir pelnījusi
izstāde Lia Asta Knāķe. Latvenergo.
Provokatīvs ir arhitektūras maģistres Daces Aumeles sarūkošās Rīgas komentārs,
bet ekonomikas doktors Uldis Osis ar plašu analīzi un ieskatu vēsturē aicina
atjaunināt Latvijas reģionālās plānošanas politiku. Ar Arhitektu savienības
padomes darbības konceptu 2012-2015 iepazīstina padomes priekšsēdētājs Viktors
Valgums. Žurnāla pēdējā lapas pusē atrodams pilns 2012. gada burtnīcu saturs.

Jaunajā
žurnālā atrodamas arī pastāvīgās rubrikas: process,
reportāža no LNB būvlaukuma, mantojums un hronika.

Redaktora sleja

«Eirokrievi» ir jauns termins, kas radies pēc
1991.g. ģeopolitiskajām pārmaiņām, kad sabrūkot PSRS, Austrumeiropas sociālisma
nometnes robežas tika nojauktas un Krievija pēkšņi atradās  «ārpus» Eiropas. Latvijā attīstība notika
demokrātijas tradīciju rietumu virzienā un rezultējās ar iestāšanos ES.
Pasaules finansu krīze 2007.g. ieviesa korekcijas attīstības plānos un
piespieda politiķus meklēt līdzekļus kā uzlabot valsts ekonomisko situāciju.
Mūsdienās ne tikai Latvija cenšas piedāvāt ārzemniekiem iespēju iegādāties
nekustamo īpašumu savā zemē.

Investorus
ar pilsonības piešķiršanu vilina Bulgārija, ka to paredz ārvalstniekiem, kas
ieguldījuši valst ekonomikā vismaz vienu miljonu eiro, uzrunājot bulgāru
diasporu. Sabiedrība gan satraucas par to, ka «savējo» vietā
valstī ieplūdīs Tuvējo Austrumu arābu revolūcijas bagātie trimdinieki. Spānijā
apspriež uzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kuri Spānijā nopirkuši vismaz 160
000 EUR vērtu mājokli. Par augstākām likmēm —
līdz pusmiljonam eiro tiek debatēts Īrijā un Portugālē,

Kāda
ir šo ģeopolitisko notikumu ietekme uz Latvijas arhitektūru? Patlaban pozitīva-
būvniecības tirgus lēnām uzsilst, arhitektiem ir darbs, it īpaši Rīgā un
Jūrmalā, kas ir eirokrievu visvairāk
pieprasītās vietas. Ķīnieši izvēlas vietas, kas ir tālāk no Rīgas un līdz ar to
lētākas. Jūrmala gan vēlas saglabāt vēsturiskās kūrortpilsētas raksturu un ar
zonējuma noteikumiem ierobežo dzīvojamo ēku būvniecību pludmales tuvumā. Tomēr
arī šie administratīvie šķēršļi ir apejami, jo juristu veiklība slēpjas
normatīvo aktu  formulējumos, un var jau
iegādāties arī kādas istabiņas atpūtas namā, pansijā vai pansionātā.

Ministrs
Roberts Ķīlis savulaik ir konstatējis, ka: «…
Latvijas valsts vienmēr ir bijusi kā slimnieks, pie sistēmas pieslēgts — pati nevar eksistēt, vajag donoru. Jūs
nedabūjat Latvijas valsti kā veidojumu, kas ir patstāvīgs, jums ir grūti dabūt
šo valsti sajūtas līmenī. Nav bijis ilgstošas rutīnas, kā atražot piederības
sajūtu Latvijai. Un tagad vēl mazāk vajadzības to darīt — resursi ir aizbīdīti
tālāk — uz Briseli. Par ko cīnīties te? (..) … kultūra var kļūt par lielāko
placdarmu, kurā viss notiek.» (Diena, 15.01.2004., Latvijci un latvji — vienā valodā un valstī).

Latvijas
mājokļa kultūru nekustamo īpašumu izpārdošanas 
process pagaidām neapdraud, jo pasūtītāju profils pārsvarā ir elitārs un
Latvijas noteiktā finansu barjera ir pietiekami augsta, lai arhitekti varētu
strādāt ar kvalitatīvām būvprogrammām.