Ar Klimata
pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) programmas atbalstu, īstenojot projektu Arhitektu
izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un
iespējām žurnāla Latvijas architektūra numuros 2011. gada beigās un 2012. gada pirmajā pusē tika
publicēta virkne tematisku rakstu.
Latvijas
Architektūra Nr.97(5/11)
Bioklimatiskā
arhitektūra ilgtspējības kontekstā
Ar
bioklimatiskās arhitektūras jēdziena ieviešanu un pirmajiem pētījumiem 20.
gadsimta piecdesmitajos gados aktīvi nodarbojies arhitekts Victor Olgyay, savu pētījumu
rezultātus un teorētiskās atziņas apkopojot 1963. gadā grāmatā Design With
Climate: Bioclimatic Approach to Architectural Regionalism. Bioklimatiskās
arhitektūras projektēšanas procesā jāizmanto bioloģijas, meteoroloģijas un
inženierzinātņu atziņas, lai spētu analizēt un mērķtiecīgi izmantot klimata
faktorus (relatīvais gaisa mitrums, temperatūra, saules radiācija un vējš), lai
varētu definēt prasības cilvēka fizioloģiskā komforta nodrošināšanai, un lai
izveidotu minētajiem faktoriem un prasībām atbilstošu ēkas konstruktīvo un
arhitektonisko risinājumu, kurš darbojas nevis pret dabu un klimatu, bet
saskaņā ar to.
Galvenais
šķērslis šī projektēšanas ceļa izplatībā joprojām ir domāšanas veids, kas liek
projektēt ierastajā virzienā, standarta ēku mēģinot pielāgot ilgtspējīgām
idejām, nevis sākt tiešām domāt ilgtspējīgi jau pašos pamatos. Kaut arī
sākotnēji liekas neiespējami saskatīt vienojošās pazīmes starp šķietami
primitīvu «rūķveidīgu» ēku meža ielokā un stiklotu augstceltni
pilsētas vidū, tām ir kas kopīgs. Tas ir izejas punkts ēkas radīšanā — dabas un
klimatisko apstākļu ievērtēšana ēkas projektēšanā jau no arhitektoniskās
koncepcijas dzimšanas brīža.
Teksts: Edgars
Suvorovs
Klimata izglītība Austrijā
Austrijā,
Donavas Universitātes Kremsā. maģistra programmas studiju saturs ir tieši tas,
kas mani interesē — plašs klimata un inženiertehnisko lekciju klāsts, ar Austrijas un starptautisku
vieslektoru dalību. Lielākie programmas plusi ir iespēja apvienot mācības ar
darbu birojā — studijās jāpavada kopā 9 nedēļas, 4 semestros, un uz Vīni
jābrauc vidēji reizi sešās nedēļās. Programmas oficiālais nosaukums angļu
valodā ir Future Building Solutions jeb
Nākotnes ēku risinājumi. Mēs mācāmies projektēt atbilstoši klimatam un cilvēka
fizioloģijai, izmantojot labākās pieejamās inženiertehniskās metodes, un ar
atbildību par planētas nākotni.
Mērķauditorija
ietver arhitektus, gandrīz visu nozaru inženierus, ēku apsaimniekošanas,
nekustamā īpašuma un būvniecības speciālistus. Formāli ir iespēja izvēlēties,
uz kādu maģistra grāda profilu orientēties — Solārā arhitektūra (Solar arhitecture) vai Klimata inženierzinātne (Climate Engineering). Daudz uzsvara
tiek likts uz integrētiem projektēšanas risinājumiem, skatot ēku dzīves ciklā,
no ieceres, līdz ekspluatācijas laika beigām, demontāžai un materiālu
pārstrādei. Apgūstam visus aspektus, kuri ņemami vērā, uzsākot ēkas
projektēšanu, simulācijas un aprēķina programmrīkus ēkas klimata, enerģijas un
izmaksu aprēķinam agrīnā projektēšanas stadijā, un zināšanas par materiālu
ietekmi uz vidi.
Teksts: Anda
Kursiša
Enerģijas ekonomija rūpnīcās
2009. gada
septembrī Latvijas Republikas Vides Ministrijai, tagad LR VARAM, bija iespēja
noteikt, tieši kādiem oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma mērķiem izlietot
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansējumu. Attiecībā uz ražošanas
ēkām, šis ir LR veiksmes stāsts par to kā neliela entuziastu grupa, ieskaitot
VARAM speciālistus un RTU profesori Dagniju Blumbergu, var pacelt dziļi
specifiskas nozares jautājumu, vienoties par tehniski sarežģītiem konkursa
noteikumiem, izveidot kvalitatīvus MK noteikumus, un patlaban tuvojamies
veiksmīgai realizācijai. Konkursa norises kvalitātes līmeni noturēja augstās
tehniskās prasības: sertificēta auditora veikts energoaudits — ar saprašanu par
ražošanas procesiem, kā arī nepieciešamība veikt tehnisko apsekošanu, dot
arhitekta vai būvinženiera apliecinājumu veicamajiem darbiem un kopā ar tāmi
iesniegt līmeņatzīmes, t.i. — cik kilovatstundu tiek patērēts uz ražošanas vienību. VALMIERA ANDREN tika veikta ceha daļas siltināšana un jau sasniegts
būtisks enerģijas ietaupījums. AS DINEX
LATVIA Ozolniekos KPFI pasākumi ietver ēkas siltināšanu, veco stikla bloku
sienu (katastrofa no siltumtehnikas viedokļa!) demontāžu, jaunu logu izbūvi;
ventilācijas sistēmas rekonstrukciju un jaunu sistēmu izbūvi, kā arī spēka
elektrotīklu optimizāciju. Konditorejas fabrikā STABURADZE vismazāk bija arhitektūras bet visvairāk
inženiertehnisko risinājumu.
Teksts: Anda
Kursiša,
Latvijas
Architektūra Nr.99(1/12)
Energoefektīiva biroju ēka
Rīgā
Komerciālas izmantošanas ēkas, kas atbilst zema enerģijas patēriņa kritērijiem Eiropā nav nekas jauns,
taču Latvijā vēl nav
realizētas. Projektētā biroju
ēkas jaunbūve Rīgas Industriālajā parkā ir viena no pirmajām,
kas mērķtiecīgi projektēta kā energoefektīva ēka. Projekta pasūtītājs un
finansētājs — SIA Rīgas Industriālais Parks — prognozē, ka ēka būs pievilcīga gan pašiem attīstītājam, gan tās lietotājiem.
Ēka atrodas Rīgas Industriālā
parka ziemeļu daļā pie Dzelzvas
ielas iebrauktuves un kopumā būs jau
desmitā no šeit realizētajām ēkām.
Fasāžu stiklotās daļas orientētas uz trim debesspusēm — austrumiem, dienvidrietumiem un ziemeļrietumiem, bet nav vērstas tieši pret dienvidiem, kas ļauj izvairīties no darba telpu pārkaršanas. projekts tika iesniegts
Vides ministrijā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) ietvaros organizētajam
konkursam Zema enerģijas patēriņa ēkas, kur saņēma augstāko novērtējumu. Šobrīd
pasūtītājam
ir pieejams Eiropas līdzfinansējums, kas nodrošina 55% no papildus
izmaksām, kas rodas no papildus ēkas siltināšanas. Kopējās provizoriskās būvniecības izmaksas — 1,15 milj. Eiro.
Teksts:
Roberts Riekstiņš
Daugaviņas
Vienģimenes
pasīvā dzīvojamā māja Ikšķiles novada Tīnūžu Daugaviņās. Jau no paša sākuma ar īpašnieku vienojāmies, ka būvēsim
koka karkasa konstrukciju. Būvkonstrukciju detalizācijas laikā izlēmām, ka
iespējami labāko konstrukcijas gaisa caurlaidības rezultātu sasniegšanai
izmēģināsim t.s. «iesaiņošanas» principu. Tas nozīmē, ka ēkai būs 145×45 mm kalibrētu brusu nesošā
konstrukcija, kuru montēs pirmo, «iesaiņojot» no ārpuses ar blīvējošu membrānu, kas ļautu viegli kontrolēt šuvju
kvalitāti un labot iespējamās kļūdas.
Nesošais
karkass izmantojams arī kā instalāciju slānis. Pēc tam tiek ierīkota 400 mm siltumizolācijas rāmja
konstrukcija. Tā apšūta ar fibrolīta plāksnēm un piepildīta ar celulozes
izolāciju (t.s. ekovati). Izvēlētais
konstrukcijas princips sevi pilnībā attaisnoja – spiediena testa rezultāts
pirms kamīna un ventilācijas izvadu ierīkošanas bija 0,09 h ̄¹ — tas
ir, sešas reizes labāks, nekā nosaka pasīvās ēkas standarts un aptuveni 30
reizes labāks, nekā nosaka LBN.
Ēka ir
sasniegusi nosprausto mērķi, jo esošie klimata dati un veiktais PHPP pārrēķins
rāda, ka ēkas īpatnējais enerģijas patēriņš būs ap 17 kWh/m² gadā.
Šobrīd, kad ārā ir apmēram —25̄°C sals, iemītnieki iekur kamīnu vienu reizi
dienā, vakarā. Lai uzturētu ēkā +22°—23°C temperatūru, šādā salā vajadzīga
saule un trīs malkas pagales, bet pie loga var sēdēt ar basām kājām. Es
noteikti gribētu sev tādu māju.
Teksts: Ervins Krauklis
Siltumenerģijas izlietojums ēkās
Raksts ir
tapis pamatojoties uz konkrēta pētījuma par siltumenerģijas patēriņiem Rīgas
pilsētas pašvaldības ēkās datu analīzi un pilnā mērā atspoguļo tendences. 2009. gada pavasarī radās vajadzība pēc
datiem, kas dotu iespēju izstrādāt optimizācijas algoritmu siltumenerģijas
patēriņiem dažādām ēku grupām, kas ir Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai
tiek iznomātas.
Tika
izveidota aptaujas anketa, lai nodrošinātu interesējošo datu iegūšanu. No Rīgas
pilsētas pašvaldību struktūrvienībām tika saņemtas vairāk kā 420 anketas. Visu
anketu dati tika apkopoti, sistematizēti un apstrādāti. Salīdzinot datus,
redzams, ka parasto logu nomaiņa pret pakešu logiem, nav devusi energoresursu
izlietojuma ietaupījumu nevienā no apskatītajiem variantiem. Atcerēsimies mūsu
ilūziju pirms neilga laika, ka pakešu logi būs tie brīnumdari, kas atrisinās
gandrīz visas problēmas ēkā.
Apsveicams,
protams, ir fakts, ka redzama pārliecinoša tieksme veikt uzlabojumus šo ēku
grupās, bet kaut kādu ierobežojumu rezultātā izlietotā nauda vēl nav devusi
jūtamu energoresursu vai finanšu līdzekļu ekonomiju. Secinājums – kaut kas nav īsti korekti
izdarīts, definējot projektētājiem uzdevumus, un/vai veicot būvdarbus. Bet tas
jau ir katras iesaistītās puses esošās kompetences raksturojošs parametrs.
Teksts:
Ēriks Krūmiņš
