Izdevniecība “Neputns” laidusi klajā grāmatu, kas veltīta arhitektam, māksliniekam, pedagogam un scenogrāfam Sergejam Antonovam (1884–1956). Ludmilas Pestovas un Jāņa Lejnieka kopīgi veidotā monogrāfija ir pirmais pieteikums izvērstai Antonova snieguma analīzei visā plašajā viņa darbības spektrā, veltot atsevišķas nodaļas mākslinieka dzīvei un radošajai darbībai.
Sergejs Antonovs dzimis Rīgā, un te aizritējusi viņa dzīves lielākā daļa. Savā daudzpusīgajā radošajā darbībā viņš pazīstams kā veiksmīgs arhitekts, pedagogs un scenogrāfs, kā arī pievērsies stājmākslai, atstājot nozīmīgu mantojumu visās minētajās nozarēs. Ievērojamāko Antonova arhitektūras darbu vidū ir laikraksta “Segodņja” redakcijas un tipogrāfijas “Rīts” ēka Dzirnavu ielā 55/57 (kopā ar Alfrēdu Birkhānu, 1939), Rīgas krematorija (1939, kopā ar Osvaldu Tīlmani), kinoteātris “Renesanse” Nometņu ielā, restorāns “Lido” Jūrmalā (1930, šobrīd pārbūvēts), viesnīca “Rīga” (1954), kā arī uzvarējušais priekšlikums Rīgas rātslaukuma pārbūves projektu konkursā (1939) — tas ar augsto torni un milzu arku pret Daugavu.
Mākslas zinātniece Ludmila Pestova grāmatā pētījusi Antonova veikumu scenogrāfijā, stājglezniecībā un grafikā, kā arī pievērsusies viņa dzīves gājumam. Savukārt Dr. arch Jānis Lejnieks raksta par Antonova pedagoģisko darbību un viņa devumu arhitektūrā.
«Sergeja Antonova ceļš — tie bija nemitīgi meklējumi un atradumi. Mākslinieks bija iemīlējies dzīvē un mākslā, viņa daiļrade ir daudzveidīga un bagāta. Viņš pārvaldīja visus tēlotājmākslas veidus, visas tehnikas. Viņš devis nozīmīgu ieguldījumu arhitektūrā, viņš izaudzinājis daudzus latviešu arhitektus, viņš bija viens no Rīgas Krievu teātra augsto māksliniecisko kvalitāšu radītājiem,» stāsta Ludmila Pestova.
No Antonova daudzveidīgās daiļrades plašāk pazīstams viņa veikums arhitektūrā. Jānis Lejnieks norāda: «Antonova arhitektūru var raksturot ar Romas impērijas militārā inženiera Vitrūvija triādi — noturība, ērtība un skaistums —, jo viņa ēkas un interjerus raksturo konstruktīva loģika, funkcionāla skaidrība un dekoratīvs krāšņums, kas ir izpaudies ar katram laikmetam atšķirīgu estētiku un gaumi. Diemžēl lielo ģeopolitisko pārmaiņu dēļ vienam no savas paaudzes talantīgākajiem arhitektiem īstenot savus lielākos projektus neizdevās.»