Diētiska arhitektūra

Takaharu+Yui Tezuka Architecture Catalogue

Takaharu Tezuka, Yui Tezuka

Izdevējs: TOTO Shuppan, 2006

Iesaka: Indra Ķempe

Gandrīz vienlaikus strādājot pie publikācijām par divām modra gara kultūras būvēm Japānā — 21.gadsimta Laikmetīgās Mākslas muzejs Kanadzavā un Dabas zinātņu muzejs Macunojamā, iepazinu uzreiz divus dzidri domājošus japāņu arhitektu tandēmus — SANAA un Tezuka Architects. Pirmie drīz kļuva pasaulslaveni, radot jaunus baltās arhitektūras paraugus arī ārpus Japānas — Eiropā un ASV. Otri — iekaroja manas simpātijas… un turpināja strādāt mazbudžeta projektēšanā, palīdzot pie atbilstoša mājokļa tikt arvien vairāk nebūt ne turīgākajām japāņu ģimenēm.

Šī ierobežotās realitātes transformēšana trāpīgā radošumā, turklāt ceļu pie arhitektūras meklējot nevis sevis egoisma sašaurinātajā estētikā (formā), bet pasūtītāja — ģimenes cilvēka — attieksmē pret dzīvi (attiecību filozofijā) un arhitekta reakcijā uz būvniecības vietu (izrietoša konstrukcija, dabiskums plus piemērota izdzīvošanas mehanizācija: ūdens, gaiss, gaisma, siltums, sakari utt.), ir man tuva un saistoša domāšana profesijā. Maksimāls darbs ar esošajiem projekta un vides priekšnosacījumiem un apstākļiem bez pārspīlēšanas, radot papildus garīgās vērtības slāni, manuprāt, ir profesionālākā pilotāža arhitektūrā. Nav grūti veikt labu darbu par lielu naudu, taču labu darbu par minimāliem līdzekļiem var radīt tikai talanta klātbūtnē. Tieši tāpēc mani ieinteresēja arhitektu pāris Tedzukas. Viņi pašsaprotamo pieņēmuši par vēlamo un kvantitatīvi strādā arhitektūras ikdienai — nepieciešamībai pēc kvalitatīvas sadzīves.

Ar Eiropā uzkrāto profesionālo pieredzi un īpaši Londonā apgūto sapratni par dzīves kvalitāti Jui un Takaharu Tedzukas atgriezās dzimtenē, kur šodien ir pazīstami ar to, ka «pārdomātu arhitektūru iemieso novatoriskās ēkās» (IEAS) vai «rada vienkāršas un ērtas telpas ar skaidru koncepciju» (Tokyo Art Beat).

Par A4D aprakstīto Dabas zinātņu muzeju Macunojamā 2005.gadā Tedzukas saņēma otru Japānas Arhitektu institūta balvu, ko 2003.gadā atnesa nokritizētā Jumta māja (Roof House), bet Peldošā jumta māja (Floating Roof House) publicēta Japānas arhitektūras gadagrāmatā 2006 — JA64. Pašlaik arhitekti strādā pie projekta Fuji bērnudārzam — ovālas būves ar brīvo plānojumu, kurā 500 bērneļu nodarbības regulēs teju tikai mēbeles.

Takaharu+Yui Tezuka Architecture Catalogue ir pirmā grāmatiņa, kurā apkopota Tedzuku arhitektūra divpadsmit gadus pēc sava biroja izveidošanas. Tā pirmoreiz publicēta pagājušajā pavasarī — martā pirms gada, kad Takaharu dzimtajā pilsētā Tokijā tika atklāta un divus mēnešus mākslas galerijā GALLERY.MA bija skatāma izstāde Takaharu+Yui Tezuka.

Mācību kladi ar celofāna apvalciņiem atgādinošā izdevuma baltajos vākos iekļuvušas 38 biroja Tezuka Architects projektētās ēkas. Kā pirmā — slimnīca Soejima (1996), kā beidzamā — Fuji bērnudārzs (2007). Pa vidu — daudzie desmiti privātmāju, kas aizrauj ar neizsīkstoši variablo pieeju dzīvošanas funkcijai. Dabas apstāklis, novietnes īpatnība vai ģimenes paradums ar vieglumu pārnests arhitektūras aizmetnī, kuras galvenā ideja izteikta aizkustinoši nesadomātā nosaukumā — Lielā loga māja, Balkonu māja, Māja bez sienām, Divu pagalmu māja, Mājas debesu ķeršanai — pat vairākas. Vai var vēl vienkāršāk? Nu gluži kā mēs kļuvām Lazdiņi vai Liepiņi.

Atšķirībā no manas vēlmes pastāstīt par viņiem daudz, Tedzukas paši ir ļoti lakoniski. Paskaidrojums pie katras no mājiņām nav garāks par diviem teikumiem — konteksta paralēlei arī hieroglifu rakstā. Taču bagāto fotomateriālu papildina skices, arhitektūras zīmējumi, atsevišķām ēkām — detalizēti būvmezglu atšifrējumi.

Ievadā gan Tedzukas ieslīguši pareizajās frāzēs: «Arhitektūra ir ēkas pievienotā vērtība, vienlaikus ēka — miniatūrais modelis arhitektūras un sabiedrības attiecībām. […] Arhitektūrai jāatbalsta sabiedrība un jāsniedzas pāri laikmetam, jo tā ir komfortabls un viegli saprotams līdzeklis sabiedrības virzīšanai.» Tomēr vērtīgākā lasāmviela atrodama pēdējās lappusēs, Tedzuku esejā TIME—LESS: «Arhitektūra neprogresē. Tā mainās. […] Viegli saprotama arhitektūra ir universāla. Tādā nozīmē, ka ideja ir katram uztverama, nevis ikviens ir vienisprātis par to. […] Mēs vēlamies būt racionāli. Bez racionalitātes nevar panākt cilvēku sapratni. Mums racionāla arhitektūra nav minimālisms.»