Šovasar grāmatnīcās nonākusi grāmata “Baltic Stories” (Baltijas stāsti), kurā apkopoti iedvesmojoši stāsti par 30 kultūrvietām un notikumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Gan vietas, gan kultūras jēdziens izdevumā ir tverts plaši, — daži no piemēriem nav piesieti vienai konkrētai vietai, bet kultūra — grāmatā tās ir gan pavisam nelielu grupu un kopienu iniciatīvas, gan arī valstiski un lielāku organizāciju virzīti centieni. Šo piemēru izlase lielā mērā ietver to, ko varētu dēvēt par pilsētas un alternatīvo kultūru, bet ne tikai. Eleganti dizainētā grāmata, ko ilustrē atzītu Baltijas valstu fotogrāfu oriģināldarbi, ir sakārtota deviņās nodaļās, raksturojot veidus un pieejas, kā tiek stiprināts cilvēku un vietu attiecības ar kultūras palīdzību. Piemēru vidū ir arī daži tieši ar arhitektūru saistītie — bērnu arhitektūras skola Tallinā, Igaunijas arhitektu savienības projekts “Laba publiskā telpa”, kā arī aktīvā Lietuvas arhitektu sabieriskā organizācija “Architektūros fondas”.
Vedot lasītāju izzinošā ceļojumā caur Baltijas valstu galvaspilsētām un vēl neiepazītām vietām, grāmatā iekļautie stāsti piedāvā ieskatu daudzveidīgās un neierastās kultūras iniciatīvās. To vidū ir ielu mākslas festivāls Tartu, teātra festivāls Rīgā un draugu aizsākta radio stacija Viļņā, kā arī zaļi pilsētas sakņu dārzi, inovatīvi muzeji, neparastas laikmetīgās mākslas telpas un pagrimstošs, bet joprojām aktuāls padomju arhitektūras mantojums.
“Baltic Stories” domāta gan neatkarīgiem kultūras tūristiem, gan vietējās politikas veidotājiem, un ikvienam ar interesi par efektīvām un jēgpilnām vietrades praksēm mūsdienās. Stāsti un fotogrāfijas atklāj kultūras un kopienu daudzveidību, kā arī to plašo ietekmi uz vietu attīstības procesiem, izceļot līdzdalības un sadarbības nozīmi. Vienlaikus grāmata uzdod jautājumu — kas ir kopīgs un kas atšķirīgs mūsdienu Baltijas reģionā?
Grāmatas autores ir jaunās pētnieces Anete Ušča un Liāna Ivete Beņķe. “Baltic Stories” tapusi sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas pilsētplānošanas, kopienu attīstības un mākslas ekspertiem. Grāmatas dizainu veidojis Aleksejs Muraško, savukārt fotostāstu autori ir seši jaunās paaudzes Baltijas valstu fotogrāfi, tostarp Andrejs Strokins un Kristīne Madjare no Latvijas. Izdevēji — biedrības Urban Institute un Culture Crab. Grāmata izdota angļu valodā.
“Kā kultūras jomā, tā politikas veidošanā mūsdienās aizvien vairāk pievērš uzmanību dažādu sabiedrības locekļu aktīvai iesaistei un līdzdalībai. Tas ir svarīgi, jo ļauj mums iepazīt un ņemt vērā daudzveidīgus skatījumus uz vidi, kurā dzīvojam. Lai veidotu vietas, kur cilvēki jūtas piederīgi un par kurām ir vēlme rūpēties, lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj iedziļināties cilvēku vērtībās un nozīmēs, kādu iedzīvotāji piešķir savām dzīvestelpām. Šie stāsti piedāvā konkrētus, praksē balstītus piemērus, kas parāda kultūras iniciatīvu ietekmi, izaicinājumus un veiksmīgas sadarbības iespējas”, ieceri skaidro grāmatas līdzautore Anete Ušča.
Grāmata “Baltic Stories” pieejama grāmatnīcās Jānis Roze, Mr Page, Robert’s Books, ISSP, M50 un pasūtīšanai internetā. Vairāk informācijas un precīzs tirdzniecības vietu saraksts atrodams vietnē www.balticstories.lv. Izdevuma atbalstītāji — Baltijas Kultūras fonds, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā un Arctic Paper.
