Vakar, 20. martā, Rīgas domes deputāti akceptēja divus lielus attīstības projektus ― nolēma atļaut jauna ēku kompleksa Magdelēnas nami būvniecību iepretim Skonto hallei, kā arī atbalstīja Zaķusala Estates iecerēto projektu šai pilsētas salai.
Magdelēnas nami
Magdelēnas nami atradīsies tagadējās autostāvvietas teritorijā Rīgā starp Antonijas, Dzirnavu un Melngaiļa ielu ― iepretim Skonto hallei. Apbūves teritorijas lielums ir vairāk nekā 2,5 ha. Iecere ir radīt «intīmu un zaļumiem bagātu, bet reizē atvērtu vidi: fiziski un emocionāli komfortablu dzīves telpu, kur organiski līdztekus viena otrai pastāvētu publiskā un privātā zona ― viesnīca, kafejnīcas, veikaliņi un dzīvokļi».
Komplekss tiks būvēti UNESCO pasaules kultūras mantojumā iekļautajā Rīgas daļā. Projekta autors ir arhitekts Gatis Didrihsons, bet attīstītājs ― SIA Magdelēnas nami. SIA Didrihsons arhitekti piedāvātais risinājums atzīts par labāko sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību 2005.gadā izsludinātajā atklātajā arhitektūras skiču konkursā.
«Šajā vietā paredzēts veidot daudzstāvu daudzdzīvokļu namu un multifunkcionālu darījumu iestāžu jaunbūvju kompleksu, kurā būs gan dzīvokļi, gan biroji, gan komercplatības,» aģentūrai LETA iepriekš stāstīja Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Velta Holcmane.
Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtas 18 atsauksmes, no kurām 16 bijušas pozitīvas, bet divas ― negatīvas. No negatīvajām atsauksmēm viena bijusi no Antonijas ielas 15.nama iedzīvotājiem ar četriem parakstiem, bet otra – no Strēlnieku ielas 6.nama iedzīvotājiem ar desmit parakstiem. Iedzīvotāji iebilduši pret paredzēto apbūvi, jo mainītos ainava un nebūtu pārliecības par transporta plūsmas risinājumiem šajā rajonā. Iedzīvotāji iebilduši arī pret būvniecību tiešā māju tuvumā un ēku sasaistīšanu ar jaunceļamām ēkām.
Pozitīvajās atsauksmēs savukārt minēts, ka būvniecības iecere ir labs un interesants projekts, atbalstīta iecere veidot trīs kvartālus, atbalstīts ēku augstums un plāns veidot iekšpagalmus, kā arī strūklaku, minēts, ka būve spētu atsvaidzināt pilsētas tēlu, pievērstu iedzīvotāju un tūristu uzmanību, projekts kopumā veicinātu ekonomisko attīstību, ceļu un vēsturisko ēku rekonstrukciju, kā arī labi iekļautos pilsētas vidē un papildinātu «klusā centra burvību». Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe uzskata, ka šī ir viena no vislabāk organizētajām sabiedriskajām apspriešanām.
SIA Magdelēnas nami pēc savas iniciatīvas papildus Ministru kabineta noteikumu prasībām aicinājusi apkārtējo māju iedzīvotājus, uzņēmējus, arhitektus, investorus, sadarbības partnerus, Rīgas domes un Rīgas pilsētas Būvvaldes amatpersonas un citus interesentus uz informatīvi izklaidējošu tikšanos ar būvniecības ierosinātājiem un projekta izstrādātājiem. Mērķis bijis iepazīstināt apkārtnes iedzīvotājus, sadarbības partnerus un potenciālos klientus ar projektu, nostiprināt pozitīvas kaimiņattiecības pirms projekta un parādīt attīstītāju ieinteresētību sabiedriskajā apspriešanā un kvalitatīvas pilsētvides veidošanā.
Projektā plānots ieguldīt 60 miljonus eiro (42 miljonus latu). Pirmo kārtu paredzēts īstenot līdz 2009.gadam.
Zaķusala
Domnieki atbalstīja arī SIA Zaķusala Estates iecerēto Zaķusalas apbūvi, projektu, kas pirms pāris mēnešiem tika publicēts arī A4D. Būvniecību salā iecerēts organizēt divos posmos un vairākās kārtās. Apbūvi plānots sākt šā gada pavasarī un turpināt to virzienā no Salu tilta uz televīzijas torni.
Pirmā varētu tapt viena biroju ēka, divas dzīvojamās mājas Salu tilta tuvumā un SPA viesnīca ar skatu uz dienvidiem un Mazo Daugavu. Projekta pirmo posmu varētu pabeigt četru piecu gadu laikā, bet visu projektu – piecos septiņos gados.
Paredzēts, ka viesnīcas aizņems 62,23% Zaķusalas apbūves, 28,51% platības tiks būvēti augstas klases biroji un dzīvokļi, 7,41% platību atvēlēs veikaliem un restorāniem, bet 1,85% iecerēts izbūvēt mūsdienīgu koncertzāli. Kopējā apbūve Zaķusalā iecerēta 270 tūkst. m² platībā, vēl 138 tūkst. m² tiks atvēlēti autostāvvietām, kas lielākoties atradīsies ēku cokolstāvos.
Zaķusalas apbūves blīvuma un augstuma risinājums atbilst Rīgas pilsētas attīstības plāna nostādnēm. Projekta attīstītājiem ir būtiski, lai salas apbūve tiktu veidota brīvi un dabiski, tādēļ paredzēts apbūvēt ievērojami mazāku platību, nekā atļauj pilsētas attīstības plāns, klāstīja SIA Zaķusala Estates valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Pevko.
Zaķusala Estates sadarbībā ar Norvēģijas arhitektu biroju Space Group Arkitekter un inženierbiroju ARUP septiņu mēnešu laikā izstrādājusi būvniecības ieceri 12,6 hektāru teritorijai Zaķusalā, kas ietver salas attīstības priekšlikumus, ēku analīzi un plašas pētniecības kopsavilkumu. Apbūves vizuālie risinājumi vēl tiek izstrādāti, un ar tiem varēs iepazīties skiču projektā, kas būs gatavs martā.
«Zaķusalas attīstības koncepcija ir pirmais tik plašs attīstības piedāvājums mūsdienu Latvijas būvniecības vēsturē. Vēl nekad līdz šim nav piedāvāts tik ievērojams komplekss un detalizēts attīstības risinājums veselam Rīgas centra kvartālam. Zaķusala lauzīs stereotipu, pēc kura pašlaik tiek piedāvātas pēc vienas receptes veidotās komerciālās un dzīvojamo ēku apbūves shēmas Baltijas valstīs,» uzsvēra Pevko.
Izstrādājot Zaķusalas attīstības vīziju, ņemts vērā, lai sala kļūtu par iecienītu rīdzinieku atpūtas vietu un lai piesaistītu citu valstu tūristus. Pašlaik Zaķusala Estates risina sarunas par sadarbību ar vairākām Latvijā un arī Skandināvijā vēl nepārstāvētām starptautiskām augsta līmeņa viesnīcu ķēdēm.
Plānā iestrādāta publiskā zona ― skvēri, laukumi, viesnīcu dārzi, strūklakas ar gaismas šoviem, aktīvā atpūta, baseini, sporta laukumi, grandiozi ieejas laukumi pie viesnīcām, koncertzāle, kuru vasarā būs iespējams «atvērt» pret publisku laukumu, kafejnīcas un restorāni, sakārtota promenāde gar Daugavu, sakopta pludmale un ūdenssports.
SIA Zaķusala Estates uz 49 gadiem no Rīgas domes nomā 12,6 ha lielu platību Zaķusalā. Puse Zaķusala Estates pamatkapitāla pieder būvniecības firmai Merks, 33% ― nekustamo īpašumu projektu attīstītājam Viesturam Koziolam, bet 17% ― uzņēmumam Urban Development Group. Ieguldījumi Zaķusalas apbūvē varētu sasniegt 500 miljonus eiro (350 miljonus latu).
