Viļņa uz Bilbao viļņa

Starptautiskajā konkursā Gugenheima — Ermitāžas muzejam Viļņā uzvarējusi Zaha Hadida, pagājušo nedēļu 8.aprīlī preses konferencē Viļņā paziņoja konkursa rīkotāji. Viņas biroja darbs atzīts par uzvarētāju konkurencē ar Danielu Libeskindu un Masimiliāno Fuksas.

Ja muzeju tiks nolemts celt, Hadidas projektētā celtne 13—14 tūkst. m² platībā būtiski pārvērstu Lietuvas galvaspilsētas ainavu Nēres upes kreisajā krastā pie Baltā tilta, kļūstot par «pretsvaru biznesa vertikālēm».

Tomēr skaidrības par projekta turpmāko likteni vēl nav. Savulaik tika ziņots, ka šāda daudzfunkcionāla kultūras centra būve Viļņā varētu sākties 2009. vai 2010.gadā, bet projekta iniciatoru optimisms noplaka, kad pērn Viļņā mainījās vietējā vara un jaunie vadītāji atklāti pauda bažas, vai mūsdienu mākslas muzejs, kura celtniecība izmaksātu simtiem miljonus litu, uz ilgu laiku nekļūs pilsētai par smagu finansiālo nastu. Tomēr žūrijas vadītājs, Gugenheima fonda direktors Tomass Krenss izteicis «gandrīz drošu pārliecību», ka Viļņai šo projektu izdosies īstenot.

Kā preses konferencē Viļņā stāstīja Zaha Hadida, viņas studija Londonā pie šā projekta strādājusi aptuveni 10 mēnešus un radījusi visai kompaktu objektu, kas veidots no daudzām atsevišķām telpām kas «gluži kā jūras akmentiņi» apvienoti vienā veselumā.

Projekta autori īpaši uzsver, ka centušies ne vien radīt izteiksmīgu celtni, bet arī parūpēties, lai pa tās logiem pavērtos iespaidīga ainava ar upes krastu, vēsturiskajām un jaunajām Viļņas ēkām. Iecerēts, ka no muzeja varēs iziet tieši pie upes, lai gan tad nāksies koriģēt Baltā tilta pašreizējo konstrukciju.

Projektētās celtnes augstums ir 27 metri, bet platības ziņā Viļņas muzejs plānots divreiz mazāks par Bilbao muzeju Spānijā un gandrīz četras reizes mazāks par iecerēto Gugenheima muzeju Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos.

Ēkas vidusdaļā atradīsies galvenā zāle, ko veidos trīs savstarpēji savienotas izstāžu telpas, kurās iecerēts izvietot mūsdienu mākslas kolekcijas un rīkot izstādes. Paredzētas arī telpas klasiskās mākslas izstādēm no Sanktpēterburgas Ermitāžas, galerijas īpašām izstādēm, izglītības centrs, vieta kafejnīcām, kinozālēm, grāmatnīcai un lasītavai.

Viens no projekta iniciatoriem, bijušais Viļņas mērs Artūrs Zoks uz jautājumu, cik varētu maksāt izraudzītais projekts, atbildējis filozofiski: «Viss ir lēts, ko var nopirkt par naudu,» tomēr vēlāk precizējis, ka konkrētas projektēšanas un celtniecības darbu izmaksas noskaidrosies priekšizpētes trešajā kārtā. Savulaik ziņots, ka projekta izmaksām saskaņā ar konkursa noteikumiem būtu jāaprobežojas ar 160—170 milj. litu (33—35 milj. latu).

Kā norāda Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls lrt.lt, iespējamie projekta finansējuma avoti pagaidām nav skaidri. Tagadējais Viļņas mērs Jozs Imbrass sacījis, ka grib sagaidīt priekšizpētes atzinumu un finansējuma modeli, kas parādīs, kādu līdzekļu daļu projektā būtu jāiegulda pašvaldībai.

«Bijušas runas, ka vajadzēs pat pusmiljardu litu (102 miljonus latu) — šādu naudu pašvaldība noteikti nepiešķirs, un to nav darījušas arī citas pilsētas, kurās uzceltas Gugenheima muzeja filiāles,» norādījis mērs.

Konkursa projekti:

 

Zaha Hadida
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6

 

Daniels Libeskinds
1 | 2 | 3 | 4 

 

Masimiliāno Fuksas
1 | 2 | 3

Meks un Mačūns

Konkursu, piesaistot Gugenheima muzeju un Ermitāžu, rīkoja Jona Meka vizuālās mākslas centrs, kas pērn dibināts Viļņā. 85 gadus vecais lietuviešu trimdas kinorežisors, «amerikāņu avangarda kino tēvs», Jons Meks pagājušajā gadā ieguva arī Lietuvas pilsonību. Centrs apkopo gan viņa paša, gan vēl viena pasaulē pazīstama lietuvieša, starptautiskās mākslinieku kustības Fluxus aizsācēja Džordža Mačūna kolekciju. Iecerēts, ka tas būtu arī topošā muzeja fondu pamats.

Ar daļu kolekcijas gan saistīts zināms skandāls. Tā saukto Mačūna kolekciju (vairākas kastes ar Fluxus akciju dokumentāciju, ap 2600 muzeja/arhīva vienību) ar enerģiskā mēra Zoka svētību Viļņas pilsēta no Jona Meka nopirka par 5 mlj. ASV dolāru, faktiski apsteidzot franču kolekcionāru grupu, kas bija gatava maksāt divreiz lielāku summu (7 mlj. eiro) — jo Fluxus dokumenti sen jau ir kļuvuši par iekārojamu muzeju ēsmu.

Jons Meks ir bijis 1978.gadā mirušā Mačūna ģimenes draugs. Mačūns, pārvācoties no sava Ņujorkas dzīvokļa uz lauku īpašumu Masačūsetsā, palūdzis Meku paglabāt pie sevis Ņujorkas mājas bēniņos «dažas kastes ar veciem papīriem». Tā gan esot tikai neliela daļa, jo vērtīgāko Mačūns paņēmis līdz uz laukiem. Kad nu gaismā nācis minētais pirkums starp Meku un Viļņas pilsētu, sašutusi ASV dzīvojošā Mačūna māsa. Tomēr lieta nav tik viennozīmīga — Mačūns šīs kastes nekad neesot prasījis Mekam atpakaļ, nedz arī minējis savā testamentā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
32 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Jazu

Krastiņjānim bēdas. Jams tagad uz Viļņu mūžam nebrauks 🙂

pArt

Man gan liekas, ka daudz lielāks kreņķis un bēdas piemetīsies mūsu kultūrmonstru politiķiem – ja Viļņā tiešām izdosies realizēt Zahas kārtējo kosmosa kuģi, tad salīdzinājumā Rīga ar Birkerta siltumnīcu būs old school.

bizz bizz

Ja salīdzina, tad tiešām Hadidas vīzija, manuprāt, telpiskāka un racionālāka.

Bēdāties gan nevajag, mūsu "akmeņi" Daugavas krastā "pārspēs" visus (heh)

gonzales

man pat patīk visas vīzijas, katrā ziņā salīdzinot tās ar to melno kluču kaudzi ko kaut kad taisās (cerams ka tomēr nē) celt uz AB dambja, tad šitās ir skices no kā koncertzāles "arhitekti" varētu pamācīties. un ne tikai koncertzāles bet lielum lielā daļa LV arhitektu.

dubultTprofils

mmm _ man kaut ka tikamakas likas tas 2planaa paliceju skices – Libeskinds un fuksas

process

hadidas rūpnīca atražo pati sevi. boring.

GY

Hadida normāli noasfaltējusi visu placi. No augšas jau neviens neskatīsies. Ies tik uz priekšu pa zemi un visur betons… Augstā arhitektūra, protams, mīl putna lidojumus un no āpkārtējās apbūves jau arī tieši tāds skats paveras, bet reāli jāskatās no cilvēku acu augstuma pirmām kārtām.

Libeskindam feinas nekur neizmantojamas spices (lai gan, varbūt Arhitekts ir radis funkciju…)

WAT

Patiesībā Arta raksts par Arhitektūru kā mākslu , tieši kā par šamējo tēmu. Globālie zīmoli, globālie arhitekti ar savu globālo izstradājumu vietai nav nozīmes.

Bet varbūt tas viss ir čikeniekā.

Cikala

Protams, neiedziļinoties konkrētajā gadījumā, man būtu pārgalvīgi spriest kas ir un kā nav, bet piekrītu, ka tas velk uz šo tēmu – ikonu arhitektūra. Būs redz leišiem kādreiz sava grandu arh. ikona, un būs atzīmēti globālajā arhitektūras koordinātu tīklā.

žoržs

Man No šiem trijiem patīkamāks man liekas Fuksas darbs, jo ir arhitektoniskāks. Bet nu – tik un tā – tie visi trīs pārstāv vienu virzienu <globālo modernismu>, tā sacīt. Tieši tā ar ir, kā Wat saka, – tā ir arhitektūra, kur vietai nav nozīmes. Tomēr, neskatoties uz to, ka šāda veida projekti ir visai līdzīgi, neskatoties uz vietu, kur atrodas, tos visus par vienlīdz ievērojamiem un labiem nevarētu saukt. Jo Fostera Swiss Re, Libeskinda muzejs Berlīnē, Hercoga – de Merona Barselonas Forums, OMAs Porto bibliotēka, UN Studio Mercedes-Benz muzejs tomēr ir ievērojami, ka ir pirmie – tie katrs atklāj kaut… Lasīt vairāk »

novērotājs

atgādina Sārinena lidostu, Amerikā, tikai ar tādiem kā jaunmodīgiem iluminatoriem īstenībā nesaprotu, kam leišiem tas bija vajadzīgs – tādu bezpersonisku burbuli izvēlēties – tas varētu atrasties jebkur pasaulē no trijiem darbiem Fuksas vismaz kaut cik arhitektonisks izskatījās, lai gan – lielākā problēma vēl tikai varētu būt – ar izmaksām – tas ir pilnīgs naivums šādā stadijā kaut ko par kopīgajām izmaksām izplatīties – arhitektūras objektam ar 3-dimensiju liektām visām virsmām izmaksas nepakļaujas konvencionālām aplēsēm – galā tās var izrādīties ievērojami atšķirīgas vai maz ir mūsdienu arhitektūrā piemēru, kad sāk, piemēram, parlamenta nama būvniecību ar vienu ciparu, bēt līdz atklāšanai summa… Lasīt vairāk »

skots

parlamenta būvniecība sadārdzinājās 10 reizes, jo pasūtītāji projektēšanas gaitā 5 reizes palielināja sākotnējo programmu. un vēl noveda arhitektu līdz kapam.

Blokz

KAM LEIŠIEM TAS VAJADZĪGS?

Tam kāpēc latviešiem bija vajadzīgs Kolhās. Elemetārai kraniņa pagarināšanai bez pretenzijām uz vairāk..

Taigars

bilde pilniigi atbilstosha 😀

ooo

nevarēju uzreiz atcerēties, kur esmu to jau redzējis, bet nu pieleca – pašam plauktā Electrolux putekļu sūcējs ar akumulatoru. Gandrīz viens pret vienu, starp citu, funkcionālā ziņā pilnīgi nejēdzīgs, nevienam neiesaku pirkt

mazilus

lietuvieši diez vai cels šo te par 30mlj, bet mūsējie bibliotēku par 100mlj un tiltu par 1,5miljardiem nebaidās celt…..

Jazu

Krastiņjānim bēdas. Jams tagad uz Viļņu mūžam nebrauks 🙂

pArt

Man gan liekas, ka daudz lielāks kreņķis un bēdas piemetīsies mūsu kultūrmonstru politiķiem – ja Viļņā tiešām izdosies realizēt Zahas kārtējo kosmosa kuģi, tad salīdzinājumā Rīga ar Birkerta siltumnīcu būs old school.

bizz bizz

Ja salīdzina, tad tiešām Hadidas vīzija, manuprāt, telpiskāka un racionālāka.

Bēdāties gan nevajag, mūsu "akmeņi" Daugavas krastā "pārspēs" visus (heh)

gonzales

man pat patīk visas vīzijas, katrā ziņā salīdzinot tās ar to melno kluču kaudzi ko kaut kad taisās (cerams ka tomēr nē) celt uz AB dambja, tad šitās ir skices no kā koncertzāles "arhitekti" varētu pamācīties. un ne tikai koncertzāles bet lielum lielā daļa LV arhitektu.

dubultTprofils

mmm _ man kaut ka tikamakas likas tas 2planaa paliceju skices – Libeskinds un fuksas

process

hadidas rūpnīca atražo pati sevi. boring.

GY

Hadida normāli noasfaltējusi visu placi. No augšas jau neviens neskatīsies. Ies tik uz priekšu pa zemi un visur betons… Augstā arhitektūra, protams, mīl putna lidojumus un no āpkārtējās apbūves jau arī tieši tāds skats paveras, bet reāli jāskatās no cilvēku acu augstuma pirmām kārtām.

Libeskindam feinas nekur neizmantojamas spices (lai gan, varbūt Arhitekts ir radis funkciju…)

WAT

Patiesībā Arta raksts par Arhitektūru kā mākslu , tieši kā par šamējo tēmu. Globālie zīmoli, globālie arhitekti ar savu globālo izstradājumu vietai nav nozīmes.

Bet varbūt tas viss ir čikeniekā.

Cikala

Protams, neiedziļinoties konkrētajā gadījumā, man būtu pārgalvīgi spriest kas ir un kā nav, bet piekrītu, ka tas velk uz šo tēmu – ikonu arhitektūra. Būs redz leišiem kādreiz sava grandu arh. ikona, un būs atzīmēti globālajā arhitektūras koordinātu tīklā.

žoržs

Man No šiem trijiem patīkamāks man liekas Fuksas darbs, jo ir arhitektoniskāks. Bet nu – tik un tā – tie visi trīs pārstāv vienu virzienu <globālo modernismu>, tā sacīt. Tieši tā ar ir, kā Wat saka, – tā ir arhitektūra, kur vietai nav nozīmes. Tomēr, neskatoties uz to, ka šāda veida projekti ir visai līdzīgi, neskatoties uz vietu, kur atrodas, tos visus par vienlīdz ievērojamiem un labiem nevarētu saukt. Jo Fostera Swiss Re, Libeskinda muzejs Berlīnē, Hercoga – de Merona Barselonas Forums, OMAs Porto bibliotēka, UN Studio Mercedes-Benz muzejs tomēr ir ievērojami, ka ir pirmie – tie katrs atklāj kaut… Lasīt vairāk »

novērotājs

atgādina Sārinena lidostu, Amerikā, tikai ar tādiem kā jaunmodīgiem iluminatoriem īstenībā nesaprotu, kam leišiem tas bija vajadzīgs – tādu bezpersonisku burbuli izvēlēties – tas varētu atrasties jebkur pasaulē no trijiem darbiem Fuksas vismaz kaut cik arhitektonisks izskatījās, lai gan – lielākā problēma vēl tikai varētu būt – ar izmaksām – tas ir pilnīgs naivums šādā stadijā kaut ko par kopīgajām izmaksām izplatīties – arhitektūras objektam ar 3-dimensiju liektām visām virsmām izmaksas nepakļaujas konvencionālām aplēsēm – galā tās var izrādīties ievērojami atšķirīgas vai maz ir mūsdienu arhitektūrā piemēru, kad sāk, piemēram, parlamenta nama būvniecību ar vienu ciparu, bēt līdz atklāšanai summa… Lasīt vairāk »

skots

parlamenta būvniecība sadārdzinājās 10 reizes, jo pasūtītāji projektēšanas gaitā 5 reizes palielināja sākotnējo programmu. un vēl noveda arhitektu līdz kapam.

Blokz

KAM LEIŠIEM TAS VAJADZĪGS?

Tam kāpēc latviešiem bija vajadzīgs Kolhās. Elemetārai kraniņa pagarināšanai bez pretenzijām uz vairāk..

Taigars

bilde pilniigi atbilstosha 😀

ooo

nevarēju uzreiz atcerēties, kur esmu to jau redzējis, bet nu pieleca – pašam plauktā Electrolux putekļu sūcējs ar akumulatoru. Gandrīz viens pret vienu, starp citu, funkcionālā ziņā pilnīgi nejēdzīgs, nevienam neiesaku pirkt

mazilus

lietuvieši diez vai cels šo te par 30mlj, bet mūsējie bibliotēku par 100mlj un tiltu par 1,5miljardiem nebaidās celt…..

32
0
Would love your thoughts, please comment.x