A4D izvēlas labākos diplomdarbus 2008

Turpinot pirms diviem gadiem aizsākto tradīciju RTU APF diplomdarbu izvērtēšanā, jau trešo reizi A4D piešķir savu balvu — iespēju diplomprojektu publicēt portālā. Šī virtuālā godalga iecerēta, lai stimulētu studentu radošos meklējumus un rosinātu diskusiju par būtiskiem arhitektūras un pilsētbūvniecības jautājumiem, dodot iespēju atrādīt savu darbu pēc iespējas plašākai publikai un veidot atgriezenisko saiti caur lasītāju komentāriem.

Jāsaka, šogad diplomdarbu līmenis kopumā ir visai viendabīgs, kas nozīmē arī to, ka nav viegli izcelt kādu atsevišķu projektu. A4D izvēle prasīja ilgas diskusijas un pārdomas. Vēl mazāk kā iepriekšējos gados varēja ieraudzīt projektus, no kuriem jaušams dzīves un radīšanas prieks, meklējumi un atklājumi, gandarījums par savu darbu un ideju. Mazāk kā iepriekš bija darbu, kas izceļas ar svaigumu, vieglumu, rotaļīgumu vai asprātību. Skatoties ne vienā vien darbā, ir sajūta, ka daudzi skolu beidz, runājot klasiķa Mihaila Zoščenko vārdiem, «augstākās izglītības nogurdināti».

Gribētos cerēt, ka turpmākajos gados situācija varētu mainīties — ievērojami samazinoties darba apjomam birojos, daudz vairāk laika iespējams atvēlēt studijām. Tomēr jāsaprot, ka studiju kvalitātes celšanai ar to vien ir par maz. Jāmainās būtu arī mācību procesa organizācijai un saturam.

A4D kritēriji

A4D balvas mērķis ir stimulēt noteiktas kvalitātes diplomdarbos, kā arī rosināt diskusiju par būtiskiem arhitektūras un pilsētu attīstības jautājumiem. A4D iestājas par urbānu arhitektūru — tādu, kas vairo pilsētnieciskumu un dzīvīgumu, reflektē par tādiem jautājumiem kā publiskā telpa, kājāmgājēji un transports, ir kontekstuāla — respektē vietu un laiku, ievērtē arhitektūras sociālos, humānos un ilgtspējības aspektus un vienlaikus meklē jaunas koncepcijas un inovatīvus risinājumus. Protams, apvienot visas šis lietas vienā projektā — tas prasa ļoti daudz prasmju, pieredzes un talanta. Tas drīzāk uzskatāms par ideālu, uz ko arvien tiekties.

Diplomdarbs ir īstais brīdis, lai nāktu klajā ar eksperimentiem un konceptuāliem priekšlikumiem. A4D vēlas ieraudzīt koncepcijas un risinājumus, kas izriet no izpētes un analīzes, un atklāj centienus šajā — pilsētnieciskās, humānās un vienlaikus inovatīvās arhitektūras virzienā. Taču konceptuāls un rosinošs risinājums ne vienmēr iet šo ceļu, A4D novērtē arī projektus, kas droši iet atšķirīgus un RTU neierastus meklējumu ceļus. Var gadīties, ka projekts liekas provokatīvs un pat cinisks. Taču šādu projektu nozīme ir tā, ka tie rosina diskusiju. Lai atceramies Kolhāsa Generic city vai MVRDV  Cūku pilsētas konceptu.

Dominējošās tēmas

Lielāka grupa darbu tomēr ir dažādas atpūtas, izklaides, relaksācijas un sporta būves, kas nerisina pilsētnieciska rakstura jautājumus, jo izvietotas ainaviskā dabas vidē. Tā kā šajā grupā nebija arī neviena darba, kas izceltos ar pārliecinošu konceptuālo sniegumu, A4D to vidū savu favorītu nemeklēja.

Cita grupa, kas nedaudz pārklājas ar iepriekšminēto, ir darbi, kas varētu kalpot kā biznesa projektu priekšlikumi kādu atsevišķu pašvaldību attīstībai — Līgatnes papīrfabrikas ciemats, Dienvidu forti un Pērkones kanāls Liepājā, arī bērnudārzs Siguldā. Ar savu sociālo nozīmību tie ir pakāpi augstāk par vienkāršiem izklaides un relaksāciju kompleksiem laukos, tomēr telpiskā un arhitektūras ziņā tie neatklāj ievērojamu jaunradi.

Vēl citi — jūtīgas un aktuālas vietas Rīgas pilsēttelpā, kas nepārsteidz ar pārliecinošiem risinājumiem, taču rosina pārdomas par šo vietu nākotni. Piemēram, kvartāla gals Vecrīgā starp Tirgoņu un Mazo Monētu ielu, viesnīca Doma laukumā un ēka pie Dailes teātra. Ar francisku šarmu un vieglumu būtiski atšķiroties no citiem diplomdarbiem, veidots Mākslas izsoļu nams Vecrīgā, vietā, kur šobrīd ir RTU 70.gadu korpusa atliekas. Iekļaujoties vēsturiskajās apbūves līnijās, priekšlikums konceptuāli integrē pēckara ēku, precīzāk, tās gaiteņa formu. Līdz ar to, lai arī ieturēta zināma konsekvence, rezultāts tomēr šķiet samākslots, kas, iespējams, sasaucas ar nama funkciju. Taču milzu ēka mulsina ar to, ka līdzīga kādreizējam universālveikalam — aiz sadrumstalotas fasādes slēpjas viena funkcija, īsti neiederīga vecpilsētas mērogā.

Saprotama ir diplomandu vēlme izvēlēties aktuālas vietas. Tāda ir arī pāris gadus ar sētu apjoztā vieta Doma laukuma stūrī, kur iepriekš ilgāku laiku atradās publikas iecienīts alusdārzs. Kaut arī diplomprojektā rādītais priekšlikums atstāj šauru āra terasi ēkas pirmā stāva līmenī, tomēr kopumā darbs drīzāk raisa pārdomas par to, vai no pilsētas viedokļa šo vietu nebūtu bijis labāk atpirkt no īpašnieka, atstāt brīvu no apbūves vai meklēt pavisam citus telpiskus risinājumus. Diemžēl Rīgas arhitektūras skola izglītības procesā šāda veida principālas diskusijas nerosina, mudinot drīzāk tukšās vietas aizbūvēt, noslēpjot apjomus aiz formāli kontekstuālām fasādēm.

Līdzīgi — apceri un šaubas par vietas nākotni rosina, bet tomēr nepārliecina priekšlikums ēkai blakus Dailes teātrim. Kā zināms, šai vietai Brīvības un Šarlotes ielas stūrī bijuši iecerēti dažādi apbūves scenāriji, sākot jau ar pašas Martas Staņas zīmēto augstceltni. Par diplomdarbā pausto domu — noslēgt Dailes teātra laukumu ar atbilstošu ēku iespējams diskutēt. Interesants ir priekšlikums vietas pilsētnieciskumu attīstīt, veidojot plašas kāpnes ārtelpā — risinājums, kas Rīgā, atšķirībā, piemēram, no Helsinkiem, nav diez ko populārs. Ēka tiecas respektēt un sasaukties ar Dailes teātri — modernisma meistardarbu — un, saprotamu iemeslu dēļ, tieši šie centieni izrādās viens no darba klupšanas akmeņiem.

Šogad lielākā daļa izstādes paneļu noformēti neuzkrītošos zemes toņos, it kā paužot vizuālu kodu «neskaties uz mani, te jau nekā nav». Nevajadzētu baidīties lietot arī citas krāsas, eksperimentēt ar grafisko noformējumu — pamanīti tiek tie, kas atšķiras. Vizuāli patīkamākie šajā izstādē — Lauras Nīmanes Laimīgais papīra ciemats un Elīnas Jakoveles Liepājas cukurfabrikas teritorijas revitalizācija.

Vērojams, ka studenti labi apguvuši ideju attēlošanu shēmu veidā. Dažādu krāsu un līnijas tipu bultas un apļi atrodami uz ikvienas planšetes. Tomēr nav skaidrs, vai abstraktās shēmas darbojas telpiski — būtu ieteicams vairāk strādāt ar maketiem, darba tapšanas gaitu atspoguļot arī uz izstādes planšetēm.

Nenāktu par sliktu, ja APF ieviestu kādas vadlīnijas sešu kvadrātmetru saturam — tas varētu ietvert kaut nelielu teksta daļu, citādi priekšstatu par autora iecerēm nākas minēt no vēsturiskām novietnes fotogrāfijām vai objekta funkciju ilustrējošiem attēliem (smaidošu pensionāru pāris, sakrustotas tenisa raketes, ūdens šļakatas un tamlīdzīgi).

A4D izvēle

Pēc ilgām diskusijām A4D balvai tika izraudzīti divi diplomprojekti — Elīnas Jakoveles Liepājas cukurfabrikas teritorijas revitalizācija un Ginta Tomberga Rūpniecības kvartāla Imantā attīstības scenārijs. Abi darbi gan tā arī īsti nenonāk līdz arhitektūras risinājumiem, taču tie pauž atšķirīgus konceptuālus meklējumus, kas rosināja arī šo izvēli.

Elīnas Jakoveles diplomdarbs Liepājas cukurfabrikas revitalizācijai ir projekts — intriga. Redzot tikai izstādes paneļus, tie sola interesantu stāstu — par vietas analīzi, idejas tapšanu un attīstību. Šajā darbā jaušams vieglums un aizrautība, tomēr, skatoties to izstādē, īsti gan nekļūst skaidra saistība starp horeogrāfiju un apjomu ģenerēšanu. Tomēr tas rosina aicināt projekta autori izklāstīt savu ideju plašākai A4D auditorijai.

Atšķirīgs no citiem ir arī Ginta Tomberga projekts — bijušās Radiotehnikas rūpnīcas transformācija. Lai arī šī «brīnišķīgā jaunā» Imanta nav tā, ko gribētos pieredzēt dzīvē, tomēr projekts pārsteidz ar vērienu un konsekvenci, atspoguļojot šādu, zināmā mērā, utopisku ideju. Lai arī uz paneļiem nav daudz skaidrojoša teksta, ideja par pilsētu kā radioaparāta mikroshēmu ir īstenota skaidri un nepārprotami. Pilsēta, kas funkcionē kā perfekts mehānisms — šai idejai piemīt zināms, lai gan jau krietni apvītis, modernisma šarms. Tāpēc, lai arī projektā nav runas par augstceltnēm, striktais ēku izvietojums kartēziskā tīklā un daudz brīvās telpas ap būvēm rosina asociācijas ar Lekorbizjē 20.-30.gadu priekšlikumiem — Mirdzošo pilsētu, Plan Voisin Parīzei vai kādām citām 20.gs. utopisko modernistu idejām.

Taču vienlaikus projekta ideja ir gana mūsdienīga — ja palūkojamies uz šodienas globālās pasaules loģistikas parkiem un konteineru pilsētām, redzam šādu ideju triumfējošu, kaut arī pilnīgi citādu, īstenojumu dzīvē. Jēlas universitātes arhitektūras skolas profesore Kellere Īsterlinga (Easterling) tos sauc par jaunajiem telpiskajiem produktiem. Viņa saka: «nauda tagad ir te, tāpēc tā ir pilsēta», pretstatā sabiedrībai, kas uzskata, ka ielas, publiskie laukumi un pieminekļi — tās ir mūsu pilsētas. «[Konteineru] parks ir materializējusies digitālā galvaspilsēta.» Viņasprāt, šīs lietas organizē sabiedrību vairāk, nekā varam iedomāties. Tās ir vietas, kur viss tiek maksimāli automatizēts, iespējami izslēdzot jebkādu cilvēciskā faktora klātbūtni. Jo cilvēciskais nozīmē potenciālu kļūdu. Diplomprojekta risinājumi raisa asociācijas ar SimCity estētiku — agrīnajām datorspēlēm, kas simulē pilsētu būvēšanu un attīstīšanu. Tomēr, tā kā izstādē nav iespējams iepazīties ar projekta tekstu, trūkst pārliecības, ka priekšlikums iecerēts tieši šādi.

 

A4D balva ir iespēja publicēt diplomprojektu portālā, tāpēc drīzumā būs skatāms Elīnas Jakoveles darbs. Diemžēl Gints Tombergs par šo atzinību un iespēju interesi neizrādīja un sagatavot projektu publikācijai nevēlējās. Tāpēc šis, kā arī visi pārējie projekti apskatāmi izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 29.janvārim.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
23 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
I.Šteimanis

– internets, diploma vadītājs, kolēģi kādreiz kautko pakomentē, atkal internets…

– internets, diploma vadītājs, kolēģi kādreiz kautko pakomentē, atkal internets…

– internets, diploma vadītājs, kolēģi kādreiz kautko pakomentē, atkal internets…

– internets, diploma vadītājs, kolēģi kādreiz kautko pakomentē, atkal internets…

http://www.mul…/mult_172.html

Bija laiki, kad cilvēki strādāja audženēs, varēja pavērot, kas kuram top, padiskutēt, pozitīvi pačakarēties….

koka

Lielisks un manuprāt visnotaļ trāpīgs Mihaila Zoščenko teiciens.

cits

Gint, saņemies!!!

kokons

tas, ka noformējuma ierobežojumus, standartu noteiktāku vajadzētu ir tik pat diskutabs jautājums kā pirmklasnieku skolas formas

tā vispūsēji – ļoti subjektīvs rakstiņš, kurā iepīts arī mišas domugrauds

Toms Kokins

Artim Zvirgzdiņam un Evelīnai Ozolai vajadzētu atnākt uz APF pakritizēt kādas starpskates. Auksts ūdens liek galvai labāk strādāt.

k

Bet derēja viņiem atnākt uz projektu aizstāvēšanu, šī kritika šķiet ir vairāk par tēmu izvēli un noformējumu, kas protams ir jāsaprotams. Auksts ūdens – laba lieta, bet kaut kā šitas – "Vēl mazāk kā iepriekšējos gados varēja ieraudzīt projektus, no kuriem jaušams dzīves un radīšanas prieks, meklējumi un atklājumi, gandarījums par savu darbu un ideju" – man kā vienam no jau tā "nogurušajiem" šai darba nedēļai neuzmundrināja, jo pašiem jau likās, ka bija tomēr drusku savādāk. PS. Par to pašu aizstāvēšanās pasākumu – varbūt citus gadus derētu ieviest pasākumā, ka žūrija – kurā visnotaļ nopietni profesionāļi, kuru viedoklis interesētu –… Lasīt vairāk »

Toms

Man jau liekas, ka problēma ir mazliet dziļāka par tēmu izvēlēm un noformējumiem, kas rezultējas ne tikai pelēkās planšetēs, bet arī vēl ilgi pēc diplomēšanās. Cik atceros tad kopš diploma tēmas izvēles tā vien bija klapes uz acīm – internets, diploma vadītājs, kolēģi kādreiz kautko pakomentē, atkal internets… un ja pats savu darbu nenesi tautās tad tā arī palika. Rezultāts uz planšetēm būtībā divu pušu dialogs, atsevišķos gadījumos monologs. Tad nu lūk priekšlikums par tām starpskatēm (laikam tādas ar nemaz nebija) – laikā, kad studenti apmēram sagremojuši savas tēmas un vēl nav sācies īstais stress APF telpās uzrīkot mazu buduāru..… Lasīt vairāk »

Londona

salīdzinājumam:

http://www.pre…m/default.aspx

Renārs Putniņš

Patiesībā šo jādemonstrē un jāprasa nokomentēt ,diemžēl RTU macībspēkiem, stūdžas nekas vairāk ka esošās sistēmas upuri nav, protams var teikt katris savas laimes kalējs, bet sistēmai kas balsta jaunā talanta darbu jābūt nodrošinātai.

Vai zirņu stāds bez mietiņiem klajā laukā izaugs normāls un nesapūs pie pirmajām lietavām?

kokons

re – kāds ielikta linku uz londonas darbiem, es labprāt redzētu viņa Diplomdarbu vai vismaz kursa darbu 😀

un vai Renārds Putniņs ir mācijies kkaut kur citur kā rtu?

Renārs Putniņš

Diemžēl Renārs Putniņš (ja kas ,šādi ir pareiza mana vārda transkripcija) nera mācījies , bet labums tāds, ka sanāca mācīties kamēr vēl mācošajam personālam bija radošums un potences.

A

Links uz "londonas darbiem" pārsteidz ar to, ka vismaz dažos darbos bija jūtama stipra iedziļināšanāšanās ne tikai arhitektūrā kā telpisku objektu un vides kompozīcijā, bet arī DAUDZĀS citās sfērās, kas veido mūsu pasauli!!! Baigi erudītiem ir jābūt un ar vēlmi domāt un meklēt….Tiesa – grafika mani ar pārsteidza – nezinu, bet likās, ka šis tas ar roku vilkts un "uzlabots ar datoru vai tml. – nezinu…Bet galvenais, ka arhitektūra un vides plānošana nav tikai pati par sevi – tas arī ir skaidrs!

kokons

man jau tomēr liekas, ka šitas raksts nav vieta, kur apsriest izglītības stagnāciju … !!!! ne tas dārziņs 😉 te tomēr ir diplomdarbi un, ja akal jau kuro reizi TO grib apsriest, tad tomēr labāk izvēlēties neitrālāku vietu – rīkot akal SAVU diskusiju par tēmu, lai neskartu tos, kuri nav pelnījuši puvuša zirņa apzīmējumu 😉 bet neitrāli paust objetīvu un uz rezultātu vismaz cerētu viedokli laikam ir māksla

a tā viss ok, NERA – ?????

un atvaino par transkripciju, nebija tā domāts

@

kaut kā nemani !?!?! – ka pats neko labu par mācībspēkiem nepateici….taisni otrādi!!!!

kokns

oj, nu bet visā latviešu zinātniskajā attīstībā ir bijusi depresija turpat 50 gadus, un tad jau vajag iet un mest akmeni uz visiem labi iznāmo bijušās varas dārzu. Visforšākais jau ir mēģināt apvainot vismazāko šinī pasākumā!!! labi, ka vismaz neēsam telekomunikācijas studenti, es nezinu kā ir tagad, bet pirms pāris gadiem viņi mācijas no telekomunikācijas aparātiem, kas citur eiropā un pasaulē ir izņemti no aprites… !!!!

aj, ok!!! viss, čau

koks

Ziniet, Dārgie! Tur nav nekā no patiesības. Un visvairāk neciešās tā brīža, kad vienreiz šim bezdibenim tiks pārmests tiltiņš. Gribētu, lai būtu izstāde, kas skaidro, KAS IR ARHITEKTŪRA. Man šķiet, ka daudzi neiejēdz….

Un pēdējais laiks pilsētbūvniecību ielikt citā plauktā un var būt citā fakultātē.

Nekonsekvents vērtējums… Tad jau P4D

q

Telpiskās attīstības plānošana – LU

KUgis

OOOO!!!- toties te, rādās, ir viens, kas beidzot patiesi IEjēdz- kas tad IR arhitektūra!?

Āre, kad (piem.-kādā skumjā rītā pamostoties) kā slapja avīze uzkrīt dziļi eksistenciāla neizpratne par to, KAS IR DZĪVES JĒGA, visaptverošu skaidrojumu sniedz Monty Python populārzinātniskais darbs The Meaning of Life.

Agrāk, man šķiet, ka daudzi neiejēdza arī to…

kokons

pēc tava retoriskā jautājuma spriežot, viegli var uzminēt, kurš pirmais kaut ko nesaprot 😉 + izklausās pēc dullas daukas sauciena 🙂

kokons

augšminētais domāts – kokam

KUgis

visi tie paši pārmetumi, kreņķi un sāpes (par nesadarbību, neieinteresētību, tikai-atzīmju-likšanu-bez-izskaidrošanas/kritikas, par tukšuma (vai sapelējušā zirņa?) sajūtu pēc diploma utt.) dzirdami/lasāmi katrugad pēc diplomdarbu skates. Tagad vismaz A4D pieļauj diskusijas platformu, kad mēs augām i tādas nebij’.

Tā ka labāk te diskutēt ne par APF, bet par pašiem darbiem- vismaz jēdzīgāka tēma.

No tāda viedokļa vismaz interesantāki tie darbi, kuru autori vēl kādu grāmatiņu palasījuši arī no citiem plauktiņiem, ne tikai no "A" (kā Arhitektūra).

Artis Zvirgzdiņš

Vispirms – prieks, ka kāda daļa komentāru veido saturīgu diskusiju, kaut arī tēmas tajos jau sen dzirdētas un arvien atkārtojas.   Lai arī parasti man neliekas vajadzīgs vēl papildus komentēt savus rakstus, šoreiz to uzskatu par lietderīgu, jo no atsevišķos komentāros izteiktiem jautājumiem (kas reizēm izteikti drīzāk kā pārmetumi) nojaušama neizpratne par A4D vietu un mērķiem.   A4D nebija klāt diplomdarbu prezentācijā un savu izvēli pauž aplūkojot darbus izstādē, nezinot, kāds vērtējums bijis tam vai citam darbam no RTU vērtēšanas komisijas puses. A4D uzdevums nav visu diplomdarbu sīka un vispusīga analīze. Tas nav iespējams, nedz arī vajadzīgs. To studentiem drīzāk… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

gribēju vienīgi piebilst, ka mums a4d ir izveidojusies tāda kā tradīcija, ka katru gadu a4d atzīmēto darbu izvēli vada vairāk vai mazāk viens cilvēks vai kopā ar kādu (šogad A.Zvirgzdiņš ar E.Ozolu)

tāpēc viedokļi var atšķirties

svarīgākais, acīmredzot, pateikts vērtējuma pamatojumā – rakstā

23
0
Lūdzu, komentējietx