Baltijas Pilsētu savienības (Union of the Baltic Cities — UBC) Pilsētplānotāju komisijas projekta — Baltijas pilsētu alianse (Alliance of Baltic Cities — ABC) ietvaros no 22.—24.aprīlim 45 arhitekti un plānotāji analizēja dzīvojamās apbūves attīstības priekšnoteikumus trim teritorijām Liepājā — mikrorajonam Ezerkrasts, Vecajai ostmalai un sektoram no Karostas.
ABC—projekts apvieno septiņu valstu profesionāļus no 24 pilsētām. Darbības metode — praktiski semināri par tēmu Pilsētvides uzlabošana. Mērķis — izveidot rekomendējoša rakstura, internacionālu tīklu Baltijas reģiona pilsētu starpā līdzīgo globālās urbanizācijas problēmu lokalizētai risināšanai pa degpunktiem:
1. pilsētplānošanas attīstība
2. pilsētas kā reģionālie motori
3. mikrorajonu atjaunotne
ES finansēts, ABC—projekts sākās 2003.gadā. No sešiem līdz šim notikuši trīs semināri — Koldingā Dānijā, Vāsā Somijā un Liepājā Latvijā. Vēl divi paredzēti Igaunijā un Polijā, bet 2005.gada nogalē ABC—projekts finišēs Zviedrijā — vadošā partnera pilsētā Malmē. Par katru no izpētītajiem pilsētbūvniecības objektiem tiek izdots buklets Publiskā telpa — problēmas un iespējas.
Speciālisti no Liepājas semināra procesā piedalījās kā vērotāji. Triju komandu lieliskie līderi — Malmes Pilsētplānošanas biroja arhitekte Gunilla Kronvola, Nīkēbingas plānotāja Pernille Munka Laursena un Gdaņskas pilsētas galvenā māksliniece Marija Koprovska konspektīvi sniedza pētniecisku pārskatu par esošo situāciju, kā arī idejas progresīvi humānas attīstības sekmēšanai katrā no rajoniem, neizmantoto vēršot par efektīvu vidi veidojošu elementu.
AKA birojs arhitekts Andris Kokins kā interesantu Ezerkrasta pārveidošanai uzskata atteikšanos no perspektīvā ieplānotā tranzīta apvedceļa, kas, šķērsojot šo rajonu, atšķeltu dzīvojamo masīvu no ezera, tā vietā piedāvājot trasi velosipēdistiem. Kā arī piekrita, ka pasīvais guļamrajons ir jāurbanizē un jāhumanizē vienlaikus un jāspodrina aizlaistais ezera krasta tēls, veidojot skatus, pieejas un izmantojumu ezeram.
Karostas liktenis, pirmkārt, jālemj tālejoši un kopumā, turp novirzāmas ne tikai biznesa intereses, bet arī atpūtas, izklaides un izglītības iespējas. Otrkārt, jāmaina attieksme pret to. No politiskas uz sabiedrisku. Karostnieku bezatbildība par kopīpašumu jāvērš privātā ieinteresētībā. Treškārt, jāsāk ar pirmo pozitīvu piemēru, sākotnēji atjaunojot simt gadus veco izgriežamo tiltu. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas plānotāja Iveta Ansone, komentējot Karostai piedāvātās trīs — ilga, vidēja un īstermiņa — stratēģijas, uzsvēra, ka jau atkārtoti izskanējuši pamatjautājumi — vai Karostai būt industriālai ostai, vai atvērt to tikai publiskai lietošanai?
Sadzīvei piemērojamā Vecās ostmalas vēsturiskās kuģniecības apkaime, kur sastopama i koka arhitektūra, i sarkanā mūra spīķeri, i sociālistu cehi, tika izskaistināta neskaitāmiem komplimentiem. Bet Simfoniskās koncertzāles līdzšinējā novietojumā saskatījuši šķērsli, kas kopā ar garām slīdošo aktīvo transporta barjeru kavētu dabisku plūsmu līdz promenādei, nosauktai par kultūras strīpu, ieteica koncertzāli magnēta lomā pārvietot uz attālāku pamirušās kanālmalas balto plankumu.
