Sanktpēterburgā protestē pret Gazprom augtceltni

Lai gan A4D ne īpaši pievēršas austrumu kaimiņiem, 10.oktobra protesti un peripetijas ap Gazprom augstceltnes projektu Sanktpēterburgā ir vērtas, lai pieminētu.

Aptuveni 3000 cilvēku sestdien Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā piedalījušies protestā pret gāzes koncerna Gazprom plāniem pilsētā būvēt 403 metrus augsto debesskrāpi Okhta center (Охта-центр). Demonstranti turējuši plakātus Gazprom — lasies mājās un Vēsture ir vērtīgāka par naudu. Sanktpēterburgas centrā notikusī akcija bijusi viena no lielākajām pēdējos gados pilsētā notikušajām demonstrācijām.

Daudzi izteikuši sašutumu par pilsētas varas iestāžu pagājušajā mēnesī izsniegto atļauju būvēt augstceltni. Prominentais vēsturnieks Ļevs Lurjē nosodīja Gazprom projektu kā draudu pilsētas centram. «Katrs simbols kaut ko nozīmē. Un ko ietver Gazprom tornis, kurš būs augstāks par visām ēkām, tostarp katedrālēm?» pūlim vaicājis Lurjē. «Tas būs augtāks par Dieva varu, augstāks par jebkādu varu. Tas ir piemineklis naudai, kas sliesies virs pilsētas.»

Kā zināms, šis projekts izraisījis veselu protestu vētru sabiedrībā un arī ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) brīdinājusi, ka plānotā debesskrāpja celtniecība apdraudētu Sanktpēterburgas pasaules mantojuma objekta statusu. Tomēr pirms nepilnām divām nedēļām, 22.septembrī pilsētas domes locekļi projektu vienbalsīgi apstiprināja, bet otrdien Sanktpēterburgas gubernatore Valentīna Matvijenko parakstīja būvatļauju, kas dod tiesības pārsniegt pilsētas likumdošanā pieļauto 100 metru augstuma limitu un būvēt pilsētas vēsturiskā centra tuvumā celtni, kura augstuma ziņā vairāk nekā trīs reizes pārsniegs Svētā Pētera un Pāvila katedrāli, kas patlaban ir pilsētas augstākā celtne.

Iebildumus pret 2,4 miljardus dolāru (1,15 miljardus latu) vērto Gazprom augstceltnes būvi izteicis arī Krievijas Federālā kultūras mantojuma uzraudzības dienesta vadītājs Aleksandrs Kibovskis. Ceturtdien apņēmību nepieļaut debesskrāpja būvi paudis Krievijas kultūras ministrs Aleksandrs Avdejevs. «Būdams kultūras ministrs, esmu pret šāda torņa būvi, un manu viedokli atbalsta arī citi ministrijas darbinieki,» sacījis ministrs, solot spert «enerģiskus soļus, lai nepieļautu debesskrāpja celtniecību». Pēc viņa teiktā, ministrija nāks klajā ar oficiālu paziņojumu, kad tiks pabeigta pilnīga dokumentu juridiskā analīze.

Savulaik ar viedokļiem par pretrunīgo projektu iepazīties varēja arī žurnāla Project Baltia 2.numurā. Sākotnēji projekts tika dēvēts par Gazprom City, bet 2007.gadā pārsaukts par Okhta center. Tad tika plānots, ka 51% no kopējā kompleksa finansējuma segs Gazprom, bet atlikušos 49% — Sanktpēterburgas Dome. Taču, tā kā 2008.gadā pilsētas budžets nākošajam gadam tika samazināts par 100 miljardiem rubļu, tika izlemts, ka pilsēta vairs projektu nefinansēs. Tomēr neskatoties uz šim izmaiņām, pabeigt augstceltnes būvniecību bija iecerēts kā iepriekš — 2011.gadā. Gazprom šāda vērienīga projekta finansēšana esot pa spēkam — 2009. gadam uzņēmuma peļņu prognozē vismaz 35 miljardu dolāru apmērā.

Gazprom augstceltnes kompleksa projektētāji ir Lielbritānijā bāzēta starptautiska kompānija RMJM, kuras pirmsākumi meklējami Edinburgā. Kā zināms, kompānijai tikko pievienojies un struktūrvienību tās ietvaros izveidojis pazīstamais, bet finansiāli ne tik veiksmīgais britu arhitekts, 2000.gada Stērlinga balvas laureāts Vils Olsops.