Radošo pakalpojumu centrs Rēzeknē

Decembra sākumā noslēdzās konkurss Austrumlatvijas pašvaldību radošo pakalpojumu centra projektam Rēzeknē. Visi 7 konkursam iesniegtie priekšlikumi cenšas rast risinājumu galvenajai novietnes problēmai — lielas publiska rakstura ēkas mijiedarbībai ar Rēzeknes pilskalnu.

Latgalē, kur, kā Latvijas austrumu reģionā, jūtami saglabājušās ekonomiskās izaugsmes atšķirības, būtiska ir iedzīvotāju un jaunatnes migrācija no reģiona. Rēzekne ir Latgales sirds un Austrumlatvijas reģiona centrs ar izaugsmes potenciālu. Gan Eiropas Savienības, gan valsts līmenī arvien plašāk tiek atzīta pilsētu nozīmīgā loma reģionu konkurētspējas stiprināšanā. Pilsētās koncentrējas izaugsmes un inovāciju potenciāls (cilvēkresursi, augstākās izglītības iestādes, uzņēmējdarbība u.c.), kas nepieciešams, lai attīstītu to salīdzinošās priekšrocības un kalpotu par reģionu attīstības centriem, kas saliedē un stiprina apkārtējās lauku teritorijas.

Rezeknē plānotajam Austrumlatvijas pašvaldību radošo pakalpojumu centram jākļūst par vietu, kur pulcējas Austrumlatvijas radošais potenciāls, uzņēmējdarbību veicina restaurētāji un radošo industriju pārstāvji, ir izvietotas modernas tehnoloģijas, interešu izglītību gūst skolēni, brīvo laiku pavada jaunieši. Tā ir vieta tūrisma informācijas centram un nelielai izstāžu zālei. Celtnei jābūt atvērtai, pieejamai un pievilcīgai plašai sabiedrībai, jāiekļaujas Rēzeknes kultūrvēsturiskā mantojuma ainavā – Rēzeknes Livonijas laika pilsdrupu teritorijā, upes un vecpilsētai raksturīgajā ainavā.

Konkursa nolikumā noteiktā ēkas programma ir:

• Skolēnu interešu un jauniešu centra zona vidēji 300 apmeklētājiem dienā
• Restaurācijas un radošo industriju darbnīcas 15 cilvēkiem ar nelielu izstāžu zāli
• Tūrisma informācijas centrs 4 darbiniekiem un apmeklētājiem
• Komercplatības, palīgtelpas (kafejnīca, mākslas un suvenīru veikaliņi utml.)

Programmā noteiktā būves platība ― 3500 m².
Izmaksu vērtējums pēc 2007.gada cenām ― 5 mlj. Ls.

Kā norāda Uldis Balodis, LAS pārstāvis žūrijā, apbūves gabals nav piemērots paredzētajam mērķim, jo konkursa uzdevums bija radīt spilgtu būvi, ar individuālu tēlu un raksturu, tajā pašā laikā tā nedrīkst konkurēt ar pilskalnu, to nomācot. Bez tam paredzētais gruntsgabals ir neveiksmīgs, jo atrodas pakalna dienvidu nogāzē. Savukārt nozīmīgākajām telpām, kas paredzētas mākslas nodarbībām, klasēm, kā arī sabiedrisko norišu zālei, dienvidu apgaismojums nebūtu vēlams.

Uldis Balodis atzīst, ka no iesniegto priekšlikumu klāsta atbilstošāki šķiet risinājumi, kas cenšas rast mijiedarbību ar pilskalnu, samazinot jaunā būvapjoma ietekmi uz jūtīgo un bagāto kultūrvēsturisko vidi. Konkursa rezultāti norāda, ka vietas un funkcijas diktēto pretrunu radīto disbalansu var līdzsvarot ar būtisku finansu resursu piesaisti, kas atļautu pielietot atbilstošas kvalitātes tehnoloģiskus risinājumus.

Konkursa darbu vērtējums

Labākie priekšlikumi:
1.vieta ― CARAN d`ACHE, autori: SAALS
2.vieta ― Kulaineits, autori: Jaunromāns un Ābele
3.vieta ― Rēzeknes raksti, autori: Sīlis, Zābers & Kļava

Žūrija:

Juris Guntis Vjakse, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs
Arnolds Drelings, Rēzeknes pilsētas domes Izglītības pārvaldes vadītājs
Ilvija Pastare, Rēzeknes Būvvaldes vadītāja
Lolita Čudare, pilsētas galvenā arhitekte
Osvalds Zvejsalnieks, Rēzeknes Mākslas vidusskolas direktors
Pēteris Blūms, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja padomnieks
Ināra Groce, Attīstības pārvaldes Rēzeknes Biznesa centrs vadītāja
Uldis Balodis, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis