12. septembrī 92 gadu vecumā miris Oļģerts Krauklis, viens no ievērojamākajiem Latvijas modernisma arhitektiem, kurš 1960.-80. gados radījis gan nozīmīgas publiskas ēkas, gan virkni īpašu daudzdzīvokļu namu Rīgā,— t.s. specprojektu mājas.
Oļģerts Krauklis piedzima Rīgā, režisora Nikolaja Kraukļa un aktrises Almas Ābeles ģimenē, ar izcilību absolvēja LU Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu (1955). Viņa kursabiedri bija pazīstamie arhitekti Viktors Zilgalvis (1929-2008), Modris Ģelzis (1929-2009) un Irēna Rubauska (1930-2021). Krauklis strādāja institūtā “Latgiprogorstroj” (vēlāk — Pilsētprojekts”, 1955–1983), kur 1960. gadā kopā ar Dainu Dannebergu izstrādātais panorāmas kinoteātra–koncertzāles projekts tika pamanīts izstādē Maskavā un uzcelts Ceļinogradā (tagadējā Astanā, 1963).
Krauklis projektējis Zinātņu namu Jūrmalā, Lielupē (1970), Rīgas Sporta pili (1970, kopā ar Birutu Burčiku, Āriju Išhanovu, Liliānu Kraukli un Maiju Ritu Skalbergu), skolas ēkas Ķegumā (1973) un Rundālē (1975), Ogres kultūras namu (1971–1986, kopā ar B.Burčiku), dzīvojamo rajonu Ogres trikotāžas kombinātam (1975–1983), skaitļošanas centrus Valmierā (1975) un Rīgā (1981), kinoteātri “Oktobris” (tagad centrs “Zili brīnumi”) Daugavpilī (1970–1978), Vidzemes priekšpilsētas administrācijas ēku Rīgā, Brīvības gatvē (1972–1980, iekļauta valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu sarakstā), dzīvojamās ēkas Rīgā, Eksporta ielā (1958), Sporta ielā (1967), Ausekļa ielā (1972), Hāpsalas ielā (1975), Vesetas un Imantas ielā (1978) un Krišjāņa Valdemāra ielā (1968), kur atrodas viņa darbnīca — “Kraukļa ligzda”.
Krauklis bija Mākslas fonda galvenais mākslinieks (1983–1991), piedalījās izstādēs, bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, 90. gados Rotary kustības Latvijā atjaunotājs, un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Oļģerts Krauklis augstu vērtēja pagātnes arhitektūru, konsultēja būvkeramikas ražotājus un pasniedza arhitekta profesiju kā izcilību.
Atvadīšanās 15. septembrī plkst. 15.00 Arhitektu namā Torņa ielā.
