Nosaukti Andrejsalas dizaina konkursa uzvarētāji

Par starptautiskā dizaina konkursa Andrejsala 2007 pirmās kārtas labākajiem projektiem, kategorijā soliņi un atkritumu urnas tika atzīti Ilzes Vanagas un Jāņa Neidera Creative sitting in Andrejsala, Ilzes Začestes darbs Klampp un Beļģijas pārstāvja Damien Spies projekts.

Kā labāko dizaina darbu stiprās puses žūrija atzīmēja estētisko kvalitāti, objektu atbilstību Andrejsalas videi tagad un nākotnē, ietverto ideju, krāsu un formas piedāvājumu, kā arī praktisko pielietojumu. Konkursa 2.kārtas darbu autoriem tiek ieteikts pilnveidot dizainā ietverto ideju, akcentējot risinājumu funkcionalitāti un piemērotu materiālu izvēli.

Creative sitting in Andrejsala 

Autori: Ilze Vanaga un Jānis Neiders

 

Klampp

Autore: Ilze Začeste

 

***

Autors: Damien Spies

Ilze Začeste

«Klampa ir jahtu, buru kuģu trošu, piesienamo «galu», šotu, falles buru pacelšanai utt., nostiprināšanas detaļa. Klampa parasti tiek piestiprināta stacionāri, pie dažādām, vertikālām un horizontālām virsmām. Piedāvāju Andrejsalas solu koncepcijā tēmu Klampp. Gan tuvumā atrodošais ūdens, nākotnē paredzēta jahtu piestātne (un šodienas Andrejosta), gan tas, ka Andrejsala atrodas bijušajā ostas teritorijā, radošo domu virzīju ūdensporta un ūdenstransporta stilistiskajā virzienā. Sols bez verbāla paskaidrojuma dod informāciju par Andrejsalas vides būtību, saistību ar upi un jūru.»

Pavisam konkursam tika iesniegti 26 darbi soliņu un atkritumu urnu kategorijā, kā arī 9 darbi vietzīmju un norāžu sistēmu kategorijā. Konkursa 2.kārtai žūrija neizvirzīja darbus vietzīmju un norāžu sistēmu kategorijā.

Valters Māziņš

Jaunrīgas attīstības uzņēmuma valdes priekšsēdētājs

Noslēdzoties konkursa pirmajai kārtai, esam ieguvuši oriģinālus priekšlikumus, lai veidotu Andrejsalā pilsētvidi ar īpašu raksturu, vizuāli interesantu, pievilcīgu rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Nākamā konkursa kārta, kurā trīs labāko darbu autori izstrādās vienu dizaina objekta paraugu, noteiks, vai speciālā dizaina soliņi nākotnē būs Andrejsalas publisko ārtelpu raksturojoši elementi.

Ieva Zībārte

Arhitekte

Lai arī par dažiem darbiem žūrijas viedokļi krasi atšķīrās, šaubu nebija par konkursa līderi — labāko darbu soliņu kategorijā. Soliņa dizaina autori bija atbilstoši reaģējuši uz vides pārmaiņām, radot iederīgu priekšlikumu gan Andrejsalas šodienas situācijai, gan arī videi, kad tā no ostas būs pārvērtusies par dzīvojamo, darba un kultūras rajonu. Labākais projekta priekšlikums man simpatizēja arī ar skaidro nosaukumu un projekta aprakstu, jo produkta dizains ir tikpat svarīgs kā teksts un idejas komunikācija.

Arta Goldberga

Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina nodaļas vadītāja

Konkursā iesniegtie darbi uzskatāmi pierādīja, ka nav lielu un mazu lietu. Noteicošā ir attieksme un radošā doma. Manu augstāko novērtējumu izpelnījās tie projekti, kuros soliņš vairs nebija «tikai soliņš», bet tika projektēts kā vietas identifikācijas zīme un piešķirtu publiskajai telpai individualitāti. Arī vairākos 1.kārtas uzvarētājos neiekļuvušo projektu vidū vietas izjūta tika savienota ar augstu profesionalitāti, piemēram, projekts bāka, kas apvienoja soliņu un velonovietni, vienlaikus kļūstot par telpisko dominanti, organizējot vidi.

Inese Pētersone

Dizaina informācijas centra projektu vadītāja

Lielā atsaucība liecina, ka šādi konkursi ir vajadzīgi arī pašiem dizaineriem. Lielākoties visi darbi ir veikti profesionāli, tajos ieguldīts liels darbs un enerģija. Labākajos darbos jūtama patiesa izpratne par Andrejsalas vidi, un ir pārdomāta gan objektu forma, gan funkcija.

Žūrijā piedalās arhitekte Ieva Zībārte, dizainers Holgers Elers, arhitekts Uldis Lukševics, Rīgas Būvvaldes Pilsētvides nodaļas vadītāja Arta Goldberga, ainavu arhitekte Silvija Rubene, Dizaina informācijas centra projektu vadītāja Inese Pētersone, Jaunrīgas attīstības uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš, Mākslas zinātņu doktore no Vizuālā kultūras skolas Helsinkos Tuula Isohanni un Helsinku Mākslas un dizaina universitātes izstāžu vadītāja, dizainere Tuuli Sotamaa.

Konkursa darbu izstāde aplūkojama līdz 18.jūlijam Andrejsalā, Korpusu ceha Lielajā zālē (1.stāvā) Konkursa otrā kārta noritēs no 9.jūlija līdz 14.septembrim, un laureāti tiks apbalvoti Dizaina dienu ietvaros, kas šā gada oktobrī norisināsies Andrejsalā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
12 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
rupais

man patīk asprātīgi cilvēki un vēl arī tie kas māk vizualizēt funkcionālas lietas ar pirmatnēju

izpratni

Vai patiešām bija jātaisa konkurss – cienījamā žūrija?

ilzek

neviena komentāra no organizētājiem par iemesliem, kāpēc netika tālāk izvirzīts neviens vietzīmju un norāžu sistēmu darbs. Vai tikai tamdēļ ka maz un nepilnīgi darbi? Vai tomēr tamdēļ, ka pēc konkursa nolikuma īsti nebija iespējams uztvert attīstītāju konkursa ideju par telpu, vietu un laiku, kurā zīmes jāizvieto? cilvēkiem tomēr nebija skaidrs vai tie taisa zīmes tagadnei vai nākotnei. Manuprāt Andrejsalas Dienvidu gala mākslinieciskā rosība jau pierādīja, ka vairums mazās arh. formas veidojas radošā procesā ar cilvēkiem, kas tur iemājo. Līdz ar to tieši zīmes, kas ļautu orientēties teritorijā (kas nu ir vismaz 5xlielāka nekā pats Dienvidu gals un būtībā pilnīgi nezināma… Lasīt vairāk »

GABRIELA

http://www.max…en&p_id=13

pixuell

man liekas, ka vismaz 80% no visiem darbiem mēs varētu sameklēt similārus dizaina veidojumus, kas radīti jau agrāk, bet par kuru eksistenci autori neko nezin.

tas ir normāli mūsdienās laikam.

ka

Jā tas tiesa, ka visām formām var atrast ko līdzīgu. Un tādēļ man šķiet, ka īsts risinājums ir tas, kur izstrādātas visas nianses un padomāts, pamatots konkrēts risinājums. Tādēļ 3. vietas projektam drusciņ, manā skatījumā, pietrūkst detalizēts pamatojums un detalizētāks risinājums. Piemēram, 1. kur atradīsies miskastes (tās varētu itin interesanti "iestrādāt" kopējā vienlaidus vilnī -un tā arī ir tēma par ko domāt dizaineram, radot atšķirīgo!!!); 2. nepārliecina pārāk zemais sola piezemējums zemei – respektīvi- iela pārvēršas solā, nenodalot, kur var sēdēt, kur staigāt. Varbūt varēja nelaist solu līdz pašai zemei, bet nedaudz piepacelt – radot bērniem ērtu zemāku soliņus, kas,… Lasīt vairāk »

Ģirts

Arī Misis Skujiņa apgalvoja, ka visai Mr Sīļa arhitektūrai pasaulē ir piemeklējami identiski analogi (izņemot Koncertzāli)! 🙂 Uz ko Mr Sīlis atbild ar sentenci, ka "ģeometrija tak visiem viena!!"

Zinot personīgo Damiena darba ideju un tās realizāciju, mani Gabrielas links neizraisa sevišķas emocijas, mēģinot saskatīt līdzības abos objektos. Tās ir pat ļoti attālas!

Ja kādam padomā kāda cita ģeometrija, tad uz priekšu!

Man jau personīgi liekas, ka savarīgākais vārdiņš šeit ir kontexts! Un tāpēc negribu gluži piekrist žūrētāju paustajam viedoklim par attiecīgo kontextu, ienākošo konkursa darbu sakarā (pārsvarā Ievas Zībārtes paustajam).

Par daudz un kvalitatīvu publisko telpu!!! Latvija!! Uz priekšu!

rupais

man patīk asprātīgi cilvēki un vēl arī tie kas māk vizualizēt funkcionālas lietas ar pirmatnēju

izpratni

Vai patiešām bija jātaisa konkurss – cienījamā žūrija?

ilzek

neviena komentāra no organizētājiem par iemesliem, kāpēc netika tālāk izvirzīts neviens vietzīmju un norāžu sistēmu darbs. Vai tikai tamdēļ ka maz un nepilnīgi darbi? Vai tomēr tamdēļ, ka pēc konkursa nolikuma īsti nebija iespējams uztvert attīstītāju konkursa ideju par telpu, vietu un laiku, kurā zīmes jāizvieto? cilvēkiem tomēr nebija skaidrs vai tie taisa zīmes tagadnei vai nākotnei. Manuprāt Andrejsalas Dienvidu gala mākslinieciskā rosība jau pierādīja, ka vairums mazās arh. formas veidojas radošā procesā ar cilvēkiem, kas tur iemājo. Līdz ar to tieši zīmes, kas ļautu orientēties teritorijā (kas nu ir vismaz 5xlielāka nekā pats Dienvidu gals un būtībā pilnīgi nezināma… Lasīt vairāk »

GABRIELA

http://www.max…en&p_id=13

pixuell

man liekas, ka vismaz 80% no visiem darbiem mēs varētu sameklēt similārus dizaina veidojumus, kas radīti jau agrāk, bet par kuru eksistenci autori neko nezin.

tas ir normāli mūsdienās laikam.

ka

Jā tas tiesa, ka visām formām var atrast ko līdzīgu. Un tādēļ man šķiet, ka īsts risinājums ir tas, kur izstrādātas visas nianses un padomāts, pamatots konkrēts risinājums. Tādēļ 3. vietas projektam drusciņ, manā skatījumā, pietrūkst detalizēts pamatojums un detalizētāks risinājums. Piemēram, 1. kur atradīsies miskastes (tās varētu itin interesanti "iestrādāt" kopējā vienlaidus vilnī -un tā arī ir tēma par ko domāt dizaineram, radot atšķirīgo!!!); 2. nepārliecina pārāk zemais sola piezemējums zemei – respektīvi- iela pārvēršas solā, nenodalot, kur var sēdēt, kur staigāt. Varbūt varēja nelaist solu līdz pašai zemei, bet nedaudz piepacelt – radot bērniem ērtu zemāku soliņus, kas,… Lasīt vairāk »

Ģirts

Arī Misis Skujiņa apgalvoja, ka visai Mr Sīļa arhitektūrai pasaulē ir piemeklējami identiski analogi (izņemot Koncertzāli)! 🙂 Uz ko Mr Sīlis atbild ar sentenci, ka "ģeometrija tak visiem viena!!"

Zinot personīgo Damiena darba ideju un tās realizāciju, mani Gabrielas links neizraisa sevišķas emocijas, mēģinot saskatīt līdzības abos objektos. Tās ir pat ļoti attālas!

Ja kādam padomā kāda cita ģeometrija, tad uz priekšu!

Man jau personīgi liekas, ka savarīgākais vārdiņš šeit ir kontexts! Un tāpēc negribu gluži piekrist žūrētāju paustajam viedoklim par attiecīgo kontextu, ienākošo konkursa darbu sakarā (pārsvarā Ievas Zībārtes paustajam).

Par daudz un kvalitatīvu publisko telpu!!! Latvija!! Uz priekšu!

12
0
Lūdzu, komentējietx