Nosaukti gada balvas nominanti

Šodien, 15. augustā, preses konferencē tika nosaukti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 (LAGB 2023) nominanti un iesniegto darbu vienojošā tēma. Kopā tika izvirzīti 12 nominanti, kurus nākamajā kārtā izvērtēs starptautiskā žūrija. Galveno balvu ieguvēji tiks nosaukti LAGB 2023 svinīgajā apbalvošanas ceremonijā 6. oktobrī.

​​Atlases žūrijas pārstāvji, savas jomas speciālisti, ar skaidru redzējumu par vērtībām,  lēmumus pieņēma, vērtējot iesniegto darbu atbilstību nolikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem un pēc iesniegtajiem darbiem noteica šī gada darbu vienojošo tēmu. Četras nedēļas tika pavadītas apskatot un izvērtējot pieteiktos darbus gan klātienē, gan attālināti.

Par pieteikto darbu klāstu žūrijas komisijas pārstāve un arhitektūras biroja “OAD” (Open Architecture Design) dibinātāja un vadošā arhitekte Zane Tetere-Šulce stāsta, ka konkursa pieteikumos ir prieks un gandarījums redzēt objektus, kas izceļ patiesumu un ir veidoti ar vienotu izpratni par augstvērtīgas vides principiem.

Žūrijas komisijas pārstāve, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle un arhitektu biroja “Virtu” īpašniece Anda Kursiša piebilst, ka šogad LAGB 2023 pieteikto darbu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bija krasi sarucis. Šī situācija izcēla jautājumus par arhitektūru, tās ietekmi un žūrijas darbu un balvai nominēto objektu izlasi. “ Daudzos pieteiktajos darbos trūka svaigums un vienlīdzība projektu izpildē – bija redzams un vērtējams neprofesionālisms un arhitektu līdzdalības trūkums projektos. Lai nākotnē būtu redzams kvalitatīvāks un lielāks pieteikumu skaits konkursā, ir jāmaina iepirkumu sistēma publiskajā sektorā, kas spētu uzlabot gan valsts ekonomisko situāciju, nodrošinot pievilcīgu vidi iedzīvotājiem, attīstītājiem un tūrismam, gan veidotos savstarpējā cieņa un atbildība savā darbā, veicinot labas prakses principus. ” uzsver žūrijas komisijas pārstāve Anda Kursiša.

Papildus darbu izvērtēšanai, atlases žūrijas pārstāvji strādāja pie šī gada darbu vienojošās tēmas. LAGB 2023 žūrijas priekšsēdētājs un arhitektūras un dizaina studijas “Sampling” vadošais partneris Mantens Devrīnts ( Manten Devriendt) stāsta, ka diskusijas par šī gada iesniegto darbu vienojošo tēmu bija vienotas, uzsverot to, ka visi žūrijas pārstāvji vēlas redzēt taisnīgu un iekļaujošu arhitektūras vidi sev apkārt, kas izceļ vērtības un godīgumu gan pret sevi, gan sabiedrību. Par šī gada pieteikto darbu vienojošo tēmu teik izvirzīts jautājums “Ambiciozitāte arhitektūrā: godīga un iespējama?”.

Žūrijas komisijas pārstāvis, mākslas kurators un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors stāsta, ka profesionāls un sabiedrisks pienākums ir uzdodot šādu jautājumu un runāt par to, kāds nospiedums tiek atstāts uz vidi un sabiedrību un, kāda tiek veidota izpratne par kvalitatīvu arhitektūru un dzīves telpu, kas ir vērsta uz atbildību pret darbu un veido iekļaujošu cilvēka un vides funkciju.

“ Šis jautājums ievirza domu un sajūtu par to, ka mēs kā žūrijas komisijas pārstāvji šajā vidē, kur dzīvojam, vēlamies redzēt un meklēt godīgu ambīciju realizāciju arhitektūrā, kas nav iepīta krustcelēs, bet šīs vērtības spēj saplūst un pastāvēt kopā.” uzsver žūrijas komisijas pārstāvis, Eiropā sertificēts arborists, dārznieks, koku eksperts un uzņēmuma “LABIE KOKI” dibinātājs un vadītājs Edgars Neilands.

 

Vadoties pēc žūrijas vērtējuma, nominantu sarakstā iekļuvuši sekojoši darbi (alfabētiskā secībā):

  • Dailes teātra priekšlaukums. Autori: SIA “MADE arhitekti” – Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa un Jēkabs Slava, sadarbībā ar Evelīna Ozola;
  • Mauriņa klīnika. Autori: SIA “Didrihsons arhitekti“– Gatis Didrihsons un Ineta Solzemniece-Saleniece;
  • Gustava biznesa centrs – 1.kārta. Autori: SIA “Vilnis Mičulis” – Fricis Vilnis, Kārlis Mičulis un Dāvis Markus;
  • Klēts ēkas pārbūve par tūrisma mītni. Autori: SIA “Arhitektu birojs MG arhitekti” – Guntis Grabovskis un Agnese Kalniņa;
  • Koka biroju ēka Lizumā. Autori: SIA “MADE arhitekti” – Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Krists Lūkins, Jēkabs Slava un Patrīcija Lidere;
  • Mācību centrs ar solāro jumtu Mārupē. Autori: SIA “GoodPattern” – Guntis Ziņģis un Kristīna Reinberga;
  • Mārupes mūzikas un mākslas skolas pārbūve. Autori: SIA “AR.4” – Andris Vītols, Ieva Spriņģe, Dāvis Dauvarts un Rita Četverņa, sadarbībā ar Ieva Rīta;
  • Ogres Valsts ģimnāzija. Autori: SIA “NAMS”;
  • Rīgas Cirka vēsturiskās arēnas pārbūve. Autori: “NRJA (No Rules Just Architecture)”;
  • Starptautisks pilsētplānošanas pasākums “MadCity Riga 2022 “Krīze pilsētā””. Autori: SIA “Grupa93”;
  • Valmieras Kurtuve. Autori: SIA “Sudraba Arhitektūra” – Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons un Renāte Karjavčenko;
  • Zāļu pagatavošanas nodaļa. Autori: SIA “MUUD” – Dins Vecāns, Jurijs Kostirko un Raitis Štobe.

 

Pirmajā kārtā darbus vērtēja atlases žūrija šādā sastāvā – žūrijas priekšsēdētājs, Beļģu arhitekts un arhitektūras un dizaina biroja “Sampling” vadošais partneris Mantens Devrīnts (Manten Devriendt); Arhitektūras biroja “OAD” (Open Architecture Design) dibinātāja un vadošā arhitekte Zane Tetere-Šulce; Būvniecības uzņēmuma “Rem Pro” vadošā arhitekte Ilze Ratniece; Latvijas Arhitektu savienības Valdes locekle un arhitektu biroja “Virtu” īpašniece Anda Kursiša; Būvinženieris, inženierzinātņu doktors, praktizējošs būvkonstruktors un būvkonstrukciju projektēšanas biroja “IG Kurbads” vadītājs Normunds Tirāns; Eiropā sertificēts arborists, dārznieks, koku eksperts un uzņēmuma “LABIE KOKI” dibinātājs un vadītājs Edgars Neilands; Mākslas kurators un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kaspars Vanags.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir nozīmīgākais apbalvojums un lielākais gada pasākums Latvijas arhitektūrā, ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 ietvaros, nedēļas garumā, no 2. līdz 6 oktobrim, norisināsies Arhitektūras nedēļa, kas ir arhitektūrai veltīta pasākumu programma, kurā ietilpst lekcijas, diskusijas un ekskursijas, ar mērķi izcelt pēdējā gada sasniegumus arhitektūrā un rosināt diskusiju par nozarē notiekošo.

 

Arhitektūras nedēļas pasākumu sēriju noslēdz svinīgā apbalvošanas ceremonija, kas šogad norisināsies 6. oktobrī “VEF KVARTĀLA” mākslas un kultūras telpā “VASARNĪCA”. Ceremoniju būs iespējams apmeklēt gan klātienē, gan arī vērot tiešsaistē.

Savukārt Baltajās naktīs, 9. septembrī, tiks atklāta LAGB 2023 nominantu izstāde, kas līdz 16. oktobrim būs apskatāma pilsētvidē – iepretim Latvijas Arhitektu savienības namam, Torņa ielā 11.

Vairāk informācijas par Arhitektūras nedēļu un pārējām plānotajām aktivitātēm tiks izziņots drīzumā. Arhitektūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
1 Komentri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miķelis

Es saprotu ka arhitekts labais netiek pie iepirkumiem? Arhitekts sliktais visu savāc? Tas nozīmē ka tas ko prognozēja Miķelis, – darba tirgus sašaurināšanās – ir noticis fakts? Ko nu 😉 Iepirkumu čempioni taču savu maizīti nevienam nedāvās, neredzu iespējas pie esošās likumdošanas kaut ko mainīt. Konkurence arī nestrādā – skat JRT gadījumu, kurš nu pat ir izmaksājis jau divus jaunus teātrus. 12 darbi finālā ir pilnīgs fiasko Latvijas arhitektūrai, kaut mans favorīts NRJA droši ka paņems pirmo pleķi 😉 Ar to viņus priekšlaicīgi apsveicu un novēlu negulēt uz lauriem 😉

Pēdējo reizi rediģēts 10 mēneši pirms - rediģētājs Miķelis
1
0
Lūdzu, komentējietx