Rīt, 8. maijā plkst. 17.00 Latvijas Arhitektūras muzejā atklāj arhitektu biroja Nams sagatavoto izstādi Rīga — bez sastrēgumiem. Izstāde, kurā atspoguļota Rīgas sastrēgumu problēma un tās iespējamais risinājums audiovizuālā instalācijā, animācijā un 2D grafikās, būs apskatāma līdz 27. jūnijam.
Rīga šodien izmanto 19. gadsimta vidū radītu transporta tīklu, kas savulaik teicami veica savas funkcijas. Gan Daugavas labā, gan kreisā krasta centrālo daļu ieskāva dzelzceļa loks, no kura atzarojās uz dažādām valsts un Eiropas pilsētām aizejošās dzelzceļa līnijas. Šo struktūru, izmantojot tā laika pilsētas ielu tīklu, radiāli šķērsoja sabiedriskā transporta līnijas.
Pagājuši 150 gadi. Nekas būtisks pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā nav mainījies. Pilsētas satiksme joprojām tiek organizēta pārsvarā šķērsojot centru. Maz izredžu palielināt sabiedriskā transporta kapacitāti pilsētas centrālajā daļā bez radikālākiem risinājumiem. Taču tie, kā piemēram metro, prasa ievērojamus kapitālieguldījumus.
Tāpēc arhitektu birojs Nams piedāvā izmantot to potenciālu, kas Rīgai jau ir. Proti — veidot apļveida kustību ap pilsētas centrālo daļu, lietojot esošo sliežu koridoru. Šobrīd šis aplis ir praktiski noslēgts. Trūkstošo posmu no Eksporta ielas līdz Centrāltirgum varētu radīt Daugavas krastmalas rekonstrukcijas ietvaros, vienlaicīgi izveidojot segta autotransporta kustības koridoru zem gājēju promenādes. Jaunās pieturas būtu izvietotas 2 līdz 3 reizes biežāk par esošajām dzelzceļa stacijām. Tās atrastos pilsētai nozīmīgās vai ielu dzelzceļa un svarīgāko transporta artēriju krustojumu vietās.
Līdzīgu loku, izmantojot esošos sliežu koridoru, iespējams veidot Pārdaugavā.
Sākumā abus lokus iespējams saslēgt vienā sistēmā, izmantojot Dzelzceļa tiltu. Nākotnē pēc Ziemeļu šķērsojuma izbūves bez mazajiem lokiem varētu iegūt arī lielo. Tomēr ar šo šķērsojumu saistītās lielās investīcijas nav šķērslis sabiedriskā transporta uzlabošanai Rīgā jau tuvākajā nākotnē.
