9. aprīlī plkst.15.00 Arhitektūras muzejā
tiek atklāta Maskavas galvenās arhīvu pārvaldes sagatavota izstāde Skaistums. Lietderība. Izturība, kas
veltīta Maskavas jūgendstila arhitekta Fjodora Šehteļa 150. dzimšanas dienai. Izstāde skatāma
līdz 12. maijam.
Ievērojamā arhitekta Fjodora Šehteļa (1859-1926)
daiļrade ir atzīta krievu jūgendstila arhitektūras virsotne. Viņš ir iegājis
vēsturē kā izcilu un skaistu ēku – Jaroslavļas dzelzceļa stacijas, Maskavas
Mākslas teātra, slaveno Z. Morozovas, S. Rjabušinska, P. Smirnova un citu
savrupnamu autors. Kā īstens sava laika pārstāvis, F.O. Šehtels izcēlās ar
pārsteidzoši plašu interešu un darbošanās loku: cara kronēšanas un pilsētas
svētku noformēšana, darbs teātrī un žurnālos, pasniedzēja darbs un aktīva
sabiedriskā darbība. Tomēr par viņa dzīves jēgu kļuva arhitektūra. Šehtels-arhitekts
veidojās Maskavas arhitektūras vidē. Šodien Maskavas teritorijā atrodas 36 F.O. Šehteļa radīti
arhitektūras pieminekļi, kuriem ir valsts nozīmes kultūras mantojuma objektu
statuss, 44 – reģionālās nozīmes pieminekļi (6 tika iekļauti sarakstā 2009.
gadā).
Fjodors (Francis) Osipovičs Šehtels ir dzimis Sanktpēterburgā
inženiera-tehnologa O.O. Šehteļa ģimenē, kura senči pārcēlās no Bavārijas uz
Krieviju 18. gadsimta beigās. Topošā arhitekta bērnība un jaunība pagāja
Saratovā. Agri zaudējis tēvu, Fjodors Šehtels pārcēlās uz Maskavu pie mātes,
kura tolaik strādāja par ekonomi slavenā tirgoņa un Tretjakova galerijas
dibinātāja P.M. Tretjakova namā. Tur viņš iepazinās ar arhitektu A.S. Kaminsku,
un šī tikšanās noteica F.O. Šehteļa turpmāko likteni. Darbs slavenā arhitekta
darbnīcā un mācības Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skolā
ļāva F.O. Šehtelim kontaktēt ar Maskavas inteliģences labākajiem pārstāvjiem.
Starp viņiem bija N.P un A.P Čehovi, I.I. Levitāns, M.A. Vrubels. F.O. Šehteļa
talantu novērtēja pazīstami Maskavas tirgoņi un rūpnieki.
Īpašu vietu Fjodora Šehteļa dzīvē un daiļradē
ieņēma teātris – kaisle, kas iedegās jaunībā un nenodzisa visas dzīves garumā.
Draudzīgas attiecības Fjodoru Šehteli saistīja ar slaveniem teātra pasaules
pārstāvjiem K.S. Staņislavski un V.I. Ņemiroviču-Dančenko. F.O. Šehtels bija
tas, kas izveidoja visā pasaulē pazīstamo «kaijas» tēlu – Maskavas Mākslas
teātra emblēmu.
Fjodora Šehteļa uzceltās ēkas atrodas ne tikai
Maskavā. Viņa veikums ir saglabājies Ņižņijnovgorodā, Saratovā, Taganrogā un
citur. Arhitekts guva arī pasaules atzinību. Viņš piedalījās starptautiskos
kongresos, tika ievēlēts par Britu Arhitektu biedrības, par Romas, Vīnes,
Minhenes, Berlīnes un Parīzes arhitektūras biedrību goda biedru. 1901. gadā par
Krievu nodaļas paviljona projektu Starptautiskajā izstādē Glāzgovā F.O.
Šehtelim tika piešķirts Arhitektūras akadēmiķa grāds. Pēc 1917. gada arhitekta
liktenis veidojās traģiski. Fjodors Šehtels joprojām daudz strādāja, taču viņa
talants jaunajai varai nebija vajadzīgs. Viņam ne reizi vien piedāvāja emigrēt,
taču viņš atteicās. Zaudējis savu māju, arhitekts pēc ilgstošas un smagas
slimības mira Maskavā 67 gadu vecumā.
Izstādē
apskatāmi arhīvu dokumenti, tajā skaitā F.O. Šehteļa radītās skices, zīmējumi,
fasāžu projekti, kā arī fotogrāfijas, kuras dod retu iespēju iepazīties ar
arhitekta daiļrades atsevišķiem posmiem.
galviņu sakārtojiet, paklau, citādi neērti lasīt: "tiek atklāta izstāde Maskavas galvenā arhīvu pārvalde sagatavotu izstādi".
Paldies, Vent, par aizrādijumu!
Un citiem lasītājiem ar jāatvainojas, pilnīgi kauns sametās.
Laikam tā bizantiskā smagnējība, kas dvesa no izstādes apraksta (nu ko vien vērti tie uzvārdi bez vārdiem, tik ar 2 pirmajiem burtiem) un pat nosaukuma, tik ļoti nomāca, ka nepietika spēka pat ievadu pašam otreiz pārlasīt. Kas, protams, nav nekāds attaisnojums.
Mīlīši…priecājaties, ka vispār kāds kaut ko no TIEM arhīviem izvelk. Tas ka apraksts šāds un tāds…emm…un kā ir ar vietējās akedēmiķu kopas aprakstiem? Vai tad nu bezsakars pilnīgais?
Bet nu…aizrādījumus pie malas. Ļoti interesanti, ļoti. Gaidīsim ko vel mums ļaus apskatīt laika gaitā. Dikti jau nu gribētos redzēt kaučko laika sprīdī starp padsmitajiem un 36 gadu. Dajoš Вхутемас!
Visu labu!
Sveicināti! Paldies, ka ielikāt šo preses relīzi, un pēc Venta pārmetumiem pat spējāt pārveidot paša sarakstīto ievadu. Preses relīzē tika atstāts maskaviešu klasiskais informācijas pasniegšanas veids ar visu viņiem raksturīgo personu uzskaitījumu, minot gan vārda, gan tēva vārda pirmo burtu. Ceru, ka tas nav provinciālisms, kas Jums neļauj saskatīt atšķirīgo.
Šī izstāde ir iespēja arhitektūras vēstures pētniekiem un mīļotājiem apskatīt tos milzīgo Maskavas arhīvu materiālus, kas vairāk kā piecdesmit gadus ir neaiztikti gulējuši aiz atslēgām un arī šobrīd ne es, ne Jūs tajos (arhīvos) netiktu.
Veiksmi darbos!
Izstāde ir lieliska, sanāca tur šodien iemaldīties. Diemžēl, laika bija maz, tāpēc tikai paviršs skats (kaut izstāde mazmazītiņa), būtu tā kā jāaiziet vēlreiz, ne tik steidzīgam. Garšīgs kumosiņš jūgenstila (art modern, secession) cienītājiem.
galviņu sakārtojiet, paklau, citādi neērti lasīt: "tiek atklāta izstāde Maskavas galvenā arhīvu pārvalde sagatavotu izstādi".
Paldies, Vent, par aizrādijumu!
Un citiem lasītājiem ar jāatvainojas, pilnīgi kauns sametās.
Laikam tā bizantiskā smagnējība, kas dvesa no izstādes apraksta (nu ko vien vērti tie uzvārdi bez vārdiem, tik ar 2 pirmajiem burtiem) un pat nosaukuma, tik ļoti nomāca, ka nepietika spēka pat ievadu pašam otreiz pārlasīt. Kas, protams, nav nekāds attaisnojums.
Mīlīši…priecājaties, ka vispār kāds kaut ko no TIEM arhīviem izvelk. Tas ka apraksts šāds un tāds…emm…un kā ir ar vietējās akedēmiķu kopas aprakstiem? Vai tad nu bezsakars pilnīgais?
Bet nu…aizrādījumus pie malas. Ļoti interesanti, ļoti. Gaidīsim ko vel mums ļaus apskatīt laika gaitā. Dikti jau nu gribētos redzēt kaučko laika sprīdī starp padsmitajiem un 36 gadu. Dajoš Вхутемас!
Visu labu!
Sveicināti! Paldies, ka ielikāt šo preses relīzi, un pēc Venta pārmetumiem pat spējāt pārveidot paša sarakstīto ievadu. Preses relīzē tika atstāts maskaviešu klasiskais informācijas pasniegšanas veids ar visu viņiem raksturīgo personu uzskaitījumu, minot gan vārda, gan tēva vārda pirmo burtu. Ceru, ka tas nav provinciālisms, kas Jums neļauj saskatīt atšķirīgo.
Šī izstāde ir iespēja arhitektūras vēstures pētniekiem un mīļotājiem apskatīt tos milzīgo Maskavas arhīvu materiālus, kas vairāk kā piecdesmit gadus ir neaiztikti gulējuši aiz atslēgām un arī šobrīd ne es, ne Jūs tajos (arhīvos) netiktu.
Veiksmi darbos!
Izstāde ir lieliska, sanāca tur šodien iemaldīties. Diemžēl, laika bija maz, tāpēc tikai paviršs skats (kaut izstāde mazmazītiņa), būtu tā kā jāaiziet vēlreiz, ne tik steidzīgam. Garšīgs kumosiņš jūgenstila (art modern, secession) cienītājiem.