Trešdien, 4.
aprīlī plkst. 16.00 Arhitektūras muzejā tiks atklāta izstāde, kas veltīta Maskavā ievērojamam
19. gadsimta otrās puses arhitektam Aleksandram Kaminskim. Izstāde būs apskatāma
līdz 3. maijam.
Izstāde ir
jau otrā skate, kuru īpaši Latvijas Arhitektūras muzejam sagatavojusi Maskavas
galvenā arhīvu pārvalde. Tas, ka Latvijā tiek rādīta izstāde no ierobežotas
pieejamības Krievijas arhīvu materiāliem — pavisam no trīspadsmit institūciju krātuvēm —, ir jāvērtē kā abu institūciju
sadarbības panākums.
Paradoksāli,
bet arhitekta Aleksandra Kaminska vārds šobrīd ir zināms nedaudziem, kaut arī
grūti nosaukt kādu citu 19. gs. beigu arhitektu, kurš būtu Maskavā atstājis
tikpat bagātu arhitektūras mantojumu. Valsts Tretjakova galerijas ēku
komplekss, savrupnams Gogoļa bulvārī, kur tagad atrodas Krievijas kultūras
fonds, Tretjakova pasāžas arhitektūras ansamblis, Krievijas tirdzniecības un
rūpniecības palāta Iļjinkas ielā, ēkas uz Kuzņeckas tilta, Negļinkā un Lubjankā,
Prečistenkas un Ņikitskas ielā… Šīs ir tikai nedaudzas no gandrīz simts
Aleksandra Kaminska projektētajām ēkām, kuras iekļautas Maskavas kultūras
mantojuma sarakstā.
Aleksandrs Kaminskis (1829-1897) ieguva arhitektūras mākslinieka
diplomu Imperatora Mākslas akadēmijā Pēterburgā 1857. gadā. Draudzība ar Pāvelu
Tretjakovu, slavenās gleznu galerijas īpašnieku, un laulības ar viņa māsu
Sofiju, Kaminskim pavēra ceļu uz Maskavas finanšu elites pasūtījumiem. Viņš
projektēja un cēla sabiedriskas ēkas un īres namus, viesnīcas un noliktavas,
mācību iestādes un dievnamus, reizēm aizbūvējot veselus kvartālus dažādās
pilsētas vietās. 1882. gadā kopā ar arhitektu Augustu Vēberu Kaminskis
piedalījās Viskrievijas mākslas un rūpniecības izstādes Maskavā ēku kompleksa
projektēšanā un celtniecībā — vienīgā
kompleksa ēka, kas šobrīd saglabājusies, ir Cara paviljons. Arhitekta karjera,
kas bija veidojusies tik veiksmīgi, traģiski aprāvās, kad 1888. gadā sabruka
viņa projektētās ēkas siena. Notikums prasīja cilvēku upurus — arhitekts notikušajā tika atzīts
par vainīgu un viņa vārds uz ilgu laiku tika aizmirsts, arī viņa kapa vieta
šodien ir zudusi…
Būdams
vēlīnās eklektikas pārstāvis, Kaminskis nekad nesekoja vienam stilam: katram
ēkas tipam un katram pasūtītājam viņam atradās savs, ar stila nosacījumiem
nesaistīts risinājums. Izstādē pārstāvēti daudzi arhitekta radošie darbi — zīmējumi, skices, ēku fasāžu
projekti —, tāpat arhīvu dokumenti un viņa
projektēto ēku mūsdienu fotogrāfijas, kas dod iespēju iepazīties ar arhitekta
Aleksandra Kaminska darbu.
