Project Baltia 25

Project Baltia No. 25 (2/2015) 
Tēma: Expo

Otrais šī gada numurs veltīts izstāžu telpām. Izdevuma
trīs galvenās sadaļas iepazīstina lasītāju ar dažāda veida izstāžu arhitektūru.
Žurnāls apskata gan Krievijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālos paviljonus
pasaules izstādē Expo 2015 Milānā, gan arī piedāvā vairākus ekskursus tēmas
vesturē.

Mākslas vēsturnieks Vladimirs Aronovs (Maskava) atskatās
uz ceļu, ko nogājusi krievu un padomju pasaules izstāžu arhitektūra. Anna
Starostina (Rīga) stāsta par Krievijas paviljonu Expo 92 izstādē Seviļā, ko
sākotnēji vēl kā padomju paviljonu projektēja Latvijas komanda Jura Pogas
vadībā. Tomass Grunskis (Viļņa) atceras ekperimentētāja, arhitekta un
mākslinieka Valda Ozarinska (1961-2014) radošo darbu, kas dziļi iespaidojis
Lietuvas izstāžu dizainu.

‘Muzejs’ — žurnāla otrā sadaļa iepazīstina ar Helsinku Gugenheima
muzeja konkursa rezultātiem, kas bija pats lielākais konkurss pasaules arhitektūras
vesturē (1715 darbi — A4D). Sadaļas ievadesejas autors ir Panu Lehtovuori,
savukārt uzvarējušo darbu analizē Aleksejs Levčuks, bet Vladimirs Frolovs
aplūko septiņus finālistus. Atsevišķi publicēts viens no alternatīvā konkursa (The
Next Helsinki) projekts tai pašai novietnei un pilsētas attīstības stratēģijai.
Šai sadaļā ir recenzēti arī vairāki īstenoti Pēterburgas muzeju projekti:
Valsts Ermitāžas muzejs Ģenerālštāba ēkā (Studija
44
), Josifa Brodska memoriālais dzīvoklis (Vitruvij i sinovja) un Faberžē muzeja ekspozīcija Šuvalova pilī (BRIZ Studio).

Šai sadaļā publicēta
arī intervija ar vienu no vadošajiem igauņu arhitektiem, kas specializējušies
izstāžu telpu dizainā — KAOS. Rakstu turpina
viens no pēdējā laikā lielākajiem KAOS projektiem — Kohtlas
Raktuvju muzejs — raktuvju konservācija un piemērošana tūrisma centra
vajadzībām.

Īsākā sadaļa žurnāla galvenajā daļā veltīta
komercekspozīciju dizainam, — te aplūkojami Viļņas, Tallinas un Pēterburgas
veikalu interjeri. Šie projekti patiesībā nemaz nav tik ļoti atšķirīgi no muzeju
interjeriem,  — tiem ieraugāma kopīgas
saknes — t.s. Eiropas «retumu kabinets» (Wunderkammer). Kā esejā
Reprezentāciju galerija apgalvo britu
arhitektūras kritiķis Braiens Hetons (Brian Hatton), šīs
«brīnumu kameras» bija kaut kas līdzīgs sirreālistu asemblāžām. Bet vēl
nozīmīgāks ir Hetona novērojums attiecībā uz mūsdienām, — ka dominējošais
arhitektūras tipoloģiski telpiskais virziens ir «trans-terjers» (jeb caur-terjersthru-terior) , — kaut kas vidējs starp in– un eks-terjeru, —
vide, ko caurredz cilvēka skatiens, vide, kas pastāv «ekspozīcijas režīmā».

Diskusiju sadaļa šajā žurnāla numurā pievēršas
arhitektūras izglītībai. Te publicēts apaļā galda diskusijas pieraksts, ko
Pēterburgas arhitektūras biennāles ietvaros rīkoja Project Baltia. Runātāji pārstāvēja Britu Dizaina skolu Maskavā, Strelka institūtu, Sanktpēterburgas Valsts
arhitektūras un būvniecības augstskolu un Sanktpēterburgas Mākslas akadēmija.
Maskavas Arhitektūras skolu pārstāvēja tās direktors Jevgēnijs Ass.

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000