Mariott viesnīca — Krutiks un Doviborova

Projekta priekšlikums neparedz apvienot atsevišķos zemesgabalus. Tiek saglabāts kvartāla raksturs attiecībā pret zemesgabalu skaitu, lielumu un konfigurāciju. Tiek izvēlēta vienota arhitektūras plastika visām piecām ēkām, kuras kopumā veido vienotu viesnīcas kompleksu.

Vispārējā fasāžu plastika ielas un pagalma fasādēm ir atšķirīga. Arhitektoniskā apjoma veidošana ietekmējusies no skulptūras veidošanas pamatprincipiem, kad sākotnējā akmens forma skulptora rokās tiek pārveidota par mākslas darbu. Par ietves avotu ir ņemts akmens ahāts, kurš no ārpuses ir neuzkrītošs, bet viņu pārgriežot, parāda daudzveidīgu iekšējo struktūru.

Ielas fasādes ēkām katrā zemesgabalā ir dažādas. Tiek pielietotas vēdināmas fasādes ar atšķirīgiem apdares materiāliem: aglomerāts, granīta plāksnes, dabīgā šīfera plāksnes, kaļķakmens. Savu unikālu identitāti katrā ēkā varētu turpināt arī interjerā, veidojot interjera koncepciju numuriņiem katrai ēkai savādāku. Jumts — titāncinks.

Prasība saglabāt zemesgabalā augošu koku netiek ievērota, jo Vecrīgai nav raksturīgs šis risinājums. Koks netika stādīts apzināti un tam nav mākslinieciskās vērtības.

Savienojumu ar koka ēku paredzēts risināt atkāpjoties no tās vismaz 3,5 m (LBN prasība) veidojot iebraukšanu «Pasta pagalmā». Apzināti nav ievērota APU prasība, lai varētu atjaunot vēsturisko ielas fronti. Vēsturiski, kopš 19.gs., starp divām Pasta ielas ēkām nav bijis priekš pagalms, bet tās tika savienotas ar nosacītu arku. Jaunbūvi, kura pienāk tuvu pie ēkas Pasta ielā 2 ir paredzēts projektēt ar 2m atkāpi, savienojot tos ar bez rāmja stikla sistēmu.

Žūrijas vērtējums

Ēriks Grūbe: Viendabīgs un izturēts risinājums. Fasādes dalījumi Minsterejas ielā panākti ar vienotas formveides principiem, ko vērtēju pozitīvi. Jūtīga pāreja no zemākajiem apjomiem 13. Janvāra ielā uz augstākajiem Minsterejas ielā, tomēr jaušama nepabeigtība risinājumos pie esošajiem, augstajiem apjomiem Pasta ielā. Ir sajūta, ka pieteiktā koncepta jauda ir pietiekama, lai to attīstītu tālāk. Nepārliecinošs ieejas risinājums, neattīstīta «Rīdzenes ielas» telpa, nepieņemama materiālu palete. Melīgas vizualizācijas.

Edgars Treimanis: Piedāvātais kopējās būvmasas izveidojums ar lieliem nošļaupumiem un ritmisku ailojumu un atsevišķu ēkas daļu dažādu tonējumu palīdz tuvināties vietas mērogam. Respektēta esošo ēku 13.Janvāra ielas frontē saglabāšanas prasība.

Pēteris Bajārs: Klibo materiālu salikums. Risinājums pret 13.janvāra ielu — mehānisks un neveikls. Tomēr ļoti interesants un atbalstāms.

Jānis Zilgalvis: Kopumā darbs labs, tomēr — ja racionālitāti  var novērtēt ar 9 tad materiālu kvalitāte ir tikai uz 3, ir atbilstība noteikumiem, respektēta pilsētbūvnieciskā kvalitāte.

Regīna Bula: Kopumā viens izteikti  liels apjoms, kas pat vizuāli ir bez izteikta dalījuma fasāžu struktūrā, krāsu risinājumā, un jumta neregulāro skaldņu kompozīcijā; līdz ar to neatbilst vēsturiskās vides plānojuma un telpiskajai struktūrai; esošās ēkas brandmūris apbūves panorāmā no 13. janvāra ielas puses paliek praktiski atsegts; vecpilsētas apbūves panorāmā neiederīga un nepieņemama ir otrā plāna apbūves 6 stāvu gala fasādes risinājums izteikti  stikla konstrukcijās; arī pasta ēkas pagalmā pret atkāpes būvlaidi  skatā no Kungu ielas – lielas stiklotas virsmas; logu formas neatbilst raksturīgajai proporciju sistēmai.

Viesturs Brūzis: Monotons Vecrīgas videi mēroga ziņā neraksturīgs risinājums (stikla kalns vecpilsētā), nerespektē PAU noteikumus par koka saglabāšanu.

Knut Kvisvik: Būtu ļoti interesanti redzēt (ja tie tiks  apstiprināt tālāk). [piešķir 3.vietu]

Konkursa žūrijas sastāvs