Latvijas arhitektūras un dizaina kanons

Noslēdzies Latvijas kultūras kanona izstrādes otrais posms. Sabiedrības diskusijai eksperti piedāvā sarakstu ar 31 kultūras vērtību arhitektūrā un dizainā, starp kurām līdz 2009.gada janvāra beigām jāizvēlas izcilākie Latviju raksturojoši 12 arhitektūras darbi, ar kuriem lepojamies.

Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs Latvijas kultūras kanons tiek veidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Tā ir institucionalizēta kultūras atmiņa, kur kanons ir līdzeklis tās radīšanai un izplatīšanai.

Darbs pie Latvijas kultūras kanona veidošanas tika uzsākts 2007.gada nogalē, izveidojot ekspertu darba grupas septiņās nozarēs — Arhitektūra un dizains, Kino, Literatūra, Mūzika, Skatuves māksla, Tautas tradīcijas, Vizuālā māksla.

31 arhitektūras un dizaina vērtības saraksts izveidots nozares ekspertu darba grupas — Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe, arhitekti Jānis Lejnieks, Ieva Zībārte, Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja Ilze Martinsone Dizaina un informācijas centra projektu vadītāja Inese Pētersone — kopīgajās apspriedēs. Eksperti strādāja ar pārliecību, ka kultūras procesā vienlīdz nozīmīgas ir pagātnes un mūsdienu arhitektūras un dizaina parādības — gan plašu ievērību un vispārēju atzinību guvušas vērtības, gan mazāk zināmi projekti, gan autori, kas radījuši tikai vienu darbu. Svarīgi bija izcelt arī īsteni lokālas vērtības. Atlasē būtiskākais kritērijs bija kvalitāte un vēstījums.

Arhitektūra

  1. ĀRAIŠU EZERPILS

    9.—10.gadsimts

    Senākais koka arhitektūras piemineklis Latvijā.
  2. LATVIEŠU VIENSĒTA UN TĀS ELEMENTI
    16.—21.gadsimts
    Tautas būvniecības arhetipu kolekcija Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un tautas būvniecības tradīciju interpretācija laikmetīgajā arhitektūrā.
  3. APRIĶU BAZNĪCA
    17.—18.gadsimts
    Vienkārša provinces baznīca ar vienu no krāšņākajiem baroka un rokoko stila interjeriem Latvijā, kuru darinājuši vietējie Kurzemes meistari.
  4. CĒSU PILS

    13.—17.gadsimts

    Viduslaiku arhitektūras piemineklis ar augstu autentiskumu pakāpi.
  5. VECRĪGAS SILUETS
    13.—21.gadsimts
    Dažādos laikos tapusi jumtu ainava, kas atzīta par Eiropas kultūras mantojuma vērtību. Rīgas zīmols.
  6. RUNDĀLES PILS

    1736—1740, 1763—1768

    Arhitekts: Frančesko Bartolomeo RASTRELLI [1700—1771]

    Izcils baroka laikmeta arhitektūras un mākslas piemineklis Zemgales lauku ainavā.
  7. JĒZUS BAZNĪCA RĪGĀ
    818—1822

    Arhitekts: Kristiāns Frīdrihs BREITKREICS [1780—1820]

    Lielākā koka ēka Latvijā un viena no lielākajām koka baznīcām Eiropā. Klasicisma stila darbs.
  8. KRISTOFS HĀBERLANDS [1750—1803]
    Pirmais vietējais arhitekts.

    Nozīmīgākie darbi: Katlakalna baznīca, Alūksnes baznīca, dzīvojamās ēkas Rīgā, Teātra ielā 6 un Šķūņu ielā 17/19.
  9. REINHOLDS ŠMĒLINGS [1840—1917]
    Ilggadīgs Rīgas pilsētas arhitekts.

    Nozīmīgākie darbi: Rīgas 1.slimnīcas un Stradiņa slimnīcas ēku ansambļi; skolas, ugunsdzēsēju depo un pašvaldības iestādes ķieģeļu arhitektūras formās.
  10. ATA ĶENIŅA ĢIMNĀZIJA RĪGĀ, TĒRBATAS IELĀ 15/17

    1905

    Arhitekti: Konstantīns PĒKŠĒNS [1859—1928], Eižens LAUBE [1880—1967]
    Jūgendstila nacionālā romantisma novirziena spilgtākā publiskā ēka Rīgā, kas nav mainījusi funkciju līdz pat mūsdienām.
  11. KOKA ĒKU KOLEKCIJA ĶĪPSALĀ
    18.—21.gadsimts
    Rekonstrukciju arhitekti: Zaigas GAILES birojs

    Projekts, kas vēsturisko, Rīgai tipisko koka arhitektūru integrē mūsdienu situācijā, piešķirot tai laikmetīgas arhitektūras kvalitāti.
  12. RINDU MĀJAS RĪGĀ: LIEPĀJAS IELĀ 40 UN ROPAŽU IELĀ 130 / 138

    1926—1927

    Arhitekts: Pāvils DREIJMANIS [1895—1953]

    Novatoriska sava laika arhitektūra, kas apvieno nacionālas un starptautiskas idejas, ieviešot jauna tipa mājokļu apbūvi.
  13. DAUGAVPILS VIENĪBAS NAMS

    1937

    Arhitekts: Verners VITANDS [1903—1982]
    Savulaik nozīmīgākā daudzfunkcionālā publiskā ēka ārpus galvaspilsētas, neoekletisma stila arhitektūras paraugs.
  14. DZINTARU KONCERTZĀLE
    1936—2008
    Arhitekti: Aleksandrs BIRZENIEKS [1936], Modris ĢELZIS kopā ar inženieri Andri BITI [1959, 2006], birojs Jaunromāns un Ābele [2008]
    20.gadsimta 30.gadu neoklektisma stila koncertzāle ar akustiski izcilu koncertdārza piebūvi. Komplekss, kas attīstījies atbilstoši kultūras patēriņa īpatnībām.
  15. ĢIMENES VASARNĪCA PABAŽOS
    1959
    Arhitekts: Modris ĢELZIS
    Pirmā izteikti modernā maza budžeta ģimenes vasaras māja Latvijā ar racionālu plānojumu un organisku raksturu.
  16. SALASPILS MEMORIĀLS
    1967
    Arhitekti: Gunārs ASARIS, Ivars STRAUTMANIS, Oļģerts OSTENBERGS, Oļegs ZAKAMENNIJS

    Tēlnieki: Oļegs SKARAINIS, Ļevs BUKOVSKIS, Jānis ZARIŅŠ
    Emocionāli iespaidīgs memoriālais ansamblis.
  17. DAILES TEĀTRIS

    1959—1976

    Arhitekti: Marta STAŅA, Imants JĀKOBSONS

    Rīgas funkcionālisma skolas evolūcijas un spilgta internacionālisma stila arhitektūras paraugs.
  18. LATVIJAS BANKAS FILIĀLE RĪGĀ, BEZDELĪGU IELĀ 3
    2001
    Arhitekti: Kronbergs, Kārkliņš un partneri, Andris KROBERGS, Ināra KĀRKLIŅA, Vilnis UZORS, Māris KĀRKLIŅŠ
    Pēc valsts pasūtījuma tapusi ēka, kas reprezentē nacionālo stabilitāti un laikmetīgi iezīmē Pārdaugavas attīstību.
  19. ANDRIS KRONBERGS [1951]
    Arhitekts, kas spēj radoši eksperimentēt ar mērogu un tehnoloģijām, nezaudējot interesi par reģiona estētiku un tradīciju konceptualizāciju.

    Nozīmīgākie darbi: Lidostas Rīga rekonstrukcija un attīstības priekšlikumi, biroju ēka Rīgā, Ģetrūdes ielā, tipogrāfija Britania, Diena biroju un redakciju ēka, Sabuļu savrupmāja Siguldā u. c.
  20. GUNARS BIRKERTS [1925]
    Ievērojams arhitekts, kura novatoriskās ēkas devušas būtisku ieguldījumu ASV arhitektūras attīstībā. Personība, kas uzsvērusi latvisko izcelsmi un arhitektūras nesaraujamo saiti ar vietu.

    Nozīmīgākie darbi: Mineapoles Federālo rezervju banka, Stikla muzejs Korningā, Mičiganas Universitātes Juridiskās skolas piebūve Anārborā, Latvijas Nacionālā bibliotēka Rīgā u. c.
  21. RĪGAS AKUSTISKĀS KONCERTZĀLES PROJEKTS

    2006

    Arhitekti: Sīlis, Zābers & Kļava
    Starptautiskā konkursā uzvarējis projekts — pieteikums augstas klases kultūras celtnei ar stingru vietas konteksta izjūtu.

Dizains

  1. ETNOGRĀFISKAIS SĒDEKLIS — STULPIŅŠ
  2. RĪGAS PILS SŪTŅU AKREDITĀCIJAS ZĀLES INTERJERS
    1923—1929
    Dizains: Ansis CĪRULIS [1883—1942]
  3. TAUTU SAVIENĪBAS PILS ŽENĒVĀ LATVIJAS ZĀLES INTERJERS
    1938; 1994
    Arhitekti: Aleksandrs BIRZENIEKS, 1938, Pēteris BLŪMS mūsdienu rekonstrukcija, 1994
    Mākslinieks: Ansis CĪRULIS
  4. FOTOAPARĀTS MINOX
    1936—937
    Dizains: Valters CAPS
    Ražotājs: VEF
  5. RADIOAPARĀTS SPĪDOLA
    1962—1965
    Dizains: Ādolfs IRBĪTE
    Ražotājs: VEF
  6. SERVĪZE DAINA
    1960
    Dizains: Zina ULSTE
    Ražotājs: Rīgas Porcelāna fabrika
  7. MOPĒDS RĪGA 12
    20.gadsimta 70.gadu beigas — 80.gadu sākums
    Dizains: Gunārs GLŪDIŅŠ
    Ražotājs: Sarkanā Zvaigzne
  8. LATVIJAS PLAKĀTI
    20.gadsimta 70.—80.gadi
    Dizains: Juris DIMITERS, Ilmārs BLUMBERGS, Gunārs KIRKE, Laimonis ŠĒNBERGS, Georgs SMELTERS u. c.
  9. MŪZIKAS KLUBS PULKVEDIM NEVIENS NERAKSTA RĪGĀ, PELDU IELĀ 26/28
    1995
    Arhitekti: Sīlis, Zābers un Kļava, Andis SĪLIS, Reinis LIEPIŅŠ
  10. LATVIJAS NAUDA
    Dizains: Rihards ZARIŅŠ, Imants ŽODŽIKS, Valdis OŠIŅŠ, Gunārs LŪSIS, Jānis STRUPULIS, Olga ŠILOVA u.c.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
6 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
erk

Nesaskatu nepieciesamibu numeracijai.

A4D

numerācija ir tikai publicēšanas veids, nevis katra objekta nozīmīguma rādītājs. izvirzītie 21 arhitektūras un 10 dizaina pretendenti.

DubultTprofils

Nepiesiešos izvēlētajam materiālam kopumā – lai gan kanonizēšana kā tāda 21gs. manī rada smīnu, pirmā saociācija man rodas ar strikto Senās Ēģiptes kanonu tēlotājmākslā un arhitektūrā, kas uzkrāva rāmi, protams, arī atviegloja amatniekus un būvniekus no radošās atbildības. Tiesa cita ēra, cits pasaules skatījums – iespējams tai laikā progresīvāks modelis nemaz nebija iespējams, tas drošien jājautā vēsturniekiem utt. Nu bet jau barokam sacenšoties ar klasicismu par dominanti estētiskā iezīmējas kanoniskās domāšanas beigšanās sākums. Labrīt! Taču pats smieklīgākais, man personīgi šķiet, skices "kanonizēšana" arhitektūrā. Visu cieņu koncertzāles projektam, bet par to cik projekts veiksmīgs vai neveiksmīgs diemžēl līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā… Lasīt vairāk »

erk

Nesaskatu nepieciesamibu numeracijai.

A4D

numerācija ir tikai publicēšanas veids, nevis katra objekta nozīmīguma rādītājs. izvirzītie 21 arhitektūras un 10 dizaina pretendenti.

DubultTprofils

Nepiesiešos izvēlētajam materiālam kopumā – lai gan kanonizēšana kā tāda 21gs. manī rada smīnu, pirmā saociācija man rodas ar strikto Senās Ēģiptes kanonu tēlotājmākslā un arhitektūrā, kas uzkrāva rāmi, protams, arī atviegloja amatniekus un būvniekus no radošās atbildības. Tiesa cita ēra, cits pasaules skatījums – iespējams tai laikā progresīvāks modelis nemaz nebija iespējams, tas drošien jājautā vēsturniekiem utt. Nu bet jau barokam sacenšoties ar klasicismu par dominanti estētiskā iezīmējas kanoniskās domāšanas beigšanās sākums. Labrīt! Taču pats smieklīgākais, man personīgi šķiet, skices "kanonizēšana" arhitektūrā. Visu cieņu koncertzāles projektam, bet par to cik projekts veiksmīgs vai neveiksmīgs diemžēl līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā… Lasīt vairāk »

6
0
Would love your thoughts, please comment.x