Noslēdzies Latvijas kultūras kanona izstrādes otrais posms. Sabiedrības diskusijai eksperti piedāvā sarakstu ar 31 kultūras vērtību arhitektūrā un dizainā, starp kurām līdz 2009.gada janvāra beigām jāizvēlas izcilākie Latviju raksturojoši 12 arhitektūras darbi, ar kuriem lepojamies.
Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs Latvijas kultūras kanons tiek veidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Tā ir institucionalizēta kultūras atmiņa, kur kanons ir līdzeklis tās radīšanai un izplatīšanai.
Darbs pie Latvijas kultūras kanona veidošanas tika uzsākts 2007.gada nogalē, izveidojot ekspertu darba grupas septiņās nozarēs — Arhitektūra un dizains, Kino, Literatūra, Mūzika, Skatuves māksla, Tautas tradīcijas, Vizuālā māksla.
31 arhitektūras un dizaina vērtības saraksts izveidots nozares ekspertu darba grupas — Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe, arhitekti Jānis Lejnieks, Ieva Zībārte, Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja Ilze Martinsone Dizaina un informācijas centra projektu vadītāja Inese Pētersone — kopīgajās apspriedēs. Eksperti strādāja ar pārliecību, ka kultūras procesā vienlīdz nozīmīgas ir pagātnes un mūsdienu arhitektūras un dizaina parādības — gan plašu ievērību un vispārēju atzinību guvušas vērtības, gan mazāk zināmi projekti, gan autori, kas radījuši tikai vienu darbu. Svarīgi bija izcelt arī īsteni lokālas vērtības. Atlasē būtiskākais kritērijs bija kvalitāte un vēstījums.
Arhitektūra
- ĀRAIŠU EZERPILS
9.—10.gadsimts
Senākais koka arhitektūras piemineklis Latvijā. - LATVIEŠU VIENSĒTA UN TĀS ELEMENTI
16.—21.gadsimts
Tautas būvniecības arhetipu kolekcija Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un tautas būvniecības tradīciju interpretācija laikmetīgajā arhitektūrā. - APRIĶU BAZNĪCA
17.—18.gadsimts
Vienkārša provinces baznīca ar vienu no krāšņākajiem baroka un rokoko stila interjeriem Latvijā, kuru darinājuši vietējie Kurzemes meistari. - CĒSU PILS
13.—17.gadsimts
Viduslaiku arhitektūras piemineklis ar augstu autentiskumu pakāpi. -
VECRĪGAS SILUETS
13.—21.gadsimts
Dažādos laikos tapusi jumtu ainava, kas atzīta par Eiropas kultūras mantojuma vērtību. Rīgas zīmols. - RUNDĀLES PILS
1736—1740, 1763—1768
Arhitekts: Frančesko Bartolomeo RASTRELLI [1700—1771]
Izcils baroka laikmeta arhitektūras un mākslas piemineklis Zemgales lauku ainavā. - JĒZUS BAZNĪCA RĪGĀ
818—1822
Arhitekts: Kristiāns Frīdrihs BREITKREICS [1780—1820]
Lielākā koka ēka Latvijā un viena no lielākajām koka baznīcām Eiropā. Klasicisma stila darbs. - KRISTOFS HĀBERLANDS [1750—1803]
Pirmais vietējais arhitekts.
Nozīmīgākie darbi: Katlakalna baznīca, Alūksnes baznīca, dzīvojamās ēkas Rīgā, Teātra ielā 6 un Šķūņu ielā 17/19. - REINHOLDS ŠMĒLINGS [1840—1917]
Ilggadīgs Rīgas pilsētas arhitekts.
Nozīmīgākie darbi: Rīgas 1.slimnīcas un Stradiņa slimnīcas ēku ansambļi; skolas, ugunsdzēsēju depo un pašvaldības iestādes ķieģeļu arhitektūras formās. - ATA ĶENIŅA ĢIMNĀZIJA RĪGĀ, TĒRBATAS IELĀ 15/17
1905
Arhitekti: Konstantīns PĒKŠĒNS [1859—1928], Eižens LAUBE [1880—1967]
Jūgendstila nacionālā romantisma novirziena spilgtākā publiskā ēka Rīgā, kas nav mainījusi funkciju līdz pat mūsdienām. - KOKA ĒKU KOLEKCIJA ĶĪPSALĀ
18.—21.gadsimts
Rekonstrukciju arhitekti: Zaigas GAILES birojs
Projekts, kas vēsturisko, Rīgai tipisko koka arhitektūru integrē mūsdienu situācijā, piešķirot tai laikmetīgas arhitektūras kvalitāti. - RINDU MĀJAS RĪGĀ: LIEPĀJAS IELĀ 40 UN ROPAŽU IELĀ 130 / 138
1926—1927
Arhitekts: Pāvils DREIJMANIS [1895—1953]
Novatoriska sava laika arhitektūra, kas apvieno nacionālas un starptautiskas idejas, ieviešot jauna tipa mājokļu apbūvi. - DAUGAVPILS VIENĪBAS NAMS
1937
Arhitekts: Verners VITANDS [1903—1982]
Savulaik nozīmīgākā daudzfunkcionālā publiskā ēka ārpus galvaspilsētas, neoekletisma stila arhitektūras paraugs. - DZINTARU KONCERTZĀLE
1936—2008
Arhitekti: Aleksandrs BIRZENIEKS [1936], Modris ĢELZIS kopā ar inženieri Andri BITI [1959, 2006], birojs Jaunromāns un Ābele [2008]
20.gadsimta 30.gadu neoklektisma stila koncertzāle ar akustiski izcilu koncertdārza piebūvi. Komplekss, kas attīstījies atbilstoši kultūras patēriņa īpatnībām. - ĢIMENES VASARNĪCA PABAŽOS
1959
Arhitekts: Modris ĢELZIS
Pirmā izteikti modernā maza budžeta ģimenes vasaras māja Latvijā ar racionālu plānojumu un organisku raksturu. - SALASPILS MEMORIĀLS
1967
Arhitekti: Gunārs ASARIS, Ivars STRAUTMANIS, Oļģerts OSTENBERGS, Oļegs ZAKAMENNIJS
Tēlnieki: Oļegs SKARAINIS, Ļevs BUKOVSKIS, Jānis ZARIŅŠ
Emocionāli iespaidīgs memoriālais ansamblis. - DAILES TEĀTRIS
1959—1976
Arhitekti: Marta STAŅA, Imants JĀKOBSONS
Rīgas funkcionālisma skolas evolūcijas un spilgta internacionālisma stila arhitektūras paraugs. - LATVIJAS BANKAS FILIĀLE RĪGĀ, BEZDELĪGU IELĀ 3
2001
Arhitekti: Kronbergs, Kārkliņš un partneri, Andris KROBERGS, Ināra KĀRKLIŅA, Vilnis UZORS, Māris KĀRKLIŅŠ
Pēc valsts pasūtījuma tapusi ēka, kas reprezentē nacionālo stabilitāti un laikmetīgi iezīmē Pārdaugavas attīstību. - ANDRIS KRONBERGS [1951]
Arhitekts, kas spēj radoši eksperimentēt ar mērogu un tehnoloģijām, nezaudējot interesi par reģiona estētiku un tradīciju konceptualizāciju.
Nozīmīgākie darbi: Lidostas Rīga rekonstrukcija un attīstības priekšlikumi, biroju ēka Rīgā, Ģetrūdes ielā, tipogrāfija Britania, Diena biroju un redakciju ēka, Sabuļu savrupmāja Siguldā u. c. - GUNARS BIRKERTS [1925]
Ievērojams arhitekts, kura novatoriskās ēkas devušas būtisku ieguldījumu ASV arhitektūras attīstībā. Personība, kas uzsvērusi latvisko izcelsmi un arhitektūras nesaraujamo saiti ar vietu.
Nozīmīgākie darbi: Mineapoles Federālo rezervju banka, Stikla muzejs Korningā, Mičiganas Universitātes Juridiskās skolas piebūve Anārborā, Latvijas Nacionālā bibliotēka Rīgā u. c. - RĪGAS AKUSTISKĀS KONCERTZĀLES PROJEKTS
2006
Arhitekti: Sīlis, Zābers & Kļava
Starptautiskā konkursā uzvarējis projekts — pieteikums augstas klases kultūras celtnei ar stingru vietas konteksta izjūtu.
Dizains
- ETNOGRĀFISKAIS SĒDEKLIS — STULPIŅŠ
- RĪGAS PILS SŪTŅU AKREDITĀCIJAS ZĀLES INTERJERS
1923—1929
Dizains: Ansis CĪRULIS [1883—1942] -
TAUTU SAVIENĪBAS PILS ŽENĒVĀ LATVIJAS ZĀLES INTERJERS
1938; 1994
Arhitekti: Aleksandrs BIRZENIEKS, 1938, Pēteris BLŪMS mūsdienu rekonstrukcija, 1994
Mākslinieks: Ansis CĪRULIS - FOTOAPARĀTS MINOX
1936—937
Dizains: Valters CAPS
Ražotājs: VEF - RADIOAPARĀTS SPĪDOLA
1962—1965
Dizains: Ādolfs IRBĪTE
Ražotājs: VEF - SERVĪZE DAINA
1960
Dizains: Zina ULSTE
Ražotājs: Rīgas Porcelāna fabrika - MOPĒDS RĪGA 12
20.gadsimta 70.gadu beigas — 80.gadu sākums
Dizains: Gunārs GLŪDIŅŠ
Ražotājs: Sarkanā Zvaigzne - LATVIJAS PLAKĀTI
20.gadsimta 70.—80.gadi
Dizains: Juris DIMITERS, Ilmārs BLUMBERGS, Gunārs KIRKE, Laimonis ŠĒNBERGS, Georgs SMELTERS u. c. - MŪZIKAS KLUBS PULKVEDIM NEVIENS NERAKSTA RĪGĀ, PELDU IELĀ 26/28
1995
Arhitekti: Sīlis, Zābers un Kļava, Andis SĪLIS, Reinis LIEPIŅŠ - LATVIJAS NAUDA
Dizains: Rihards ZARIŅŠ, Imants ŽODŽIKS, Valdis OŠIŅŠ, Gunārs LŪSIS, Jānis STRUPULIS, Olga ŠILOVA u.c.
Nesaskatu nepieciesamibu numeracijai.
numerācija ir tikai publicēšanas veids, nevis katra objekta nozīmīguma rādītājs. izvirzītie 21 arhitektūras un 10 dizaina pretendenti.
Nepiesiešos izvēlētajam materiālam kopumā – lai gan kanonizēšana kā tāda 21gs. manī rada smīnu, pirmā saociācija man rodas ar strikto Senās Ēģiptes kanonu tēlotājmākslā un arhitektūrā, kas uzkrāva rāmi, protams, arī atviegloja amatniekus un būvniekus no radošās atbildības. Tiesa cita ēra, cits pasaules skatījums – iespējams tai laikā progresīvāks modelis nemaz nebija iespējams, tas drošien jājautā vēsturniekiem utt. Nu bet jau barokam sacenšoties ar klasicismu par dominanti estētiskā iezīmējas kanoniskās domāšanas beigšanās sākums. Labrīt! Taču pats smieklīgākais, man personīgi šķiet, skices "kanonizēšana" arhitektūrā. Visu cieņu koncertzāles projektam, bet par to cik projekts veiksmīgs vai neveiksmīgs diemžēl līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā… Lasīt vairāk »
Nesaskatu nepieciesamibu numeracijai.
numerācija ir tikai publicēšanas veids, nevis katra objekta nozīmīguma rādītājs. izvirzītie 21 arhitektūras un 10 dizaina pretendenti.
Nepiesiešos izvēlētajam materiālam kopumā – lai gan kanonizēšana kā tāda 21gs. manī rada smīnu, pirmā saociācija man rodas ar strikto Senās Ēģiptes kanonu tēlotājmākslā un arhitektūrā, kas uzkrāva rāmi, protams, arī atviegloja amatniekus un būvniekus no radošās atbildības. Tiesa cita ēra, cits pasaules skatījums – iespējams tai laikā progresīvāks modelis nemaz nebija iespējams, tas drošien jājautā vēsturniekiem utt. Nu bet jau barokam sacenšoties ar klasicismu par dominanti estētiskā iezīmējas kanoniskās domāšanas beigšanās sākums. Labrīt! Taču pats smieklīgākais, man personīgi šķiet, skices "kanonizēšana" arhitektūrā. Visu cieņu koncertzāles projektam, bet par to cik projekts veiksmīgs vai neveiksmīgs diemžēl līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā… Lasīt vairāk »