Septembrī noslēdzās Kultūras ministrijas rīkotais konkurss Latvijas paviljonam nākamā gada Venēcijas biennāles izstādei, un tajā ar koncepciju 100 gadi kopā un atsevišķi uzvaru guva starpnozaru kuratoru komanda. Izceļot ideoloģiskus pagrieziena punktus pēdējā simtgadē, viņu iecerētā ekspozīcija atainos to, kā daudzdzīvokļu namu arhitektūras projekti un procesi ir iemiesojuši dažādas idejas par sadzīvi un nācijas veidošanu.
Uzvarējušā piedāvājuma darba grupā strādā arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa. Biedrība Latvijas Jaunā teātra institūts, kam ir dziļa interese par laikmetīgās mākslas, sabiedrības, dzīves telpas un pilsētvides mijiedarbi un pieredze Latvijas nacionālās un studentu izstādes īstenošanā Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē, nodrošinās ekspozīcijas producēšanu un tehnisko realizāciju.
Latvijas ekspozīcija 100 gadi kopā un atsevišķi (anTogether and Apart. 100 Years of Living) apskatīs daudzdzīvokļu namu kā arhitektūras kategoriju, kas vienlaicīgi piedāvā dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras. Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu namos, kas ir otrs augstākais īpatsvars visā Eiropā; tomēr gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa.
Koncepcijas līdzautors Matīss Groskaufmanis skaidro: «Mūsu nolūks ir aktualizēt jautājumu par to, kā dzīvot līdzās aizvien sarežģītākā mūsdienu sabiedrībā un kā daudzdzīvokļu ēku arhitektūra to var nodrošināt. Ekspozīcijā vēlamies izcelt tās daudzdzīvokļu nama daļas, kas nav reducējamas uz privātu sfēru un individuālu dzīvokli — kāpņu telpas, balkoni, pagalmi, starpsienas un citi fragmenti, kas arhitektūras teorijā un laikmetīgajā periodikā visbiežāk paliek analīzes otrajā plānā, taču uzskatāmi raksturo sabiedrības aktuālos ideālus un ietekmē kopīgu vērtību veidošanos.»
Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstāde norisināsies no 2018.gada 26.maija līdz gada 25.novembrim. Biennāles kuratores ir īru arhitektes Ivonna Farela (Yvonne Farrell) un Šellija Maknamara (Shelley McNamara), kuras vada arhitektu biroju Grafton architects un 2012. gadā ieguvušas Venēcijas arhitektūras biennāles Sudraba lauvu. Viņu definētā 2018. gada biennāles tēma ir Freespace (Brīvā telpa), ar ko arhitektes iedrošina «iet tālāk par vizuāliem aspektiem, uzsverot arhitektūras lomu ikdienas dzīves horeogrāfijā.» Jautājot «kā pat visprivātākā arhitektūra, kas radīta visspiedīgākajos apstākļos, var vienlaicīgi piedāvāt kvalitātes, kas dod labumu visiem?» kuratores ir ieinteresētas tādos piemēros, kas dod ieguvumu ne tikai atsevišķām personām, bet plašākam sabiedrības lokam.
Latvija ar nacionālo ekspozīciju Venēcijas arhitektūras biennālē piedalās kopš 2002. gada, un 2018. gadā būs jau astotā dalības reize. 2016. gadā Latviju, Lietuvu un Igauniju izstādē pārstāvēja kopīgi veidots Baltijas paviljons.
Informācija: Evelīna Ozola
