Labākie Latvijas arhitektūrā 2007

Piektdienas, 25.aprīļa pēcpusdienā Jūrmalas pilsētas muzejs pirmoreiz, bet Latvijas Arhitektu savienības rīkotās skates noslēguma pasākums jau 13.reizi pulcināja Latvijas arhitektu saimi, lai, kultūras ministres vārdiem, «novērtētu, izceltu un suminātu augstvērtīgākos arhitektūras ideju risinājumus un to radītājus» 2007.gadā. Lielās balvas vērta izrādījusies Arhis arhitektu ideja kalnā ierakt tipogrāfiju.

Trīspadsmitajā LAS skatē, izskatot labāk paveikto 2007.gada arhitektūrā, jau ceturto gadu iesniegtos darbus vērtēja divpakāpju žūrija. Pēc tehniskās komisijas vērtējuma no 81 iesnieguma starptautiskās žūrijas izvērtēšanai tika izvirzīti 55 darbi 8 nominācijās. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad bija nominācijas 9 balvām, atkal apvienotas divas nozīmīgās jaunbūvju kategorijas: Jaunbūves — sabiedriskas ēkas un Jaunbūves — daudzdzīvokļu ēkas. 2005.gadā būvju autori pretendēja uz 7 balvām. Divās nominācijās šogad tika pasniegtas papildus atzinības — tajās, kurās startēja visvairāk pieteikumu: 16 Jaunbūves — sabiedriskas ēkas, daudzdzīvokļu ēkas un 10 Pārbūves. Skaitā maz ir veiksmju restaurējamo celtņu un ražotņu sektoros, lai gan viena no tām — izcila, nominācija Mazbudžeta ēkas skatē diemžēl nav atgriezusies. Arhitektoniski atzīmējamu savrupmāju piedāvājums kā allaž — uz vienas rokas pirkstiem skaitāms.

Nākamo aiz Rīgas Latvijas arhitektūras lielpilsētu savstarpējā konkurencē Ventspils vēlreiz apsteigusi gan Liepāju, gan Jūrmalu. Sacīkšu laukumā pamanīti uznākusi Kuldīga. Venstpilniekiem starp otrajai kārtai izvirzītajiem 7 darbiem tikušas 2 balvas no astoņām, atkārtoti uzvarot ēku restaurēšanas mākslā. Liepājnieki fināla cerības lika uz 5 objektiem, no kuriem viens guva žūrijas atzinību un speciālbalvu. Jūrmalai — bija 3 iespējas, taču ir tikai viena atzinība. Pērn Ventspils pārveda mājās 3 balvas, Liepāja svinēja vienu uzvaru, bet Jūrmala ieguva Lielo balvu.

Portāla A4D prognožu balsojums par aktuālajām 16 jaunbūvēm — sabiedriskajām vai daudzdzīvokļu ēkām, no kurām 10 uzceltas Rīgā, līderos pārliecinoši izvirzījis Jūrmalu ar Majoru pamatskolas sporta laukumu (Substance), otrajā vietā atstājot Liepājas Dienvidu kapu kapliču (Arhitekts Agris Padēlis—Līns), rīdzinieku biroju ēku Ķīpsalā (Arhitektonika) minot tikai kā trešo labāko.

Pirms gada iesāktajai tradīcijai sekojoši atsevišķo nomināciju uzvarētāji tika apbalvoti ar «bronzas ananāsa šķēli», veselu «bronzas ananāsu» piešķirot Lielajā balvā. Kā nemērojamas nozīmības simboli katra atsevišķā objekta sasniegumam kopējā Latvijas arhitektūras sniegumā arvien tiek saņemti vienāda lieluma svaigie ananāsi.

Skates izstāde Jūrmalas pilsētas muzejā turpināsies līdz 23.maijam un būs apskatāma darba dienās no plkst.10.00 līdz 17.00, izņemot pirmdienas un otrdienas. Piektdienās muzeju var apmeklēt bez maksas.

LIELĀ BALVA

Labākā nominācijā Ražošanas ēkas
Tipogrāfija Britania Rīgas rajona Daugmales pagastā, Arhis, arhitekti A.Kronbergs, R.Saulītis, arhitekts tehniķis U.Jaunsubrēns

Žūrijas priekšsēdētājs Olegs Hamans: «Lai izvēlētos darbu Lielajai balvai, mēs meklējām vēstījumu nākotnes dzīvei — ilgtspējīgai un saskanīgai ar dabu.»

No kultūras ministres Helēnas Demakovas vēstules: «Kvalitatīva arhitektūra ir viens no nacionālas kultūras balstiem un lepnumiem. Paldies visiem, kuri par savas profesionālās darbības pamatprincipu izvēlējušies kvalitāti. Un patiesi ceru, ka nākamajos gados žūrijai būs vēl grūtāks darbs izvēlēties labākos.»

Andris Kronbergs: «Tas tiešām ir diezgan labs darbs, ko izdarījis pasūtītājs, — ar savu izpratni par mūsu upi Daugavu, par tās senleju. Tā ir laba zīme, ka atrodas cilvēki, kas par to domā!»

Jaunbūves ― sabiedriskas ēkas, daudzdzīvokļu ēkas

Biroju ēka Ķīpsalā, Matrožu ielā 15, Arhitektonika, arhitekti I.Lazdiņš, J.Kravalis, G.Barons, M.Dakteris, K.Suipe, piedaloties H.Sinkevičam

Žūrijas komentārs — Audrus Ambrass: «Ēka, kurā redzamas līdzības ar pašu balvu — ananāsu. [Smejas.]»

Ingurds Lazdiņš: «Sapratu, ka balva nav par arhitektūru, bet par līdzību dārzenim. [Smejas.] Ir liels pārsteigums būt tieši šajā grupā, kurā starp 16 darbiem ļoti daudzi citi ir pārsteidzoši un vērtīgi. Šis projekts radies konkursa rezultātā. Zinām, kāda ir konkursu prakse Latvijā, — reizēm uzvar viens, līgumu saņem cits arhitekts. Vēl biežāki gadījumi — līgumu noslēdz ar uzvarētāju, bet māja pēc tam izskatās pavisam savādāk. Šajā gadījumā ir realizēts konkursa priekšlikums, kas nav izmainījies vairāk kā par 3 procentiem. Pasūtītājam [RBSSkals] teikt lielu paldies būtu par maz — tā ir drosme izšķirties par atklāti neekonomisku risinājumu.»

Atzinības raksts — Majoru pamatskolas sporta laukums Jūrmalā, Substance, A.Dimiņš, B.Bārbale, piedaloties Kr.Leitim, G.Priedei, I.Dimantei

Žūrijas komentārs — Audrus Ambrass: «Gaisīga arhitektūra. Unikāla. Labs ārējais veidols, labi atrisināta iekštelpa. Kaut kas pilnīgi jauns. Ēka, kādu līdz šim nebijām redzējuši.» 

Arnis Dimiņš: «Nav daudz Latvijā tādu pašvaldību, kas, realizējot sporta infrastruktūras objektus, vienlīdz svarīgi vērtētu arī arhitektūru un pilsētbūvniecību. Jūrmalas pilsēta mūs ļoti atbalstīja.» 

Ražošanas ēkas

Tipogrāfija Britania Rīgas rajona Daugmales pagastā, Arhis, arhitekti A.Kronbergs, U.Jaunsubrēns, R.Saulītis

Žūrijas priekšsēdētājs Olegs Hamans: «Rūpniecība un ainava — tas vienmēr ir sarežģīts salikums. Mūs ieinteresēja iejūtīgā attieksme pret dabas ainavu. Šis projekts ir vēstījums nākotnes industriālajai arhitektūrai. Tā pasūtītājs ir pilnīgi traks cilvēks ar stipru gribu un skaidrību, ko vēlas, kas arī nodrošinājis ēkai tik augstu kvalitāti.»

Andris Kronbergs: «Tiešām, rūpniecības objekts un Daugavas senleja — tur bija ko padomāt! Jāpiekrīt, ka klients bija traks. Un tas ļāva mums uzbūvēt māju, kas 6 metrus ierakta kalnā. Tas ir nopietni. Jāpasaka paldies pasūtītājam. Mēs jau visu kaut ko varam izdomāt, bet viņam tas ir jāizdara!»

Jaunbūves — savrupmājas

Viensēta Pūcītes, Rīgas rajona Krimuldas pagastā, arhitektes Andra Šulce, Liene Griezīte 

Žūrijas komentārs — Jerži Gročulskis: «Arhitektūra nosaka dzīves kvalitāti. Tāpēc mājokļu arhitektūra ir ļoti svarīga, jo tā ietekmē ģimenes ikdienas dzīvi. Labi atrisināta ģimenes dzīves telpa sekmēs labas savstarpējās attiecības gan mājinieku starpā, gan arī viņiem ar apkārtējo vidi.» 

Pārbūves

Dzīvojamās ēkas rekonstrukcija Rīgā, Dzirnavu ielā 60/2, Sintija Vaivade_arhitekte, arhitekti S.Vaivade, L.Trule, D.Jurcāne, M.Urga, I.Jugbārde, I.Kalns

Sintija Vaivade: «Es ceru, ka mēs parādījām, ka Rīgā var būt ēkas, kuras nav tai tik ļoti raksturīgas, bet spēj pastāvēt pašas par sevi un priecēt citus.»

Atzinības raksts — Spīķera rekonstrukcija par viesnīcu un biroju ēku Liepājā, Vecā Ostmalā 40, Arhitekts Agris Padēlis—Līns, A.Padēlis—Līns, N.Piļāns, arhitekta asistents G.Ziņģis

Restaurācijas

Ziemeļkurzemes amatniecības centrs Amatu māja Ventspilī, Skolas ielā 3, Nams 3, arhitekti Ē.Cērpiņš, A.Ziemelis, A.Špaks, D.Zepa, I.Grīviņa

Žūrijas komentārs — Jerži Gročulskis: «Arhitektūrai jāpilnvaro nākotne, tāpēc ir svarīgi vēsturiskās ēkas vērtību atgriezt mūsdienu sabiedrībai!»

Ainavas, dārzi, teritorijas labiekārtošana, vides dizains

Ekotūrisma infrastruktūras attīstība ĪADT Ventas ieleja. Skatu tornis — lapene Pārventas parkā, Kuldīgā, Guntis Kalniņš

Iekštelpu dizains

Ventspils brīvostas prāmju termināla komplekss, Chilli, Vilmārs Terbets

Projekti un konkursa darbi, teritoriju un pilsētu plānošana

Sabiedriskā un dzīvojamā ēka Rīgā, Grēcinieku ielā 25, Arhis, arhitekti A.Kronbergs, R.Saulītis, D.Grāvere, arhitekta palīgi K.Šulcs, U.Jaunsubrēns, Ē.Miķelsons, J.Vizulis, A.Grīnbergs, I.Brediks, A.Dzenis

Speciālbalvas

Rīgas pilsētas gada balva arhitektūrā 2007 ― projektēšanas grupai Arhitektonika par biroju ēku Ķīpsalā
Rīgas pilsētas atzinība par veiksmīgu arhitektonisko risinājumu pilsētvides kontekstā — Birojam A
par Rīgas 1.Speciālās internātskolas rekonstrukciju
ISOVER ― Arhis arhitektiem par biroja ēku Rīgā, Duntes ielā 11
KNAUF  ― daudzstāvu dzīvokļu un biroju ēkas Šokolāde Rīgā autoriem, birojam Sīlis, Zābers & Kļava
Portāls ABC — Zaigas Gailes birojam par veiksmīgu darba gadu arhitektūrā
Žurnāls DEKO ― arhitekta Agra Padēļa—Līna komandai par spīķera rekonstrukciju viesnīcai un biroju ēkai Liepājā
Žurnāls Arhitektura i Dizain — savrupmājas Ādažu pagastā Freimaņi autoriem G.Sūniņam, E.Greidiņai
ELKE Mēbeles — labāko 2 interjeru autoriem — Vilmāram Terbetam par Ventspils brīvostas prāmju termināla kompleksa iekštelpu, kā arī A.Birjukovam, S.Matulei par biroju Rīgā, Audēju ielā 14
Grāmatnieku ģilde — vienīgajai ēkai ar grāmatām paredzētu vietu — vienģimenes dzīvojamai mājai Mārupē, Martas ielā 6, kuru projektēja A.Ģelzis, E.Lilienfelde [turpmāk šo balvu pasniegs ik gadu par labāko grāmatu izvietojumu ēkā]

Tehniskā komisija:

Jānis Alksnis, tehniskās komisijas priekšsēdētājs, Lielās balvas 2006 ieguvējs
Aldis Circenis, arhitekts, biroja dizaina centra COPPA valdes pārstāvis
Anita Antenišķe, arhitekte, RTU APF lektore
Inese Aizstrauta, arhitekte, Jūrmalas pilsētas domes deputāte
Kristīna Briķe, ainavu arhitekte, LAAB biedre
Regīna Bula, arhitekte, Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktora vietniece
Velta Holcmane, arhitekte, LAS atbildīgā sekretāre

Starptautiskā žūrija:

Olegs Hamans (Oleg Haman), komisijas priekšsēdētājs, Čehijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs
Jerži Gročulskis (Jerzy Grochulski), Polijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs
Tenu Laigu (Tōnu Laigu), Igaunijas Arhitektu savienības valdes pārstāvis
Audrus Ambrass (Audrius Ambrasas), Lietuvas Arhitektu savienības valdes pārstāvis
Jānis Alksnis, tehniskās komisijas priekšsēdētājs

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
35 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Juhanson The Great

Kā rāda A4D aptauja par labāko starp sabiedriskajām ēkām – ja balsotu A4D lasītāji, tad Ķīpasalas bundulis šai kategorijā ieņemtu vien 3.-4.vietu. Uzvarētājs, savācot 2,5-3 x vairāk balsu nekā tuvākie sekotāji, nepārprotami ir Majoru skolas sporta laukums. Bet nu – žurija no malas – tiem jau, kā saka, viss labāk redzams.

JaM

Pelnīta atzinība, bet vēletos vairak informācijas par Arhisa darbu, citadi pēc sesdienas publikacijām avīzēs pusei Latvijas jau šķiet, ka ilglaicīga arhitektūra ir ar zāli apstādīts jumts.

a.g.

interesē, kā ēkā jūtas cilvēki- darbinieki, vai viņiem uz āru ar kas redzams, vai skats tomēr aizsegts un visu dienu jāpavada saktoties aklās sienās vai uz tipogrāfijas mašīnām. Vācijā ir noteikums, ka telpās, kur logi nenodrošina tiešo skatu uz āru, tas ir pilnīgu apkārtējās vides redzamību (palodze 80cm) darbinieki nedrīkst strādāt ilgāk par 4 stundām dienā.

taigars

tieši tā! tāpēc gribētos uzzināt ko vairāk par šo ēku.

un darvas piliens par muzeja telpas izvēli, drāāusmīgi maziņa, atkal bija mīļi jāsaspiežās…

p.s. apsveicu visus apbalvotos 😉

jtd

Kaut kā nebūsi to Vācijas noteikumu līdz galam izlasījis. Ir gana daudz darba vietu, kur visiem skats pa logu nav iepējams ražošanas (u.c. darbību) tehnoloģijas dēļ. Galu galā visi lielveikali ir bez logiem. Gan LV, gan D.

Par šo objektu interesanti ir tas, ka gan te, gan uz planšetēm izstādē, gan grāmatiņā ir rādīts gandrīz tikai zaļais uzkalniņš … tiesa, stāsta, ka žūrija katru objektu apmeklējusi personīgi. Katrā ziņā, no šobrīd pieejamā materiāla man ir par maz informācijas, lai izteiktu jebkādu visaptverošu viedokli par šo ēku.

lurikis

a kads zin vai ta zurijai bija tas gods taj slepenaja objekta ielukoties, vai verteja tikai pec 4 bildem.

aizsnaudies slidotājs

Liekās, ka žūrija pamatā darbojās pēc bildēm, jo, piemēram, Majoru sporta laukumu tā klātienē apskatīja divas stundas pirms noslēguma ceremonijas!

indra ķempe

ieteicams izlasīt ne tikai komentārus, bet arī pašus komentējamos rakstus – tur viss ir: divas dienas saspringtā režīmā 4 ārzemju kolēģi – čehs, polis, igaunis un lietuvietis – jāņa alkšņa vadībā tika izvadāti pa latviju no ausmas līdz tumsiņai tā, ka raibs gar acīm meties un labi, ja paēduši pusdienas ap 17 pēcpusdienā… viņi arī sastapuši tipogrāfijas pasūtītāju / attīstītāju klātienē, no kurienes arī secinājumi par pilnīgi traku (arhitektūrai labajā nozīmē) personību, kādām pateicoties LIELĀS lietas notiek!

1ofme

Jāpiekrīt, ka skaļajai balvai šāds saspringtais divdiennieks nav nekāds baigais arguments. Pareizi – pilnīgi traks, jo tur nav logu! Un diez vai šādai slepenai iestādei tādi būtu vispār.

Interesanti būs, kad tūristu busi gribēs redzēt šo katakombu, skaidrs, ka iekšā netiks.

Bezvārds

…par tiem tipogrāfijas logiem. Skat. bildi.

http://www.arh…pe=4&id=81

muļķības

par ko jūs vispār runājat!

nomalas

Nu kā par ko? Mājai nav logu un durvju un tūristi brauc to skatīties, bet visi darbinieki iekšā smok bez gaisa un netiek neviens klāt, jo tas ir ārkārtīgi slepens un ar zemi apbērts objekts:)

Forši, ja ir diskusija, bet mazliet iedziļināšanās un līdz domāšanas arhitektu profesijai piedienētos gan…

....monēta

Kā jau teic te nav muļķību bet izstrādājums ko es jūs nevarat……..

ag

-lai nebūtu pārpratumi: visi minētie objekti ir ar ļoti labu dizainu, jo sevišķi drupu māja. Jaukas brīvdienas.

monēta

Nav ne slikti ne pārāk labi, bet priekš uzmetuma būs gana….

ingus

kā sauc labāko arhitektu

Juhanson The Great

Kā rāda A4D aptauja par labāko starp sabiedriskajām ēkām – ja balsotu A4D lasītāji, tad Ķīpasalas bundulis šai kategorijā ieņemtu vien 3.-4.vietu. Uzvarētājs, savācot 2,5-3 x vairāk balsu nekā tuvākie sekotāji, nepārprotami ir Majoru skolas sporta laukums. Bet nu – žurija no malas – tiem jau, kā saka, viss labāk redzams.

JaM

Pelnīta atzinība, bet vēletos vairak informācijas par Arhisa darbu, citadi pēc sesdienas publikacijām avīzēs pusei Latvijas jau šķiet, ka ilglaicīga arhitektūra ir ar zāli apstādīts jumts.

a.g.

interesē, kā ēkā jūtas cilvēki- darbinieki, vai viņiem uz āru ar kas redzams, vai skats tomēr aizsegts un visu dienu jāpavada saktoties aklās sienās vai uz tipogrāfijas mašīnām. Vācijā ir noteikums, ka telpās, kur logi nenodrošina tiešo skatu uz āru, tas ir pilnīgu apkārtējās vides redzamību (palodze 80cm) darbinieki nedrīkst strādāt ilgāk par 4 stundām dienā.

taigars

tieši tā! tāpēc gribētos uzzināt ko vairāk par šo ēku.

un darvas piliens par muzeja telpas izvēli, drāāusmīgi maziņa, atkal bija mīļi jāsaspiežās…

p.s. apsveicu visus apbalvotos 😉

jtd

Kaut kā nebūsi to Vācijas noteikumu līdz galam izlasījis. Ir gana daudz darba vietu, kur visiem skats pa logu nav iepējams ražošanas (u.c. darbību) tehnoloģijas dēļ. Galu galā visi lielveikali ir bez logiem. Gan LV, gan D.

Par šo objektu interesanti ir tas, ka gan te, gan uz planšetēm izstādē, gan grāmatiņā ir rādīts gandrīz tikai zaļais uzkalniņš … tiesa, stāsta, ka žūrija katru objektu apmeklējusi personīgi. Katrā ziņā, no šobrīd pieejamā materiāla man ir par maz informācijas, lai izteiktu jebkādu visaptverošu viedokli par šo ēku.

a.g.

jā, par tiem lielveikalu pārdevējiem un cilvēkiem, kas pavada veselām ģimenēm sestienas brīnišķīgajos lielveikalos Latvijā viedoklis ir stabils! Tas visiem liekas labi un normāli- kapitālisms taču- gribi strādā, gribi nestrādā, gribi sēdi, gribi nesēdi, jo pilsētas centrā taču bez Līvu laukuma un dažām kulta vietām grūti ko pasākt, smiltis pūš sejā!

lurikis

a kads zin vai ta zurijai bija tas gods taj slepenaja objekta ielukoties, vai verteja tikai pec 4 bildem.

aizsnaudies slidotājs

Liekās, ka žūrija pamatā darbojās pēc bildēm, jo, piemēram, Majoru sporta laukumu tā klātienē apskatīja divas stundas pirms noslēguma ceremonijas!

indra ķempe

ieteicams izlasīt ne tikai komentārus, bet arī pašus komentējamos rakstus – tur viss ir: divas dienas saspringtā režīmā 4 ārzemju kolēģi – čehs, polis, igaunis un lietuvietis – jāņa alkšņa vadībā tika izvadāti pa latviju no ausmas līdz tumsiņai tā, ka raibs gar acīm meties un labi, ja paēduši pusdienas ap 17 pēcpusdienā… viņi arī sastapuši tipogrāfijas pasūtītāju / attīstītāju klātienē, no kurienes arī secinājumi par pilnīgi traku (arhitektūrai labajā nozīmē) personību, kādām pateicoties LIELĀS lietas notiek!

lurikis

nu apbrinojami, ja nem vera ka bija jaapskata kadi 40 objekti tad divas dienas stradajot 20stundas sanak pa stunadai objekta, un ja vel pievieno kustibas atrumu distances un daudzus citus ierobezojosus faktorus (esana, gulesana, curasana utt) tad jasaka mus ir apmeklejusi jaunas eras humanoidi!!! labaja nozime!!!

1ofme

Jāpiekrīt, ka skaļajai balvai šāds saspringtais divdiennieks nav nekāds baigais arguments. Pareizi – pilnīgi traks, jo tur nav logu! Un diez vai šādai slepenai iestādei tādi būtu vispār.

Interesanti būs, kad tūristu busi gribēs redzēt šo katakombu, skaidrs, ka iekšā netiks.

Bezvārds

…par tiem tipogrāfijas logiem. Skat. bildi.

http://www.arh…pe=4&id=81

muļķības

par ko jūs vispār runājat!

nomalas

Nu kā par ko? Mājai nav logu un durvju un tūristi brauc to skatīties, bet visi darbinieki iekšā smok bez gaisa un netiek neviens klāt, jo tas ir ārkārtīgi slepens un ar zemi apbērts objekts:)

Forši, ja ir diskusija, bet mazliet iedziļināšanās un līdz domāšanas arhitektu profesijai piedienētos gan…

a.g.

-aiz gara laika, bet vispar jautājums ir plašāks- par diagnozi.

-vai tiešām krīze, jo ja otro, patiesībā trešo reizi g.balvu dod par ieraktu arhitektūru, vai "bezarhitektūru", jo drupu māja ir līdzīgs gadījums.

-varbūt tas ir reģionāls jautājums- būt brīvam no fasāžu, plānojuma, funkcijas vērtēšanas. Trauslie varēšanas un nevarēšanas aspekti. Varbūt tas ir patreiz dominējošās dekoratīvisma arhitektūras skolas novērtējums?

-nu pagalms noreikti rada perfektu rekreācijas ainavu…

....monēta

Kā jau teic te nav muļķību bet izstrādājums ko es jūs nevarat……..

ag

-lai nebūtu pārpratumi: visi minētie objekti ir ar ļoti labu dizainu, jo sevišķi drupu māja. Jaukas brīvdienas.

monēta

Nav ne slikti ne pārāk labi, bet priekš uzmetuma būs gana….

ingus

kā sauc labāko arhitektu

35
0
Lūdzu, komentējietx