23.martā Ventspils domē notika atklātā skiču konkursa Ventspils akustiskās koncertzāles projekta un Lielā laukuma labiekārtošanas priekšlikuma izstrāde otra darba prezentācija. 2.aprīlī konkursa žūrijas komisija sēdē, kas notiks Rīgā, no diviem arhitektu birojiem — Behnisch, Behnisch & Partner un Luhse & Tuhal — izvēlēsies Ventspils akustiskās koncertzāles projektētāju.
2005.gada novembrī Ventspils Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa Ventspilī noorganizēja starptautisku arhitektu un pilsētplānotāju plenēru Lielā laukuma Ventspilī telpiskā organizācija, labiekārtojums un perspektīvās koncertzāles arhitektoniskais veidols. Bez nākotnes redzējuma Lielā laukuma attīstībai plenērā tika meklēta arī vīzija šai pilsētvidei atbilstošas, reizē to akcentējošas koncertzāles arhitektūrai.
Plenērā, kurā piedalījās 9 arhitektu komandas — Behnisch, Behnisch & Partner (Vācija), Erick van Egeraat associated architects (Nīderlande), FKL architects (Īrija), Forma (Lietuva), Luhse & Tuhal (Igaunija), kā arī 4 biroji no Latvijas: Venta Didrihsona arhitektūras studija, INDIA, Sarma & Norde, J.Pogas birojs, uzvarēja vācieši Behnisch, Behnisch & Partner. Otro vietu ieguva kaimiņvalsts kolēģi Luhse & Tuhal, kas sekmīgi strādā pie koncertzāļu projektēšanas Igaunijā. Abi «saņēma piedāvājumus piedalīties konkursā par skiču projekta izstrādāšanu Lielā laukuma labiekārtojumam un iecerētajai koncertzālei,» (Inženieris, 8.12.2005) lai gan 2007.gada 26.marta paziņojumā presei Izvēlēsies Ventspils akustiskās koncertzāles projektētāju lasāms: «ar viņiem tika noslēgts līgums par skiču priekšlikuma izstrādi.» «Plenērs bija neatkarīga [no konkursa — IĶ] sastāvdaļa, lai soli pa solim nonāktu pie tālākiem kvalitatīviem rezultātiem,» komentē Ventspils galvenā arhitekte Daiga Dzedone.
Kā informē koncertzāles projekta pasūtītājs, Ventspils Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks, gadu vēlāk — 2006.gada septembrī tapa nolikums atklātam konkursam Ventspils akustiskās koncertzāles projekta un Lielā laukuma labiekārtošanas priekšlikuma izstrāde divās kārtās, kas ierasti kā ikkurš valsts vai pašvaldības pasūtījums 14.oktobrī izsludināts ar publikāciju Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā: «Ņemot vērā lielo iepirkuma cenu, IUB to nosūtīja arī uz ES konkursu organizēšanas mājas lapu.»
Lai iegūtu labāko iespējamo priekšlikumu ar speciālu Ventspils domes lēmumu tika izveidota iepirkumu komisija, kurā darbojas Ventspils mērs Aivars Lembergs, viņa pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš, izpilddirektora vietnieks Aldis Ābele, Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs Māris Bože, Domes arhitekte infrastruktūras attīstības jautājumos Ieva Vanaga, Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks un Kultūras centra direktore Valda Gulbe, kā arī pieaicinātie eksperti — Ventspils galvenā arhitekte Daiga Dzedone, LAS priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs, arhitekti Juris Skalbergs, Juris Poga, Andis Sīlis un Ventspils pilsētas un rajona koru virsdiriģents Ivars Cinkuss.
Konkurss iesākās ar pretendentu kvalifikācijas atlases kārtu (līdz 2006.gada 16.novembrim). Dokumentācija tika saņemta tikai no diviem plenērā uzvarējušajiem arhitektu birojiem, un abi arī ieguva tiesības izstrādāt skiču projektu (līdz 2007.gada 28.janvārim).
Konkursa otrajai kārtai darbus iesniedza gan vācu birojs Behnisch, Behnisch & Partner, gan igauņi Luhse & Tuhal. 8.februārī Ventspils domē notika konkursa darba grupas sanāksme, kuras laikā saņemtos projektus izskatīja žūrijas komisijas pārstāvji un pieaicinātie eksperti, kā arī Rīgas koncertzāles projekta vadītājs Deniss Piļkēvičs. Rezultātā tika sagatavoti ieteikumi žūrijas komisijas turpmākajam darbam, bet projektu autori aicināti veikt projektu papildināšanu. 16.martā vēl papildus precizētos projektus konkursa darba grupai Ventspils domes telpās izrādīja igauņu arhitekti Luhse & Tuhal, 23.martā — Behnisch, Behnisch & Partner. «Pašlaik notiek šo abu pretendentu piedāvājumu izvērtēšana gan pēc saimnieciski izdevīgākās iepirkuma metodes, gan strādājot žūrijas komisijai un ekspertiem,» tā Andris Kausenieks. 2.aprīlī plānots vērtēšanu pabeigt, paziņojot uzvarētāju, ar kuru pēc publiskās apspriešanas procedūras tiks slēgts līgums par tehniskā projekta izstrādi.
Laikam tomēr nāksies atkārtot daudz daudz reižu, kamēr visi iegaumēs:
NAV NEakustisku zāļu, telpu, ēku.
Ja ir gaiss un ir skaņas avots, tad akustikas likumi darbojas. Domāju, ka akustikai jāpievērš vajadzīgā uzmanība ikdienā, ne tikai pirmo reizi Latvijas vēsturē ceļot koncertzāles.
Pievienojos Arturam:
– citādi sanāk, ka varētu teikt, ka ir arī fiziskās… gravitācijas zāles, … kādas vēl varētu izdomāt? … tā teikt, atvasinot no īpašībām un fizikas likumiem… 🙂
Apvienojot WAT un akustikas speciālista Artūra Pērkona teikto, var secināt:
– lai rastos skaņa, ir vajadzīgs gaiss, kuru vajag iesvārstīt.
– lai pastāvētu konkurss, vajadzīga normāla demokrātiska sistēma jeb "gaiss".
Ventspils koncertzāles gadījumā konkursa norise liecina par privāta Pasūtītāja organizētu "pasākumu", nevis pašvaldības organizētu konkursu.
Bet vai tad Ventspils dome nav privāts kantoris 😀
vel tik jaatgadina ka privats kantoris tiek uzturets no musu nodokliem (daleji)
Bet vai tad Ventspils dome nav privāts kantoris 😀
vel tik jaatgadina ka privats kantoris tiek uzturets no musu nodokliem (daleji)
LAS vadošās personas – Sergejs Ņikiforovs, Juris Skalbergs, Juris Poga, Andis Sīlis . Un "ATKLĀTAIS KONKURSS Ventspils akustiskās koncertzāles projekta un Lielā laukuma labiekārtošanas priekšlikums izstrāde divās kārtās", kurā piedalās tikai Behnisch, Behnisch & Partner ,Luhse & Tuhal . Kaut kā jocīgi šie paši cilvēki panesen organizē LAS’ā diskusijas par konkursu nebūšanām, bet tajā pašā laikā piedalās Ventspils koncertzāles žūrijas komisijā, kurā formāli jau viss ir itkā kārtībniekā izsludināts , bet faktiski noticies(metodiski un kārtīgi noorganizēts) ir pasūtījuma vai slēgtais konkurss uz plenēra rezultāta bāzes, vai tad cunftes vadītāji nevarēja Ventspils pasūtītājiem ieteikt korektāku konkursa formulējumu, it sevišķi, ja likumdošana… Lasīt vairāk »
Laikam tomēr nāksies atkārtot daudz daudz reižu, kamēr visi iegaumēs:
NAV NEakustisku zāļu, telpu, ēku.
Ja ir gaiss un ir skaņas avots, tad akustikas likumi darbojas. Domāju, ka akustikai jāpievērš vajadzīgā uzmanība ikdienā, ne tikai pirmo reizi Latvijas vēsturē ceļot koncertzāles.
Pievienojos Arturam:
– citādi sanāk, ka varētu teikt, ka ir arī fiziskās… gravitācijas zāles, … kādas vēl varētu izdomāt? … tā teikt, atvasinot no īpašībām un fizikas likumiem… 🙂
Apvienojot WAT un akustikas speciālista Artūra Pērkona teikto, var secināt:
– lai rastos skaņa, ir vajadzīgs gaiss, kuru vajag iesvārstīt.
– lai pastāvētu konkurss, vajadzīga normāla demokrātiska sistēma jeb "gaiss".
Ventspils koncertzāles gadījumā konkursa norise liecina par privāta Pasūtītāja organizētu "pasākumu", nevis pašvaldības organizētu konkursu.