Starptautiskā arhitektu semināra dalībnieki par atbilstošāko vietu jaunās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecībai Rīgā ieteikuši AB dambi, teritoriju Uzvaras parkā un Andrejsalu. Par to ziņo RDPAD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dana Hasana.
Diskusijās klātesošie arhitekti izteikti nosliecās uz AB jeb Valdemāra dambja apbūvēšanu, pārējās novietnes uzskatot par pārāk nomaļām vai neatbilstošām. Sarežģītības dēļ par nepiemērotu sarunās tika atzīta arī Andrejsalas teritorija, taču RD un KM pārstāvji noslēdzot semināru, piedāvāja kopsavilkumu, kurš ietvēra divus scenārijus — AB dambja un Uzvaras parka teritorijas Āgenskalna līča tuvumā rezervēšanu, kā arī Andrejsalas rezervēšanu muzeja un koncertzāles celtniecībai.
Arhitekti no 11 pazīstamiem arhitektu birojiem vērtēja piecas RD piedāvātās vietas:
AB jeb Valdemāra dambi
Krāmu tirgus teritoriju starp Turgeņeva, Maskavas, Gaiziņa un Prāgas ielu
Andrejsalu
Grāpju pussalu
Uzvaras parka teritoriju starp Grīna bulvāri, Bāriņu un Slokas ielu
Atklāts skiču konkurss tiks izsludināts 40 dienas pēc lēmuma par vietu pieņemšanas.
Izvērstā vietu analīze kopā ar ārvalstu arhitetiem parāda, ka viņu interese ir veikt vingrinājumu tādā pilsētas telpas daļā, kas būtu pēc iespējas nozīmīgāka un jebkuram uztverama pēc pirmā pieprasījuma, t.i. vismaz kopā ar vēsturisko siluetu Daugavas koptelā. Tātad – uz AB dambja vai Andrejsalā.
Šai nostādnei pilnīgi pievienojos.
Tikai šāda veida būvei būs skanējums. Slikts vai labs – to redzēsim.
Semināra nobeigumā formulētais scenārijs Nr2 – būvēt abas ēkas Andrejsalā – dalībniekiem bija diezgan liels pārsteigums. Maigi izsakoties – RD un KM pārstāvji izteikti brīvi interpretēja reizēm izskanējušos viedokļus par šīs vietas iespējamo izmantošanu tālā nākotnē. Un ignorēja vairākkārt uzsvērto – pie šīs dienas stāvokļa, kad teritorijai nav iespējams normāli piekļūt, tajā funkcionē kokmateriālu pārkraušanas biznes, graudu elevātori, rīpnieciskas nozīmes dzelzsceļa atzars un vairākas ofisu ēkas, kā ari nav atrisināti tuvumā paredzēto Hanzas pārvada un krastmalas transporta reģenerācijas projekti, uzsākt konkrēto kultūras celtņu pirmsprojekta pasākumus ir priekšlaicīgi. No otras puses – ir saredzama kādu citu investoru iniciēta intrese šo rajonu… Lasīt vairāk »
blin, sūds ar tiem scenārijiem, tāpat gan jau būs laiks i visu sabojās! kas kretinē – i latviešu arhitekti bāleliņi! pa visu semināru tik 2i cilvji no .lv puses spēja ARGUMENTĒTI izklāstīt savu viedokli! kaukāc sviesc!!! pat ne sviesc, vienkārši PISEC!!!!!!! neatceros kurš no angļu mēlēm runājošiem viediem to sāka, bet vecītis, kurš pirmais ieminējās, ka muzejam un koncerthallei vajadzētu būt vienai ēkai (jo tas ir lielāks un interesantāks izaicinājums arhitektam), dabūja pretī Timofējeva argumentu: tā nebūs labi! Onka gan biki šokēts ievilka elpu i teica: i don’t agree!!! uz ko dabūja Timofējefa frāzi nr.2: nē. nebūs labi! Blaaaaaaaaaaaa! Pēc… Lasīt vairāk »
Velns, cik ambiciozi neattīstīta un neirastēniski kaislīga ir jauno projektantu purkšķešana ! Kur tu, sīkais, pēc tavam tu biji aizgājis, uz būvmākslas erudītu, tas sirdsapziņas un prata salidojumu, vai ? Normals nekustama īpašuma spekulantu un politisko korumpantu angažēts tusiņš, to rokaspuišu sarīkots sabiedrības maldināšanas (krāpšanas) nolūkos. Aizmirsās kur un kad dzīvo. Nu nekas jaunībā piedodamams, bet vispār to nesaprot tikai nac. idejas pārņemtie analfabēti un neattīstītie modernisti, vai arī slavas un darba alkstošie ārzemnieki ? stāsts vecs kā pasaule, vai tiešam jaizskaidro ?
ir ok.. tiešām nezināju, ka tiem velna somiešiem ir tāda pat logoshēma ar it kā gliemežvāku 🙂 tad jau iznāk, ka nevis szk ncc, bet ncc un somieši szk logo uzlikuši 😉 skan dīvaini, bet fakts kad 1reiz rakstīju – arī nezināju vēl tā konkursa rezultātus – tad nu apsveicu! – jums (szk) ir krupno paveicies :)) bet sevišķi pārsteidzoša izskatās tā somu otrā vieta – nu tāds oldskūls.. kaut ko tādu būvēt XXIgs. būtu tiešām noziegums faktiski jājautā būtu – uz ko īsti vērtēšanā skatījās pilsētas pārstāvji?? dambis, pujāts, strancis..un poga arī iedziļināšanās vērts izrādījās f.l.tadao darbs – tiešām… Lasīt vairāk »
oooopss..aizmirsu ielogoties, tāpēc "konkurss" vietā jālasa "ingurds lazdiņš" 🙂
nebai jau 3.scenārijs koncertzālei…:)
ja par runātājiem, tad no latviešu puses labāk par visiem arhitektiem Latviju pārstāvēja Daniels Pavļuts, tiešām labs profesionālis.
nu nu, tas, ka viens tēlo baigo angļu akcentu un koncetrējas uz to, lai parādītu, ka ir no augstākajiem ešeloniem, nenozīmē kompetenci. Kopumā tomēr piekrīto googoo, jo, lai arī asi, viņš situāciju raksturoja visumā precīzi. Vienīgā nelaime, googoo nebija klāt otrajā grupā tumšajā telpā, tur gan vietējie labā angļu mēlē izteicās, gan arī stārkitekti ļoti labi runāja. Faktiski tas arī bija vislabākais, jo tur sēdēja Coop Himmelblau, Snohetta, Future Systems un citi smagā gala pārstāvji. Piekrītu arī tam, ka Hodžkinsona un Timofejeva dialogs bija vairāk nekā infantils. Man, piemēram, bija kauns. KAUNS, par kaut kāda sīka funkcionārīša un pseidoarhitekteļa muldēšanu… Lasīt vairāk »
ja šedevrs patiešām būtu šedevrs, uzlabotu arī krūmus un paceltu to vērtību arī materiālajā ziņā.
bet ..;
un jācer, ka uzvaras parkam šoreiz briesmas iet secen.
es jau nu gan esu par to, lai parks paliek parks, jo vispār jau žigli varētu visu tur aizbūvēt. Labāk lai paaug vēl tur tie koki gadus 10-20.
Kad ķīpsalā parādīsies tie piecdesmituncikturstāvīgi e – sk. slaveno "vīziju" – tad jau koncertzāle + muzejs (+autostāvvietas;)) kā reizi iederēsies kaut kur tur apakšā – citādi šāds tāds knipucītis lāgā neizskatīsies – zelta griezums nesanāks… nu bet koki jau tāpat iznīks no saules gaismas trūkuma. Viss notiksies, kam jānotiek.
Jocīgi, ko tad neuzaicināja Frenku G., briļļainais "mūziķis" pieminēja viņa darbinājumu Bilbao vairākkārt… un viņš pārstāvēja KM oficiālo viedokli, vai ne? Urā, mums vajag tādu pašu , tikai sarkanbaltsarkanu, un daugavai pa vidu!
DIENAS BIZNESS Nr.211 Otrdiena, 2004.g. 2.novembris "Šlesers atbrīvo Andrejsalu" Apakšvirsraksti: "Meklē risinājumus", "Miljoniem lieli izdevumi", "Objekti traucēja" "Vērtība kāptu debesīs". Citāts: "A.Šlesers vasarā aizstāvēja ideju par ostas darbības novirzīšanu tuvāk jūrai un atbrīvojot Andrejsalu, kurā varētu tikt veidota ne vien dzīvojamā, atpūtas un darījumu apbūve, bet arī jaunā koncertzāle. (…) transformējot zemes izmantošanas mērķus Andrejsalā, vidējā zemes vērtība var sasniegt 500Ls/m2 jeb kopā ap 170milj.ls. Ņemot vērā, ka potenciāli apbūvējami ir 60% teritorijas, kopējā ēku tirgus vērtība Andrejsalā varētu sasniegt 600 milj.Ls." "Uzņēmuma valdē darbojas.. Viestura Koziola un A.Šlesera darījumu partneris (…) un A. Ameriks." Tie, kuri te bubina, var… Lasīt vairāk »
zināmā mērā jau tomēr interesē gan, ko viņi tur spriedelē, jo ne visi ir dzimuši mantas raušanas un uzkrāšanas zīmē.
Doma protams pareiza, bet šo Šlesera kunga pa gabalu ieraugāmo mērķi nevajag uztvert kā kādu baigo pēkšņo atklāsmi. Tam jau domātas oficālās architektu organizācijas un pārējās sab.org., kurām būtu jānorāda, ka naf ko jaukt privātu naudu, t.i. merkantīlo interesi ar Valsts naudu, vai jaukt labu arhitektūru ar pliku peļņu. Bet ja jaukt kopā gribas, tad vajag jau no paša sākuma spēlītes noteikumus paziņot. Problēma protams ir – noteikumus zin daži, pārējie spriež par to : "apsegt" akmens tiltu ar plēvi ziemā un pūst siltu gaisu, vai izmanot ko nepārduramu :)))
domājot par katra atsevišķā objekta iespējamo novietni, būtu jāņem vērā īpatnība, ka muzejam vislabāk atrasties novietnēs centra rekreācijas zonas tiešā tuvumā – lai katrs pilsētnieks, kam vien būtu kaut minimāla interese, varētu laiskā brīvdienas pastaigā līdz muzejam kājām nonākt; turpretim uz koncertzāli, kā zināms, kājām daudzi vakarā iet nemēģinātu, un arī sabiedriskais un taxometru transports Rīgā vēl ilgi nebūs tik attīstīts, kā Londonā, piemēram, kur tieši arī ērti uz koncertu ar savu auto nebraukt – tātad arī bez lielām autostāvvietām var iztikt (?)..citādi varētu kaut vai metro staciju uz jauno dubultkompleksu atvērt; par apvienošanu vēl – spoži izskanēja viesarhitektu vairākkārt… Lasīt vairāk »
Ja sabērtu kaudzē visu šo komentāru sāli pēc būtības, atmetot konkrētos uzvārdus, iznāktu nekas cits kā Liepājas koncertzāle. Jo: 1. pirms starptautiskā konkursa sludināšanas mūsējie vieni izdiskutēja 2. pilsētbūvnieciskos aspektus novietnēm ? kāpu krūmos vai centrā – izlēma CENTRĀ 3. ēkas f-jas – ar koncertzāli vien atpelnīt, uzturēt ir nereāli, attachmentā dažādas kultūras nišas – tātad MULTIFUNKCIONĀLA 4. koncertzāles arhitektūra – pilsētas ZĪME 5. pat proporcija – mūsējie un PR trusīši – 1:4 Tāda atpakaļgaitas teorēma, ar kuru pierāda, no kurienes nāca vārdu salikums 2004 – koncertzāles konkurss ? KK. Liepāja iepauzē bezmaksas autortiesībās, kamēr sāncensībā sakarsusī Latvija kopē KK… Lasīt vairāk »
Izvērstā vietu analīze kopā ar ārvalstu arhitetiem parāda, ka viņu interese ir veikt vingrinājumu tādā pilsētas telpas daļā, kas būtu pēc iespējas nozīmīgāka un jebkuram uztverama pēc pirmā pieprasījuma, t.i. vismaz kopā ar vēsturisko siluetu Daugavas koptelā. Tātad – uz AB dambja vai Andrejsalā.
Šai nostādnei pilnīgi pievienojos.
Tikai šāda veida būvei būs skanējums. Slikts vai labs – to redzēsim.
Semināra nobeigumā formulētais scenārijs Nr2 – būvēt abas ēkas Andrejsalā – dalībniekiem bija diezgan liels pārsteigums. Maigi izsakoties – RD un KM pārstāvji izteikti brīvi interpretēja reizēm izskanējušos viedokļus par šīs vietas iespējamo izmantošanu tālā nākotnē. Un ignorēja vairākkārt uzsvērto – pie šīs dienas stāvokļa, kad teritorijai nav iespējams normāli piekļūt, tajā funkcionē kokmateriālu pārkraušanas biznes, graudu elevātori, rīpnieciskas nozīmes dzelzsceļa atzars un vairākas ofisu ēkas, kā ari nav atrisināti tuvumā paredzēto Hanzas pārvada un krastmalas transporta reģenerācijas projekti, uzsākt konkrēto kultūras celtņu pirmsprojekta pasākumus ir priekšlaicīgi. No otras puses – ir saredzama kādu citu investoru iniciēta intrese šo rajonu… Lasīt vairāk »
Kādreiz Nac.bibl. projektu uzsāka ar tādu pašu mērķi, kādu dzirdēju pieminam piektdienas diskusijā – radīt arhitektoniski augstvērtīgu, starptautiski atpazīstamu ēku. + kontektstā ar vecpilsētas siluetu, + pie ūdeņiem, + atrisinot akūtu funkcionālo nepieciešamību.
Moderators diskusiju kopsavelkot, par vissaistošāko nosauca AB dambi, ienāca Kronbergs un pateica, ka jau sen tur kaut ko tādu efektīgu un nozīmīgu redzot.
Un es vēl toreiz pie sevis nodomāju – tāpat jau sen mēs redzam bibliotēku stāvam.
Nu pasakiet, kurš to neredz?!
Tas nebija par to, ka AB dambis der vai neder. Tas bija par to, ko redz un neredz.
blin, sūds ar tiem scenārijiem, tāpat gan jau būs laiks i visu sabojās! kas kretinē – i latviešu arhitekti bāleliņi! pa visu semināru tik 2i cilvji no .lv puses spēja ARGUMENTĒTI izklāstīt savu viedokli! kaukāc sviesc!!! pat ne sviesc, vienkārši PISEC!!!!!!! neatceros kurš no angļu mēlēm runājošiem viediem to sāka, bet vecītis, kurš pirmais ieminējās, ka muzejam un koncerthallei vajadzētu būt vienai ēkai (jo tas ir lielāks un interesantāks izaicinājums arhitektam), dabūja pretī Timofējeva argumentu: tā nebūs labi! Onka gan biki šokēts ievilka elpu i teica: i don’t agree!!! uz ko dabūja Timofējefa frāzi nr.2: nē. nebūs labi! Blaaaaaaaaaaaa! Pēc… Lasīt vairāk »
hihi, nomierinies un "argumentēti" paud savu viedokli – viens vai divi apjomi uc. Un varbūt arī pašam pieleks, ka var būt ok gan tā, gan šā. To jau metri mala no paša sākuma – par maz informācijas, nav pilsētbūvniecības risinājumu, lai kautko teiktu. Personīgi es ar lielām mokām vispār sagaidīju pasākuma beigas, jo ne jau tur kas tika lemts, attīstības departamentam vajadzēja formālu iemeslu – atsaukties uz ārzemju gudriniekiem.. Produktīvākas bija kuluāru sarunas, un ja gribat zināt – viesu "ar praktisku pieredzi" domas un argumenti bija apmēram 50 pret 50, mums ar A.K. likās iespējams abus apjomus izvietot uz dambja,… Lasīt vairāk »
šis stāsts jau nau par krekliem, bet gan par sirdsapziņām 🙂 ja palasa, ta man jau ne tā sāpe par to vai viens vai 2i apjomi, bet par to, ka nemāk tauta runāt, nemāk (moš AF starp priekšmetiem vaik kādu aktiermākslas stundu iemest?)!!! ja par vienu vai 2iem: es par vienu!!! jo: – lielāks izaicinājums – kā to visu salikt saorganizēt un… semantizēt (© erv. tim.) – mārketings – kāpēc shoppingcentriem attachmentā liek kino i sporta zāles? pareizi – lai tie, kas iet uz jamām aktivitātēm, pie reizes veiktu shoppingu, bet tie, kas iet shoppot, lai pie reizes aizskrien nodzīt… Lasīt vairāk »
Personīgi googoo. Mēģini, lūdzu, nelietot tik daudz lamuvārdus. Negribētos šēit redzēt delfu tīņu tusiņu.
ok, mok pa šerpu (lai gan no otras puses – vārds "dirsa" ir gana tautisks i folklorai neatņemams, bet vārds "pisec" tulkojumā no krievu valodas nozīmē tik vien kā polārlapsa)
stingra valodiņa jau nau tas, kas padarītu šo vietu par DELFIEM. tur visa pamatā ir komentētāju spēja analizēt nevis iepriekšējā rakstītāja tekstu, bet gan apcerēt viņa vecumu, prāta spējas un sexuālo orientāciju! par to būtu vairāk jāsatraucas!
Velns, cik ambiciozi neattīstīta un neirastēniski kaislīga ir jauno projektantu purkšķešana ! Kur tu, sīkais, pēc tavam tu biji aizgājis, uz būvmākslas erudītu, tas sirdsapziņas un prata salidojumu, vai ? Normals nekustama īpašuma spekulantu un politisko korumpantu angažēts tusiņš, to rokaspuišu sarīkots sabiedrības maldināšanas (krāpšanas) nolūkos. Aizmirsās kur un kad dzīvo. Nu nekas jaunībā piedodamams, bet vispār to nesaprot tikai nac. idejas pārņemtie analfabēti un neattīstītie modernisti, vai arī slavas un darba alkstošie ārzemnieki ? stāsts vecs kā pasaule, vai tiešam jaizskaidro ?
tas onka, ar kuru blakus sēdējām un ne tik daudz atnācām, starp citu, ir arī vecā ringa pašā pašā galā vienu komentu beigās pierakstījis..tā kā – varat moš’ padiskutēt..
pie stila gan vajadzētu piedomāt
Komentārs izklausās prātīgs. Vai vārdiņš "diletants" nozīmē ne-arhitekts? Tad vēl jo interesantāk. Kādi priekšlikumi sarunas formai?
un, ja nu viņš TEV neiepatīkas?..faktiski, ir aizdomas, ka JAU nav iepaticies, bet citā reizē
mājiens uz to, ka vajadzētu pievērsties arhitektūrai beidzot, ja sanāk, un beigt kapāties savā starpā un par politiku un ietekmēm
starp citu: kā saprast logotipu NCC uz SZK planšetēm ARHITEKTŪRAS un pilsētbūvniecības konkursā par Hanzas/Skanstes rajona attīstību??
STARP CITU ĻOTI LABS JAUTAJUMS.
Uzliec brilles. NCC logo bija uz somu arhitektu planšetēm (laikam tāpēc, ka ncc uzaicinātie). Uz mūsējām ir tikai "SZK" logo visā savā godībā.
ir ok.. tiešām nezināju, ka tiem velna somiešiem ir tāda pat logoshēma ar it kā gliemežvāku 🙂 tad jau iznāk, ka nevis szk ncc, bet ncc un somieši szk logo uzlikuši 😉 skan dīvaini, bet fakts kad 1reiz rakstīju – arī nezināju vēl tā konkursa rezultātus – tad nu apsveicu! – jums (szk) ir krupno paveicies :)) bet sevišķi pārsteidzoša izskatās tā somu otrā vieta – nu tāds oldskūls.. kaut ko tādu būvēt XXIgs. būtu tiešām noziegums faktiski jājautā būtu – uz ko īsti vērtēšanā skatījās pilsētas pārstāvji?? dambis, pujāts, strancis..un poga arī iedziļināšanās vērts izrādījās f.l.tadao darbs – tiešām… Lasīt vairāk »
oooopss..aizmirsu ielogoties, tāpēc "konkurss" vietā jālasa "ingurds lazdiņš" 🙂
par ko jūs te vispār runājat?
Runājam par tikko notikušo projektu aizstāvēšanu – attīstības priekšlikums bijušās preču stacijas teritorijai starp Hanzas, Skanstes, Sporta un P.Brieža ielām. Uzaicināts, apmaksāts konkurss. Rīkotājs un galvenais investors – Aizkraukles banka. Varbūt vajadzētu vienoties ar klientu par projektu publicēšanu A4D?
nebai jau 3.scenārijs koncertzālei…:)
Jāa, ir jau doma, ka vajag, šodien parunāsim, bet kāpēc viss šitais pie koncertzālēm? Nenobīdamies no tēmas, ja! (kaut gan… tā jau izsmelta, veca ziņa, kā saka)
bnlin ! Tiešam uzliec brili
.lv arhitektūrā kaukā baiki dominē vēlme savu mākslas darbu iecept perfekti siltā vietiņā (mol` parks, ab dambis, vēl kāc zaļums), aber apgūt sū…….s vietas (kā citur pasaulē) negrib ne viens!
KĀPĒC???
Atbildu. Ja būtu paklausījies ilgāk, tad uzzinātu muzejistu un muzikantu strikto viedokli – vienu reizi ceļam tādas ēkas – attiecīgi pamatuzdevums padarīt tās pieejamas utt to lietotājiem, nevis izmantot neattīstītu rajonu developēšanai. To var atļauties bagātāki un ne jau ar vienīgās koncertzāles/muzeja ēkas palīdzību. Savukārt KM skandināja, ka Rīga esot izslāpusi pēc pasaules līmeņa šedevra… Vai tad krūmos to liksim?
Riktīgi labi bija redzama pieticāgā latvieša daba, kad, piektdien pa dienu, uz lūgumu par koncertzālei piemērotāko novietni beidzot viedokli piekrita izteikt A.S., kurš saķertu galvu sāka īdēt, ka Latvija ir maza Valsts, ka uz doto brīdi Mums jau ir pietiekoši daudz attīstību paredzoši projekti un naudas pilsētai vairs nav un nebūs ar. Man likās, citi uzaicinātie arhitekti to varēja arī nesaprast un pat samulst. Vainīgs jau nav jaunais arhitekts Sīlis, bet pastāvošā iekārta ar visām tai raksturīgajām negācijām un mums ietrennēto mazvērtības kompleksu (kas bieži vien atspoguļojas arhitektūrā), vai ne? Paldies organizētājiem, kas ritkīgi dabūja norauties, lai mums būtu par… Lasīt vairāk »
Khe! Vari saukt to par īdēšanu. Man gan drīzāk piemērojams liekas formulējums – bezatbildīga un nekompetenta valsts finansiālo iespēju neapzināšanās. Neviena bagātā pilsēta pasaulē nav spējusi pavilkt šādu objektu vienlaicīgu realizēšanu. Tad nu mēs viņiem parādīsim! Ko? – savu stulbumu un provinciālismu, cerot uz mistiskām eiropas zelta atradnēm. Konkurence pilsētu līmenī pastāv visur (t.i – nevienam eiropā nav vajadzīga tūristus nosmeļoša Rīga). Jeņķiem varbūt ir pa kādam piķainam Gugenheimam, Kopenhāgenas operas investors arī bija privātpersona utt. Mēs gan šādi izpildoties zemi ēdīsim vēl 30 gadus, tai skaitā Tu saulīt un tavi bērneļi, kam pilsētas kredīti būs jāatmaksā. Stāri kuluāros stāstīja… Lasīt vairāk »
ka tik nesanāk tie KRŪMI, kuru dēļ mežs nav redzams 🙂 diez vai peckham biblene būtu daudz ieguvusi, ja tā būtu uz AB dambja vai kādā parka viducī, bet nevis vienā no nabadzīgākajiem londonas rajoniem. ja valsts nav tik bagāta, lai rūpētos par pilsētas rajonu attīstību, tad lai tā vairs nekad nebrīnas par to, ka investori seko KM piemērām un aizbūvē parkus, skvērus…. šī ir lieliska iespēja valstī BEIDZOT kaut ko mainīt, lai tā tiešām būtu EIROPAS pilsēta, bet…. laikam jau šis projekts tik vien būs kā populistisks izlēciens, lai iegravētu savu vārdu kādā plāksnīte, a uz pārējo… dziļi uzd……… Lasīt vairāk »
ja par runātājiem, tad no latviešu puses labāk par visiem arhitektiem Latviju pārstāvēja Daniels Pavļuts, tiešām labs profesionālis.
nu nu, tas, ka viens tēlo baigo angļu akcentu un koncetrējas uz to, lai parādītu, ka ir no augstākajiem ešeloniem, nenozīmē kompetenci. Kopumā tomēr piekrīto googoo, jo, lai arī asi, viņš situāciju raksturoja visumā precīzi. Vienīgā nelaime, googoo nebija klāt otrajā grupā tumšajā telpā, tur gan vietējie labā angļu mēlē izteicās, gan arī stārkitekti ļoti labi runāja. Faktiski tas arī bija vislabākais, jo tur sēdēja Coop Himmelblau, Snohetta, Future Systems un citi smagā gala pārstāvji. Piekrītu arī tam, ka Hodžkinsona un Timofejeva dialogs bija vairāk nekā infantils. Man, piemēram, bija kauns. KAUNS, par kaut kāda sīka funkcionārīša un pseidoarhitekteļa muldēšanu… Lasīt vairāk »
ja šedevrs patiešām būtu šedevrs, uzlabotu arī krūmus un paceltu to vērtību arī materiālajā ziņā.
bet ..;
un jācer, ka uzvaras parkam šoreiz briesmas iet secen.
nu bet kāpēc briesmas? Kas tieši tagad Uzvaras parkā ir tik skaists, ka to būtu grēks sabojāt?
es jau nu gan esu par to, lai parks paliek parks, jo vispār jau žigli varētu visu tur aizbūvēt. Labāk lai paaug vēl tur tie koki gadus 10-20.
Kad ķīpsalā parādīsies tie piecdesmituncikturstāvīgi e – sk. slaveno "vīziju" – tad jau koncertzāle + muzejs (+autostāvvietas;)) kā reizi iederēsies kaut kur tur apakšā – citādi šāds tāds knipucītis lāgā neizskatīsies – zelta griezums nesanāks… nu bet koki jau tāpat iznīks no saules gaismas trūkuma. Viss notiksies, kam jānotiek.
Jocīgi, ko tad neuzaicināja Frenku G., briļļainais "mūziķis" pieminēja viņa darbinājumu Bilbao vairākkārt… un viņš pārstāvēja KM oficiālo viedokli, vai ne? Urā, mums vajag tādu pašu , tikai sarkanbaltsarkanu, un daugavai pa vidu!
DIENAS BIZNESS Nr.211 Otrdiena, 2004.g. 2.novembris "Šlesers atbrīvo Andrejsalu" Apakšvirsraksti: "Meklē risinājumus", "Miljoniem lieli izdevumi", "Objekti traucēja" "Vērtība kāptu debesīs". Citāts: "A.Šlesers vasarā aizstāvēja ideju par ostas darbības novirzīšanu tuvāk jūrai un atbrīvojot Andrejsalu, kurā varētu tikt veidota ne vien dzīvojamā, atpūtas un darījumu apbūve, bet arī jaunā koncertzāle. (…) transformējot zemes izmantošanas mērķus Andrejsalā, vidējā zemes vērtība var sasniegt 500Ls/m2 jeb kopā ap 170milj.ls. Ņemot vērā, ka potenciāli apbūvējami ir 60% teritorijas, kopējā ēku tirgus vērtība Andrejsalā varētu sasniegt 600 milj.Ls." "Uzņēmuma valdē darbojas.. Viestura Koziola un A.Šlesera darījumu partneris (…) un A. Ameriks." Tie, kuri te bubina, var… Lasīt vairāk »
zināmā mērā jau tomēr interesē gan, ko viņi tur spriedelē, jo ne visi ir dzimuši mantas raušanas un uzkrāšanas zīmē.
Doma protams pareiza, bet šo Šlesera kunga pa gabalu ieraugāmo mērķi nevajag uztvert kā kādu baigo pēkšņo atklāsmi. Tam jau domātas oficālās architektu organizācijas un pārējās sab.org., kurām būtu jānorāda, ka naf ko jaukt privātu naudu, t.i. merkantīlo interesi ar Valsts naudu, vai jaukt labu arhitektūru ar pliku peļņu. Bet ja jaukt kopā gribas, tad vajag jau no paša sākuma spēlītes noteikumus paziņot. Problēma protams ir – noteikumus zin daži, pārējie spriež par to : "apsegt" akmens tiltu ar plēvi ziemā un pūst siltu gaisu, vai izmanot ko nepārduramu :)))
domājot par katra atsevišķā objekta iespējamo novietni, būtu jāņem vērā īpatnība, ka muzejam vislabāk atrasties novietnēs centra rekreācijas zonas tiešā tuvumā – lai katrs pilsētnieks, kam vien būtu kaut minimāla interese, varētu laiskā brīvdienas pastaigā līdz muzejam kājām nonākt; turpretim uz koncertzāli, kā zināms, kājām daudzi vakarā iet nemēģinātu, un arī sabiedriskais un taxometru transports Rīgā vēl ilgi nebūs tik attīstīts, kā Londonā, piemēram, kur tieši arī ērti uz koncertu ar savu auto nebraukt – tātad arī bez lielām autostāvvietām var iztikt (?)..citādi varētu kaut vai metro staciju uz jauno dubultkompleksu atvērt; par apvienošanu vēl – spoži izskanēja viesarhitektu vairākkārt… Lasīt vairāk »
ā jā….. šito izlasīju, atcerējos vēl vienu fišku! visi runā par Pārdaugavas un Centra sasaisti ar Akmens kā gājēju tiltu (i ta vēl tas onka piedāvāja jaunu gājēju tiltu), a kāc i pamēģinājis šamo upi forsēt ta, ka ilgst 9 mēnešus ilgā Latvijas polārā ziema???
cik esi novērojis, ta tai morozilkā šito action bez manis (kas vēdina galvu pa ceļam uz baseinu) piekopj tikai pirmo kursu studentiņi!
vai ar varbūtu taisīsim Daugavas tiltus apsildāmus ar stikla kupolu virsū? 🙂
Bet ar tiltiem un Daugavu un ziemu būs vien jāsadzīvo:) Un staigāt ir veselīgi, bet ja dzeļ ausīs sals, tad uz to brīdi brauc ar trolīti, kas ar laiku būs jauns un smuks. Vot 😉
nezinu, kā tur tieši tie katra konkrētā tautieša izteikumi (ne jau cits citu te ārstēt esam nākuši?), bet viens gan skaidrs – žēl, ka Rīgā ŠĀDU tēmu ārzemju "speciem" pasviež, faktiski, bez nopietna pašmāju darba – nav pat prātā bijusi doma par to, ka semināra viens raunds varētu notikt Latvijas arhitektu pulciņā, ka arī pašiem varētu būt kāds viedoklis par vietas izvēli, plusiem un mīnusiem, iespējām.. tak ne jau kāds mesija, divas diennaktis Rīgā iebraucis, šo vēsti gatavu atnesīs!! lūk, tur es saskatu provinciālisma un mazvērtības kompleksu īstās izpausmes..diskusiju kultūra un personīgās ambīcijas – tikai tādas blakus parādības (problēmas) tas… Lasīt vairāk »
Ja sabērtu kaudzē visu šo komentāru sāli pēc būtības, atmetot konkrētos uzvārdus, iznāktu nekas cits kā Liepājas koncertzāle. Jo: 1. pirms starptautiskā konkursa sludināšanas mūsējie vieni izdiskutēja 2. pilsētbūvnieciskos aspektus novietnēm ? kāpu krūmos vai centrā – izlēma CENTRĀ 3. ēkas f-jas – ar koncertzāli vien atpelnīt, uzturēt ir nereāli, attachmentā dažādas kultūras nišas – tātad MULTIFUNKCIONĀLA 4. koncertzāles arhitektūra – pilsētas ZĪME 5. pat proporcija – mūsējie un PR trusīši – 1:4 Tāda atpakaļgaitas teorēma, ar kuru pierāda, no kurienes nāca vārdu salikums 2004 – koncertzāles konkurss ? KK. Liepāja iepauzē bezmaksas autortiesībās, kamēr sāncensībā sakarsusī Latvija kopē KK… Lasīt vairāk »