15.martā plkst.19.00 Arhitektu namā Latvijas Arhitektu savienības Diskusiju kluba (LAS DK) sanākšanai aktuāla tēma — arhitektūras konkursi, to organizēšana.
DK 2 norises plāns:
Pēc LAS DK vadītāja, arhitekta Jāņa Alkšņa uzaicinājuma pieredzē par dalību arhitektūras konkursos dalīsies kolēģi Juris Lasis, Eduards Beernaerts, Viktors Valgums, Andrejs Ģelzis.
Īpašs lasījums — profesors Jānis Krastiņš.
VKPAI vadītāja Jura Dambja ziņojums par pieņemto Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.38 Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 5.9.1. apakšpunktu.
Saskaņā ar LAS Valdes 2007.gada 24.janvāra sēdes Nr.27 protokolā minēto, DK nākamie temati tiks nozīmēti — arhitektiem izrādot pamatotu interesi un aktīvi iekļaujoties DK darbā.
Par DK darbību un jautājumu iesniegšanas kārtību LAS mājas lapā.
Pārdomas vakardienas sapulces, kas tika dēvēta par diskusiju, sakarā: 1. konkursu prakse mūsu situācijā tika nosaukta par ”procedūras sastāvdaļu”. Par veidu, kā tiek organizēti konkursi, tam pilnībā varu piekrist. Taču runātāji, šķiet, neaizdomājas, ka vēljoprojām ir arhitekti, kuriem, izlasot konkursa nolikumu kaut vai tikai jēdzīgai novietnei, sirds sāk sisties straujāk, tāpat kā tais tālajos laikos, kad piedalījāmies Helsinku mākslas muzeja konkursā. 2. tāpat runātāji, jebšu sapulces organizatori, droši vien neaizdomājas, ka ir kolēģi, kas turpina piedalīties ārzemju konkursos ar simtiem dalībnieku, un tāpēc neiznāk piedalīties vēl kādā no Latvijas trīsprojektu konkursiem.. Uģa Šenberga teksts par konkursu tipiem gan bij ok.… Lasīt vairāk »
iebilstu >>> 5: "a4d […] var aicināt jaunākos kolēģus stāties LAS lielā skaitā."
vai tad, ja Komunistu partijā būtu sastājusies visa Tautas fronte, būtu mainījusies valsts iekārta.lv?
No vakardienas sanāksmes uzmanību piesaistīja vairākas A.Ģelža tēzes – vispirms, ideja, ka LAS varbūt nav jāorganizē VISI konkursi, bet LAS organizētajiem konkursiem būtu jāiztur VISAUGSTĀKIE kritēriji – jābūt tiešām labā līmenī organizētiem – no citiem, kur tas nebūtu iespējams, varētu arī norobežoties; konkursu procedūru būtu JĀDEFINĒ NO JAUNA! no jauna jāraksta nolikumus un procedūru (vai -beidzot jāpārņem, kas ES jau darbojas); jānodrošina žūrijas locekļu atbildība. No U.Baloža – jāpārdomā, vai LAS ir tas lobijs un pietiekami spēcīgs, lai izmainītu pastāvošo kārtību un atņemtu ministrijām patreiz piešķirto varu lemt arhitektūras lauciņā. runa ir par MILZĪGO un, faktiski, nesamierināmo pretrunu starp pastāvošo… Lasīt vairāk »
Iespējamie iemesli, kāpēc maz piedalījās jaunākā paaudze un kapēc viņiem konkursu problēma nav tik aktuāla: – vecie pamazām daļu no viņiem jau ir uzsēdinājuši uz adatas, t.i turpināt veiksmīgi pielietot vecās drošās shēmas pasūtījumu iegūšanai, kurās dabīgajai ideju atlasei (konkursiem) nav piešķirta izšķirošā nozīme. Savulaik piedalījušies mistiskos darboņu organizētos konkursos, ieguvuši pasūtījumus un tagad jau sēž uz viļņa. – daļai pilnīgi pietiek ar to ka ir darbs, vienalga kāds, līdz ar to labi ir tāpat. – daļa pārlieku heroizē iegūto sakārtoto rietumu pieredzi un uzskata, ka Latvijā notiekošais ir galīgais mēsls. Tai pat laikā nekādi neaizdomājoties, ka ir tikai šīs… Lasīt vairāk »
Pārdomas vakardienas sapulces, kas tika dēvēta par diskusiju, sakarā: 1. konkursu prakse mūsu situācijā tika nosaukta par ”procedūras sastāvdaļu”. Par veidu, kā tiek organizēti konkursi, tam pilnībā varu piekrist. Taču runātāji, šķiet, neaizdomājas, ka vēljoprojām ir arhitekti, kuriem, izlasot konkursa nolikumu kaut vai tikai jēdzīgai novietnei, sirds sāk sisties straujāk, tāpat kā tais tālajos laikos, kad piedalījāmies Helsinku mākslas muzeja konkursā. 2. tāpat runātāji, jebšu sapulces organizatori, droši vien neaizdomājas, ka ir kolēģi, kas turpina piedalīties ārzemju konkursos ar simtiem dalībnieku, un tāpēc neiznāk piedalīties vēl kādā no Latvijas trīsprojektu konkursiem.. Uģa Šenberga teksts par konkursu tipiem gan bij ok.… Lasīt vairāk »
iebilstu >>> 5: "a4d […] var aicināt jaunākos kolēģus stāties LAS lielā skaitā."
vai tad, ja Komunistu partijā būtu sastājusies visa Tautas fronte, būtu mainījusies valsts iekārta.lv?
bet viņi vakar lielā skaitā sēdēja un klausījās tādas LAS valdes pasākumu, kādu ievēlējusi nu pavisam cita paaudze!
Varbūt vajadzēja ierasties savlaicīgi, un tad izteikties, kas pietrūka. Skumji gan sanāk, ka citiem ……. uz galvas esam gatavi jeb kurā brīdī, bet kādu attieksmi paši demonstrējam.
Ja sākumā bija konstruktīvi, tad labi! bet tas, ko dzirdēju klātesot, nu bija skumji.. bija svarīgi iemesli atnākt vēlāk.
Jaa- konkursu organizeeshana patiesibaa ir pilnigi pashu arhitektu rokaas. To apzinoties ir tik interesanti verot un klausities kolegus- vienaudzus un mazliet jaunakus- ko tik visu neizdomaa, lai tikai saglabatu StatusQuo. Nepamaniju, pa kuru laiku tik gudri izaugushi! Ja Krastinsh runaa- tur nav ko satraukties, jo vinsh visu laiku runaa to pashu, ko mana studiju laikaa. Arguments, ka 20.gs. sakumaa Rigaa reti realizeja konkursa uzvarejushos projektus vislabaak raksturo vina intereses. Man nekas labaaks nav sakams musu konkursu sakaraa – "Pie Jums arhitekti ir vaaji!" taa man paskaidroja pieredzejis (un jau gados), Islandes arhitekts, Islades vestniecibas Berlinee autors, kad biju izklastijis problemas… Lasīt vairāk »
Tiešām nezinu, vai Status Quo ir izjukuši, vai vēl turas kopā pēdējiem spēkiem, bet atceros gan, ka Tevis pieminētajā studiju laikā Tev viņi diezgan labi patika. Tagad, liekas, kaut kas ir mainījies, šķiet, ka rokenrols Tev tā ne sevišķi, vismaz tas trīspusīgais, ko spēlē pasūtītājs, vietvaldis un architekts. Vienmēr kāds laiž garām. Man jāpievienojas Tavam viedoklim, piebilstot, ka liela daļa vainas ir mūsu profesijas pārstāvju pusē. Domāju, ka uzlabojumi vajadzīgi pasākuma racionālajā daļā, resp. noteikumu sastādīšanā un izpildē, kā arī vērtēšanas precizitātē, par ko pastāv lielāka iespēja vienoties. Tā būtu cieņa pret to kolēģu darbu, kas strādā ar nepieciešamo atbildības… Lasīt vairāk »
No vakardienas sanāksmes uzmanību piesaistīja vairākas A.Ģelža tēzes – vispirms, ideja, ka LAS varbūt nav jāorganizē VISI konkursi, bet LAS organizētajiem konkursiem būtu jāiztur VISAUGSTĀKIE kritēriji – jābūt tiešām labā līmenī organizētiem – no citiem, kur tas nebūtu iespējams, varētu arī norobežoties; konkursu procedūru būtu JĀDEFINĒ NO JAUNA! no jauna jāraksta nolikumus un procedūru (vai -beidzot jāpārņem, kas ES jau darbojas); jānodrošina žūrijas locekļu atbildība. No U.Baloža – jāpārdomā, vai LAS ir tas lobijs un pietiekami spēcīgs, lai izmainītu pastāvošo kārtību un atņemtu ministrijām patreiz piešķirto varu lemt arhitektūras lauciņā. runa ir par MILZĪGO un, faktiski, nesamierināmo pretrunu starp pastāvošo… Lasīt vairāk »
ejot uz diskusiju, nebiju gan gaidījis tik lielu ‘oficiālo’ lektoru skaitu 🙂 vai pastāvēja aizdomas, ka bez ‘ievadvārdiem tēmā’ sarunas varētu neraisīties un runātgribētāju pietrūks?? – pēdējos konkursos parādījusies tendence, ka dažus darbus nevērtē dēļ it kā nepārvaramiem apbūves noteikumu pārkāpumiem, bet citiem, pēc situācijas, to piedod, un reizēm pat atzīmē, ka tāpēc jau ir konkursi, lai sniegtu arī jaunus, drosmīgākus risinājumus – domāju, ka profesionāļiem varētu interesēt, ar ko pirmais gadījums atšķirams no otrā, un – kad kuri kritēriji būs svarīgākie; – vajadzētu atzīt, ka patreiz nepastāv NEKĀDA atbildība par to, KAS tad īsti tiks realizēts it kā konkursa… Lasīt vairāk »
Kā jau pieredzējušākie kolēģi pieminēja, iztrūka diskusijas struktūras, konkrētu tēmu, līdz ar to katrs nāca ar savu eseju . Tā arī īsti nevarēja saprast ir diskusija vai priekšlasījums, nemēģinu kādu vainot, pats arī kā mēbele atrados zāles tālākajā stūrī, un ne tuvu neizrādiju, kaut mazāko daļu no savas enerģijas. Es vispirmām kārtām sadzirdēju trīs problēmas 1. Cilvēkresursi gan konkursu dalībniekos , gan to vērtētājos. 2. Atbildība gan no radītājiem , gan žūrētājiem. 3. Nespēja ietekmēt valsts, pašvaldību procesus , reāla lobija iztrūkums valdībā, likumi nerunā mums nepieciešamajā valodā. No daļas runātāju varēja arī izlobīt šīm trim problēmām risinājumus. Cilvēkresursiem :… Lasīt vairāk »
Iespējamie iemesli, kāpēc maz piedalījās jaunākā paaudze un kapēc viņiem konkursu problēma nav tik aktuāla: – vecie pamazām daļu no viņiem jau ir uzsēdinājuši uz adatas, t.i turpināt veiksmīgi pielietot vecās drošās shēmas pasūtījumu iegūšanai, kurās dabīgajai ideju atlasei (konkursiem) nav piešķirta izšķirošā nozīme. Savulaik piedalījušies mistiskos darboņu organizētos konkursos, ieguvuši pasūtījumus un tagad jau sēž uz viļņa. – daļai pilnīgi pietiek ar to ka ir darbs, vienalga kāds, līdz ar to labi ir tāpat. – daļa pārlieku heroizē iegūto sakārtoto rietumu pieredzi un uzskata, ka Latvijā notiekošais ir galīgais mēsls. Tai pat laikā nekādi neaizdomājoties, ka ir tikai šīs… Lasīt vairāk »
-Cilvēkresursu jautājumā frontes sašaurināšanu ir laicīga(piemēram RVC), līdz mirklim, kad lielais būvniecības vilnis mitējas. To Būvvaldes un VKPAI jau jutīs un tad arī varēs atjaunot nepārtraukto kontroli caur likumdevējiem pašvaldībās un valdībā. – Pie atbildības varētu piemetināt, ka nolikumā ir jāparādās (Kā jau J.Poga minēja) klienta paša reāli izstrādātam,izplānotam ciparam, cik un pa cik viņš grasās būvēt. Respektīvi maksimāli precīzam menedžmenta mērķim. Nevis kā pēdējo laiku konkursiem ,kuru rezultātā peld platības 2-3 kārtīgās robežās, vieni projektē standartizmaksu ēku ,otri mega māju 2 kārt dārgāku. Protams man nav nācies iepazīties ar darba materiāliem par standarta konkursa nolikumu, tāpēc baidos , ka… Lasīt vairāk »