Uzaicinot piedalīties virkni arhitektu sabiedrībā pazīstamu personu, Ausma Skujiņa rosina un rīko diskusiju par tēmu Identitāte — kā nepakļauties globalizācijai? Trešdien, 1. jūnijā plkst. 18.30 Arhitektu savienībā.
Arhitekts – filozofs Kenneth Frampton (1930) ir minēts UIA 2011. godalgoto arhitektu sarakstā. Viņa tēma KRITISKAIS REĢIONĀLISMS tika aizsākta jau pagājušajā gadsimtā, bet vēl arvien aktuāla. Iesaku lasīt internetā — TOWARDS A CRITICAL REGIONALISM: SIX POINTS FOR AN ARCHITECTURE OF RESISTENCE (1980). Kā būt modernam, nepazaudēt savas saknes un iekļauties universālajā civilizācijā? Par to ir šis darbs.
Vēl divi autori — Liane Lefaivre, Alexander Tzonis un viņu grāmata ARCHITECTURE AND IDENTITY (2003) «Globālais» pret «vietējo». (Es esmu atradusi tikai fragmentus no šī darba)
Ar priekšlikumu KRITISKĀ REĢIONĀLISMA vietā likt terminu REĢENERATĪVAIS REĢIONALISMS un citādi paskatīties uz notiekošo, tā sevi piesaka Steven Moore. Viņa darbs — TECHNOLOGY, PLACE, AND NONMODERN REGIONALISM (2005) un arī to var atrast internetā. Viņš aizrautīgi runā par tehnoloģisko tīklojumu (technological networks) un tā nozīmi.
NONMODERN REGIONALISM AND SUSTAINABILITY: THE CASE OF CONTEXTS (2009). Tas ir vēl viens informācijas materiāls, ar kuru ir vērts iepazīties.
Pats jaunākais raksts no interneta — IN THE NAME OF BEING: CRITICAL REGIONALIST LANDSCAPE URBANISM, A CRITIQUE (2011). «Lai pretotos globalizācijas un homogenizāšanas tendencēm būvētajā vidē — konceptuāla attīstība ainavu urbanizācijā» (?) «Universalizācija gan virza cilvēces attīstību, gan iznīcina tradicionālo kultūru…»(?)
Par savām pārdomām solījuši pastāstīt: Pēteris Bajārs, Renārs Putniņš, Reinis Liepiņš, Uldis Lukševics, Austris Mailītis, Jānis Dripe, Toms Kokins, Zaiga Gaile, Jānis Krastiņš, Andis Sīlis, Artis Zvirgzdiņš, Juris Dambis, Vilnis Vējš, Neils Balgalis un Ausma Skujiņa. Diskusiju vadīs Jānis Alksnis.
Ir daudz jautājumu ar kuriem netieku galā. Viens no tiem – koka ēku detaļas jaunāko kolēģu projektos. Saprotu JAUNO meklējumus un tiekšanos pēc NEPARASTĀ. Mans pienākums ir atgādināt par TRADICIJĀM. Presē un internetā daudz materiālu par IDENTITĀTI. Runa te netikai par ēkām, bet AINAVU telpu un mūsu izdzīvošanu…Tādēļ arī diskusijai tāda atsaucība. Paldies. Ļoti iespējams, ka vienā reizē netiksim galā un būs turpinājumi.
vai lauku baznīca jaunliepājas pilsētvidē ir labs tautiskuma un tradīciju piemērs?
Neesmu par to pārliecināta.
cien. Ausma
Nepakļaujieties globalizācijai- atslēdziet internetu un ļaujiet miljons indiešiem nosprāgt. Darīsiet? Vienaldzība latvietim tak no svētās Māras laikiem iekodēta- identitāte. Latvietis ir no augstākās kastas, ko pat Londonas bordeļos novērtējot.
nu zb, Blokz, nomierinies taču vienreiz, apnicis esi ar savu dvēseles caureju.
Ko grūd visu vienā katlā?? kā skudras biksēs dabūjis te plosies.
Varēji labāk citu profesiju izvēlēties.
+1
a ko viņš TĀDU pateica? 🙂 viss pareizi, tikai ar citiem vārdiem
tādā gadījumā ierosinu Blokzam atvērt blogu
ja kādam nav nelaba dūša, var lasīt un studēt kamēr nelabi paliek
ļoti kaitina, kad tikšanos Arhitektu namā jauc ar Arhitektu savienībā. Arhitektu savienības ēkā vēl būtu nekas
Aktuāls temats un noteikti būs interesanta saruna. Diemžēl netikšu, bet, ai, cik ļoti gribētos uzzināt kāda pieeja šiem jautājumiem ir aicināto cilvēku prātos – varbūt pēcāk varētu kāds pastāstīt (kaut vai a4d) kā gāja. Lasot ievadu, kļuva "silti" sirdī, jo tieši Framptons, Lafevre un Tzonis ir tie, ko padaudz pētīju strādājot pie maģistra tēzes. Lai dikti veicas!
J.
Varbūt ir iespējams iepazīties ar Tavu maģistra darbu?
Vai Arhitektu savienība ir sinonīms Arhitektu namam?
Šādu neformālu, atvērtu diskusiju par arhitektūrai būtiskiem jautājumiem nav bijis daudz pēdējos gados, tāpēc – paldies Ausmai par iniciatīvu! Jauki arī, ka bija diezgan daudz interesentu sanākuši – tas arī zīmīgi. Man personīgi svarīgas likās vismaz trīs četras no izskanējušajām domām (pasākuma beigu daļu gan nedzirdēju): – individuālo varam novērtēt vienīgi caur globālo, un otrādi – apmēram tādu uzstādījumu atgādināja Austris Mailītis – un, patiešām, lai izprastu un novērtētu jebkuru šo vienu aspektu, nevaram norobežoties no otra ievērtēšanas un atzīšanas – tā teikt, pretstatu vienības un cīņas likums darbībā 🙂 "Viena māja ir globāla, kad kalpo savai funkcijai un ir… Lasīt vairāk »
Pats atzīmējāt, ka beigas nedzirdējāt, tad kāds pamats nožēlot, ka visi uzaicinātie neieradās? Pats arī līdz beigām nepalikāt? Visi ir milzīgā laika trūkumā, bet Ausma tiešām ir malace! Es viņu apbrīnoju!
hm…es gan vairāk domāju par personu vai personām, kas BIJA klāt, bija uzaicināti, bet ar viedokli nepadalījās..
kur pretruna?
Brīžiem liekas, ka mēģinām vēlreiz atklāt Ameriku, noformulēt lietas, salikt visu pa plauktiņiem!
Attiecībā uz tā saukto fona arhitektūru iesaku palasīt tepat a4d publicēto Kristas Kordes rakstu "Arhitekts un sociālā pilsētvide I"(RAKSTS PUBLICĒTS: 21/02/2007).
Manuprāt, ļoti iederīgs vakardienas diskusijas kontekstā!
Nu laikam taču šī viedokļa nebija vai arī tas bija jau izteikts.
Pašiem mēģinot formulēt lietas, arī lasītais tiek izvērtēts un tiešām saliekas pa plauktiņiem – katram savā vai visiemn līdzīgā kārtībā. Paļauties tikai uz citu spriedumiem ir ērti, bet nepavisam nav aktīvi un radoši. tātad – diskusijas noder. Tikai pievienojos tiem, kuri ieteica nākošai reizei nolikt noteiktu tēmu rāmi un padomāt par diskusijas formu, piemēram, kā to piedāvāja Sīlis.
Ir daudz jautājumu ar kuriem netieku galā. Viens no tiem – koka ēku detaļas jaunāko kolēģu projektos. Saprotu JAUNO meklējumus un tiekšanos pēc NEPARASTĀ. Mans pienākums ir atgādināt par TRADICIJĀM. Presē un internetā daudz materiālu par IDENTITĀTI. Runa te netikai par ēkām, bet AINAVU telpu un mūsu izdzīvošanu…Tādēļ arī diskusijai tāda atsaucība. Paldies. Ļoti iespējams, ka vienā reizē netiksim galā un būs turpinājumi.
vai lauku baznīca jaunliepājas pilsētvidē ir labs tautiskuma un tradīciju piemērs?
Neesmu par to pārliecināta.
cien. Ausma
Nepakļaujieties globalizācijai- atslēdziet internetu un ļaujiet miljons indiešiem nosprāgt. Darīsiet? Vienaldzība latvietim tak no svētās Māras laikiem iekodēta- identitāte. Latvietis ir no augstākās kastas, ko pat Londonas bordeļos novērtējot.
nu zb, Blokz, nomierinies taču vienreiz, apnicis esi ar savu dvēseles caureju.
Ko grūd visu vienā katlā?? kā skudras biksēs dabūjis te plosies.
Varēji labāk citu profesiju izvēlēties.
+1
a ko viņš TĀDU pateica? 🙂 viss pareizi, tikai ar citiem vārdiem
tādā gadījumā ierosinu Blokzam atvērt blogu
ja kādam nav nelaba dūša, var lasīt un studēt kamēr nelabi paliek
ļoti kaitina, kad tikšanos Arhitektu namā jauc ar Arhitektu savienībā. Arhitektu savienības ēkā vēl būtu nekas
Aktuāls temats un noteikti būs interesanta saruna. Diemžēl netikšu, bet, ai, cik ļoti gribētos uzzināt kāda pieeja šiem jautājumiem ir aicināto cilvēku prātos – varbūt pēcāk varētu kāds pastāstīt (kaut vai a4d) kā gāja. Lasot ievadu, kļuva "silti" sirdī, jo tieši Framptons, Lafevre un Tzonis ir tie, ko padaudz pētīju strādājot pie maģistra tēzes. Lai dikti veicas!
J.
Varbūt ir iespējams iepazīties ar Tavu maģistra darbu?
Vai Arhitektu savienība ir sinonīms Arhitektu namam?
Šādu neformālu, atvērtu diskusiju par arhitektūrai būtiskiem jautājumiem nav bijis daudz pēdējos gados, tāpēc – paldies Ausmai par iniciatīvu! Jauki arī, ka bija diezgan daudz interesentu sanākuši – tas arī zīmīgi. Man personīgi svarīgas likās vismaz trīs četras no izskanējušajām domām (pasākuma beigu daļu gan nedzirdēju): – individuālo varam novērtēt vienīgi caur globālo, un otrādi – apmēram tādu uzstādījumu atgādināja Austris Mailītis – un, patiešām, lai izprastu un novērtētu jebkuru šo vienu aspektu, nevaram norobežoties no otra ievērtēšanas un atzīšanas – tā teikt, pretstatu vienības un cīņas likums darbībā 🙂 "Viena māja ir globāla, kad kalpo savai funkcijai un ir… Lasīt vairāk »
Pats atzīmējāt, ka beigas nedzirdējāt, tad kāds pamats nožēlot, ka visi uzaicinātie neieradās? Pats arī līdz beigām nepalikāt? Visi ir milzīgā laika trūkumā, bet Ausma tiešām ir malace! Es viņu apbrīnoju!
hm…es gan vairāk domāju par personu vai personām, kas BIJA klāt, bija uzaicināti, bet ar viedokli nepadalījās..
kur pretruna?
Nu laikam taču šī viedokļa nebija vai arī tas bija jau izteikts.
Brīžiem liekas, ka mēģinām vēlreiz atklāt Ameriku, noformulēt lietas, salikt visu pa plauktiņiem!
Attiecībā uz tā saukto fona arhitektūru iesaku palasīt tepat a4d publicēto Kristas Kordes rakstu "Arhitekts un sociālā pilsētvide I"(RAKSTS PUBLICĒTS: 21/02/2007).
Manuprāt, ļoti iederīgs vakardienas diskusijas kontekstā!
Pašiem mēģinot formulēt lietas, arī lasītais tiek izvērtēts un tiešām saliekas pa plauktiņiem – katram savā vai visiemn līdzīgā kārtībā. Paļauties tikai uz citu spriedumiem ir ērti, bet nepavisam nav aktīvi un radoši. tātad – diskusijas noder. Tikai pievienojos tiem, kuri ieteica nākošai reizei nolikt noteiktu tēmu rāmi un padomāt par diskusijas formu, piemēram, kā to piedāvāja Sīlis.