25.martā Rīgā viesosies arhitekts Gunars Birkerts, lai piedalītos monogrāfijas Gunnar Birkerts: Metaphoric Modernist atvēršanā. Birkerts
ir visu laiku ražīgākais un ievērojamākais latviešu arhitekts, pēc kura
projektiem uzceltas neskaitāmas publiskās būves — universitāšu ēkas,
bibliotēkas, muzeji.
1925.
gadā Rīgā dzimušais arhitekts no Latvijas aizbrauca 1943. gadā, Otrā pasaules
kara laikā. Pēcāk Birkerts studēja Štutgartes Tehniskajā augstskolā un 1949.
gadā pārcēlās uz dzīvi ASV. Aktīvākie Birkerta dzīves un darba gadi bija laikā,
kad ASV veidojās par pasaules arhitektūras centru — vietu, kur attīstījās
pirmskara Eiropā dzimušās modernisma idejas un bija pieejami tehnoloģiskie
jaunumi. Mācekļa gadus jaunais arhitekts pavadīja pie pasaules ievērojamākajiem
arhitektiem — Ēro Sārinena un Minoru Jamasaki.
Savu
biroju Birkerts nodibināja 1962. gadā, un jau drīz tika pabeigts darbs, kas
lika pamatus arhitekta pasaules slavai — Federālo rezervju banka Mineaoplē
(1968–1973). Ēkai bija gan spilgts tēls, gan tiem laikiem inovatīva
konstrukcija, kas apliecināja arhitekta spēju savos projektos sintezēt
idejiskos un tehnoloģiskos risinājumus. Savukārt Stikla muzejs Korningā
(1976–1980) un Mičiganas universitātes Tiesību zinātņu izpētes ēka (1974–1981)
2007. gadā tika iekļauta Amerikas Arhitektu institūta sastādītajā 150 visu
laiku labāko ASV uzcelto ēku sarakstā. Latvijā Gunāru Birkertu iepazina mūža
otrajā pusē, kad, pēc vietējo kolēģu iniciatīvas, trimdas latvietis tika
aicināts izstrādāt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu.
Grāmata
Gunnar Birkerts: Metaphoric Modernist
operē ar divām svarīgām arhitekta dzīves komponentēm — latvisko izcelsmi un
augsti novērtēta amerikāņu arhitekta darbu. Pirmo grāmatas ievadā saistoši
apraksta arhitekta dēls, pazīstamais literāts Svens Birkerts, ierasti formāla
starta vietā, piedāvājot emocijām un informatīvām detaļām bagātu ieskatu tēva
dzīvē no agrīnajiem dzīves gadiem Latvijā līdz profesionālajai izaugsmei un
sasniegumiem ASV. Birkerta projektus grāmatā savukārt komentējis arhitekts Mārtins Švarcs, zināmākās
ēkas apskatot nodaļās Ekspresīvais
minimālisms, Pazemes un virszemes ēkas, Itālijas gadi u.c. Grāmatu izceļ
saistoši biogrāfiskie fakti un laikmetīga pieeja darbu atlasē un analīzē.
Arhitekti
aicināti piedalīties grāmatas atvēršanas sarīkojumos:
14.00 Intervijas
video ieraksts — klausītājiem atvērta saruna viesnīcas Neiburgs bibliotēkā Rīgā, Jaunielā 25/27,
Interviju
vada Vents Vīnbergs un Ieva Zībārte, Arhitektūras veicināšanas fonds
Video
— Ideju foruma bibliotēka, e-biblioteka.lv
Ierobežots
vietu skaits. Klausītājiem jāpiesakās un jāsaņem apstiprinājums dalībai,
rakstot vārdu, uzvārdu un studiju vietu uz info@lukabuka.lv
(Viesu saraksts pašlaik jau nokomplektēts, taču interesenti aicināti sūtīt
pieteikumus, jo tiklīdz kāds dalību atteiks, klausītāju saraksts tiks
papildināts. Ieeja tikai apstiprinātiem dalībniekiem.)
18.00 Grāmatas Gunnar Birkerts: Metaphoric
Modernist atvēršana grāmatu un dizaina veikalā Lukabuka Rīgā, 11.novembra krastmalā 35
Brīva
ieeja visiem interesentiem
Sarīkojumiem
tehnisko un finansiālo atbalstu sniedz VKKF, viesnīca Neiburgs, Nacionālā būvkompāniju apvienība, Arhitektūras
veicināšanas fonds un Ideju forums.
gaismas spēļu meistars…..video intervija – tas forši…..
Vai ir iedomājama izskatā šausmīgāka māja par iecerēto Gaismaspili? Es nerunāju žargonā, es tiešām domāju, ka šīs ēkas izmērs, siluets un apjoms apkārtējās vides kontekstā būs šausmas iedvesošs. Ja ne, tad kas var būt vēl šausmīgāks par šo? Ja nu vienīgi otrādi apvērsts un pie debesīm piekarināts verdošs vulkāns.
pati par sevi ideja par nac. bibliotēku ir laba, projekts, starp citu, arī nav tik slikts, ka tu saki…vienīgi, varbūt laiks nepiemērots mazliet…
Es runāju tieši par iespaidu, kādu arhitektūra atstāj uz cilvēciska izmēra būtni. Milzīgi monumenti reizē ar varenību (kas varbūt pacilā) vienmēra arī mazliet biedē – tam jau lielās formas vēsturiski domātas (baznīcas, pilis). Jo vara iet roku rokā ar sodu, baznīcas un pilis neizskatās "draudzīgas". Turklāt ši būs superbiedējoša – tā it kā lejupbrūkošā (es saprotu, ka bija domāta augšuptiecīgā) masa, nestabilā silueta līnija ar novirzīto centru… Es nezinu, kadus vēl citus iespaidus varētu izraisīt. Skaidrs, ka bibl. vajag un tā būs, ko nu vairs, bet šausmīga gan.
Kā labi zini, arhitektūra “skatītājos” izraisa sajūtas, tās ir atkarīgas no subjektīvās uztveres kapacitātes vai izvēlētā teorētiskā skatu punkta. Gadus 15 atpakaļ arī man šķita ka “apjoms apkārtējās vides kontekstā būs..” monstrozs, kaut Daugavas mērogs arī jāņem vērā. Tagad sliecos skatīt projektu LV postpadomju vēstures kontekstā un secinu, ka G.B. izdevies pilnīgi ģeniālā veidā iemiesot šīs 20gades elpu. Vai vari iztēloties ideālāku projektu, kas iemiesotu mazas, agonējošas un nabadzīgas nācijas vēlmi apmierināt provinciālu ambīciju, atrast identitāti, saglābt to, kas šļūk no rokām laukā, iekšējo melnumu paslēpt aiz naratīva tēla [“informācijas kas kā gaisma staro no LNB”], galu galā – beidzot… Lasīt vairāk »
Nu beidz, Andri, es gan bez ironijas nevaru! Nav tik subjektivs tas skatu punkts. Mazi zvēri no lieliem vienmēr baidās, bet lieli tīko mazos apēst. Tas ir kaut kā no dabas dots. Ja metaforiski, tad visdrīzāk jārunā par dinozauriem… Ja nopietni, pār mani nāca apgaismība, kad apskatījos tos Birkerta darinājumus Amerikas prēriju kontekstā (bildēs). Ar milzu kaktusiem komplektā – nekāda vaina, bet Daugava jau nav nekāds Lielais kanjons.
Pareizi, bijībai pret latviešu valodu jābūt. Citādi modernais latvietis līdz "vot davai" līmenim nolaidies pašam nemanot un nākotnē būs vēl bēdīgāk. Un ko saki par Koolhasa bibliotēku? – ar nekāds maigais animālis nav sanācis.
Bilde
Nu bet palūk, kas tur apkārt – iemiesots imperiālisms! Bet domājot par Latviju kā "maziņu ipērijiņu" kaut kā… jāapkaunas. Ja "Stkla kalnam" vienā pusē būtu benzīntanks un otrā – makdonalds, un divstāvu LA apkārt, es teiktu – OK. Nau jau arī tā Bibliotēka TIK liela… no sāniem redzams, ka tāda šķēle (labi, rieciens) no kalna vien sanācis. Man Rīga tīri apmierina piecstāvīga, ar visu fasādiskumu – tas ir apmēram tik cilvēku viens virs otra, cik cirkū var sakāpt un, tātad, apakšējie izturēt.
Domāju, ka ir TĀ KĀ ŠODIEN VAJAG! Man gribās papētīt vēl no tuvākiem skata punktiem. Interesanti – kā tur būs ar tiem ZELTA ZIRGIEM un ANTIŅIEM?
Vilni, (u.c. žurnālisti, pilsoņi, graždaņi, tuņijadci… etc.), atvainojiet, es mazliet ne par tēmu, bet par uzmanību — kāpēc tik bieži Sīli uzrunājat ANDRIS !? Vai viņš tik r-r-r-rūcīgs vai r-r-rēcīgs, ka piekabinat viņa vārdam burtu "r" !? Sīlis kopš dzimšanas ir ANDIS.
🙂
Atvainojos Andim. Nu re, man arī to lieko "s" kabina galā:)
Interesanta tēma. arhitektūras valodas metaforizēšana kādreiz bija auglīgs virziens, un Jums tur lieli nopelni. Bet bibliotēkas projektam pārliecīga metaforizēšana, manuprāt, nodarīja vairāk ļauna, nekā laba. Līdz pat tam, ka, neraugoties uz plaš skaidrošanu, daudzi joprojām pārprot "stikla kalna" nepieciešamību. Fakts, ka cilvēkiem – studentiem un citiem, jauna bibliotēka ir vajadzīga, jo vecā vienkārši brūk kopā, ir nepiemērota un neapmierina klientu prasības. Bet saprotamas argumentācijas aizstāšana ar salīdzinājumiem no pasaku pasaules – par gaismas pili, stikla kalnu, trešo tēva dēlu ttt., vedina domāt, ka top kāds ezotērisks templis, nevis racionāla būve. Vienkārši sakot, students tak vajag lasīt grāmatas, nevis jāt stkla… Lasīt vairāk »
Te nu Tu argumentācijā kļūsti nepārliecinošs. Kāpēc galvenajai valsts bibliotēkai jābūt puritāniski racionālai? Varbūt arī gleznu un dzejoli gribēsi redzēt racionālu? 6 miljardi humanoīdu dzīvo 99% racionālos zaru slietņos, gribi teikt, ka, ja vairs neticam dievam un negribam būvēt baznīcu, tad nedrīkst nodokļu maksātāju naudu tērēt mēģinot iesist ar zoli pa viņu atsaldētajiem pauriem?
Šeit manī runā reklāmists, nevis mākslas kritiķis. Viens no rekl. baušļiem ir: ja ir racionāli argumenti, kādēļ produkts nepieciešams patērētājam un ar ko tas labāks par citiem, lieto tos tieši un skaidri! Ja nav (un tā ir visbiežāk), tad liec lietā emocionālos – tipa, šokolāde ir kā sekss (maz ticami, bet tomēr). Neapgalvoju, ka bibliotēkai jābūt neglītai, bet tas "vispār bija otrās pakāpes jautājums. Ja Dormeo ir labāks matracis, tad tā arī saki! un tev ticēs. Jaunā bibliotēka būs visādā ziņā labāka par veco – argumentu pietiek, pat neķeroties pie līdzībām. Vecā tāda, kāda tā ir,nemaz nevar palikt – tas… Lasīt vairāk »
Es gan saprotu, uz ko tu tēmē: gleznu un dzejoli, resp. arhitektūru kā mākslu. Arī zejolim un gleznai ir jēga tikai tad, ja to kāds lasa. Dzejolis, ko neviens negrib lasīt, vai glezna, ko neviens nevēlas skatīties ir… nu, autora personīgā bēdu ieleja. Tiesa, labklājības valstis sociāli atbalsta arī visādus bijušoshipijus , bet šis nav tas gadījums. Vai bibl. ēkai bija jāizskatās tieši šādi – nu, necaru atcerēties, kādi vēl bija piedāvājumi, vairs arī nav nav grozāms. Tomēr nemitīgi uzsvērt, ka bibliotēju ceļ iracionālu apsvērumu dēļ – no kuriem pasaku tēlu vizualizēšana, arhitekta slava vai iespēja uz x minūtēm paspīdēt… Lasīt vairāk »
Tieši tas arī fascinē un ir manu uztveri nosliecis pozitīvā virzienā, tas, ka nav nekādas stratēģijas, nav viedu skatītāju un nebija citu variantu. Karmiski metafiziska nolemtība visā savā krāšņumā – liela, asimetriska, biedējoša… vai vari piedāvāt ko ģeniālāku?
Es noteikti nevaru, tikai krist ar vaigu pie zemes un vaimanāt "Ak, apžēlojies par mani, nabaga grēcinieku, tu bargā un varenā lielā māja!"
Savukārt es nu atvainojos Vilim!
…aww, skeet, skeet…
man gan personīgi labāk patika LNB sākotnējie apjomi – gan siluets, gan lielākais lielums, gan arī lakoniskākā forma – bez tagad redzamajiem "virsgaismu asumiem" – tomēr, kas attiecas uz lielumu vai mērogu – bibliotekas gadījumā redzu tam pilnīgu attaisnojumu – nu nav valsts galvenā rakstu krātuve jāvērtē ne no perimetrālās apbūves aspekta, ne arī centra mērogam jāpieskaņo!! bez tam – apkārtne tur Pārdaugavā arī tāda diezgan "tuksnesīga" pagaidām, tā kā ar lielumu viss tieši ir daudz maz kārtībā. pieņemu arī, ka Meistars ir gribējis parādīt kādus pārlaicīgākus vērtību samērus – piemēram, Rīga ar visu savu pilsonisko burzmu pretstatā kultūras tempļa… Lasīt vairāk »
Jā, kad pāris vēsturiskas mājas noslaucītas, tad "apkārtne tur tāda diezgan tuksnesīga"…
Lai nelaistos par dziļu jau izlemtā pasākumā, mēģināšu jokot, ka Lazdiņa kungs jau pats tāds paliels, tādēļ viņam cits skatījums… Attiecībā uz bibliotēku lielums tik un tā ir relatīvs, jo tai pašā Astanā noteikti kaut kas ir vēl lielāks, kas nenozīmē, ka labāks. Piemetinot, ka publiska bibliotēka ir diezgan pilsonisks izgudrojums (atšķirībā no viduslaiku klostera bibliotēkām), un es to labprātāk redzētu draudzīga, nevis biedējoša izskata. Un ka vērtību "pārlaicība" ir tieši atkarīga no svara, kādu laiks tām pieķir. Reizēm vērtības mainās pat 20 g laikā, kā tas, manuprāt noticis šoreiz. Tādēļ man šķiet, ka pārlieka bibliotēkas projekta (kopumā) birkertizācija publiskajā… Lasīt vairāk »
Rekur jaunais Birkerta projekts – http://twitpic.com/19e91e
interesanti, būs XX vai XXX?
Diez, vai Does Equis tiek tirgots LV? Amber ir laps! Moderns un arī ar zināmu metaforismu vārdā un garšā! Tres Equis vairs neražo. Tas bija no amatieriem, priekš amatieriem. 🙂
Jums es ieteiktu muļķības nerakstīt, student!
Nu rē…pat vārdu sajaucu… Īstais Andis Sīlis bija.
Cik labi, ka neesmu vienīgā, kurai NB liekas par lielu Rīgas mērogā un arī ideja par asociācijām ar gaismas pili un stikla kalnu liekas nevietā un nepiemērotas Latvijai. Paldies VV!
1. Gaismas pils koncepts dzima tiešām nevainīgā laikmetā ~90. sākums (protams tautai pamatā, nevis veiklajiem elites kažoka metējiem).Tad tiešām bija Antiņi un Saulcerītes ,kā arī nesasniegtie stikla kalni,kā arī simboliskie kraukļi to virsotnē. 2. Cita lieta,ka realizācijas laikam tas vairs totāli neatbilda.Jo Antiņi kā viens bija pārvērtušies Buņģos, savukārt Saulcerīšu vietā gozējās Paijas,savukārt kraukļi izrādījās vienīgie kas saglabāja mugurkaulu. Rezumējot dzīve nav pasaka, bet diezgan primitīvs kaujas lauks,kur katrs ir pret katru (vārdusakot nekontrolējama tirgus ekonomika-kapitālisms savā daiļumā). Šajā ziņā daudz atbilstošāk savam laikam ir koncertzāles tēls. 3. Pieņemu realizējot un pēc 20 gadiem atkal vērtējot ,īsti neviens nefiltrēs vai… Lasīt vairāk »
Kurš tieši bija Antiņš un Saulcerīte 90-gadu sākumā? Nejauc arhetipus un nefiltrē Renār. Kādu valsti taisies zaudēt? Pagaidām ne pie robežām drūzmējas ļaundari, ne zemnieki dakšas asina. Melnās krāsās te zīmē, izsaki daudz varbūtību, kazi vēl kafijas biezumos ielūkojies. Kāds racionālisms Rietumos, paskaties pēdējos bibliotēku projektus, maz kā racionāla atrodama. Kāds cits stāsts bez kapitālisma šodien iespējams pasaulē? Piedāvā alternatīvu. Kaut kā īsti nevar izsekot Tavam pasaules redzējumam, vai tas ir no sērijas – visapkārt zagļi, sēžot uz krēsla jāpietur ar roku, zāle bija zaļāka un dzeramais tīrāks, arhitekti projektējot vilka baltus kreklus un zīmēja ar zīmuļiem, govis deva daudz… Lasīt vairāk »
Mans dārgais, ironiskais oponent! Tu centies saskatīt manā viedoklī to, ko pats vēlies domāt? 1. Kur ir melnās krāsas? Es vienkārši konstatēju dzīves faktus, un nekur nesaku ,ka tos tagad ar varu mainīt nepieciešams. 2. Tu tagad varbūt mēģināsi mani pārliecināt ka ~90. nebija sabiedrībā ideālisma? Ja Tu to centies apgalvot ,tad ,vai nu Tu esi ar īsu atmiņu, vai arī Tevi ideālisms nekad nav skāris( tad gan žēli ,jo tas pušķu dzīvi,un Tu to neesi baudījis, ļoti līdzīgi kā ar seksu bez mīlestības). 3. Nu kurš Tev liekas pārmudrīts projekts no Rietumu biblenēm, kam nebūtu racionālu argumentu. Rietumu pasaules… Lasīt vairāk »
Laikam kaut ko īsti neiefiltrēju: 1.Kaut kā melnās krāsas laužas cauri Taviem komentiem, attieksmi var just, tā ir skarba un arī notiesājoša. 2.90.gados sabiedrībā ideālisms bija mākslīgi radīts, ne bez nolūka un sākumā plānots bija to vadīt un ievirzīt sociālisma atjaunošanas gultnē, rezultātā upe izgāja no krastiem un… 3.Rietumu uztvere nebūt nav 100% racionāla, nemitīgi meklējumi Austrumu virzienā, jau kopš grieķu laikiem. 4.Kapitālismam neviens rozā cepurīti nekad nav centies uzvilkt, tā ir sistēma ar savām konsekvencēm un pamatā darbojas dabiskās atlases mehānisms – mainies vai mirsti 5.Ar nostaļģiskām atmiņām nenoņemos, vecuma un nāves tuvošanos pieņemu kā dabisku dzīves sastāvdaļu 6.Paskaidrot… Lasīt vairāk »
1. Ne nu skarba ne notiesājoša, tik tāds karātavu humors, vīriņš pie krusta Braiena dzīvē " …When you’re chewing on life’s gristle Don’t grumble, give a whistle.And this’ll help things turn out for the best.And….Always look on the bright side of life, (whistle).." 2. Tas ka kāds to radīja jau nemaina to ,ka sabiedrība tāda bija, fakts noticis, vai kāda spalvainās rokas rezultātā, vai vecās labās Fortūnas nedarbs. 3. Bet kā grieķiem tie Austrumnieki riebās… Neba velti vēl jo projām Irāņu vēsturnieki gaužas ka vēsturē Aleksandrs lielais parādās kā civilicācijas nesējs, pa kam tai laikā daudz attīstītākie Dārija pavalstnieki kā… Lasīt vairāk »
Par ķeltu mītiem būtu interesanti uzzināt Tavu viedokli…
Bet tas jau būss offtopiks. Par Kuhulinu un tā ekvivalentiem, par saules dievu Luigu un tā darbiņiem, par mūžīgās jaunības valstību…., bet vai vajag šeit?
Mani gan vairāk pārsteidz Tavs viedoklis pie Pētera bēdu stāsta, Tu taču vecīt esi pavisam skumjš un bēdīgs, tas taču esi TU( tas kas nereģistrējies)?
Tik traki nav, dažreiz paprovocēju ;). Nezin kāpēc latviešu arhitektiem piemīt mesiāniskuma sajūtas. Es aizeju, tātad saule norietēs arī pārējiem, bet parasti dzīve mierīgi turpinās tālāk, lai cik dīvaini nebūtu. Tu jau zini – nav nekā jauna zem saules utt. Īsti nesaprotu arī, kādēļ visi kaut mazāko kritiku uzņem tik sāpīgi – tādēļ dažreiz brīžam jābrīnās kādi augoņi plīst. Visu cieņu Renār Tev, ar Tevi ir patiešām interesanti diskutēt, laikam tādēļ, ka matemātiskā domāšana savienojumā ar māksliniecisko rada interesantas kolīzijas…
stikla kalns…ne par lielu, nedz arī nomāc…tik kāds tas jumts varētu izskatīties pēc laiciņa?….
Māksla ne tikai labs projekts uz papīra, bet arī viņa realizācija. Daži fantazē uz papīra un viss… un apgrūtina sevi ar liek-jām diskusijām!
Vispār izskatās, ka Latvijas arhitektiem tikai runāt lemts…bet kad sāksiet strādāt?
Vispār liekas, ka arhitekts Sīlis tāda Šlesera piāra mantiņa…stulbi! Jūrmalā priedes neizstāv..kāpēc!
Ārzemēs gan savādāk strādā! No sākuma reāli darbi un tad slava, darbs ar studentiem, kontakts ar kolēģiem…a LV?… Un kur arh….Andra ieguldījums jaunatnē (ja es nemaldos, Andris LASā atbild par jaunatnes attīstību arī).
nerakstiet atbildes un domas. man neinteresē, jo neredzu attīstības iespējas LV.
Drīz vēlēšanas – Andri saņēmies!
gaismas spēļu meistars…..video intervija – tas forši…..
Vai ir iedomājama izskatā šausmīgāka māja par iecerēto Gaismaspili? Es nerunāju žargonā, es tiešām domāju, ka šīs ēkas izmērs, siluets un apjoms apkārtējās vides kontekstā būs šausmas iedvesošs. Ja ne, tad kas var būt vēl šausmīgāks par šo? Ja nu vienīgi otrādi apvērsts un pie debesīm piekarināts verdošs vulkāns.
pati par sevi ideja par nac. bibliotēku ir laba, projekts, starp citu, arī nav tik slikts, ka tu saki…vienīgi, varbūt laiks nepiemērots mazliet…
Es runāju tieši par iespaidu, kādu arhitektūra atstāj uz cilvēciska izmēra būtni. Milzīgi monumenti reizē ar varenību (kas varbūt pacilā) vienmēra arī mazliet biedē – tam jau lielās formas vēsturiski domātas (baznīcas, pilis). Jo vara iet roku rokā ar sodu, baznīcas un pilis neizskatās "draudzīgas". Turklāt ši būs superbiedējoša – tā it kā lejupbrūkošā (es saprotu, ka bija domāta augšuptiecīgā) masa, nestabilā silueta līnija ar novirzīto centru… Es nezinu, kadus vēl citus iespaidus varētu izraisīt. Skaidrs, ka bibl. vajag un tā būs, ko nu vairs, bet šausmīga gan.
Kā labi zini, arhitektūra “skatītājos” izraisa sajūtas, tās ir atkarīgas no subjektīvās uztveres kapacitātes vai izvēlētā teorētiskā skatu punkta. Gadus 15 atpakaļ arī man šķita ka “apjoms apkārtējās vides kontekstā būs..” monstrozs, kaut Daugavas mērogs arī jāņem vērā. Tagad sliecos skatīt projektu LV postpadomju vēstures kontekstā un secinu, ka G.B. izdevies pilnīgi ģeniālā veidā iemiesot šīs 20gades elpu. Vai vari iztēloties ideālāku projektu, kas iemiesotu mazas, agonējošas un nabadzīgas nācijas vēlmi apmierināt provinciālu ambīciju, atrast identitāti, saglābt to, kas šļūk no rokām laukā, iekšējo melnumu paslēpt aiz naratīva tēla [“informācijas kas kā gaisma staro no LNB”], galu galā – beidzot… Lasīt vairāk »
Nu beidz, Andri, es gan bez ironijas nevaru! Nav tik subjektivs tas skatu punkts. Mazi zvēri no lieliem vienmēr baidās, bet lieli tīko mazos apēst. Tas ir kaut kā no dabas dots. Ja metaforiski, tad visdrīzāk jārunā par dinozauriem… Ja nopietni, pār mani nāca apgaismība, kad apskatījos tos Birkerta darinājumus Amerikas prēriju kontekstā (bildēs). Ar milzu kaktusiem komplektā – nekāda vaina, bet Daugava jau nav nekāds Lielais kanjons.
Pareizi, bijībai pret latviešu valodu jābūt. Citādi modernais latvietis līdz "vot davai" līmenim nolaidies pašam nemanot un nākotnē būs vēl bēdīgāk. Un ko saki par Koolhasa bibliotēku? – ar nekāds maigais animālis nav sanācis.
Bilde
Nu bet palūk, kas tur apkārt – iemiesots imperiālisms! Bet domājot par Latviju kā "maziņu ipērijiņu" kaut kā… jāapkaunas. Ja "Stkla kalnam" vienā pusē būtu benzīntanks un otrā – makdonalds, un divstāvu LA apkārt, es teiktu – OK. Nau jau arī tā Bibliotēka TIK liela… no sāniem redzams, ka tāda šķēle (labi, rieciens) no kalna vien sanācis. Man Rīga tīri apmierina piecstāvīga, ar visu fasādiskumu – tas ir apmēram tik cilvēku viens virs otra, cik cirkū var sakāpt un, tātad, apakšējie izturēt.
Vilni, (u.c. žurnālisti, pilsoņi, graždaņi, tuņijadci… etc.), atvainojiet, es mazliet ne par tēmu, bet par uzmanību — kāpēc tik bieži Sīli uzrunājat ANDRIS !? Vai viņš tik r-r-r-rūcīgs vai r-r-rēcīgs, ka piekabinat viņa vārdam burtu "r" !? Sīlis kopš dzimšanas ir ANDIS.
🙂
Atvainojos Andim. Nu re, man arī to lieko "s" kabina galā:)
Savukārt es nu atvainojos Vilim!
Domāju, ka ir TĀ KĀ ŠODIEN VAJAG! Man gribās papētīt vēl no tuvākiem skata punktiem. Interesanti – kā tur būs ar tiem ZELTA ZIRGIEM un ANTIŅIEM?
Interesanta tēma. arhitektūras valodas metaforizēšana kādreiz bija auglīgs virziens, un Jums tur lieli nopelni. Bet bibliotēkas projektam pārliecīga metaforizēšana, manuprāt, nodarīja vairāk ļauna, nekā laba. Līdz pat tam, ka, neraugoties uz plaš skaidrošanu, daudzi joprojām pārprot "stikla kalna" nepieciešamību. Fakts, ka cilvēkiem – studentiem un citiem, jauna bibliotēka ir vajadzīga, jo vecā vienkārši brūk kopā, ir nepiemērota un neapmierina klientu prasības. Bet saprotamas argumentācijas aizstāšana ar salīdzinājumiem no pasaku pasaules – par gaismas pili, stikla kalnu, trešo tēva dēlu ttt., vedina domāt, ka top kāds ezotērisks templis, nevis racionāla būve. Vienkārši sakot, students tak vajag lasīt grāmatas, nevis jāt stkla… Lasīt vairāk »
Te nu Tu argumentācijā kļūsti nepārliecinošs. Kāpēc galvenajai valsts bibliotēkai jābūt puritāniski racionālai? Varbūt arī gleznu un dzejoli gribēsi redzēt racionālu? 6 miljardi humanoīdu dzīvo 99% racionālos zaru slietņos, gribi teikt, ka, ja vairs neticam dievam un negribam būvēt baznīcu, tad nedrīkst nodokļu maksātāju naudu tērēt mēģinot iesist ar zoli pa viņu atsaldētajiem pauriem?
Šeit manī runā reklāmists, nevis mākslas kritiķis. Viens no rekl. baušļiem ir: ja ir racionāli argumenti, kādēļ produkts nepieciešams patērētājam un ar ko tas labāks par citiem, lieto tos tieši un skaidri! Ja nav (un tā ir visbiežāk), tad liec lietā emocionālos – tipa, šokolāde ir kā sekss (maz ticami, bet tomēr). Neapgalvoju, ka bibliotēkai jābūt neglītai, bet tas "vispār bija otrās pakāpes jautājums. Ja Dormeo ir labāks matracis, tad tā arī saki! un tev ticēs. Jaunā bibliotēka būs visādā ziņā labāka par veco – argumentu pietiek, pat neķeroties pie līdzībām. Vecā tāda, kāda tā ir,nemaz nevar palikt – tas… Lasīt vairāk »
Es gan saprotu, uz ko tu tēmē: gleznu un dzejoli, resp. arhitektūru kā mākslu. Arī zejolim un gleznai ir jēga tikai tad, ja to kāds lasa. Dzejolis, ko neviens negrib lasīt, vai glezna, ko neviens nevēlas skatīties ir… nu, autora personīgā bēdu ieleja. Tiesa, labklājības valstis sociāli atbalsta arī visādus bijušoshipijus , bet šis nav tas gadījums. Vai bibl. ēkai bija jāizskatās tieši šādi – nu, necaru atcerēties, kādi vēl bija piedāvājumi, vairs arī nav nav grozāms. Tomēr nemitīgi uzsvērt, ka bibliotēju ceļ iracionālu apsvērumu dēļ – no kuriem pasaku tēlu vizualizēšana, arhitekta slava vai iespēja uz x minūtēm paspīdēt… Lasīt vairāk »
Tieši tas arī fascinē un ir manu uztveri nosliecis pozitīvā virzienā, tas, ka nav nekādas stratēģijas, nav viedu skatītāju un nebija citu variantu. Karmiski metafiziska nolemtība visā savā krāšņumā – liela, asimetriska, biedējoša… vai vari piedāvāt ko ģeniālāku?
Es noteikti nevaru, tikai krist ar vaigu pie zemes un vaimanāt "Ak, apžēlojies par mani, nabaga grēcinieku, tu bargā un varenā lielā māja!"
…aww, skeet, skeet…
man gan personīgi labāk patika LNB sākotnējie apjomi – gan siluets, gan lielākais lielums, gan arī lakoniskākā forma – bez tagad redzamajiem "virsgaismu asumiem" – tomēr, kas attiecas uz lielumu vai mērogu – bibliotekas gadījumā redzu tam pilnīgu attaisnojumu – nu nav valsts galvenā rakstu krātuve jāvērtē ne no perimetrālās apbūves aspekta, ne arī centra mērogam jāpieskaņo!! bez tam – apkārtne tur Pārdaugavā arī tāda diezgan "tuksnesīga" pagaidām, tā kā ar lielumu viss tieši ir daudz maz kārtībā. pieņemu arī, ka Meistars ir gribējis parādīt kādus pārlaicīgākus vērtību samērus – piemēram, Rīga ar visu savu pilsonisko burzmu pretstatā kultūras tempļa… Lasīt vairāk »
Jā, kad pāris vēsturiskas mājas noslaucītas, tad "apkārtne tur tāda diezgan tuksnesīga"…
Lai nelaistos par dziļu jau izlemtā pasākumā, mēģināšu jokot, ka Lazdiņa kungs jau pats tāds paliels, tādēļ viņam cits skatījums… Attiecībā uz bibliotēku lielums tik un tā ir relatīvs, jo tai pašā Astanā noteikti kaut kas ir vēl lielāks, kas nenozīmē, ka labāks. Piemetinot, ka publiska bibliotēka ir diezgan pilsonisks izgudrojums (atšķirībā no viduslaiku klostera bibliotēkām), un es to labprātāk redzētu draudzīga, nevis biedējoša izskata. Un ka vērtību "pārlaicība" ir tieši atkarīga no svara, kādu laiks tām pieķir. Reizēm vērtības mainās pat 20 g laikā, kā tas, manuprāt noticis šoreiz. Tādēļ man šķiet, ka pārlieka bibliotēkas projekta (kopumā) birkertizācija publiskajā… Lasīt vairāk »
Rekur jaunais Birkerta projekts – http://twitpic.com/19e91e
interesanti, būs XX vai XXX?
Diez, vai Does Equis tiek tirgots LV? Amber ir laps! Moderns un arī ar zināmu metaforismu vārdā un garšā! Tres Equis vairs neražo. Tas bija no amatieriem, priekš amatieriem. 🙂
Jums es ieteiktu muļķības nerakstīt, student!
Nu rē…pat vārdu sajaucu… Īstais Andis Sīlis bija.
Cik labi, ka neesmu vienīgā, kurai NB liekas par lielu Rīgas mērogā un arī ideja par asociācijām ar gaismas pili un stikla kalnu liekas nevietā un nepiemērotas Latvijai. Paldies VV!
1. Gaismas pils koncepts dzima tiešām nevainīgā laikmetā ~90. sākums (protams tautai pamatā, nevis veiklajiem elites kažoka metējiem).Tad tiešām bija Antiņi un Saulcerītes ,kā arī nesasniegtie stikla kalni,kā arī simboliskie kraukļi to virsotnē. 2. Cita lieta,ka realizācijas laikam tas vairs totāli neatbilda.Jo Antiņi kā viens bija pārvērtušies Buņģos, savukārt Saulcerīšu vietā gozējās Paijas,savukārt kraukļi izrādījās vienīgie kas saglabāja mugurkaulu. Rezumējot dzīve nav pasaka, bet diezgan primitīvs kaujas lauks,kur katrs ir pret katru (vārdusakot nekontrolējama tirgus ekonomika-kapitālisms savā daiļumā). Šajā ziņā daudz atbilstošāk savam laikam ir koncertzāles tēls. 3. Pieņemu realizējot un pēc 20 gadiem atkal vērtējot ,īsti neviens nefiltrēs vai… Lasīt vairāk »
Kurš tieši bija Antiņš un Saulcerīte 90-gadu sākumā? Nejauc arhetipus un nefiltrē Renār. Kādu valsti taisies zaudēt? Pagaidām ne pie robežām drūzmējas ļaundari, ne zemnieki dakšas asina. Melnās krāsās te zīmē, izsaki daudz varbūtību, kazi vēl kafijas biezumos ielūkojies. Kāds racionālisms Rietumos, paskaties pēdējos bibliotēku projektus, maz kā racionāla atrodama. Kāds cits stāsts bez kapitālisma šodien iespējams pasaulē? Piedāvā alternatīvu. Kaut kā īsti nevar izsekot Tavam pasaules redzējumam, vai tas ir no sērijas – visapkārt zagļi, sēžot uz krēsla jāpietur ar roku, zāle bija zaļāka un dzeramais tīrāks, arhitekti projektējot vilka baltus kreklus un zīmēja ar zīmuļiem, govis deva daudz… Lasīt vairāk »
Mans dārgais, ironiskais oponent! Tu centies saskatīt manā viedoklī to, ko pats vēlies domāt? 1. Kur ir melnās krāsas? Es vienkārši konstatēju dzīves faktus, un nekur nesaku ,ka tos tagad ar varu mainīt nepieciešams. 2. Tu tagad varbūt mēģināsi mani pārliecināt ka ~90. nebija sabiedrībā ideālisma? Ja Tu to centies apgalvot ,tad ,vai nu Tu esi ar īsu atmiņu, vai arī Tevi ideālisms nekad nav skāris( tad gan žēli ,jo tas pušķu dzīvi,un Tu to neesi baudījis, ļoti līdzīgi kā ar seksu bez mīlestības). 3. Nu kurš Tev liekas pārmudrīts projekts no Rietumu biblenēm, kam nebūtu racionālu argumentu. Rietumu pasaules… Lasīt vairāk »
Laikam kaut ko īsti neiefiltrēju: 1.Kaut kā melnās krāsas laužas cauri Taviem komentiem, attieksmi var just, tā ir skarba un arī notiesājoša. 2.90.gados sabiedrībā ideālisms bija mākslīgi radīts, ne bez nolūka un sākumā plānots bija to vadīt un ievirzīt sociālisma atjaunošanas gultnē, rezultātā upe izgāja no krastiem un… 3.Rietumu uztvere nebūt nav 100% racionāla, nemitīgi meklējumi Austrumu virzienā, jau kopš grieķu laikiem. 4.Kapitālismam neviens rozā cepurīti nekad nav centies uzvilkt, tā ir sistēma ar savām konsekvencēm un pamatā darbojas dabiskās atlases mehānisms – mainies vai mirsti 5.Ar nostaļģiskām atmiņām nenoņemos, vecuma un nāves tuvošanos pieņemu kā dabisku dzīves sastāvdaļu 6.Paskaidrot… Lasīt vairāk »
1. Ne nu skarba ne notiesājoša, tik tāds karātavu humors, vīriņš pie krusta Braiena dzīvē " …When you’re chewing on life’s gristle Don’t grumble, give a whistle.And this’ll help things turn out for the best.And….Always look on the bright side of life, (whistle).." 2. Tas ka kāds to radīja jau nemaina to ,ka sabiedrība tāda bija, fakts noticis, vai kāda spalvainās rokas rezultātā, vai vecās labās Fortūnas nedarbs. 3. Bet kā grieķiem tie Austrumnieki riebās… Neba velti vēl jo projām Irāņu vēsturnieki gaužas ka vēsturē Aleksandrs lielais parādās kā civilicācijas nesējs, pa kam tai laikā daudz attīstītākie Dārija pavalstnieki kā… Lasīt vairāk »
Par ķeltu mītiem būtu interesanti uzzināt Tavu viedokli…
Bet tas jau būss offtopiks. Par Kuhulinu un tā ekvivalentiem, par saules dievu Luigu un tā darbiņiem, par mūžīgās jaunības valstību…., bet vai vajag šeit?
Mani gan vairāk pārsteidz Tavs viedoklis pie Pētera bēdu stāsta, Tu taču vecīt esi pavisam skumjš un bēdīgs, tas taču esi TU( tas kas nereģistrējies)?
Tik traki nav, dažreiz paprovocēju ;). Nezin kāpēc latviešu arhitektiem piemīt mesiāniskuma sajūtas. Es aizeju, tātad saule norietēs arī pārējiem, bet parasti dzīve mierīgi turpinās tālāk, lai cik dīvaini nebūtu. Tu jau zini – nav nekā jauna zem saules utt. Īsti nesaprotu arī, kādēļ visi kaut mazāko kritiku uzņem tik sāpīgi – tādēļ dažreiz brīžam jābrīnās kādi augoņi plīst. Visu cieņu Renār Tev, ar Tevi ir patiešām interesanti diskutēt, laikam tādēļ, ka matemātiskā domāšana savienojumā ar māksliniecisko rada interesantas kolīzijas…
stikla kalns…ne par lielu, nedz arī nomāc…tik kāds tas jumts varētu izskatīties pēc laiciņa?….
Māksla ne tikai labs projekts uz papīra, bet arī viņa realizācija. Daži fantazē uz papīra un viss… un apgrūtina sevi ar liek-jām diskusijām!
Vispār izskatās, ka Latvijas arhitektiem tikai runāt lemts…bet kad sāksiet strādāt?
Vispār liekas, ka arhitekts Sīlis tāda Šlesera piāra mantiņa…stulbi! Jūrmalā priedes neizstāv..kāpēc!
Ārzemēs gan savādāk strādā! No sākuma reāli darbi un tad slava, darbs ar studentiem, kontakts ar kolēģiem…a LV?… Un kur arh….Andra ieguldījums jaunatnē (ja es nemaldos, Andris LASā atbild par jaunatnes attīstību arī).
nerakstiet atbildes un domas. man neinteresē, jo neredzu attīstības iespējas LV.
Drīz vēlēšanas – Andri saņēmies!