Ģelža vasarnīca — kultūras piemineklis

Trešdien, 23. martā plkst. 12.00
Rīgas mākslas telpā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte svinīgi paziņos par Valsts
nozīmes kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu arhitekta Modra Ģelža 1959. gadā
projektētajai ģimenes vasarnīcai Pabažos.

Pasākums
notiks izstādes Modris Ģelzis. Latvijas
arhitekts. XX gadsimts
ietvaros, kurā eksponēts celtnes makets mērogā 1:1
— pašreizējais ēkas īpašnieks mākslinieks Kristaps Ģelzis simboliski
piestiprinās tam mantojuma zīmi.

Reiz,
jautāts par to, kuram no saviem darbiem izcilais latviešu arhitekts Modris
Ģelzis (1929-2009) pats piešķirtu neizskarama kultūras pieminekļa statusu,
meistars atbildēja: «Savai vasarnīcai. Es pats to būvēju, un savā laikā tas
bija notikums». Vasarnīcas projekts izrādījies notikums ne tikai 50 gadus
atpakaļ. Tā ir viena no pirmajām modernisma ēkām, kas Latvijā tika īstenota
pēckara laikā, un iezīmē revolucionāras pārmaiņas arhitektūras idejās pēc
morāli novecojušā «Staļina baroka». Jaunums tolaik bija katra brīvdienu mājas
detaļa — punktveida pamati (ēka veidota ar atrāvumu no zemes), siltinātā grīda
un jumts, kas savienots ar griestiem, iztiekot bez bēniņiem, koka karkass ar
plašajiem stiklojumiem. Dēļu klājs ar pergolu sapludina robežas starp dārzu un
ēku. Citu modernistu vidū Modra Ģelža arhitektonisko domāšanu, ko īpaši
apliecina šis vasarnīcas projekts, izceļ humāni mērogi un dabas izjūta —
cilvēka fiziskajam un morālajam komfortam, arī laimei patiesībā pietiek ar
minimumu.

Kultūras
pieminekļa statusa piešķiršana pagājušā gadsimta 50. gados projektētajai un
būvētajai ēkai ir nozīmīga ne tikai pašai celtnei — tas ir simbolisks žests,
kas apliecina arī jaunākajos laikos — pēckara posmā — radīto kultūras objektu
vērtību un šī laika kultūras mantojuma tiesības uz aizsardzību, līdzīgi kā
Zinātņu akadēmijas ēkai un Dailes teātrim, kas šo statusu jau saņēmuši. Ģelžu
ģimenes vasarnīcas iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā
pavērs jaunu lappusi Latvijas kultūras mantojuma aizsardzībā, tāpat kā
daudzviet citur pasaulē aizsākot diskusiju par to arhitektūras vērtību apzināšanu
un aizsargāšanu, kas tapušas 20. gadsimta otrajā pusē.

Kultūrvēsturiskus
objektus apzina un apseko, priekšlikumus kultūras ministram objektu iekļaušanai
valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā gatavo, kā arī kultūras
pieminekļu reģistru uztur Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Šobrīd
Valsts
aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti 8555 objekti.

Dalīties ar ierakstu:

2
Pievienot komentāru

avatar
10000
2 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
0 Komentāru autori
AB (Armands Bisenieks) Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
AB (Armands Bisenieks)
Guest
AB (Armands Bisenieks)

noderīgs atgādinājums:

Arhitektūras vērtums, kvadrātmetru daudzums un būvizmaksas var būt nesaistītas lietas …

AB (Armands Bisenieks)
Guest
AB (Armands Bisenieks)

noderīgs atgādinājums:

Arhitektūras vērtums, kvadrātmetru daudzums un būvizmaksas var būt nesaistītas lietas …