Pārskatot pēdējo piecu gadu Latvijas ēkām veltīto konkursu rezultātus, jāsecina, ka pastāv krasa daudzveidība vērtējumos. Par Latvijas Arhitektu savienības (LAS) un Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) organizēto konkursu un Rīgas pilsētas arhitekta biroja iedibinātās Rīgas arhitektūras balvas žūriju favorītiem kļūst atšķirīgi objekti. Nereti ir gadījumi, kuros spožs objekts tiek izvirzīts līderos vienā no konkursiem, bet, pieteikts citos konkursos, netiek cauri atlases sietam uz otro kārtu. Šā gada spilgtākie piemēri: objekts Zeimuļs netika atzīts par labu godalgotai vietai LBA skatē Gada labākā būve Latvijā 2012, jo kritiku neizturēja projektā saskatītās kļūdas. Savukārt LAS konkursā Gada skate 2012 tas izvirzīts otrajai kārtai. Jelgavas jaunceltais Mītavas tilts tika noraidīts LAS Gada skate 2012, nevirzot to otrajai kārtai, bet LBA konkursā tas ieguva pirmo vietu nominācijā Inženierbūve. Publika mulst — kam lai tic, kura ēka vai objekts būtu kompleksi uzskatāms par labu paraugu? Kam paredzēti konkursi — tikai profesionāļiem, vai arī tiem ir noteikts sociāls uzdevums?
Kā sabiedrībai paskaidrot, kas ir laba ēka, kas ir labs objekts? Kā investoram, pasūtītājam, publikai orientēties vērtībās, un kuras no tām definē ēku patieso kvalitāti un ilgtspēju? Jautājumus — kādi ir ēku vērtēšanas kritēriji, kādi faktori nosaka žūriju viedokli, cik būtiska ir arhitektoniskā izteiksmība un konteksts, cik — būvnieciskās kvalitātes, skaidrosim izdevumu Latvijas Architektūra un Latvijas Būvniecība organizētajā diskusijā Vai labākā būve nozīmē arī labāko arhitektūras sniegumu, un vai labākais arhitektūras objekts ir arī labas būvniecības paraugs? Diskusijas mērķis — iezīmēt lietderīgu ēku un objektu vērtēšanas kritēriju kopumu, kuri, iespējams, būtu noderīgi nozares konkursu kvalitātes attīstībā.
Diskusijas dalībnieki
- Artis Zvirgzdiņš, arhitektūras platformas A4D redaktors, arhitektūras konkursu žūrijas dalībnieks, LAS Gada skate 2012 Nacionālās žūrijas dalībnieks, publikāciju par skates norisi autors
- Gatis Počs, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs
- Vija Gēme, Latvijas Būvinženieru savienības valdes pārstāve, ēku konkursu žūriju dalībniece, Latvijas nacionālā delegāte Eiropas Civilo inženieru padomē
- Pauls Upenieks, RBSSKALS Serviss valdes dalībnieks, kura apsaimniekošanā ir ne viens vien ēku konkursu laureāts, īpaši lielie un komplicētie objekti
- Jānis Vīgups, Architectus vadītājs, būvinžnieris, būvprojektu vadītājs un būvuzraugs, bieži — objektos ar inovatīviem risinājumiem
- Biedrības Apeirons pārstāvis, tās mērķis — testēt sabiedriskas nozīmes objektu pieejamību un draudzīgumu cilvēkiem ar ierobežotu funkcionalitāti, kā arī rūpēties, lai vides pieejamības risinājumi tiktu iekļauti jau projektēšanas sākumposmā
Diskusijas vadītāja – žurnāliste Antra Ērgle.
Diskusijas gaita
15.05 – 15.15 — prezentācija par pēdējo piecu gadu ēku konkursu laureātiem dažādos konkursos. Sakarības. Secinājumi.
15.15. – 16.10 — diskusijas dalībnieku atbildes uz žurnālistes Antras Ērgles jautājumiem, savstarpējā argumentācija.
16.10 – 16.30 — vārds publikai, jautājumiem un atbildēm.
