Dadaismam veltīta lekcija

Sarma & Norde Arhitekti rīko kārtējo lekciju, šoreiz pievēršoties
dadaismam — mākslas novirzienam, ko iespējams raksturot kā apzinātu bezjēdzību,
kuras sekas izvērtušās vislielākajā jēgā. Ar stāstījumu, ko pavadīs attēli,
filmu fragmenti un performances elementi uzstāsies mākslas vērotājs Jānis Borgs,
10. maijā plkst. 19.00.

Dadaisims  —  mākslas virziens, kas
radies Pirmā pasaules kara laikā kā mākslinieciski – anarhistiska un
nihilistiska protesta kustība. Tās dalībnieki faktiski it kā pilnībā noliedza
mākslu. Vismaz tās tradicionālajā izpratnē. Ar saukli «Māksla ir mirusi» viņi norādīja uz Rietumu
civilizācijas un kultūras bankrotu. Jo nedz šī smalkā kultūra, nedz piederība
kristietībai ar tās morāli neglāba cilvēci no bezjēdzīga un gigantiska gadiem
ilga masu slaktiņa. Dadaisti atbrīvoja sevi neierobežotai buržuāziskās kultūras
epatāžai un «šoka terapijai».

Taču
paradoksālā kārtā Dadaisms – šī šķietami īsā un nenozīmīgā, bet ļoti spilgtā
kreativitātes epizode – pasaules kultūras tālākajā attīstībā izrādījās viena no
visietekmīgākajām. Dadaisms faktiski iezīmēja jaunas mākslinieciskas domāšanas
sākotni. Tā atbilst tolaik zinātnē atklātajam mc2 relativitātes garam. Un
izrādījās, ka māksla ir vēl dzīvāka kā jebkad iepriekš.

Lekcijā tiks
piesaukti Marsels Dišāns, Hanss Arps, Rauls Hausmans, Fransiss Pikabia, Kurts
Švitters, Teo van  Duisburgs, Hugo Balls,
Maks Ernsts, Tristans Cara, Vladimirs Ļeņins, Neo DadaFluxus
60. gadi:
Jurģis Mačūns — Ņujorkas skola, Diseldorfas
skola u.c..

Jānis Borgs

DADAISMS: dauzonīga epizode ar ietekmi

Lekcija
— ceturtdien, 10. maijā plkst. 19.00 kinoteātrī KSuns.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
4 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Inese Pavlova

Tik daudz uzmanības marginālai kultūras parādībai.

Māksla tiešām bija mirusi daudzos aspektos atsevišķos laika intervālos noteiktos ģeogrāfiskos segmentos. Vai to vajadzētu manifestēt kā sabiedrības ieguvumu?

Kritika kristietībai pilnīgi nevietā.

Masu slaktiņi pavada visu cilvēces vēsturi gan laika intervālā pirms Kristus, gan nākamajos gadsimtos. Kaut vai Jūlija Cēzara mērķtiecīgi plānotā ķeltu slepkavošana ar vērienīgām batālijām plašās Eiropas teritorijās. Saliekot pareizos akcentus faktu izklāstā, ambiciozais lūzeris izvērtās par Romas Impērijas dižāko varoni.

Šis situācijas algoritms nemitīgi atkārtojas. Mainās vienīgi akcentu izkārtojums. Tā jau ir vēstures vērotāju kaprīze, kuras parādības vilkt gaismā un kuras atstāt ēnā.

studente

fantastiska lekcija! – inteliģenti strukturēta, dažādām maņām uztverama, saturā kodolīga. Aizraujoši.

Inese Pavlova

Tik daudz uzmanības marginālai kultūras parādībai.

Māksla tiešām bija mirusi daudzos aspektos atsevišķos laika intervālos noteiktos ģeogrāfiskos segmentos. Vai to vajadzētu manifestēt kā sabiedrības ieguvumu?

Kritika kristietībai pilnīgi nevietā.

Masu slaktiņi pavada visu cilvēces vēsturi gan laika intervālā pirms Kristus, gan nākamajos gadsimtos. Kaut vai Jūlija Cēzara mērķtiecīgi plānotā ķeltu slepkavošana ar vērienīgām batālijām plašās Eiropas teritorijās. Saliekot pareizos akcentus faktu izklāstā, ambiciozais lūzeris izvērtās par Romas Impērijas dižāko varoni.

Šis situācijas algoritms nemitīgi atkārtojas. Mainās vienīgi akcentu izkārtojums. Tā jau ir vēstures vērotāju kaprīze, kuras parādības vilkt gaismā un kuras atstāt ēnā.

studente

fantastiska lekcija! – inteliģenti strukturēta, dažādām maņām uztverama, saturā kodolīga. Aizraujoši.

4
0
Lūdzu, komentējietx