Piektdien, 20. maijā plkst. 18.00 Botāniskajā dārzā Rīgā sāksies Arhitektu savienības Gada skates ceremonija, pasniedzot balvas labākajiem. Jau tradicionāli A4D rīko savu paralēlu aptauju, aicinot balsot par nozīmīgākajām skatei iesniegtajām ēkām, nedaudz atkāpjoties no LAS saraksta.
Pēdējo pāris mēnešu laikā A4D centās publicēt interesantākās un nozīmīgākās LAS gada balvai izvirzītās ēkas (skat. LAS gada skate). Jāatgādina, ka A4D rīkotā aptauja nemēģina apstrīdēt Arhitektu savienības pieaicinātās žūrijas vērtējuma rezultātus un tā nesola arī nekādu īpašu lasītāju vai publikas balvu, kā to piedāvā portāls Delfi. Tas drīzāk ir vēl viens mēģinājums atgādināt par nozīmīgāko Latvijas arhitektūrā aizvadītajā gadā. Atkāpjoties no LAS piedāvātā saraksta, izvēlētas tikai nozīmīgākās publiskās ēkas un komercbūves. Papildus tam, A4D iekļauj arī nozīmīgus darinājumus, kas tādu vai citādu iemeslu dēļ diemžēl nav bijuši iesniegtas Arhitektu savienības gada skatei.
Es laikam tomēr nekad nesapratīšu politiku, kura privāto arhitektūru automātiski uzskata par mazāk nozīmīgu.
Gada skatē starp uzceltajām mājām īsta līdera nav . un tas arī interesanti. Tādēļ jābalso par Latvijas paviljonu EXPO 2010. Tas , ko Mailītis & Co izdarīja, ir gada balvas cienīgi! un kvalitatīvi. un stilīgi. Tik sarežģītos apstākļos ,- ilgstoši bez līguma, visīsaķajos termiņos zīmēt, radīt un uzradīt paviljonu, kurš nešaubīgi bija EXPO 2010 viens no labākajiem paviljoniem.
Vai ar strādāšanu apšaubāmos apstakļos jālepojas? Mailītis un Co vēlreiz pierādīja, kaLatvijas arhitekti jau pa lēto un nekvalitatīvi strādā, lai piedod Mailīši! Kas tad tur tai paviljonā bez tām kustīgām plēksnītēm bija par Latviju?
Ļoti laba doma ! Sameklēsim visvairāk cietušo arhitektu , pielīdzināsim viņu politiski represētajam un iedosim balvu un invaliditātes pensiju ! Lai atiet !
labi teikts.
bet es neredzu visus 2.kartas pretendentus…
Vent, protams, ka tā nozīmīguma robeža ir visai nosacīta lieta. Tomēr lielā mērā piekrītu tam, ko paudis Kalle Komisarovs (http://www2.a4d…i/tipveidamjas/) par to, ka individuāli projektētas privātmājas (pretstatā tipveida projektiem) – tā ir elites lieta un apkalpojot šo segmentu, arhitekti izvēlas nenozīmīgumu. Protams, es nenoliedzu, ka arī privātmāju arhitektūrai ir kāda noteikta nozīme kopējā arhitektūras attīstībā, arī patērētāju kultūras līmeņa izaugsmē. Tomēr kopumā tā ir salīdzinoši niecīga. Privātmājas parasti var aplūkot tikai žurnālos (vai portālos), jo tās vienkārši nav pieejamas publikai, tātad patiesībā iespējams spriest tikai par to vizuālo, ne telpisko potenciālu. Tāpēc arhitektūrai publiskajā telpā un pilsētvidē dabiski ir stipri… Lasīt vairāk »
Redzu, ka arhitektu brālības viedokļi dalās. Tāds kā samulsums meklējot atbildi uz jautājumu vai privāti maza arhitektūra ir saredzama, jeb varbūt tā ir elitāra. Vai tai kāda sociāla vērtība.. Redz, ja tu pārtiec no mēsliem, tad tu nemaz nezini, ka var būt arī savādāk. Un tādi ļauži mums ir daudzums. Un viņi nekautrējas pamācīt citus kā "pareizi jātur lāpsta un pareizi jānes baļķis" un pat aktīvi uzņemas vadīt un vērtēt procesus. Tā mūsu nelaime. Ilustrācijai pievienoju, dažas inetā viegli atrodamas bildītes no apvienības "Vējziedi" piedāvātajiem interjera risinājumiem.( nē..nē.. šamējie nepiedalās šajā konkursā). Atgādināšu, ka šīs attīstītāju firmas būtisks finanšu dalībnieks… Lasīt vairāk »
STILS TAČU:) ISTI NEIEBRAUCU KĀDS SAKARS GAUMEI AR TO KUR IR VAI NAV VĒRTS IEGULDĪT?
Arti, sorry, nenoturējos – par to (ne)nozīmīgumu nepiekrītu. Gandrīz nevienā teikumā nepiekrītu! 🙂 Individuālā dzīvojamā māja nenozīmē, ka kāds ir izvēlējies nenozīmīgumu. Individuālā dzīvojamā māja var būt un ir dialogs ar vietu, dialogs ar pasūtītāju, pašam ar sevi, galu galā. Tad jau kāda monoizrāde JRT apriori ir nenozīmīgāka par Turandotas megaprojektu LNO?! Iespējams, ka viena no mūsdienu nelaimēm un nelaimju cēloņiem ir tieši šis zaudētais dialogs ar sevi. Ko es ar to domāju? Ko es ar to domāju arhitektūrā?? Visupirms to, ka KATRS arhitektūras objekts visupirms ir saruna ar savu profesionālo sirdsapziņu un abām savām smadzeņu puslodēm turklāt. Tikai tādi… Lasīt vairāk »
PS. žetons "nozīmei" – par skatījuma rakursu un trāpīgo komentāru – gribi, negribi ir nācies domāt par aprindās un sabiedrībā valdošās gaumes rāmīšiem un "griestiem"….diezgan skumji tādos brīžos. iL
Taču vajag drosmi zem kā tāda parakstīties ! Par to arī mana balss 🙂
Drosmi varbut vajag, bet nemaz nevajag rakstot anonimus komentarus , vai ne?
Ta gan, Gunta!
Nu vai vieglāk palika? 🙂 Par mani vismaz google runā :):):):):):)
Ingurd, nemaz arī negaidu, lai tu man piekristu. Es tev gan zināmā mērā piekrītu – par to dialogu ar sevi. Un par to, ka Arhitektu savienībai savās skates to nāktos novērtēt. Bet nu – tā tomēr tāda feinšmekeru lieta, kaut arī tam ir sava vieta un loma un to vajag savu reizi arī cildināt. Bet lielu nozīmīgumu es tam automātiski nepierakstītu. Jo arhitektūrai jau būtu jābūt ne vien dialogam ar sevi, bet arī vietu, ar laiku, ar pasauli. Arī ar sabiedrību, galu galā. Nu var, piemēram, uztaisīt savā mājā kādu nu izcilu plauktiņu vai skapīti, kas varētu būt izcils dialogs… Lasīt vairāk »
Manuprāt, tieši sīki, ikdienas dzīvi un vidi uzlabojoši risinājumi ir sabiedriski visnozīmīgākie. Ja tie vēl ir asprātīgi, nav dārgi, ir saprotami līdzcilvēkiem, tad pavisam lieliski. No šāda viedokļa bankas ēka Skanstes ielā, piemēram, ir absolūti nenozīmīga. Drīzāk tā ir piemineklis neīstai vērtībai. Turklāt dabā tā ir neglīta un pat biedējoša ar savu konsolveida pārkari. Iespējams, šis elements varētu simbolizēt parādu slogu, kuru uzņēmusies liela daļa bankas klientu 🙂 Tas pats sakāms par horizontālajām "rusta" joslām fasādē. Ne jau velti Kalles Komisarova raksts ir tapis tieši Igaunijā ar tās Venēcijas biennālē izstādītajām 100 privātmājām. Šķiet, igauņi daudz domā par sevi un… Lasīt vairāk »
to par to operu vs JRT domāju vairāk tādā ziņā, ka uz operu nāk laikam 40x vairāk cilvēku vienā reizē, nekā uz kamerteātri, un arī budžets reizes 100 lielāks (citiem vārdiem sakot, varētu domāt, ka ievērojami lielāks ir arī sabiedriskais nozīmīgums :), bet tas jau apriori nenozīmē, ka viens no diviem ir mazāk vērtīgs vai tāpēc ar vai bez mākslinieciskas kvalitātes salīdzinājumam, par nenozīmīgu nodēvēto privātmāju kā sugu tiešām lieto tikai 3 līdz 6 cilvēki, salīdzinot ar diži "nozīmīgāko" kultūras namu, piemēram, kuru 3 līdz 12 tūkstoši… bet jā, es aicinu gada skatē vērtēt arhitekta kā autora profesionālo sniegumu –… Lasīt vairāk »
Varbūt vajadzēja iepauzēt un lieso gadu projektus sagrupēt reizi divos gados, jo īsti jau nav ne konkurences, ne jaunu nozīmīgu kvalitāšu. Uzstiepti smaidīt gada skatē, cilāt vīna glāzes un izlikties, ka nekas nav noticis ir diezgan muļķīgi, piekritīsiet? Arhitektūras pīlāri lēnām mirst, ierakušies savos birojos un cīnoties ar aizvien pieaugušo spiedienu no būvnieku puses, pilsētas arhitekta birojs lēnām izčab, pēdējie privātie pasūtītāji kravā čemodānus, lai dotus uz "laimīgo zemi", arhitekti pamazām no modes noteicējiem kļūst par riteņbraucējiem un komplekso pusdienu ēdājiem. Ar dievu austeres un Provansas virtuve…
Lietiški, eleganti, mūsdienīgi !
Pieņemu un uzklausu jūsu komentārus un atgādinu, ka nepavisam neesmu pret mazu arhitektūru. Ne arī pret to, ka arhitektu savienība to vērtē. Un dažas sarunas botāniskā dārza pasākumā, kā arī delfu balsojums rosina man arī pieņemt, ka gan jau privātmāju arhitektūrai ir nozīmīgāka loma. Kaut vai ar to, ka kāds privātmājas projekts ietekmē konkrētu pasūtītāju un viņa ģimeni pavisam reāli, kamēr gada balva – cik tai ir liela rezonanse, par to, saprotams, var šaubīties. Lai gan – mani tomēr izbrīnīja, ka tieši tā viena privātmāja saņēma balvu, bet pieļauju, ja dabā būtu redzējis, spriestu citādi.
Šķiet troksnis par mazu vai lielu arhitektūru ir ļoti slidens. Kā, liekas, F.L.Raits savulaik teicis, ka nav ne lielas ne mazas arhitektūras, ir tikai arhitektūra. Līdz šim , vismaz lielākā daļa esam tam ticējuši un jebkuras citas atziņas mazliet aizvaino. Arī tas , ka celtne līdzinās cilvēkam ar gara un miesas harmoniju, atzīstams kā kanons un nebūt ne mazsvarīgs būvju vērtējumā. Bet katram laikam ir savi untumi ar smalkām niansēm.
Es laikam tomēr nekad nesapratīšu politiku, kura privāto arhitektūru automātiski uzskata par mazāk nozīmīgu.
Gada skatē starp uzceltajām mājām īsta līdera nav . un tas arī interesanti. Tādēļ jābalso par Latvijas paviljonu EXPO 2010. Tas , ko Mailītis & Co izdarīja, ir gada balvas cienīgi! un kvalitatīvi. un stilīgi. Tik sarežģītos apstākļos ,- ilgstoši bez līguma, visīsaķajos termiņos zīmēt, radīt un uzradīt paviljonu, kurš nešaubīgi bija EXPO 2010 viens no labākajiem paviljoniem.
Vai ar strādāšanu apšaubāmos apstakļos jālepojas? Mailītis un Co vēlreiz pierādīja, kaLatvijas arhitekti jau pa lēto un nekvalitatīvi strādā, lai piedod Mailīši! Kas tad tur tai paviljonā bez tām kustīgām plēksnītēm bija par Latviju?
Ļoti laba doma ! Sameklēsim visvairāk cietušo arhitektu , pielīdzināsim viņu politiski represētajam un iedosim balvu un invaliditātes pensiju ! Lai atiet !
labi teikts.
bet es neredzu visus 2.kartas pretendentus…
Vent, protams, ka tā nozīmīguma robeža ir visai nosacīta lieta. Tomēr lielā mērā piekrītu tam, ko paudis Kalle Komisarovs (http://www.a4d…i/tipveidamjas/) par to, ka individuāli projektētas privātmājas (pretstatā tipveida projektiem) – tā ir elites lieta un apkalpojot šo segmentu, arhitekti izvēlas nenozīmīgumu. Protams, es nenoliedzu, ka arī privātmāju arhitektūrai ir kāda noteikta nozīme kopējā arhitektūras attīstībā, arī patērētāju kultūras līmeņa izaugsmē. Tomēr kopumā tā ir salīdzinoši niecīga. Privātmājas parasti var aplūkot tikai žurnālos (vai portālos), jo tās vienkārši nav pieejamas publikai, tātad patiesībā iespējams spriest tikai par to vizuālo, ne telpisko potenciālu. Tāpēc arhitektūrai publiskajā telpā un pilsētvidē dabiski ir stipri… Lasīt vairāk »
Redzu, ka arhitektu brālības viedokļi dalās. Tāds kā samulsums meklējot atbildi uz jautājumu vai privāti maza arhitektūra ir saredzama, jeb varbūt tā ir elitāra. Vai tai kāda sociāla vērtība.. Redz, ja tu pārtiec no mēsliem, tad tu nemaz nezini, ka var būt arī savādāk. Un tādi ļauži mums ir daudzums. Un viņi nekautrējas pamācīt citus kā "pareizi jātur lāpsta un pareizi jānes baļķis" un pat aktīvi uzņemas vadīt un vērtēt procesus. Tā mūsu nelaime. Ilustrācijai pievienoju, dažas inetā viegli atrodamas bildītes no apvienības "Vējziedi" piedāvātajiem interjera risinājumiem.( nē..nē.. šamējie nepiedalās šajā konkursā). Atgādināšu, ka šīs attīstītāju firmas būtisks finanšu dalībnieks… Lasīt vairāk »
STILS TAČU:) ISTI NEIEBRAUCU KĀDS SAKARS GAUMEI AR TO KUR IR VAI NAV VĒRTS IEGULDĪT?
Arti, sorry, nenoturējos – par to (ne)nozīmīgumu nepiekrītu. Gandrīz nevienā teikumā nepiekrītu! 🙂 Individuālā dzīvojamā māja nenozīmē, ka kāds ir izvēlējies nenozīmīgumu. Individuālā dzīvojamā māja var būt un ir dialogs ar vietu, dialogs ar pasūtītāju, pašam ar sevi, galu galā. Tad jau kāda monoizrāde JRT apriori ir nenozīmīgāka par Turandotas megaprojektu LNO?! Iespējams, ka viena no mūsdienu nelaimēm un nelaimju cēloņiem ir tieši šis zaudētais dialogs ar sevi. Ko es ar to domāju? Ko es ar to domāju arhitektūrā?? Visupirms to, ka KATRS arhitektūras objekts visupirms ir saruna ar savu profesionālo sirdsapziņu un abām savām smadzeņu puslodēm turklāt. Tikai tādi… Lasīt vairāk »
PS. žetons "nozīmei" – par skatījuma rakursu un trāpīgo komentāru – gribi, negribi ir nācies domāt par aprindās un sabiedrībā valdošās gaumes rāmīšiem un "griestiem"….diezgan skumji tādos brīžos. iL
Taču vajag drosmi zem kā tāda parakstīties ! Par to arī mana balss 🙂
Drosmi varbut vajag, bet nemaz nevajag rakstot anonimus komentarus , vai ne?
Ta gan, Gunta!
Nu vai vieglāk palika? 🙂 Par mani vismaz google runā :):):):):):)
Ingurd, nemaz arī negaidu, lai tu man piekristu. Es tev gan zināmā mērā piekrītu – par to dialogu ar sevi. Un par to, ka Arhitektu savienībai savās skates to nāktos novērtēt. Bet nu – tā tomēr tāda feinšmekeru lieta, kaut arī tam ir sava vieta un loma un to vajag savu reizi arī cildināt. Bet lielu nozīmīgumu es tam automātiski nepierakstītu. Jo arhitektūrai jau būtu jābūt ne vien dialogam ar sevi, bet arī vietu, ar laiku, ar pasauli. Arī ar sabiedrību, galu galā. Nu var, piemēram, uztaisīt savā mājā kādu nu izcilu plauktiņu vai skapīti, kas varētu būt izcils dialogs… Lasīt vairāk »
Manuprāt, tieši sīki, ikdienas dzīvi un vidi uzlabojoši risinājumi ir sabiedriski visnozīmīgākie. Ja tie vēl ir asprātīgi, nav dārgi, ir saprotami līdzcilvēkiem, tad pavisam lieliski. No šāda viedokļa bankas ēka Skanstes ielā, piemēram, ir absolūti nenozīmīga. Drīzāk tā ir piemineklis neīstai vērtībai. Turklāt dabā tā ir neglīta un pat biedējoša ar savu konsolveida pārkari. Iespējams, šis elements varētu simbolizēt parādu slogu, kuru uzņēmusies liela daļa bankas klientu 🙂 Tas pats sakāms par horizontālajām "rusta" joslām fasādē. Ne jau velti Kalles Komisarova raksts ir tapis tieši Igaunijā ar tās Venēcijas biennālē izstādītajām 100 privātmājām. Šķiet, igauņi daudz domā par sevi un… Lasīt vairāk »
to par to operu vs JRT domāju vairāk tādā ziņā, ka uz operu nāk laikam 40x vairāk cilvēku vienā reizē, nekā uz kamerteātri, un arī budžets reizes 100 lielāks (citiem vārdiem sakot, varētu domāt, ka ievērojami lielāks ir arī sabiedriskais nozīmīgums :), bet tas jau apriori nenozīmē, ka viens no diviem ir mazāk vērtīgs vai tāpēc ar vai bez mākslinieciskas kvalitātes salīdzinājumam, par nenozīmīgu nodēvēto privātmāju kā sugu tiešām lieto tikai 3 līdz 6 cilvēki, salīdzinot ar diži "nozīmīgāko" kultūras namu, piemēram, kuru 3 līdz 12 tūkstoši… bet jā, es aicinu gada skatē vērtēt arhitekta kā autora profesionālo sniegumu –… Lasīt vairāk »
Varbūt vajadzēja iepauzēt un lieso gadu projektus sagrupēt reizi divos gados, jo īsti jau nav ne konkurences, ne jaunu nozīmīgu kvalitāšu. Uzstiepti smaidīt gada skatē, cilāt vīna glāzes un izlikties, ka nekas nav noticis ir diezgan muļķīgi, piekritīsiet? Arhitektūras pīlāri lēnām mirst, ierakušies savos birojos un cīnoties ar aizvien pieaugušo spiedienu no būvnieku puses, pilsētas arhitekta birojs lēnām izčab, pēdējie privātie pasūtītāji kravā čemodānus, lai dotus uz "laimīgo zemi", arhitekti pamazām no modes noteicējiem kļūst par riteņbraucējiem un komplekso pusdienu ēdājiem. Ar dievu austeres un Provansas virtuve…
Lietiški, eleganti, mūsdienīgi !
Pieņemu un uzklausu jūsu komentārus un atgādinu, ka nepavisam neesmu pret mazu arhitektūru. Ne arī pret to, ka arhitektu savienība to vērtē. Un dažas sarunas botāniskā dārza pasākumā, kā arī delfu balsojums rosina man arī pieņemt, ka gan jau privātmāju arhitektūrai ir nozīmīgāka loma. Kaut vai ar to, ka kāds privātmājas projekts ietekmē konkrētu pasūtītāju un viņa ģimeni pavisam reāli, kamēr gada balva – cik tai ir liela rezonanse, par to, saprotams, var šaubīties. Lai gan – mani tomēr izbrīnīja, ka tieši tā viena privātmāja saņēma balvu, bet pieļauju, ja dabā būtu redzējis, spriestu citādi.
Šķiet troksnis par mazu vai lielu arhitektūru ir ļoti slidens. Kā, liekas, F.L.Raits savulaik teicis, ka nav ne lielas ne mazas arhitektūras, ir tikai arhitektūra. Līdz šim , vismaz lielākā daļa esam tam ticējuši un jebkuras citas atziņas mazliet aizvaino. Arī tas , ka celtne līdzinās cilvēkam ar gara un miesas harmoniju, atzīstams kā kanons un nebūt ne mazsvarīgs būvju vērtējumā. Bet katram laikam ir savi untumi ar smalkām niansēm.