7. maijā plkst. 17.00 Arhitektu namā, Torņa ielā 11, tiek atklāta arhitekta Arta Zvirgzdiņa personālizstāde “KALTES. Utilitārā modernisma pieminekļi Latvijas laukos”, kas gleznās pievēršas kolhozu perioda graudu kaltēm, aplūkojot tās kā savdabīgus, bet izteiksmīgus modernisma industriālās arhitektūras monumentus.
Graudu kaltes ir viens no Latvijas lauku ainavas elementiem, — industriālas, tehniskas būves, ko nav pieņemts uzskatīt par arhitektūru. Tomēr 20. gadsimta modernā arhitektūra mainīja priekštatus par estētisko arhitektūrā, uzsverot, ka utilitārais, lietderīgais, funkcionālais pats par sevi var būt arī skaists. Šo principu iemieso pagājušā gadsimta industriālā arhitektūra, izceļot funkcionalitāti, efektivitāti, kā arī patiesīgumu, — būvējot no izturīgiem un godīgiem materiāliem, necenšoties noslēpt vai dekorēt, bet tieši atspoguļojot celtnes konstrukciju un funkciju.
Līdzīgi kā rūpnīcu arhitektūra pauda industriālās revolūcijas laikmeta tehnoloģisko progresu, tā lielās kolhozu graudu kaltes reprezentēja Latvijas lauku modernizācijas centienus un produktīvisma garu. Kaut arī kalšu kompleksus veido itin kā vieni un tie paši elementi, kas atkārtojas, — graudu ventilācijas un glabāšanas torņi, iekraušanas tvertnes, kurtuves, elevatoru un transportieru caurules, un to visu parasti nosedz vienkārši divslīpju jumti, aptver tādas vai citādas sienas, tomēr šo elementu konfigurācijas, apjomu kārtojumi, senāku būvju klātbūtne, plus dzīves laikā iegūtās piebūves un izbūves katru kalti vērš citādu, individuālu. Papildus izteiksmīgumu piedod vecuma patina, jo vairums no šīm struktūrām ir būvētas pirms 40-50 un vairāk gadiem. Ierobežotā materiālu palete rāda bagātīgas faktūras, ko veido novecējis koks, betons, silikātķieģeļu mūris, skārds, asbestcements un sarūsējušais metāls. Daudzas no šī laika kaltēm ir zudušas, nojauktas, citas pamestas nīkuļo un brūk, bet ir pietiekami liels skaits arī tādu, kas pēdējos desmit gados ir atguvušas dzīvību, pateicoties graudkopības uzplaukumam.
Artis Zvirgzdiņš savās izstādes gleznās kaltes tēlu estetizē, vispārina, parādot to kā savdabīgu, cita veida modernisma industriālās arhitektūras mantojumu, uzsverot šo struktūru monumentālo ekspresiju, tomēr reizē, — tiecoties notvert katras būves individuālo portretu un raksturīgās iezīmes. Savukārt apkārtējā ainava nereti tiek konceptualizēta līdz abstraktām plaknēm. Gleznas ir turpinājums un rezultāts autora daudzu gadu klejojumiem pa Latviju, iepazīstot dažādu laikmetu kultūras mantojumu un ainavas, tostarp — jau vairākus desmitus gadu fotografējot arī kolhozu kaltes. Gleznu vertikālais formāts atspoguļo saikni ar mūsdienu fotogrāfijas estētiku, atsaucoties uz viedtālruņu kameru lietošanas paradumiem, — daudzi no šo kalšu fotoattēliem ir iepriekš rādīti instagrama stāstiņos, kas vertikālo kadrējumu ieviesis arī ainavas reprezentācijā.
KALTES. Utilitārā modernisma pieminekļi Latvijas laukos
Izstāde arhitektu namā
07.05.2024—21.06.2024
Atklāšana — 7. maijā plkst. 17.00
Pauls Kundzinš dibināja Brīvdabas muzeju …
Artūrs Krūmiņš apsekoja Latgales koka baznīcas…
Artis Zvirgzdiņš iemūžina Graudu kaltes …
Katram laikmetam savi pieminekļi.
Arta gleznas labi komponētas.Var likt pie sienas un priecāties.
Dažs labs “modernists” no LMA varētu pamācīties.
Lai veicas, Arti !
Paldies, Māri, par tādiem labiem vārdiem!
Skaisti. Īpaši krāsas uzrunā. Murmastienes kalte izskatās bagātīgi ar savu vecuma patinu. Un tekstā: frāze par godīgajiem materiāliem – super!
Paldies, Dina, jauki dzirdēt!
Izstāde skatāma līdz Jāņiem. Balstoties iepriekšējās izstādes pieredzē, – sapratu, ka vērtīgi, ja pats tur klāt esmu pa laikam, – gan pastāstīt varu vairāk, gan uzklausīt, kuras gleznas kuram patīk, kuras nepatīk..
Tāpēc reizi vai divas nedēļā, uz pāris stundām plānoju būt izstādē sastopams. Maijā plānotie laiki:
Aicinu visus, kurus interesē. Labāk iepriekš sazināties personiski – vatsapā, instagramā vai feisbukā.