airBaltic sola jauno termināli

Vakar preses konferencē tika paziņots, ka nacionālā aviokompānija airBaltic, investējot 92 miljonus eiro, cer uzbūvēt jaunu termināli Rīgas lidostā. Saglabājot līdzšinējos pasažieru skaita pieauguma tempus ar esošo ēku pietiek tikai līdz 2011.gadam. Arhitektūra esot pēdējais, par ko šajā projektā domājot airBaltic.

Paredzēts, ka terminālis varētu būt 58 tūkst. kvadrātmetru liels un atrasties līdzās esošajai lidostas ēkai – vietā, kur šobrīd izvietots aviācijas muzejs. Paredzēts arī, ka šis terminālis varētu darboties, galvenokārt apkalpojot airBaltic pasažierus, bet esošais — pārējo kompāniju klientus. Kompānijas airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks sacīja, ka termināļa projekts jau esot gatavs, un tā celtniecība nepieciešama, lai saglabātu lidostas izaugsmes tempus. Lai projektu sāktu realizēt, nepieciešams valdības akcepts, jo lidosta Rīga to jau atzinusi par labāko.

Plānojot termināļa platību, šoreiz nevis izvirzīti ambiciozi plāni apkalpoto pasažieru skaita pieaugumam, bet gan izejot no tā, cik pasažieru lidostā atrodas tā dēvētajās sastrēguma stundās, piemēram, plkst.7 no rīta, kad rindās uz reģistrēšanos jāstāv pat stunda. Ņemts vērā arī tas, ka lidostā ir tikai viens skrejceļš un līdz ar to ir limitēts vienlaikus apkalpojamo lidmašīnu skaits. Tiesa, jaunajā termināļa projektā iecerēts uzbūvēt divas nobrauktuves no skrejceļa, lai lidmašīnas var ātrāk to atbrīvot.

Fliks skaidroja, ka Rīgas lidostas infrastruktūra savas projektētās kapacitātes robežas (2, 5 miljonu pasažieru gadā) sasniedza jau 2007.gadā, taču, pateicoties lidostas centieniem un uzlabojumiem, nemitīgi pieaugošo pasažieru skaitu būs iespējams apkalpot līdz 2011.gadam. Pēc 2011.gada turpmāka attīstība un pasažieru pieaugums Rīgas lidostā nebūšot iespējami bez jauna termināļa. Savukārt, lai jauns terminālis sāktu darboties 2011.gadā, jārīkojas nekavējoties, citādi pastāv risks pazaudēt konkurētspēju. Ņemot vērā šos faktorus, aprēķināts, ka jaunajam terminālim jāspēj apkalpot 40 lidmašīnas stundā jeb gandrīz 5000 pasažieru stundā. Kopumā tas nozīmē, ka 2014.gadā kopumā varētu tikt apkalpoti aptuveni septiņi miljoni pasažieru.

Investīcijas plānotas no privāta sektora līdzekļiem un neprasa valsts līdzdalību nedz finansējuma, nedz garantiju formā. Kā vēlamo partneri šī projekta realizācijai Fliks minēja TAV Havalimanlari Holding AS (TAV), kura arī esot gatava finansēt šo projektu. Kopumā termināļa būvniecībā viens kvadrātmetrs izmaksāšot 1900 eiro (1330 latus), lai gan Eiropā līdzīgu projektu vidējais izcenojums esot 2600 eiro (1820 lati) kvadrātmetrā. Tas nozīmējot, ka izmaksas būšot vienas no zemākajām, tomēr tās būšot nesalīdzināmas ar angāra tipa lidostu celtniecības izmaksām.

Fliks skaidroja, ka jaunais projekts ir ļoti vienkāršs un neprasa neko nojaukt: «Visas ēkas, kuras pašlaik ir, turpinās funkcionēt tālāk». Pagaidām airBaltic rāda vien tehniskus zīmējumus, kurā ieskicētas jaunā termināļa aprises, vizualizāciju vēl nav. Esot iespējams, ka jaunā termināļa arhitektoniskajam risinājumam tiks sludināts starptautisks konkurss. Fliks uzskata, ka arhitektoniskajam risinājumam nav būtiskas nozīmes, jo pa lidmašīnas iluminatoru tāpat nevarot redzēt, kā lidosta izskatās, bet, atrodoties iekšienē, galvenais ir serviss un komforts, tādēļ «arhitektūrai jānāk kā pēdējai».