Berlīne atvadijusies no Tempelhofas lidostas

30.oktobrī ar svinīgu atvadīšanos pēc vairāk nekā 80 vētrainiem darba gadiem Berlīnē tika slēgta leģendārā Tempelhofas lidosta, kuru britu arhitekts Normans Fosters savulaik nodēvējis par «visu lidostu māti». Lidostas vēsturiskā nozīme Berlīnes blokādes laikā piešķīrusi tai būtisku lomu kādreiz sadalītās pilsētas identitātē.

Pagājušās ceturtdienas vakarā svinīgā Goodbye Tempelhof ceremonijā ar 800 lūgtiem viesiem lidosta oficiāli tika slēgta. Pēdējais komerciālais reiss no lidostas startēja 22.17 — uz Vācijas dienvidrietumu pilsētu Manheimu. Tieši četrarpus minūtes pirms pusnakts gaisā pacēlās pēdējās divas lidmašīnas — vēsturiskais Junkers Ju 52 un «našķu bumbvedējs» Douglas DC-3, kas, «pamājot spārniem» devās uz Šēnefeldes lidostu Berlīnes dienvidaustrumos. Pusnaktī lidlauka un skrejceļa ugunis tika izslēgtas, iezīmējot aviācijas leģendas beigas.

Kādreiz milzīgā un skaistā Tempelhofas lidosta bija novecojusi — kļuvusi par mazu un tās skrejceļi par īsu, lai uzņemtu lielās starptautiskās lidmašīnas, un cilvēkiem jāceļo caur Frankfurti, tādēļ satiksme un pasažieru skaits ir pamatīgi krities, nesot milzīgus zaudējumus. Pēdējos gados īsā skrejceļa dēļ Tempelhofu izmantoja galvenokārt tuvajiem čārterreisiem un biznesa lidojumiem. Pagājušajā gadā lidostu izmantoja tikai 350 tūkstoši no Berlīnes 20 miljoniem aviācijas pasažieru, un pēdējo desmit gadu laikā tā nesusi 115 miljonus eiro (80,8 miljonus latu) lielus zaudējumus. Daudzi Berlīnes iedzīvotāji norāda uz neērtībām, ko sagādā pilsētas centrā esošā lidosta, kuras skrejceļi atrodas tikai 100 metru attālumā no viņu dzīvokļiem.

Desmit minūšu brauciena attālumā no Brandenburgas vārtiem esošais Ņujorkas Centrālparka izmēra komplekss Padomju blokādes laikā 1948. un 1949. gadā kalpoja par vienīgo glābiņu Rietumberlīnes iedzīvotājiem. Tieši šajā nacistu celtajā lidostā ar 90 minūšu intervālu piezemējās ASV lidmašīnas, kas apgādāja bloķēto pilsētu ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm, tādēļ daudziem veciem Berlīnes iedzīvotājiem šai vietai ir simboliska nozīme.

Regulārai satiksmei lidosta tika atvērta 1923.gada oktobrī un līdz pagājušai ceturtdienai bija pasaules otra vecākā joprojām atvērtā komerciālā lidosta. Tās slavas dienas sākās 1936.gadā, kad nacistiskās Vācijas vadonis Ādolfs Hitlers uzticēja arhitektam Ernstam Zāgebīlam projektēt pasaulē lielāko lidostas kompleksu, kas simbolizētu Vācijas varu. 286 tūkstošus kvadrātmetru lielo neoklasisko Tempelhofas termināli no 1936.gada līdz 1941.gadam uzcēla nacistu vergstrādnieki. Tolaik tā bija pasaulē lielākā būve pēc pamatnes laukuma. Līdz ar pārējām ēkām un angāriem kompleksam no gaisa bija stilizēta nacistu ērgļa forma.

Viena no termināļa ēkas atpazīstamākajām iezīmēm ir platā jumta pārkare, zem kuras lidostas uzplaukuma gados — līdz pat 70.gadu sākumam varēja pabraukt lielākā daļa moderno lidmašīnu, tādejādi pasargājot pasažierus no nokrišņiem. Tempelhofa bija arī pirmā lidosta pasaulē, ko apkalpoja pazemes dzelzceļš — U-bāņa stacija lidostā ir no 1927.gada.

Kā viena no vecākajām pasaules komerciālajām lidostām, Tempelhofa bijusi ne tikai tehniskās attīstības pagrieziena punkts, bet arī simbols Berlīnes, Vācijas un pasaules modernajā vēsturē. Tāpēc šī gada sākumā berlīnieši aicināja uz akciju — vāca parakstus, lai Tempelhofas lidostu saglabātu kā unikālu darbojošos kultūrvēsturisku pieminekli, aicinot to iekļaut UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Aprīlī mēģinājums paglābt vēsturisko lidostu no slēgšanas cieta neveiksmi, jo referendumā lidostas darba turpināšanu atbalstīja nepietiekams vēlētāju skaits.

Pagaidām vēl nav skaidrs, kas notiks ar milzīgo Tempelhofas termināli, kas ir arhitektūras piemineklis, un tāpēc to nevar nojaukt. Berlīnes amatpersonas ir izsludinājušas konkursu, līdz janvārim gaidot idejas. Starp ierosinājumiem ir biotehnoloģiju parks, filmu studija, videi draudzīgs daudzdzīvokļu komplekss un saules enerģijas centrs. Arī Berlīnes iedzīvotāji nākuši klajā ar idejām, ierosinot lidostas vietā izveidot milzīgu bibliotēku, sporta zāli, aviācijas muzeju vai pasaulē lielāko skeitparku.

 

Jau pirms dažiem gadiem Berlīnē uzsākts milzu projekts (trīs miljardus eiro) — tiek veidota jauna Berlīnes – Brandenburgas starptaustiskā lidosta, ievērojami paplašinot esošo Šēnefeldes lidostu (tā 2007.g. apkalpoja 6,3 mlj.pasažieru, no Rīgas uz to lidoja easyJet) pilsētas dienvidaustrumos, tādejādi aizvietojot līdz šim darbojošās trīs Berlīnes lidostas. Tempelhofas lidostu slēdza pagājušajā nedēļā, bet 2011.gadā paredzēts slēgt arī visaktīvāko — Tēgela lidostu (2007.gadā — 13milj. pasažieru, uz to lido arī airBaltic), kas arī atrodas Berlīnes iekšienē. Savukārt Berlīnes – Brandenburgas starptaustisko lidostu paredzēts atklāt 2011.gada beigās un tās jauda būs 30 mlj. pasažieru gadā, paredzot iespējas augt līdz 50 miljoniem.

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000