Arhitektu
savienība izsludinājusi darbu pieteikšana Latvijas Arhitektūras gada balvai
2014. Ņemot vērā iepriekšējo gadu atziņas, skate mainījusi ne vien nosaukumu, — ievērojamākais
uzlabojums ir jaunā tīmekļa platforma, savukārt pietiekami pretrunīgi var
vērtēt atgriešanos pie dalījuma kategorijās.
Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķibilds informē:
«Vēl
mēnesis, un kļūs zināmi tie Latvijas arhitektūras pēdējā laika sniegumi, kas
pretendēs kļūt par labākajiem 2014. gadā. Termiņš darbu pieteikšanai uz
Latvijas Arhitektūras gada balvu 2014 ir 24. februāris. Tūlīt pēc tam secīgi sāks
strādāt abas konkursa žūrijas — nacionālā žūrija pusfinālam un starptautiskā —
finālam, lai 16. maijā apbalvošanas ceremonijā nosauktu šā gada laureātus.
Gada
balvas organizētāja, Latvijas Arhitektu savienība, konkursa komunikācijai un
darbu pieteikšanai izveidojusi vietni www.arhitektura2014.lv. Tajā apskatāms arī apjomīgs video materiāls un intervijas ar aizvadītā
gada konkursa 17 labāko darbu autoriem. 2014.gada konkursa kuratori ir pagājušā
gada Lielās balvas laureāti, arhitekti Linda Krūmiņa un Miķelis Putrāms (birojs
MADE arhitekti, par Saldus mūzikas un
mākslas skolas projektu). Miķelis Putrāms ir arī šā gada nacionālās žūrijas
priekšsēdētājs. Vēl žūrijā darbosies arhitekti Egons Bērziņš, Iveta Cibule,
Gatis Didrihsons, Arnis Dimiņš, Linda Krūmiņa un Zane Tetere, kā arī ainavu
arhitekte Helēna Gūtmane un mākslinieks Rolands Pēterkops.
Darbus
Latvijas Arhitektūras gada balvai 2014 var pieteikt trīs kategorijās: Objekti, Procesi un Vīzijas,
savukārt kategorijā Objekti — 6
apakškategorijās: Publiskas ēkas, Dzīvojamās ēkas, Savrupmājas, Pārbūve un
restaurācija, Interjeri un Vides objekti. Konkursā var piedalīties
gan Latvijā tapušu darbu autori (neatkarīgi no to valstiskās piederības), gan
jebkur citur pasaulē tapuši darbi, ja to autoru piederības valsts ir Latvija.
Latvijas
Arhitektūras gada balva jau tradicionāli ir gada svarīgākais notikums Latvijas
arhitektūrā, un 2014. gadā tas notiek deviņpadsmito gadu pēc kārtas. Valsts Kultūrkapitāla
fonds to ir atzinis par valstiski nozīmīgu kultūras pasākumu un jau vairākus
gadus ir būtisks konkursa līdzfinansētājs.
Latvijas
Arhitektu savienība apzinās milzīgo atbildības slogu, ko uzliek šāda konkursa
organizēšana gadā pēc Zolitūdes traģēdijas. Īpaši ņemot vērā traģisko
sakritību, ka arī sabrukušā lielveikala ēka savulaik bija ieguvusi vienu no
konkursa balvām. Lai gan nekur pasaulē šādos arhitektūras konkursos netiek un
nevar tikt novērtēta ēku drošība (jo no tiesiskā viedokļa garants ēkas
likumīgai tapšanai ir fakts, ka tā nodota ekspluatācijā), 2014.gada konkursa
organizācijā ir īpaši domāts par vēl rūpīgāku pieteikto objektu vērtēšanu.
Nacionālās žūrijas darbam atvēlēti veseli divi mēneši, un tai ir obligāti
jāapmeklē klātienē visi tālākai virzīšanai paredzētie objekti.
«Mēs vēlamies atzīmēt projektus, kas ir ne tikai konceptuāli un vizuāli
augstvērtīgi, bet demonstrē profesijas meistarīgu rūpību un augstu sociālo
atbildību,» uzsver konkursa kuratori Linda Krūmiņa un Miķelis Putrāms. «Latvijas
Arhitektūras gada balva apliecina mūsu arhitektu varēšanu un norāda Latvijas arhitektūras
nākotnes virzienu.»»
apsveicam ar jauno gada skati!
Viens jautaajums,- Ja darbs nav konceptuāls, to ari drīkst iesniegt ?
Arti, noņem, lūdzu, mani kā teksta autoru – viss teksts gan ir mans, bet ne pirmā rindkopa, tā ir tava 🙂
Labdien kolēģi…. Vēlos dalīties savās pārdomās par gada balvas piešķiršanu. Cenšos ignorēt šāda veida pasākumus, neredzu šādiem pasākumiem jēgas, šāda veida ēku slavināšana, kas bieži mēdz būt citu darbu provinciāli plaģiāti, turklāt lielākoties ar lieliem, iespējams uzpūstiem būvniecības budžetiem, kur ne tuvu netiek domāts konceptuāli kamdēļ LV tieši šāda ēka ir labākā (vismaz max izmantoti LV materiāli, izmantoti LV ideju aidoli,simboli utml)- tas takš ZahaHadid vai BIG stiliņā! Un saistībā ar šo pazūd jēga/ mērķis kamdēļ tad tas tiek darīts. Tāda dubultā morāle…?… vai vienkārša nepieciešamība sportistiem pēc sprinta….? … vai takā nepieciešamība takā kautko uzrīkot vienreiz gadā- bez jelkāda… Lasīt vairāk »
Tu aizskāri interesantu tēmu, bet pirmkārt liekas, ka šo gadu vajadzēja izlaist morālu apsvērumu dēļ, nu tā varbūt darītu Ziemeļvalstīs. Par reģionālo arhitektūru nesen izdota I.Strautmaņa grāmata "Latviskā telpa".Vai esi lasījis? Ne viss protams ir zelts kas spīd, tomēr mums ir arhitekti, kas kopj savu rokrakstu – Arhis, SZK, Arhitektonika u.c., ir tādi kas cenšas sekot pasaules zīmoliem, tādi, kas vēl tikai meklē. Ir labi to visu savākt kopā un redzēt kopsakarības. Starp citu, kur Tu saskati Zahas Hadid ietekmi? Cenšos sekot līdz tam, ko dara šī arhitekte, tai skaitā arī ar savu meistardarbnīcu Vīnes universitātē no 2000.gada. Latvijā tiešas… Lasīt vairāk »
žūrija brauca skatīties klātienē arī citus gadus.
ne visus objektus
un ne viss žūrijas sastāvs
Paldies Miķeli par sapratni teiktajā, Tas ko vēlējos teikt un varbūt ievirzīt domas virzienā ir vairāk uz indentitātes meklēšanu- mūsu kā latviešu un šeit- šajā vietā un esmu pārliecināts ka esam spējīgi uz ko spēcīgu, bez špikošanas! Tas patiesībā ir vienīgais ceļš kā mums dabūt ko stipru, unikālu. Studijas gados man kursa biedrs ar pārliecību teiktajā skaidroja, ka vislabākais ko vari izdarīt ir nošpikot konceptu no kāda pasaules arhitekta līmeņa darba- ļoti baidos ka lielai daļai arhitektu ir tāds pats viedoklis un tas tiešām ir bēdīgi! Šādā apsketā nav cerību uz kvalitatīvu arhitektūru… Atvainojiet, ja mani vārdi skanēja aizskaroši pret… Lasīt vairāk »
Par šīm lietām ir jārunā un jādiskutē – tā arī veidojas nacionālā arhitektūras skola. Vēl arī jāmācās no Meistariem meistardarbnīcu veidā, kas pie mums pagaidām netiek vecināts, kaut mums ir patiešām zinoši arhitekti. Un trešais – laba kritika, kura kritiski izvērtē sasniegumus un kļūdas. Mēs paši arī to visu varam radīt – savu unikālu Nacionālo arhitektūru. Un Tu neesi viens, tici man par šīm lietām domā daudzi kolēģi.
Ne jau instrukcijas un ierobežojumi,bet vienīgi žūrijas pārstāvju loģika intelekts un pieredze noteiks labāko (saprātīgāko,tradīcijā balstīto ,energotaupīgāko un "latviskāko") darbu izvirzīšanu apbalvošanai.Līdz šim bieži draugu būšana un atsevišķu,no nepārtrauktām žūrijām pārgurušu vietējo "spečuku" vērtējumi ir bijuši galvenie kritēriji Gada skates darbu izvirzīšanai.
Neiesaistiet žūrijā filozofus, žurnālistus un juristus ! Šie ļaudis,kuru vienīgā vēlme ir izrādīties ,nepieļaujami kropļo darbu vērtēšanu. Nav pieļaujams,ka žūrijā ir vien 30%
praktizējoši arhitekti – visi pārējie – klerki . Darbus jāvērtē visu paaudžu profesionālai praktizējošo arhitektu komandai.
Priecē atjaunotais dalījums kategorijās. Bija dīvaini vērot,ka dzejolītis par ARCHITEKTŪRU tika atzīts par vērtīgāku kā izskatīga,kvalitatīvi uzbūvēta ēka .
šogad arī vizinās pa pieczvaigžņu viesnīcām un restorāniem exspertus, kaut kur jau tā biedru nauda jāliek .