1.decembrī notika LR Kultūras ministrijas un Rīgas domes Koordinācijas komisijas sēde par akustiskās koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja projektiem. Tajā tika pieņemts lēmums par abu objektu novietni Rīgas pilsētā. Par akustiskās koncertzāles būvniecības vietu izvēlēts Krišjāņa Valdemāra dambis (AB dambis), bet par laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības vietu — Andrejsala.
AB dambis par piemērotāko mūsdienīgas akustiskās koncertzāles pilsētbūvnieciskā novietni tika atzīts, jo tādējādi kļūtu par galvaspilsētu raksturojošu zīmi, kas būtu labi redzama un pieejama gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem.
Kā laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības vietu komisija izvēlējās TEC ēku Andrejsalā, kas ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis. Andrejsala tika atzīta par piemērotāko muzeja novietni, jo laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība šeit ne tikai nozīmētu «enkuru» teritorijas attīstībai, bet arī sniegtu iespēju piesaistīt nozīmīgus Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus objekta būvniecībai, tādējādi noņemot nozīmīgu finanšu slogu no valsts un pašvaldības pleciem.
«Skiču konkursā, kas tiks izsludināts drīz, tiks piesaistīti gan izcili Latvijas, gan starptautiski arhitekti, kas šo vēsturisko celtni — industriālā mantojuma pērli — papildinās ar modernās arhitektūras elementiem,» uzsvēra H.Demakova.
Koordinācijas komisija nolēma uzdot Rīgas domes un Kultūras ministrijas amatpersonām saskaņoti veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu kompetento institūciju (Rīgas dome, Ministru kabinets, Rīgas brīvostas valde) lēmuma pieņemšanu par izvēlēto apbūves platību rezervēšanu abiem projektiem.
RD un KM amatpersonas saskaņoti veiks nepieciešamās darbības, lai precizētu Rīgas brīvostas robežas, izslēdzot no Rīgas brīvostas teritorijas AB dambja teritoriju. Rīgas domes priekšsēdētājs informēs Rīgas brīvostas valdi par komisijas pieņemto lēmumu un sekmēs komisijas sēdē lemtā īstenošanu.
RD Attīstības departamentam uzdots ņemt vērā komisijas lēmumu, izstrādājot turpmāko pilsētas teritorijas plānošanas dokumentāciju (attīstības plānu, detaļplānojumu u.c.).
40 dienu laikā pēc lēmuma par projektējamo ēku pilsētbūvnieciskā novietojuma pieņemšanas tiks izsludināts atklāts skiču konkurss, un tajā tiks aicinātas piedalīties gan Latvijas, gan starptautiskas arhitektu komandas. Konkursa žūrija pēc vienlīdzīgiem kritērijiem izvērtēs visus skiču projekta konkursā iesūtītos darbus.
Koordinācijas komisijas priekšsēdētāja ir kultūras ministre Helēna Demakova, priekšsēdētājas vietnieks — Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs. Komisijas sastāvā ir Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Diāna Čivle, Saeimas deputāts, koncertzāles darba grupas priekšsēdētājs Raimonds Pauls un Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors, Laikmetīgās mākslas muzeja darba grupas priekšsēdētājs Edgars Vērpe.
Papildus informācija
No 28.līdz 30.oktobrim Rīgā notika starptautisks arhitektu seminārs, kurā tika spriests par piemērotāko mūsdienīgas akustiskās koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja ēku pilsētbūvniecisko novietojumu. Semināra mērķis bija dažādu valstu arhitektu un pilsētplānotāju, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvju, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Kultūras ministrijas darba grupas pārstāvju pieredzes apmaiņā, lekciju un diskusiju formā rast atbildes uz pilsētbūvnieciskās situācijas jautājumiem un nostādnēm.
Kā atbilstošākās šo objektu novietnes bija ieteiktas piecas teritorijas Rīgas pilsētā — AB dambis, Krāmu tirgus teritorija starp Turgeņeva, Maskavas, Gaiziņa un Prāgas ielām, Andrejsala, Grāpju pussala un Uzvaras parka rajona teritorija starp A.Grīna bulvāri, Bāriņu un Slokas ielām.
Seminārā bija uzaicināti piedalīties 11 Latvijas un ārvalstu arhitektu biroji, kas deva savu vērtējumu atbilstošākai novietnei mūsdienīgas akustiskās koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja ēku būvniecībai Rīgā.
Jau šā gada 15.jūnijā Kultūras ministrija un Rīgas dome parakstīja nodomu protokolu par jaunas koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeja ēkas projektu īstenošanu pilsētā. Jūlijā tika izveidota darba grupa, kas izstrādā mūsdienīgas akustiskās koncertzāles projektēšanas programmu. Darba grupu vada komponists Raimonds Pauls.
Šā gada 7.septembrī Ministru kabinets akceptēja Kultūras ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par jaunas koncertzāles celtniecību, piešķirot tai septiņus miljonus latu.
interesanti, kad izsludinaas skichu pienjemshanu, man ir jau gatavi meti.
hehe… ne tev vienīgai :)) kā varēja redzēt zilajos ekrānos, ta šamiem @ km jau pāris izdrukas uz galda mētājās. neviens gan necentās pastāstīt kas tā bi pa mākslu
vispaar jau nepraats uz dambja buuveet konczaali – baigaa izraadiishanaas, un mashiinas nebuus kur novietot..
un, ja kaads ir iedomaajies liiciiti aizbuuveet, tad – naavi mushaam!!
ar ideju a la Teita#2 kraftwerkaa – daudz maz ok – un arii ekonomiskais pamatojums vareetu rulleet, saliidzinaajumaa ar kaadu pasakainu jaunbuuvi
bet vispaar jau UZ DAMBJA BIJA JAABUUT MUZEJAM:
– jo tam elastiigaak pielaagojams apjoms un funkcija izstieptajai novietnei;
– to vareetu veidot formaas nepretenciozaaku un kompaktaaku, t.i. – funkcionaalu;
– tam nevajag tik daudz staavvietas;
– un – UZ TO VAREETU KAAJAAM NO VECPILSEETAS NOIET !!
taadi apsveerumi..
*Riiga jau ir tragiski maza pilseetinja, nu nav nekur citur iespeeja atrast mazu zemes plekiiti kur ietaisiit kaadu operu!!! zakusala- paarbliiveeta, lucavsalaa nav pat pieturai vairs vieta, andreejsalaa viena vietinja ir palikusi tikai muzejam, nu nekam citam gan neee!!! nu tak jaaaizber taa Daugava vienreiz, vismaz tiltu probleemas buus atrisinaatas…. *tachu ja nopietni, tad skiet, ka visas citas piedaavaataas vietas, bija daudz veiksmiigaakas un logiskaakas shada tipa objektiem! Turklaat, buutu arii nopietni jaapsver centraaltirgus naakotne, kameer tas veel nav sarauts siikos gabalinjos, vai pieskirts lietoshanaa kaadam ?lieliskam? lielveikalam! Taa vareetu buut pietiekoshi interesanta vieta loti iespaidiigam, daudzfunkcionaalam un plasham kultuuras… Lasīt vairāk »
Es gan kaut kur dzirdēju, ka unikālas ir ne tikai Centrāltirgus ēkas, bet pats fakts, ka kaut kur pilsētā ir tāds liels un nesamākslots komplekss, un tur tirgo arī ziedus… (kaut arī man pašai tur nepatīk)
Starp citu, arī Parīzē es redzēju elegantus jūgendstila paviljonus, kuros tirgo pārtiku, un bija forši.
Lai būtu ko apspriest nevis brēkāt: -plenērā ideja būvēt koncertzāli "krūmos" jeb A/salā nelikās pievilcīga nevienam izņemot RD pārstāvjus (apsvērumi jau izrunāti skat. 01.11) jo- *pārāk ilgi, pārāk lieli ieguldījumi esošās infrastruktūras izvākšanā un jaunās izveidošanā, nav pilsbūvn. skaidrības ar hanzas pārvadu uc *izskanēja atbalsts pārskatāmā nākotnē intensīvas attīstības virzienam no Vecrīgas uz Pārdaugavu. Gadiem 10-15 Rīgai pilnīgi pietiekami būtu ar jaunām platībām virzienā NacBibl – Koncertzāle – Preatoni īpašumi – Fon Gerkāna tornis – Ķīpsala ala Arhis vīzijā *pārbaudīts risinājums – jau līdz apnikumam piesauktais Bilbao un Sidnejas piemērs – abas būves tiešā centra un ūdens tuvumā (mušu slaktētājiem… Lasīt vairāk »
jauka patiesība!
plenērā arhitekte no Perā biroja ljoti skaidri un lieliski noformulēja domu, ka Rīgai nav j ā v e l k p a r a l ē l e s ar Bilbao, Rīga ir viena no Eiropas valstu galvaspilsētām ar savu identitāti. (nevis miests, kura vienīgā atpazīstamība šāda ”landmarka”). Koncertzāles atrašanās uz dambja: dēļ funkcionālā apjoma vien ir iekodēts milzu apjoms, kas samazinās Daugavas mērogu vēl vairāk kā Saules akmens…un veidos monstru rindu, ja tiks uzcelta bibliotēka utt. Bilbao ir pagājušā gadsimta nogales kulminācija. Šobrīd beidzot būtu pienācis laiks izprast vides kontekstu un no arhitektūras sagaidīt izsmalcinātu vienkāršību.. Muzejs shai vietā… Lasīt vairāk »
Ja ap 500 nozares darboņu vispār tik ir, tad ap 400 A4D reģistrēto lietotāju ir jāuzskata par labu rādītāju. Daudzi apmeklētāji vēl joprojām nav reģistrējušies. Katru jauno rakstu pirmajā dienā atver vismaz 100 apmeklētāju. A4D apzināti ir veidots tikai nozarē iesaistītajai auditorijai, ne plašām masām.
manipulatoru metodika…..
Netīra patiesība ir faktā, ka to koncertzāli un to t.s. ?mākslas? muzeju Rīgai tagad nafig nevajag, jūsējie spriež tā, kā var padomāt kā uz koncertiem filenē tauta gāza āra spoguļstikla durvis un tūkstoši kultūras alkstošu bija spiesti palikt skvērā un dzert atšķaidītu alu, bet latvju izcila laikmetīga māksla konteineriem tiek vesta prom no dzimtas zemes, apdraudot mūsu pēcnācēju kulturālo nākotni. Šītie konkursi un ažiotāža ap tiem ir nekas cits, kā labi pārbaudīts triks lētticīgas tautas balsu zvejošana pirms velēšanām( atliek tikai apcerēt iepriekšēja Rīgas koncertzāles konkursa, arī kā smejies, starptautiska, rīkošanās patiesu motivāciju un visu nac. bibliotēkas epopeju; prasiet g.asarim).… Lasīt vairāk »
bet, ka es sapratu, shis dambis atrodas slikta stavokli un celt uz ta kaut ko ir diezgan problematiski…es to LA izlasiju…
bet, ka es sapratu, shis dambis atrodas slikta stavokli un celt uz ta kaut ko ir diezgan problematiski…es to LA izlasiju…
interesanti, kad izsludinaas skichu pienjemshanu, man ir jau gatavi meti.
hehe… ne tev vienīgai :)) kā varēja redzēt zilajos ekrānos, ta šamiem @ km jau pāris izdrukas uz galda mētājās. neviens gan necentās pastāstīt kas tā bi pa mākslu
vispaar jau nepraats uz dambja buuveet konczaali – baigaa izraadiishanaas, un mashiinas nebuus kur novietot..
un, ja kaads ir iedomaajies liiciiti aizbuuveet, tad – naavi mushaam!!
ar ideju a la Teita#2 kraftwerkaa – daudz maz ok – un arii ekonomiskais pamatojums vareetu rulleet, saliidzinaajumaa ar kaadu pasakainu jaunbuuvi
bet vispaar jau UZ DAMBJA BIJA JAABUUT MUZEJAM:
– jo tam elastiigaak pielaagojams apjoms un funkcija izstieptajai novietnei;
– to vareetu veidot formaas nepretenciozaaku un kompaktaaku, t.i. – funkcionaalu;
– tam nevajag tik daudz staavvietas;
– un – UZ TO VAREETU KAAJAAM NO VECPILSEETAS NOIET !!
taadi apsveerumi..
aaa un veel – baigi baigi zheel, ka NEBIJA ieprieksh taadas kaa Latvijas arhitektu sanaaksmes..vai, kaa tagad saka, ple-nee-ra.. (vai tas, kas bija, arii bija pleneers??;)
tajaa buutu vareets arii dazhu labu funkcionaalu aspektu pamatiigaak izveerteet
bet vajag jau no aarzemeem..
apskat manejo komentu par jauno rātsnama vietas vīziju un Lucavsalu… (filma tā pati, bet sērija nākošā:)))
nebrauc man, draugs, virsū ar to politiku – es – par arhitektūru :)) domā naivi?? ne tik vienkārši..es atkal domaaju, ka, pat ja daudz kur ir tās provinciāli politiskās intereses tās dominējošās, VIŅU pienākums ir arhitektoniskos un arī funkcionālos un tml. faktorus savās spēlītēs ievērtēt – ar to būs arī nākotnē vairāk rēķināties..un par to IR vairāk jārunā 🙂 piemēram – tas pats Rātsnama piemērs VECPILSĒTĀ !! ideja būvēt centrā ir noziedzīga jau savā saknē, pēc tam, it kā nejauši, izrādās, ka arī telpu nemaz nepietiek, un pastrādāt nav īsti kur, un, godīgi sakot, arī izstādes tās mājas "plašajā" vestibilā… Lasīt vairāk »
arī koruptīvā vidē var tapt laba arhitektūra, protams. Bet kā jau Pats saki (un vārākums ar gribētu), ka šādi mega projekti (prekš Latviajs mēroga) nu taču tikti izdiskutēti, lai pat (kā Tu teci "VIŅIEM NO POLITIKĀŅU" aprindām) būtu skaidrs, ka labāk ir tā nekā tagad, jo tā viņi pat varētu nopelnīt arī sabiedrības atzinības "ordeņus":))
Par to ir stāsts, ne par braukšanu, un kur nu dies pas Jumsīm virsū, da slidenā ziemas un pirmsvētku laikā :)))
*Riiga jau ir tragiski maza pilseetinja, nu nav nekur citur iespeeja atrast mazu zemes plekiiti kur ietaisiit kaadu operu!!! zakusala- paarbliiveeta, lucavsalaa nav pat pieturai vairs vieta, andreejsalaa viena vietinja ir palikusi tikai muzejam, nu nekam citam gan neee!!! nu tak jaaaizber taa Daugava vienreiz, vismaz tiltu probleemas buus atrisinaatas…. *tachu ja nopietni, tad skiet, ka visas citas piedaavaataas vietas, bija daudz veiksmiigaakas un logiskaakas shada tipa objektiem! Turklaat, buutu arii nopietni jaapsver centraaltirgus naakotne, kameer tas veel nav sarauts siikos gabalinjos, vai pieskirts lietoshanaa kaadam ?lieliskam? lielveikalam! Taa vareetu buut pietiekoshi interesanta vieta loti iespaidiigam, daudzfunkcionaalam un plasham kultuuras… Lasīt vairāk »
Es gan kaut kur dzirdēju, ka unikālas ir ne tikai Centrāltirgus ēkas, bet pats fakts, ka kaut kur pilsētā ir tāds liels un nesamākslots komplekss, un tur tirgo arī ziedus… (kaut arī man pašai tur nepatīk)
Starp citu, arī Parīzē es redzēju elegantus jūgendstila paviljonus, kuros tirgo pārtiku, un bija forši.
Lai būtu ko apspriest nevis brēkāt: -plenērā ideja būvēt koncertzāli "krūmos" jeb A/salā nelikās pievilcīga nevienam izņemot RD pārstāvjus (apsvērumi jau izrunāti skat. 01.11) jo- *pārāk ilgi, pārāk lieli ieguldījumi esošās infrastruktūras izvākšanā un jaunās izveidošanā, nav pilsbūvn. skaidrības ar hanzas pārvadu uc *izskanēja atbalsts pārskatāmā nākotnē intensīvas attīstības virzienam no Vecrīgas uz Pārdaugavu. Gadiem 10-15 Rīgai pilnīgi pietiekami būtu ar jaunām platībām virzienā NacBibl – Koncertzāle – Preatoni īpašumi – Fon Gerkāna tornis – Ķīpsala ala Arhis vīzijā *pārbaudīts risinājums – jau līdz apnikumam piesauktais Bilbao un Sidnejas piemērs – abas būves tiešā centra un ūdens tuvumā (mušu slaktētājiem… Lasīt vairāk »
1.kas vieniem kruumi citiem interesanta, radosha vide….. 2.izmantot RD un citu …stuuciju neizdariibu pilseetbuvn. Skaidriibas ievieshanaa, protamss, ir lieliska metode kaa na halavu kaut ko pieprojekteet vietaas, kuras jau taa pat ir pietiekoshi sakariigas jau bez jebkaadas apbuuves 3.paardaugavas attiistiiba ir logisks process, tachu jaanjem veeraa, ka paardaugava vien nebeidzas ar pirmajiem 50m no krasta liinijas. Savkaart NacBib pasaakums, jo vairaak cilveeki par to runaa un reaali darbojas, jo lielaaks absurds tas liekas, konkreetaa projekta saknes ir mekleejamas jau padsmit gadus atpakalj, 1) liekas diivaini, ka tiek biidiits projekts, kas jau moraali un iespeejams cilveeku apzinjaas vareetu buut novecojis+ iecere,… Lasīt vairāk »
labi rūkts!
Turpinu atstāstīt KM, RD un ārzemju umņiku tēzes: – viena no pamatnostādnēm bija: "Rīga grib ne tikai koncertzāli, bet arī (beidzot) jaunu simbolu, kas apliecinātu tās piederību E.kultūras citadelēm (ala Bilbao ambīcija)" – tāpēc starptautisks konkurss un atbilstošas novietnes meklējumi. Tērēt naudu arhitektūrai un novietot to "neredzemā" vietā ar nolūku attīstīt perspektīvos rajonus – variants tika apspriests, lēmums – neesot tas gadījums. – pilsētbūvnieciski izvietojot kultūras (un tagad izskatās arī administratīvās) funkcijas būves pārdaugavā tiktu pildīta Rīgas decentralizācijas iecere visloģiskākajā virzienā. – Muzejnieki mazāk, bet muzikas notikumu vaktētāji visi kā viens paģērēja dislokācijas "garīguma" kontekstu, svinīgu pacilātību un taml. transcendentālas… Lasīt vairāk »
Ar beigās pievienoto PS jautājumu tiek jau dota viena no svarīgākajām atbildēm, t.i. pats lēmumu pieņemšanas veids un diskusija sabiedrībā (šaurā, jo vārāk plašā) NAV KOREKTI STRUKTURĒTI. Jautājums tiek attīstīts pēc pašplūsmas, ekspronta un "Kurš skaļāk bļauj" principa. Visam pāri ir sajūta, ka lēmumu pieņemts Domes birokrāti tikai sev zināmā kontekstā (pats stulbākais – iespējams, ka konteksts būs merkantīls!) Tur ir tie sūdi, tāpēc jautājums par garīguma kontekstu nav korekts jebkurā gadījumā, kā minēts Jūsu pieminētajā "muzejnieku" argumentā. Konteksts jau tagad ir šaubīgs.
Piekrītu, patiesas demokrātijas lēmumu pieņemsanā nav nekad. Starp rindām nolasāmas arī dažu Andrejsalas īpašnieku un investoru intreses visā lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr, esmu diezgan skeptisks par iespēju rīdziniekiem + pārējiem Latvijas iedzīvotājiem sanākt kopā, vienoties par kopēju kultūrinvestīciju, atrast tai optimālo vietu utt. Tāpēc – kā parasti – kompromisi. Bet, ja mēģinam abstrahēties, iztēloties ideālu pilsonisku saskaņu ar vietvalžiem u.c. – kura tad būtu visus apmierinošā ideālā novietne?
plenērā arhitekte no Perā biroja ljoti skaidri un lieliski noformulēja domu, ka Rīgai nav j ā v e l k p a r a l ē l e s ar Bilbao, Rīga ir viena no Eiropas valstu galvaspilsētām ar savu identitāti. (nevis miests, kura vienīgā atpazīstamība šāda ”landmarka”). Koncertzāles atrašanās uz dambja: dēļ funkcionālā apjoma vien ir iekodēts milzu apjoms, kas samazinās Daugavas mērogu vēl vairāk kā Saules akmens…un veidos monstru rindu, ja tiks uzcelta bibliotēka utt. Bilbao ir pagājušā gadsimta nogales kulminācija. Šobrīd beidzot būtu pienācis laiks izprast vides kontekstu un no arhitektūras sagaidīt izsmalcinātu vienkāršību.. Muzejs shai vietā… Lasīt vairāk »
Ir arguments par labu AB dambim un iespaidīgam vai "uzkrītošam" apjomam šeit. Pašreizējās steigas un satraukuma arguments varētu būt vienīgi, ka tiek nedaudz aizsegts Radisona nevietā esošais šaujamlūciņu kārtojums, tā paverot tūristiem jauku skatu arī uz Pārdaugavu. Bet no transporta viedokļa argumenti ir pret. AB dambi vajadzētu veidot kā organisku Balasta dambja – Lucavsalas krastmalas virziena vienotāju, t.i. PROMENĀDE, kas ir pati iecienītākā da jeb kurā lielpilsētā, jo promenāde ir vērtība – sevišķi pie ūdens plašuma. Lūk, Andi, tas būtu mērogs, diskusijas vērts. Pārējais jau ir nolemts, cik saprotu arī par koncetzāli, izstāžu zāli, utt. Es pat neredzu jēgu šīm… Lasīt vairāk »
mghm, izlasi wektora tēlaino aprakstu par Daugavas šķērsošanu. Piedāvā izturīgākajiem turpināt tādā garā līdz Lucavsalai? Man liekas, ka labāk iešaut 50g pa ceļam koncertzāles bufetē.
50g var iešaut arī neejot klausīties mūziku, bet tepat aiz stūra 🙂 Tas tā, bet par ziemu piekrītu, bet tikai daļēji, jo līdz pat Šveicei, (Cīrihes un pārējo ezeru krastmalu promenādes) ziemā salst. Bet pavasarī un vasarā tāpē ir jo jaukāk nostaigāt gar ūdens malu, ko? 🙂 (Un arī jaukā ziemas dienā nav neveselīgi! Protams ieraujot, protams:)))
taa tak ir publiska sabiedriibas kuudiishana uz alkoholismu!!!:) tad jau man, lai tiktu paklausiities kaadu dziesminju, buus jaasaak dzert!!! shitaads gaajiens sadaardzinaas koncerta apmekleejumu…….:D
nu ja tas taa, bet tiiri cilveeciigi skiet ka tomeer ir jociigi, ka tajaa vietaa paraadiisies kaadu nepilnu divu Dailes teaatru lieluma apjoms, un joprojaam neesmu guvis apstiprinaajumu tam, ka pilseeta ir taadaa izmisiigaa sauszemes truukumaa, ka taadeelj buutu jaalien uz uudens, bet tas jau taa btw…..
Ja ap 500 nozares darboņu vispār tik ir, tad ap 400 A4D reģistrēto lietotāju ir jāuzskata par labu rādītāju. Daudzi apmeklētāji vēl joprojām nav reģistrējušies. Katru jauno rakstu pirmajā dienā atver vismaz 100 apmeklētāju. A4D apzināti ir veidots tikai nozarē iesaistītajai auditorijai, ne plašām masām.
manipulatoru metodika…..
jauka patiesība!
vai tu taas viizijas izstaazu telpaam taisiiji!!! ka Tev taa patiesiiba jauka……:)))):D
Netīra patiesība ir faktā, ka to koncertzāli un to t.s. ?mākslas? muzeju Rīgai tagad nafig nevajag, jūsējie spriež tā, kā var padomāt kā uz koncertiem filenē tauta gāza āra spoguļstikla durvis un tūkstoši kultūras alkstošu bija spiesti palikt skvērā un dzert atšķaidītu alu, bet latvju izcila laikmetīga māksla konteineriem tiek vesta prom no dzimtas zemes, apdraudot mūsu pēcnācēju kulturālo nākotni. Šītie konkursi un ažiotāža ap tiem ir nekas cits, kā labi pārbaudīts triks lētticīgas tautas balsu zvejošana pirms velēšanām( atliek tikai apcerēt iepriekšēja Rīgas koncertzāles konkursa, arī kā smejies, starptautiska, rīkošanās patiesu motivāciju un visu nac. bibliotēkas epopeju; prasiet g.asarim).… Lasīt vairāk »
Kļūdies gan. Zinātāji stāsta, ka projektu un naudiņu izmangojis KM valsts sekretārs vēl Rībenas laikā. Programmu muzikanti stādījuši teju divu gadu garumā – ap 12.000 m2 vajagot treju dažādu organizāciju mājvietai un divām zālēm. Akustikai ar speciālas prasības – esošajā zālē nu nekādi tas neesot iespējams. Latvijieši tak muzikāla nācija, pats saproti… un vēl tās sazvērestības visur izsenis rēgojas..
OOps! No pirmavotiem tikko uzzināju, ka augšminētais neatbilst īstenībai. Esot jaunās ministres menedžēts piķis. Un Andrejsalas infrastruktūras sagatavošanai vajagot 0,8 – max 1 mio latiņus. Tad nu redzēsim – cik tie 7 racionāli izlietosies…
Un iesaku pievērst uzmanību jaunajam attīstības plānam – tur jau viss sen skaidrs.